Maija pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, ar ko tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tālāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām.

Komisija arī slēdz 83 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šādos gadījumos Komisijai nav jāturpina pārkāpuma procedūra.

Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un dalībvalstu nodrošinātajai atbilstībai ES tiesību aktiem var sekot, izmantojot interaktīvas kartes un pielāgojamas diagrammas. Lai iegūtu sīkāku informāciju par lietas vēsturi vai piekļūtu pilnai pārkāpumu lēmumu datubāzei, var iepazīties ar pārkāpumu lēmumu reģistru. Vairāk informācijas par ES pārkāpuma procedūru var uzzināt ieskatoties jautājumos un atbildēs.

1. Vide

(Sīkāka informācija: Maciej Berestecki, tālr.: +32 22966483; Maëlys Dreux, tālr. +32 22954673)

Oficiāla paziņojuma vēstules un papildu oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina ČEHIJU un PORTUGĀLI periodiski pārskatīt ūdens atļaujas
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2025)2027) un Portugālei (INFR(2025)2042), par to, ka tās nav pareizi transponējušas Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK), ieskaitot pienākumu veikt ūdens atļauju regulāru pārskatīšanu. Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, ir svarīgi pilnībā īstenot ES ūdens kvalitātes standartus. Direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu attiecībā uz katru upju baseinu apgabalu izstrādāt pasākumu programmu, lai nodrošinātu Eiropas ūdensobjektu, piemēram, upju un ezeru, labu stāvokli. Katrā pasākumu programmā jāiekļauj pasākumi, ko veic, lai kontrolētu dažāda veida ūdens ieguvi, uzkrāšanu, stacionāro avotu izplūdes, difūzos avotus, kas var radīt piesārņojumu, utt. Dalībvalstīm šie kontroles pasākumi, tostarp jebkuras piešķirtās atļaujas, ir periodiski jāpārskata un jāatjaunina, lai noteiktu, vai tie joprojām sasniedz mērķus. Tomēr Čehijā dažas pārskatīšanas notiek tikai reizi 30 gados, savukārt Portugālē tās notiek atļaujas derīguma termiņa beigās, kas var ilgt līdz pat 75 gadiem. Šie periodi ir pārāk gari, lai sasniegtu periodiskas pārskatīšanas mērķi. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai un Portugālei, kurām ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ĪRIJU pareizi transponēt Atkritumu poligonu direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2025)2005) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2011/97/ES un Direktīvu (ES) 2018/850). Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus, kas piemērojami poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka, būvējot atkritumu poligonus, tiek ievēroti konkrēti tehniskie noteikumi un standarti. Tajā arī noteikts, ka atkritumi, kas ievesti šajos poligonos to apglabāšanai, ir jānovērtē, ņemot vērā noteiktus kritērijus un procedūras. Kontroles un uzraudzības procedūras ir jāievēro arī objektu izmantošanas posmā, kā arī pēc atkritumu apglabāšanas izbeigšanas. Turklāt ir noteiktas specifikācijas metāliskā dzīvsudraba atkritumu pagaidu glabāšanai. Īrija nav pareizi transponējusi šīs prasības valsts tiesību aktos. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina SLOVĀKIJU pareizi transponēt Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai (INFR(2025)2008) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu (Direktīva (ES) 2019/904). Direktīvas mērķis ir novērst un samazināt konkrēta veida plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Slovākija dažas direktīvas normas nav transponējusi pareizi. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm būtu jāievieš ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai segtu nepieciešamās izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu un piedrazojuma savākšanu, kā arī informatīvo pasākumu izmaksas, kuru mērķis ir novērst un samazināt šādu piedrazojumu. Slovākijas tiesību aktos nav pareizi transponēti visi šo shēmu aspekti: piemēram, tabakas ražotājiem nav pienākuma segt atkritumu savākšanas izmaksas. Turklāt pārtikas taras, glāžu un plastmasas maisiņu ražotājiem nav pienākuma segt piedrazojuma transportēšanas un apstrādes izmaksas. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ITĀLIJU ievērot Rūpniecisko emisiju direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2013)2177) par to, ka tā nav pilnībā un pareizi transponējusi Rūpniecisko emisiju direktīvu (Direktīva 2010/75/ES). Itālija nav ievērojusi arī dažus šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz iekārtu Acciaierie d'Italia (ILVA tērauda ražotni) Taranto. Direktīvas mērķis ir novērst, samazināt un pēc iespējas likvidēt piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 25. jūnija spriedumu (C-626/22) Itālijas tiesību akti neatbilst Rūpniecisko emisiju direktīvai. Jo īpaši tajos nav ņemta vērā iekārtu ietekme uz cilvēku veselību. Piešķirot atļaujas, netiek ņemti vērā arī visi kaitīgie piesārņotāji, kas izdalās no iekārtas. Taču Itālija neaptur iekārtas darbību, ja atļaujas nosacījumu pārkāpums rada tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi. Turklāt Itālija nenodrošina, ka Taranto esošā iekārta Acciaierie d'Italia darbojas saskaņā ar ES tiesību aktiem par rūpnieciskajām emisijām, nopietni ietekmējot cilvēku veselību un vidi. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma vēstule pēc Tiesas sprieduma (LESD 260. pants)

Komisija aicina SLOVĀKIJU izpildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas aizsargājamām teritorijām
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli saskaņā ar LESD 260. pantu Slovākijai(INFR(2018)4076) par to, ka tā nepilda Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. jūnija spriedumu (C-661/20). Šajā spriedumā Tiesa konstatēja, ka Slovākija ir pārkāpusi Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK), pieņemot tiesību aktus, kas nenodrošina pienācīgu mežizstrādes ietekmes novērtējumu Natura 2000 teritorijās. Pirmkārt, Tiesa apstiprināja, ka Dzīvotņu direktīvā ir noteikts, ka ir jānovērtē projekti un darbības, piemēram, sanitārās cirtes, pirms to veikšanas Natura 2000 teritorijās. Slovākija joprojām nav grozījusi savus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka šāda sanitārā mežizstrāde tiek pienācīgi izvērtēta. Turklāt Tiesa nosprieda, ka Slovākija nav veikusi pasākumus, lai aizsargātu medņu sugu – svarīgu meža putnu, un tā dzīvotni. Medņu populācija pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi, un galvenais iemesls ir medņu dzīvotņu izzušana mežizstrādes dēļ. Joprojām ir nepieciešama Slovākijas turpmāka rīcība, lai pilnībā izpildītu Tiesas nolēmumu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt atkal vērsties pret Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina UNGĀRIJU un AUSTRIJU saskaņot valsts tiesību aktus ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2019)2111) un Austrijai (INFR(2024)2012) par to, ka tās nav pilnībā saskaņojušas valsts tiesību aktus ar Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvu (Direktīva 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES). Saskaņā ar grozīto direktīvu Eiropas Savienībā ir jānovērtē lielu būvniecības vai attīstības projektu ietekme uz vidi pirms projekta sākšanas. Ungārijā valsts tiesību akti paredz vispārējus atbrīvojumus no IVN veikšanas, tā vietā, lai atbrīvojumus attiecinātu tikai uz izņēmuma gadījumiem. Citi trūkumi ietver nepareizu attīstības atļaujas definīcijas ieviešanu, pārāk mazus naudas sodus un, iespējams, pārmērīgi augstas tiesvedības izmaksas pilsoniskajai sabiedrībai. Austrijas tiesību aktos nav pietiekami nodrošināts pienācīgs to projektu novērtējums, kuriem ir būtiska ietekme uz vidi. Tas jo īpaši ietver kumulatīvās ietekmes novērtējumu, projekta rakstura, apjoma vai atrašanās vietas kritērijus un projekta robežvērtības. Tādējādi var tikt apstiprināti projekti, pienācīgi neņemot vērā to ietekmi uz vidi, kas var kaitēt videi un cilvēku veselībai. Komisija nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli Ungārijai 2019. gada jūlijā un Austrijai 2024. gada aprīlī. Abu valstu iestādes nav pilnībā novērsušas nepilnības. Tāpēc Komisija nolēma izdot argumentētu atzinumu Ungārijai un Austrijai, kurām ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina FRANCIJU pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Francijai (INFR(2024)2017) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EC, kas grozīta ar Direktīvu 2018/851/ES). Grozītā direktīva noteic saistošus mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu reciklēšanu un sagatavošanu atkalizmantošanai. Turklāt tā prasa dalībvalstīm uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Francija nav pareizi transponējusi vairākus grozītās direktīvas noteikumus, arī par metodiku pārtikas atkritumu mērīšanai, par atkritumu dalītu savākšanu un dalīti savākto atkritumu sadedzināšanu, kā arī par dažām definīcijām. 2024. gada aprīlī Komisija nosūtīja Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Neraugoties uz zināmu progresu, Francija nepilnības nav pilnībā novērsusi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Francijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina LIETUVU pabeigt tīkla Natura 2000 izveidi
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Lietuvai (INFR(2018)2059), kas Natura 2000 teritoriju noteikšanā nav pienācīgi aizsargājusi ES nozīmes dzīvotnes un sugas. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK) dalībvalstis vienojās izveidot saskaņotu Eiropas tīklu Natura 2000, un šajā nolūkā tās Komisijai iesniedza priekšlikumus par atbilstošām Kopienas nozīmes teritorijām. Komisija 2018. gada maijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai par to, ka tā nebija norādījusi visas nepieciešamās teritorijas atbilstoši juridiskajiem un zinātniskajiem nosacījumiem. Turklāt dažas no ierosinātajām teritorijām nepietiekami aptvēra dzīvotņu veidus un sugas, kurām bija nepieciešama aizsardzība. Tajā pašā laikā Komisija arī konstatēja nopietnus trūkumus aizsargājamo teritoriju datu pilnīguma un kvalitātes ziņā. Neraugoties uz progresu, kas panākts kopš 2018. gada, Lietuva joprojām nav novērsusi visus konstatētos trūkumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Lietuvai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina PORTUGĀLI pienācīgi novērtēt projektus, kas var nozīmīgi ietekmēt Natura 2000 teritorijas
Šodien Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2024)2050) par to, ka tā nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) ietverto prasību pienācīgi novērtēt projektus, kuri var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas. Saskaņā ar direktīvu plānu un projektu īstenošanu – ar dažiem izņēmumiem – var atļaut tikai tad, ja tie neizjauc Natura 2000 teritorijas viengabalainību. Ja projekts kaitē Natura 2000 teritorijai, to nevar apstiprināt, pamatojoties tikai uz to, ka kaitējums tiks kompensēts. Ir jāievēro īpaša atkāpes procedūra ar stingriem nosacījumiem, lai kaitējošos projektus atļautu tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr pretrunā minētajai direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas jurisprudencei, Portugāles tiesību akti ļauj ņemt vērā gaidāmo kaitējumu kompensējošus pasākumus, izvērtējot, vai projekts radīs kaitējumu vai ne, tādējādi apdraudot vērtējuma iznākumu par ietekmes būtiskumu uz Natura 2000 teritorijām. 2024. gada maijā Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Kopš tā laika Portugāle nav pilnībā novērsusi nepilnības. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Portugālei, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Otrā vēršanās Tiesā (LESD 260. pants)

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret KIPRU par Tiesas nolēmuma par ES atkritumu noteikumiem neievērošanu
Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Kipru (INFR(2011)2005) par to, ka tā nav ievērojusi Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK) un Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 18. jūlija spriedumu (C-412/12). Atkritumu poligonu direktīva nosaka prasības, kas piemērojamas poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Tiesa 2013. gadā nolēma, ka Vati poligons Limasolā un Kotsiati poligons Nikosijā neatbilst Atkritumu poligonu direktīvai. Pēc šā sprieduma Komisija 2017. gada 28. aprīlī saskaņā ar LESD 260. pantu nosūtīja Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc tam Kipra beidzot nolēma pārtraukt šo divu poligonu ekspluatāciju. Lai gan atkritumi uz šiem poligoniem nav nosūtīti vairāk nekā sešus gadus, poligoni joprojām nav sanēti un slēgti, kā tas prasīts Atkritumu poligonu direktīvā. Turklāt Kipra vairākkārt atlikusi sprieduma izpildes termiņus. Atkritumu poligoni joprojām apdraud cilvēku veselību un vidi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi šo lietu no jauna nodot Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot finanšu sankciju piemērošanu. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

2. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr.: +32 22967533; Elettra Di Massa, tālr. +32 22982161)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina BEĻĢIJU, IGAUNIJU, NĪDERLANDI, SLOVĀKIJU un ZVIEDRIJU pareizi transponēt konkrētus Šaujamieroču direktīvas noteikumus   
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2025)2023), Igaunijai (INFR(2025)2024), Slovākijai (INFR(2025)2025), Zviedrijai (INFR(2024)2275) un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, iekļaujot papildu iebildumus, Nīderlandei (INFR(2024)2265). Beļģija, Igaunija, Slovākija, Zviedrija un Nīderlande nav pareizi transponējušas dažus Direktīvas (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (Šaujamieroču direktīva) noteikumus. Beļģija, Igaunija un Zviedrija arī nav pareizi transponējušas dažus Komisijas Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/69 par trauksmes un signālieročiem noteikumus. Šaujamieroču direktīvā ir noteikti kopēji minimālie standarti civilo šaujamieroču, piemēram, šaušanai sportā un medībās izmantojamu ieroču, iegādei, glabāšanai un komerciālai apmaiņai. Tā nosaka augstus drošības un aizsardzības standartus pret noziedzīgiem nodarījumiem ar šaujamieročiem un pret to nelegālu tirdzniecību. Īstenošanas direktīva noteic trauksmes ieročiem un signālieročiem (kas šauj tikai tukšu munīciju vai kairinošas vielas) piemērojamas tehniskās specifikācijas, kas ļauj labāk novērst to nelikumīgu pārveidi par nāvējošiem šaujamieročiem. Komisija ir apzinājusi atbilstības problēmas attiecībā uz dažādiem direktīvas aspektiem, kas ietekmē drošību un tirdzniecību. Tādēļ Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai, Igaunijai, Slovākijai un Zviedrija un papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Nīderlandei. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Argumentēts atzinums

Komisija aicina GRIEĶIJU ievērot Kvalificēšanas direktīvas noteikumus 
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2022)2044) par to, ka tā nav ievērojusi konkrētus Direktīvas par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus (Direktīva 2011/95/ES) noteikumus. Kvalifikācijas direktīvas pilnīga ievērošana ir būtiska kopējās Eiropas patvēruma sistēmas sekmīgai darbībai. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, kuri palīdz identificēt personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā arī nodrošināt minimālo pabalstu līmeni, kas šīm personām pieejams visās dalībvalstīs. 2023. gada janvārī Komisija nosūtīja Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Izvērtējusi atbildi, Komisija uzskata, ka Grieķija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvu, un tādēļ ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu. Tagad Grieķijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.   

Tiesai nodotās lietas

Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret UNGĀRIJU par to, ka tā nav ievērojusi ES tiesību aktus par migrantu kontrabandu 
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju sakarā ar to, ka tā nav izpildījusi ar Padomes Direktīvu 2002/90/EK uzliktos pienākumus noteikt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās ES atbalstīšanu (migrantu kontrabandu) un pienākumus, ko uzliek Padomes pamatlēmums 2002/946/TI, kas satur noteikumus par kriminālsodiem, ko piemēro par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. 2023. gada aprīlī Ungārija pieņēma valdības dekrētu, kas paredz brīvības atņemšanas sodu saistībā ar migrantu kontrabandu tiek vispārīgi pārvēršanu “apcietinājumā reintegrācijas nolūkā”. Līdz ar to personas, kas notiesātas par migrantu kontrabandu, tiek atbrīvotas no cietuma pat tad, ja tās izcietušas tikai nelielu soda laiku un tām ir jāatstāj Ungārijas teritorija 72 stundu laikā, lai izciestu “apcietinājumu reintegrācijas nolūkā” viņu iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas vai valstspiederības valstī. Šis valdības dekrēts apdraud mērķi efektīvi apkarot migrantu kontrabandu, ES Atbalstītāju tiesību aktu atturošo faktoru un ES kopīgos centienus migrantu kontrabandas apkarošanā. Komisija uzskata, ka ar Ungārijas iestāžu līdzšinējiem centieniem nepietiek, tāpēc vēršas pret Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija ir paziņojumā presei.

3. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr.: +32 22967533; Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 296 27 16)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina ITĀLIJU pareizi transponēt Direktīvu par akcionāru tiesībām biržā kotētos uzņēmumos
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2025)4004), par to, ka tā nav pareizi transponējusi Akcionāru tiesību direktīvu (Direktīva 2007/36/EK). Akcionāru ilgtermiņa iesaistīšana uzņēmumos, kuros tie veic ieguldījumus, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ir labi pārvaldīti un ilgtspējīgi. Direktīva aizsargā akcionārus un dod tiem iespējas, veicinot pārredzamību, pārskatatbildību un labu korporatīvo pārvaldību biržā kotētos uzņēmumos. Tajā ir paredzēts noteikumu un tiesību kopums, kas nodrošina, ka akcionāriem ir tiesības ietekmēt uzņēmumus, kuros tie investē, un ka tiek pārstāvētas un ievērotas viņu intereses. Itālijas tiesību akti apdraud akcionāru brīvību bez ierobežojumiem nodot pilnvaras dalībai pilnsapulcēs, tā vietā uzspiežot uzņēmuma izraudzītu pilnvarnieku. Šādi rīkojoties, tiek pārkāptas direktīvā noteiktās akcionāru tiesības iesniegt rezolūcijas par jebkuru darba kārtības punktu, tostarp par jaunpievienotiem jautājumiem, tādējādi liedzot minētajiem uzņēmuma izraudzītajiem pilnvarniekiem tādas pašas tiesības, kādas būtu akcionāriem, kurus tie pārstāv. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina BEĻĢIJU pareizi transponēt ES noteikumus par cenas samazinājumiem attiecībā uz pakalpojumiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2025)2044) par to, ka tā nav pareizi transponējusi noteikumus par cenu samazinājumiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2019/2161. Minētā direktīva groza četras direktīvas: Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Tās mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī valstu noteikumu saskaņošanu, lai veicinātu iekšējā tirgus darbību. Komisija uzskata, ka Beļģijas valsts noteikumi, ar kuriem transponē Cenu norādīšanas direktīvas grozījumus, pārsniedz tās darbības jomu, aptverot ne tikai kustamas preces, kā prasīts Cenu norādīšanas direktīvā, bet arī pakalpojumus. Tāpēc Beļģija neievēro Negodīgas komercprakses direktīvu, kas attiecas uz visu komercpraksi, tostarp paziņojumiem par pakalpojumu cenu samazinājumiem, un liedz dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus, kas pārsniedz tās un citu ES tiesību aktu prasības. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija mudina ĪRIJU un SLOVĒNIJU ievērot Eiropas apcietināšanas ordera pārrobežu tiesas procedūras
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Īrijai (INFR(2020)2072) un Slovēnijai (INFR(2020)2313) par to, ka tās nav ievērojušas Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi, un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI). Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pārrobežu tiesas procedūra, ko ievēro, lai nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanai vai lai piemērotu brīvības atņemšanu, vai lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Tas darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra un ir aizstājis garas personu izdošanas procedūras, kas starp ES dalībvalstīm pastāvēja pirms tam. Komisija oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai nosūtīja 2020. gada oktobrī un Slovēnijai – 2022. gada februārī. Pēc šīm vēstulēm 2024. gada jūlijā Īrijai un 2024. gada martā Slovēnijai tika nosūtītas papildu oficiāla paziņojuma vēstules. Komisija konstatēja, ka Īrija nav pareizi transponējusi noteikumus par lēmumiem, kas pieņemti pēc in absentia tiesas procesiem, kompetento tiesu iestāžu noteikšanu, centrālās iestādes lomu Eiropas apcietināšanas ordera procedūras kontekstā, termiņiem lēmuma par nodošanu pieņemšanai un noteikumiem par konkurējošām starptautiskām saistībām. Slovēnija nav pareizi transponējusi noteikumus par nodošanas atteikuma izvēles iemesliem. Izanalizējusi abu dalībvalstu atbildes uz oficiālā paziņojuma vēstulēm, Komisija uzskata, ka tās bažas nav kliedētas. Tāpēc Komisija nolēma izdot argumentētu atzinumu Īrijai un Slovēnijai, kurām ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina POLIJU pareizi transponēt ES noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Polijai (INFR(2024)2073) par to, ka tā valsts tiesību aktos nav pareizi transponējusi Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (Direktīva 2013/48/ES). Šī ir viena no sešām direktīvām, kuras veido ES tiesisko regulējumu par vienotiem minimālajiem taisnīgas tiesas standartiem, nodrošinot, ka aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības ir pietiekami aizsargātas. Tā stiprina dalībvalstu uzticēšanos citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām un tādējādi veicina nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās. 2024. gada 23. maijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Izanalizējusi Polijas atbildi uz vēstuli, Komisija uzskata, ka tās bažas nav kliedētas. Polijas tiesību akti neatbilst direktīvas prasībām, jo tie attiecas tikai uz apsūdzētajām vai aizdomās turētajām personām no brīža, kad tās ir informētas ar oficiālu aktu, savukārt direktīva uz šādām personām attiecas jau no brīža, kad tās jebkādā veidā uzzina par šādām apsūdzībām vai aizdomām. Turklāt Polijas tiesību akti pieļauj tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klātbūtni privātās sanāksmēs starp aizdomās turēto un viņa advokātu, kā arī izņēmumus attiecībā uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, kas ir pretrunā direktīvas noteikumiem. Komisija arī uzskata, ka Polijas tiesību aktos paredzētā atkāpe no tiesībām uz advokāta palīdzību ir pārāk plaša un ka Polija nav pareizi transponējusi prasību informēt atbildīgos pieaugušos, kad tiek aizturēts bērns. Visbeidzot, Polija nav transponējusi noteikumus par tiesībām uz advokātu un saistīto informācijas apmaiņu pārrobežu lietās, kad Polija pieprasa personu nodošanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Polijai, kurai tagad ir divi mēneši laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina ĪRIJU un SOMIJU izpildīt ES noteikumus par rasisma un ksenofobijas apkarošanu Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Īrijai (INFR(2020)2320) un Somijai (INFR(2024)2205) par to, ka tās neievēro Padomes Pamatlēmuma 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju noteikumus. Komisija 2024. gadā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, bet 2021. un 2023. gadā – Somijai. Izanalizējusi abu dalībvalstu atbildes uz oficiālā paziņojuma vēstulēm, Komisija uzskata, ka tās bažas nav pilnībā kliedētas. Komisija uzskata, ka Somija nav pareizi transponējusi noteikumus par publisku naida kurināšanu vai uzkūdīšanu uz vardarbību, kā arī par holokausta un citu starptautisku noziegumu attaisnošanu, noliegšanu un rupju banalizēšanu. Lai gan Īrija pa to laiku paziņoja par dažiem transponēšanas pasākumiem, Komisija uzskata, ka Īrija joprojām nav transponējusi noteikumus, kas saistīti ar kriminālatbildības noteikšanu par publisku naida kurināšanu vai uzkūdīšanu uz vardarbību pret kādu grupu vai šādas grupas locekli, pamatojoties uz noteiktām iezīmēm, kā arī starptautisko noziegumu un holokausta attaisnošanu, noliegšanu un rupju banalizēšanu. Tāpēc Komisija nolēma izdot argumentētu atzinumu Īrijai un Somijai, kurām ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret BULGĀRIJU par noteikumu par tiesību uz advokāta palīdzību nepareizu transponēšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju (INFR(2024)2003) par to, ka tā savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas (Direktīva 2013/48/ES). Šī lieta attiecās uz transponēšanas pasākumu paziņošanu un transponēšanas pilnīgumu, kas ir jārisina Komisijas uzraudzības pirmajā posmā. Tika konstatētas vēl citas problēmas saistībā ar transponēšanas pareizību. Šajā sakarā Komisija secināja, ka Bulgārija ir nepareizi transponējusi direktīvā paredzēto tiesību darbības jomu. Pie tam Bulgārija ir nepareizi transponējusi pasākumus par advokāta efektīvu līdzdalību nopratināšanas laikā. Turklāt Bulgārija nav pareizi transponējusi noteikumus saistībā ar atkāpēm no tiesībām uz advokātu izmeklēšanas interesēs. Tāpēc Komisija 2024. gada martā Bulgārijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli un 2024. gada oktobrī – argumentētu atzinumu, aicinot Bulgāriju novērst atlikušās nepilnības. Izanalizējusi atbildes, Komisija uzskata, ka Bulgārija joprojām nav izpildījusi direktīvas prasības. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijas lietu nodot izskatīšanai Tiesā. Sīkāka informācija ir mūsu paziņojumā presei.

4. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 22957501; Ana Crespo Parrondo, tālr.: +32 22981325; Giulia Bedini, tālr.: +32 22958661)

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Komisija aicina DĀNIJU un mudina IGAUNIJU pilnībā transponēt ES noteikumus, ar ko paātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai (INFR(2025)2050) un argumentētu atzinumu Igaunijai (INFR(2024)0219) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas valsts tiesību aktos pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Pārskatītā direktīva (Direktīva (ES) 2023/2413), ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/2001) stājās spēkā 2023. gada novembrī, un daži noteikumi bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šie noteikumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras gan atjaunīgās enerģijas projektiem, gan infrastruktūras projektiem, kas vajadzīgi, lai elektroenerģijas sistēmā integrētu papildu jaudu. Tie ietver arī skaidrus termiņus atļauju piešķiršanas procedūrām, kas vērstas uz konkrētām tehnoloģijām vai projektu veidiem, vienotā kontaktpunkta lomas stiprināšanu pieteikumu iesniegšanai un pieņēmumu, ka atjaunīgās enerģijas projekti un saistītā tīkla infrastruktūra ir atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Komisija 2024. gada septembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas direktīvu valstu tiesību aktos. Pārbaudījusi Dānijas paziņotos transponēšanas pasākumus un Igaunijas atbildi, Komisija secināja, ka ne Dānija ne Igaunija direktīvu nav transponējušas pilnībā. Tāpēc Komisija sūta paziņojuma vēstuli Dānijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un pabeigtu transponēšanu. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. Pēc šodienas argumentētā atzinuma Igaunijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu, veiktu nepieciešamos pasākumus un paziņotu Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Argumentēts atzinums

Komisija aicina dalībvalstis paātrināt transponēšanu attiecībā uz noteikumiem par ES emisijas kvotu tirdzniecības pastiprināšanu un paplašināšanu, par ko tās vienojušās
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2024)0009), Bulgārijai (INFR(2024)0015), Čehijai (INFR(2024)0027), Igaunijai(INFR(2024)0039), Spānijai (INFR(2024)0051), Latvijai (INFR(2024)0096), Ungārijai (INFR(2024)0069), Polijai (INFR(2024)0115), Portugālei (INFR(2024)0121), Rumānijai (INFR(2024)0127), Slovēnijai (INFR(2024)0135) un Somijai (INFR(2024)0057) par Direktīvas 2023/959 par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), kuras transponēšanas termiņš bija 2023. gada 31. decembris, netransponēšanu vai daļēju transponēšanu savos tiesību aktos. ES ETS direktīvas pārskatīšana, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, stiprina spēkā esošos ES ETS noteikumus, paplašina ETS, attiecinot to arī uz jūras transportu, samazina emisijas kvotu daudzumu, nosaka, ka bez maksas jāiedala mazāk kvotu, vienlaikus stiprinot līdzekļus, kas atbalsta dekarbonizāciju sistēmā. Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2024)0008), Bulgārijai (INFR(2024)0014), Igaunijai (INFR(2024)0038), Spānijai(INFR(2024)0050), Kiprai(INFR(2024)0021), Latvijai (INFR(2024)0095), Ungārijai (INFR(2024)0068), Polijai (INFR(2024)0114), Rumānijai (INFR(2024)0126), Slovēnijai (INFR(2024)0134) un Somijai (INFR(2024)0056) par Direktīvas 2023/958 par aviācijas nozarei piemērojamajiem pārskatītajiem ETS noteikumiem, kuras transponēšanas termiņš bija 2023. gada 31. decembris, netransponēšanu vai daļēju transponēšanu savos tiesību aktos. Grozījumi palielina vērienīgumu aviācijas nozarē un īsteno Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu. Minēto direktīvu pilnīga transponēšana ir būtiska, lai nodrošinātu ES ETS pienācīgu darbību, izvairoties no iekšējā tirgus izkropļojumiem, un saskaņotu sistēmu ar ES 2030. gada klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Eiropas Klimata aktā. Komisija 2024. gada janvārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas abas direktīvas valstu tiesību aktos. Dalībvalstis strādā pie direktīvu un attiecīgo noteikumu transponēšanas pasākumiem, bet iepriekš minētās dalībvalstis nav paziņojušas par pilnīgu transponēšanu vai transponējušas tikai daļēji. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumus attiecīgajām dalībvalstīm, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā un pareizu visu transponētu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija mudina RUMĀNIJU atcelt ierobežojumus gāzes cenu noteikšanai
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR (2024)2194) par to, ka tā ierobežo gāzes ražotāju brīvību noteikt savas gāzes vairumtirdzniecības cenas Rumānijā. Konkrētāk, Rumānija ieviesa valsts mēroga pasākumu, kas uzliek par pienākumu gāzes ražotājiem pārdot daļu no sava iekšzemes ražošanas apjoma pārdot patērētājiem vairumtirdzniecības līmenī par fiksētu cenu. Regulētas cenas ES mēroga vairumtirdzniecības tirgus līmenī kropļo cenu signālus un efektīvu tirgus darbību, un tāpēc tās nav saderīgas ar Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu. 2024. gada oktobrī Komisija Rumānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Komisija uzskata, ka ar gāzes cenām saistītais pasākums ierobežo brīvas cenu veidošanas pamatprincipus gāzes vairumtirgū, kaitējot iekšējam tirgum un patērētājiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Rumānijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. Šodienas argumentētajā atzinumā nav aplūkota Rumānijas elektroenerģijas ražotāju ieņēmumu griestu likumība, kas arī bija daļa no oficiālā paziņojuma vēstules. Tas ir tāpēc, ka par šo jautājumu Tiesā tiek izskatīti vairāki prejudiciāli nolēmumi. Atkarībā no šo Tiesas lietu iznākuma Komisija pieņems lēmumu par to, vai turpināt šā jautājuma izskatīšanu, veicot pārkāpuma procedūras pasākumus.

5. Nodokļi

(Sīkāka informācija par “Nodokļiem”: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 22957501; Saul Louis Goulding, tālr. +32 22964735)

(Sīkāka informācija par “Muitu”: Olof Gill, tālr. +32 2 296 59 66; Saul Louis Goulding, tālr. +32 229-64735)

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā izvērst elektroniska muitas sistēmas
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai (INFR(2025)2017), Dānijai (INFR(2025)2018), Grieķijai (INFR(2025)2019), Austrijai (INFR(2025)2015), Rumānijai (INFR(2025)2020) un Slovākijai (INFR(2025)2021) sakarā ar pienākumu izvērst pagaidu uzglabāšanas sistēmu gaisa transportam un izvērst valstu importa sistēmu nepildīšanu. Bija paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim izveidos un padarīs šīs sistēmas darbotiesspējīgas, tostarp nodrošinot attiecīgo uzņēmēju sistēmu pilnīgu migrāciju saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu [Regula (ES) 952/2013] un SMK darba programmu [Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879]. Elektroniskā pagaidu uzglabāšanas sistēma ļauj attiecīgās deklarācijas iesniegt elektroniski, un tā ir viens no būtiskajiem soļiem, lai nodrošinātu ES ievesto preču uzraudzību. Tiklīdz šīs deklarācijas ir publicētas elektroniski, valstu importa sistēma nodrošina, ka ES importētajām precēm tiek piemēroti gan fiskālie, gan nefiskālie pasākumi. Nodrošinot starpsavienojumus ar dažādām citām valstu lietojumprogrammām, valstu importa sistēmai ir galvenā nozīme, lai cita starpā nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu un ES finanšu interešu aizsardzību, kā arī ES līmeņa un valstu aizliegumu/ierobežojumu izpildi saistībā ar preču importu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Austrijai, Rumānijai un Slovākijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Komisija aicina dalībvalstis nodot Komisijai pilnīgus muitas datus
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Dānijai (INFR(2025)2011), Francijai (INFR(2025)2012), Kiprai (INFR(2025)2010), Austrijai (INFR(2025)2007), Portugālei (INFR(2025)2013) un Rumānijai (INFR(2025)2014) sakarā ar pilnīgu muitas datu nenodošanu Komisijai. Šīm dalībvalstīm saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu [Regula (ES) Nr. 952/2013] un tās Īstenošanas regulu [SMK-ĪA, Regula Nr. 2015/2447] līdz 2024. gada 1. janvārim bija jānosūta Komisijai konkrēti muitas dati, izmantojot SURV3 – ES pārvaldītu digitālu sistēmu, kas pieejama valstu muitas dienestiem. SURV3 IT sistēma nodrošina muitas datu vākšanu un uzraudzību visā Eiropas Savienībā, atvieglojot muitas kontroles vienotu piemērošanu, efektīvu riska pārvaldību un atbilstību ES pasākumiem uz robežām. SMK un SMK-ĪA dalībvalstīm ir noteikts pienākums nosūtīt uz SURV3 57 standartizētu datu elementu kopumu noteiktā formātā. Tomēr, neraugoties uz sākotnējiem un pagarinātiem termiņiem šo prasību izpildei, attiecīgās dalībvalstis turpina izmantot novecojušus formātus un samazinātas datu kopas. Šī neatbilstība apdraud gan ES muitas operāciju efektivitāti un uzticamību, gan to atbalstošo tiesisko regulējumu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Dānijai, Francijai, Kiprai, Austrijai, Portugālei un Rumānijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret GRIEĶIJU par automašīnu nodokļu un reģistrācijas noteikumu neievērošanu  
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju (INFR(2020)4001) par to, ka tā nav grozījusi savus noteikumus par automašīnu reģistrāciju un nodokļiem. Grieķijas reģistrācijas nodoklis, ko piemēro visiem transportlīdzekļiem, dažām lietotu transportlīdzekļu kategorijām, kas iegādāti citās ES valstīs, ir augstāks nekā līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem valstī. Turklāt Grieķijas vides nodoklis ir piemērojams tikai importētiem lietotiem dažu kategoriju transportlīdzekļiem, nevis attiecīgo kategoriju vietējiem transportlīdzekļiem. Komisija uzskata, ka Grieķijas tiesību akti nav saderīgi ar LESD 110. pantu, jo vietējiem transportlīdzekļiem piemēro zemākus nodokļus nekā transportlīdzekļiem no citām ES valstīm.  Turklāt noteiktus lietotus transportlīdzekļus, kas ievesti no citām ES dalībvalstīm, Grieķija aizliedz reģistrēt, nepiemērojot līdzīgu aizliegumu attiecīgajām vietējo transportlīdzekļu kategorijām. Tas ir nepārprotams preču brīvas aprites ierobežojums, kas ir pretrunā LESD 34. un 36. pantam. Komisija uzskata, ka iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc vēršas pret Grieķiju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.  

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ZVIEDRIJU par to, ka tā nav saskaņojusi savus noteikumus par iepriekš aprēķinātu ienākuma nodokli ar ES tiesību aktiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Zviedriju (INFR(2023)4007) par to, ka tā nav ievērojusi pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pants un EEZ līguma 36. pants).  Zviedrijas klientiem, kuri maksā par citās ES dalībvalstīs vai EEZ valstīs dibinātu darbuzņēmēju veiktu darbu, ir pienākums ieturēt iepriekš aprēķinātu ienākuma nodokli 30 % apmērā no atlīdzības darbuzņēmējiem, ja vien Zviedrijas nodokļu iestāde tos nav apstiprinājusi jau iepriekš (to parasti sauc par “F nodokļa apstiprinājumu”). Komisija uzskata, ka šāds Zviedrijas klientu pienākums ieturēt iepriekš aprēķinātu ienākuma nodokli situācijās, kad ārvalstu līgumslēdzējiem nav Zviedrijas pastāvīgo pārstāvniecību, un līdz ar to ienākuma nodoklis Zviedrijā nav jāmaksā, pārkāpj pakalpojumu sniegšanas brīvību. Komisija uzskata, ka Zviedrijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc vēršas pret šo valsti Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.  

6. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 22957501; Anna Wartberger, tālr.: +32 22982054)

Oficiāla papildu paziņojuma vēstule

Komisija aicina ITĀLIJU pareizi īstenot elektronisku ceļa nodevu iekasēšanu visā tās teritorijā
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2020)2318) par to, ka tā nav pareizi īstenojusi Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) direktīvu (Direktīva (ES) 2019/520). 2020. gada decembrī Komisija nosūtīja Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav nodrošinājusi sarunu uzsākšanu un sekmīgu pabeigšanu starp ceļa nodevu iekasētājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem, lai lietotājiem visā Itālijā varētu piedāvāt elektronisku nodevu iekasēšanu. Tikmēr dažas no šīm sarunām sekmīgi noslēdzās, un lielākajā daļā Itālijas teritorijas tagad ir pieejama elektroniska ceļa nodevu iekasēšana. Tāpēc ar šo papildu oficiāla paziņojuma vēstuli pārkāpuma procedūras darbības joma tiek pielāgota jaunākajām norisēm. Tagad pārkāpums attiecas tikai uz Sicīlijas reģionu, kur joprojām nav pieejama elektroniska ceļa nodevu iekasēšana. EETS pakalpojumu sniedzēju darbības nepieļaušana Sicīlijā ir šķērslis dalībvalstu ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspējai un ceļu lietošanas nodevu maksāšanas pienākuma pārrobežu izpildei ES. Tas nozīmē, ka autovadītājiem varētu būt nepieciešams noslēgt vairāk nekā vienu abonēšanas līgumu, izmantot vairāk nekā vienu pakalpojumu sniedzēju un uzstādīt papildu iekārtas transportlīdzeklī, lai iebrauktu Itālijā vai šķērsotu tās teritoriju. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēts atzinums

Komisija aicina FRANCIJU ievērot ES iekšējā tirgus noteikumus par autotransportu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Francijai (INFR(2021)2176 par to, ka tā nav piemērojusi Regulu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (Regula (EK) Nr. 1072/2009). Tas attiecas uz valsts tiesību aktiem, kas aizliedz ikdienas un iknedēļas atpūtas periodus vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos. Komisija uzskata, ka Francijas tiesību akti, ar ko ievieš aizliegumu vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos pavadīt ikdienas un iknedēļas atpūtas periodus, ir pretrunā ES tiesību aktiem. Komisija uzskata, ka Francijas tiesību noteikumi nepamatoti un nesamērīgi ierobežo brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus Francijā un ir pretrunā iekšējā tirgus mērķiem. Pēc oficiāla paziņojuma vēstules, kas nosūtīta 2021. gada novembrī, Francija joprojām nav nodrošinājusi valsts noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem par brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Francijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret BULGĀRIJU, GRIEĶIJU un POLIJU par to, ka tās nav transponējušas ES noteikumus par ceļu nodevām un vinjetēm, kas piemērojamas par ceļu infrastruktūras izmantošanu.
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju (INFR(2024)0150), Grieķiju (INFR(2024)0155) un Poliju (INFR(2024)0169) par to, ka tās nav transponējušas ES noteikumus par maksas noteikšanu transportlīdzekļiem par noteiktas infrastruktūras lietošanu (Direktīva (ES) 2022/362). Minētās trīs dalībvalstis līdz noteiktajam termiņam – 2024. gada 25. martam – nepaziņoja par pasākumu transponēšanu. Komisija 2024. gada 23. maijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, bet 2024. gada 16. decembrī – argumentētus atzinumus, pēc katra šā dokumenta paredzot divu mēnešu periodu atbildes sniegšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai izpildītu pienākumu pilnībā transponēt direktīvu. Savās atbildēs dalībvalstis izklāstīja transponēšanas pasākumu pieņemšanas grafiku. Tomēr līdz šim Komisijai nav paziņots ne par vienu transponēšanas pasākumu. Komisija uzskata, ka Bulgārijas, Grieķijas un Polijas iestāžu līdzšinējie centieni veikt nepieciešamos pasākumus nav bijuši pietiekami un tāpēc pret šīm valstīm vēršas Eiropas Savienības Tiesā, pieprasot finanšu sankciju piemērošanu. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ZVIEDRIJU par ES jūras drošības tiesību aktu kopumā noteikto pienākumu neievērošanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Zviedriju (INFR(2022)2206) par to, ka tā nav novērsusi pārkāpumu saistībā ar ES jūras drošības tiesisko regulējumu (Regula (EK) Nr. 725/2004, Direktīva 2005/65/EK un Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2008). Tiesiskais regulējums attiecībā uz kuģiem, ostu iekārtām un ostām noteic drošības prasības un paredz jūras satiksmes drošības pārbaužu procedūras. Šie pasākumi ir vajadzīgi, lai uzlabotu ostu drošību pret tīšu nelikumīgu darbību draudiem un ES kritiskās infrastruktūras izturētspēju. Komisija uzskata, ka Zviedrija faktiski neveic administratīvos un kontroles uzdevumus, kas vajadzīgi šo jūras drošības noteikumu efektīvai īstenošanai, kas var apdraudēt jūras drošību ES. Komisija 2023. gada februārī nosūtīja Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2024. gada aprīlī sekoja argumentēts atzinums. Zviedrija nav nedz novērsusi konstatētos trūkumus, nedz panākusi ievērojamu progresu to novēršanā. Tāpēc Komisija pret Zviedriju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret VĀCIJU, UNGĀRIJU un AUSTRIJU par ES noteikumu neievērošanu, balsojot Donavas komisijā
Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Vāciju (INFR(2022)2046), Ungāriju (INFR(2022)2048) un Austriju (INFR(2022)2045) par to, ka tās nav izpildījušas ES līgumos noteikto pienākumu, kad Donavas komisijā tiek pieņemts ieteikums par jautājumiem, kuri var ietekmēt ES noteikumus vai mainīt to darbības jomu. Donavas komisijas 96. plenārsesijā 2021. gada 14. decembrī Vācija, Ungārija un Austrija balsoja par lēmumu par kuģu apkalpes dokumentu atzīšanu, uz ko attiecas ES tiesību akti (Direktīva (ES) 2017/2397 un Direktīva (ES) 2021/1233). Tās šādi rīkojās pirms varēja pieņemt Padomes lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju attiecībā uz paredzēto Donavas komisijas aktu (LESD 218. panta 9. punkts), un neraugoties uz Komisijas lūgumu nebalsot par šo punktu bez šāda Padomes lēmuma, tādējādi pārkāpjot ES ekskluzīvo ārējo kompetenci (LESD 3. panta 2. punkts) un lojālas sadarbības principu (LES 4. panta 3. punkts). Komisija visām trim dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojumu vēstules, kam 2024. gada 25. jūlijā sekoja argumentēti atzinumi. Visas trīs dalībvalstis savās atbildēs apstrīdēja Komisijas nostāju. Izskatījusi viņu argumentus, Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka Vācija, Ungārija un Austrija ir pārkāpušas iepriekš minētos pantus.  Tāpēc Komisija ir nolēmusi vērsties pret Vāciju, Ungāriju un Austriju Eiropas Savienības Tiesā.  Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret UNGĀRIJU par neatkarības nenodrošināšanu tās dzelzceļa transporta regulatīvajai iestādei
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju (INFR(2021)2092) par to, ka tā nav ievērojusi Vienotās Eiropas dzelzceļa telpas direktīvu (Direktīva 2012/34/ES) saistībā ar tās valsts regulatīvās iestādes statusu, kura ir atbildīga par Ungārijas dzelzceļa tirgu. Ungārijā dzelzceļa transporta regulatīvā iestāde ir izveidota kā Būvniecības un transporta ministrijas organizatoriska vienība. Tomēr saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm ir jāizveido neatkarīga dzelzceļa transporta regulatīvā iestāde, lai pareizi piemērotu ES noteikumus par piekļuvi dzelzceļa tirgum. Lai nodrošinātu objektivitāti un labu dzelzceļa tirgus darbību, šai regulatīvajai iestādei ir jāatbilst vairākām neatkarības prasībām. Jo īpaši tai jābūt pilnībā nošķirtai no jebkura regulēta subjekta. Komisija 2021. gada jūlijā nosūtīja Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kam 2023. gada novembrī sekoja argumentēts atzinums. Tā kā Ungārija nav veikusi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, Komisija ir nolēmusi lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

7. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Olof Gill, tālr. +32 22965966, Marta Perez-Cejuela Romero, tālr. +32 22963770)

Oficiāla paziņojuma vēstules un papildu oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina 10 dalībvalstis transponēt ar KAT regulu ieviestos 5. kapitāla prasību direktīvas un Trauksmes cēlēju direktīvas grozījumus 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai (INFR(2025)2031), Bulgārijai (INFR(2025)2032), Nīderlandei (INFR(2025)2037), Polijai (INFR(2025)2038), Portugālei (INFR(2025)2039) un Rumānijai (INFR(2025)2040) par to, ka tās nav transponējušas ar KAT regulu (Regula (ES) 2023/1114) ievestos 5. kapitāla prasību direktīvas (Direktīva 2013/36/ES) un Trauksmes cēlēju direktīvas (Direktīva (ES) 2019/1937) grozījumus. 5. kapitāla prasību direktīva nosaka prudenciālās prasības kredītiestādēm, galveno uzmanību pievēršot pārvaldībai, uzraudzībai, kapitāla pietiekamībai un riska pārvaldībai. Trauksmes cēlēju direktīvā ir paredzēti noteikumi un procedūras, lai aizsargātu personas, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem galvenajās politikas jomās ar darbu saistītā kontekstā. Septiņas dalībvalstis nebija paziņojušas par grozījumu transponēšanu līdz noteiktajam termiņam – 2024. gada 30. decembrim. Tāpēc Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai, Bulgārijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Rumānijai, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Nesaņēmusi no šīm dalībvalstīm apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus. 

Komisija aicina UNGĀRIJU pareizi transponēt 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu 
Šodien Komisija nolēma nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2023)2098) par to, ka tā ir nepareizi transponējusi 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (Direktīva (ES) 2018/843). Komisija ir konstatējusi vairākus būtiskus direktīvas noteikumus, kas nepareizi transponēti valsts tiesību aktos. Attiecīgie noteikumi uzliek pienākumu valsts faktisko īpašumtiesību reģistrā iekļaut informāciju par privātā kapitāla fondu īpašniekiem. Turklāt tajā ir noteikts, ka piekļuve šai informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām visos gadījumos būtu jāpiešķir jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmu interesi. Ieguldītāju un plašas sabiedrības uzticēšanās finanšu tirgiem lielā mērā ir atkarīga no precīza informācijas atklāšanas režīma esamības, kas nodrošina pārredzamību attiecībā uz uzņēmumu faktiskajām īpašumtiesībām un kontroles struktūrām. Arī tiesībaizsardzības iestādēm ir būtiska precīza un atjaunināta informācija par faktiskajiem īpašniekiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

8. Digitālā ekonomika

(Sīkāka informācija: Thomas Regnier, tālr.: +32 22991099, Patricia Poropat, tālr.: +32 22980485)

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU ievērot Digitālo pakalpojumu aktu
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2024)2241) par to, ka tā nav pilnvarojusi valsts digitālo pakalpojumu koordinatoru (DPK) saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DPA), Regulu (ES) 2022/2065 un nav noteikusi noteikumus par sodiem, kas piemērojami par minētās regulas pārkāpumiem. Dalībvalstīm līdz 2024. gada 17. februārim bija jāieceļ un jāpilnvaro digitālo pakalpojumu koordinators, lai veiktu konkrētus uzdevumus saskaņā ar DPA un uzraudzītu DPA piemērošanu to teritorijā. DPA pilnīga īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu pilnīgu ieguvumu lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem dalībvalstīs, piemēram, lai nodrošinātu, ka lietotāji var iesniegt sūdzības par platformām. Bulgārijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija varēs celt prasību pret Bulgāriju Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina 19 dalībvalstis pilnībā transponēt TID2 direktīvu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu 19 dalībvalstīm (Austrijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Francijai, Igaunijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Slovēnijai, Somijai, Spānijai, Ungārijai, Vācijai un Zviedrijai) par to, ka tās nav paziņojušas par TID2 direktīvas pilnīgu transponēšanu (Direktīva (ES) 2022/2555). Dalībvalstīm TID2 direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 17. oktobrim. TID2 direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu kiberdrošības līmeni visā ES. Tā aptver struktūras, kas darbojas tādās kritiskās nozarēs kā publiskie elektronisko sakaru pakalpojumi, IKT pakalpojumu pārvaldība, digitālie pakalpojumi, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, kosmoss, veselība, enerģētika, transports, kritiski svarīgu produktu ražošana, pasta un kurjeru pakalpojumi un valsts pārvalde. Tiesību aktu pilnīga īstenošana ir būtiska, lai vēl vairāk uzlabotu šajās kritiskajās nozarēs un ES kopumā darbojošos publisko un privāto struktūru noturību un spēju reaģēt uz incidentiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu 19 dalībvalstīm, kurām ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret ČEHIJU, SPĀNIJU, KIPRU, POLIJU un PORTUGĀLI, jo Digitālo pakalpojumu akts netiek efektīvi īstenots
Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Čehiju (INFR(2024)2039), Spāniju (INFR(2024)2165), Kipru (INFR(2024)2016), Poliju (INFR(2024)2041) un Portugāli (INFR(2024)2038) par to, ka tās nav izvirzījušas un/vai pilnvarojušas valsts digitālo pakalpojumu koordinatoru (DPK), kā noteikts Digitālo pakalpojumu aktā (DPA), Regulā (ES) 2022/2065. DPA paredzēts, ka dalībvalstīm līdz 2024. gada 17. februārim ir jāizraugās un jāpilnvaro DPK, lai garantētu noteikumu efektīvu uzraudzību un izpildi. Dalībvalstīm ir arī jāpilnvaro savi DPK, lai tie varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar DPA, un jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par minētās regulas pārkāpumiem. DPK ir būtiska nozīme DPA noteikumu uzraudzībā un izpildē, kā arī minētās regulas vienotas piemērošanas nodrošināšanā visā Savienībā sadarbībā ar Komisiju. Polija nav iecēlusi DPK un nav pilnvarojusi to veikt uzdevumus saskaņā ar DPA. Lai gan Čehija, Kipra, Spānija un Portugāle katra ir izraudzījušās DSC, tās nav tiem piešķīrušas vajadzīgās pilnvaras, lai veiktu uzdevumus saskaņā ar DPA. DPA arī paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka noteikumi par sodiem, ko piemēro par minētās regulas pārkāpumiem, ko visas minētās dalībvalstis nav izdarījušas. Tā kā dalībvalstis nav veikušas nepieciešamos pasākumus, Komisija ir nolēmusi vērsties pret dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

9. Nodarbinātība un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Eva Hrncirova, tālr.: +32 22988433; Quentin Cortes, tālr.: +32 22913283)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina AUSTRIJU ievērot ES noteikumus par darba laiku
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai (INFR(2025)4008) par to, ka tā nav izpildījusi ES noteikumus par darba laiku (Direktīva 2003/88/EK). Austrijas tiesību aktos ir paredzēti mazāk labvēlīgi darba nosacījumi daļēji valstij piederošo uzņēmumu “Post” un “Telekom” darba ņēmējiem attiecībā uz minimālo ikdienas atpūtas laiku, aizvietojošiem darbiniekiem brīvdienās un svētku dienās, slimības atvaļinājumiem un apmaksātiem ikgadējiem atvaļinājumiem. Komisija uzskata, ka Austrijas noteikumi ir pretrunā Darba laika direktīvai un tāpēc nenodrošina “Post” un “Telekom” darba ņēmēju veselību un drošību. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai, kurai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ČEHIJU nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret nepilna laika darba ņēmējiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2025)4006) par to, ka tā nav ievērojusi nepilna darba laika darba ņēmēju nediskriminācijas principu (Padomes Direktīva 97/81/EK) un vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm (Direktīva 2006/54/EK), kā precizēts divos ES Tiesas spriedumos par vienlīdzīgu attieksmi pret nepilna laika darba ņēmējiem attiecībā uz virsstundām Vācijā (2024. gada 29. jūlija spriedums, apvienotās lietas C-184/22, C-185/22 un 2023. gada 19. oktobra sprieduma, lieta C‑660/20). Saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem darba ņēmējiem, kas strādā virsstundas, ir tiesības uz papildu darba samaksu vai uz kompensējošu brīvdienu. Pilnslodzes darba ņēmēji saņem šo papildu samaksu par pirmo pēc parastā darba laika nostrādāto stundu, savukārt nepilna darba laika darba ņēmējiem nav tiesību uz tādu pašu papildu samaksu, ja viņi strādā pēc līgumā noteiktā darba laika. Tā kā nav objektīva pamatojuma, Komisija uzskata, ka šī atšķirīgā attieksme pārkāpj nepilna darba laika darba ņēmēju nediskriminācijas principu. Tā arī uzskata, ka šī nevienlīdzīgā attieksme pārkāpj netiešas diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ, jo ievērojami lielāka daļa nepilna darba laika darba ņēmēju ir sievietes. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina FRANCIJU un LUKSEMBURGU pareizi transponēt ES noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu
Šodien Eiropas Komisija pieņēma lēmumu nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstules Francijai (INFR(2018)2232) un Luksemburgai (INFR(2021)2060) par to, ka tās nav saskaņojušas savus tiesību aktus ar Izpildes direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā (Direktīva 2014/67/ES). Direktīvas mērķis ir stiprināt darba ņēmēju norīkošanas noteikumu praktisko piemērošanu, risinot jautājumus, kas saistīti ar krāpšanas apkarošanu un noteikumu apiešanu, piekļuvi informācijai un administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm. Tajā ir paredzētas administratīvās prasības un kontroles pasākumi, ko dalībvalstis var noteikt, lai uzraudzītu atbilstību noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Tā arī nodrošina administratīvo sodu un naudassodu faktisku piemērošanu un iekasēšanu visās dalībvalstīs. Izanalizējusi Francijas un Luksemburgas pieņemtos papildu valsts pasākumus, Komisija uzskata, ka joprojām ir direktīvas noteikumi, kas ir nepareizi iestrādāti valsts tiesību aktos. Tāpēc tika pieņemts lēmums izdot papildu oficiāla paziņojuma vēstules Francijai un Luksemburgai, kurām ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Argumentēti atzinumi

Komisija mudina GRIEĶIJU novērst diskriminējošus nodarbinātības nosacījumus valsts skolās
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2024)4013) par to, ka tā nav pilnībā saskaņojusi valsts tiesību aktus ar Direktīvu par darbu uz noteiktu laiku (Padomes Direktīva 1999/70/EK), saskaņā ar kuru ir aizliegta noteikta laika darba ņēmēju diskriminācija. Grieķijas tiesību aktos valsts skolās strādājošiem skolotājiem ar terminētu līgumu ir paredzēti mazāk labvēlīgi nodarbinātības nosacījumi (piemēram, attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un slimības atvaļinājumu) nekā pastāvīgos amatos strādājošiem skolotājiem. Oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija Grieķijai nosūtīja 2024. gada jūlijā. Grieķijas atbildē sniegtie paskaidrojumi, lai pamatotu atšķirīgu attieksmi, bija neapmierinoši. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Grieķijai, kurai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.