Marta pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, ar kurām tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kas nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tālāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 44 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šajās lietās Komisijai pārkāpuma procedūra nav jāturpina. 
Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un atbilstībai, ko dalībvalstis nodrošinājušas ES tiesību aktiem, var sekot interaktīvās kartēs un pielāgojamās diagrammās. Vairāk informācijas par lietas vēsturi iegūt vai pilnai pārkāpumu lēmumu datubāzei piekļūt var pārkāpumu lēmumu reģistrā. Vairāk informācijas par ES pārkāpuma procedūru šeit: jautājumi un atbildes.

1. Vide

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Maëlys Dreux, tālr. +32 229 54673)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Grieķiju atjaunināt nacionālo gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR(2026)2006) par to, ka tā nav atjauninājusi savu valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu, kā noteikts Direktīvā par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (“NEC direktīva”) (Direktīva (ES) 2016/2284). NEC direktīva attiecībā uz vairākiem gaisa piesārņotājiem dalībvalstīm uzliek emisiju samazināšanas saistības, kas ik gadu jāpilda no 2020. līdz 2029. gadam, un no 2030. gada – vērienīgākus samazinājumus. Tā arī noteic, ka dalībvalstīm jāpieņem nacionālās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas (NAPCP), kurās izklāstīti šo saistību izpildes pasākumi. NEC direktīva noteic, ka dalībvalstīm savas NAPCP jāatjaunina vismaz reizi četros gados. Šie atjauninājumi parāda dalībvalstu panākto progresu programmas īstenošanā un to, kā tās turpina pildīt saistības. Tas palīdz samazināt gaisa piesārņotāju emisijas, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti. Neraugoties uz vairākiem atgādinājumiem, līdz šim Grieķija prasīto atjaunināto nacionālo gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu Komisijai nav iesniegusi. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Franciju nodrošināt atbilstību Ūdens pamatdirektīvai  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2026)2201) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK). Kā uzsvērts Ūdensresursu noturības stratēģijā, pilnīgai ES ūdens kvalitātes prasību īstenošanai ir būtiska nozīme cilvēka veselības un vides aizsardzībā un ES konkurētspējas un noturības stiprināšanā. Direktīva tiecas nodrošināt, ka stipri pārveidotas (piemēram, hidroelektrostaciju dēļ) ūdenstilpes “labu ekoloģisko potenciālu” sasniedz līdz 2015. vai – atkāpes gadījumā – līdz 2021. vai 2027. gadam. Tā panākšanai direktīva dalībvalstīm prasa definēt šādu upju ekoloģisko kvalitāti un attiecīgi noteikt, kādi pasākumi (ja tādi ir) jāveic, lai šajos termiņos panāktu labāku kvalitāti. Šiem novērtējumiem ir izšķirīgi svarīga nozīme ES ūdensresursu noturības nodrošināšanā. Tomēr Francijas tiesību aktos nav transponēti visi direktīvā noteiktie kvalitātes faktori. Konkrētāk, Francijas tiesību akti šādu upju kvalitātes novērtēšanā neņem vērā zivju populācijas un upju nepārtrauktību (piemēram, risinājumus, kas migrējošām zivīm dotu iespēju pārvarēt aizsprostus). Tātad Francijas tiesību akti nenodrošina, ka stipri pārveidotu upju kvalitātes faktori tiek pareizi novērtēti. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Lietuvu pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai (INFR(2026)2004) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2018/851/ES), kuras mērķis ir novērst vai samazināt atkritumu rašanos. Grozītā direktīva noteic saistošus mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu reciklēšanu un sagatavošanu atkalizmantošanai. Turklāt tā prasa dalībvalstīm pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Šīs prasības ir izšķirīgi svarīgas ES konkurētspējai un pārejai uz aprites ekonomiku. Grozītā direktīva dalībvalstīm tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 5. jūlijam. Lietuva vairākas grozītās direktīvas normas nav transponējusi pareizi. Tas cita starpā attiecas uz dažām prasībām, kas saistītas ar atkritumu rašanās novēršanu, uz noteikumiem par mērķrādītāju sasniegšanas aprēķināšanu, uz prasībām attiecībā uz atkritumeļļām un bioatkritumiem, uz atkritumu apsaimniekošanas plānu saturu un paplašinātās ražotāja atbildības shēmu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Rumāniju pareizi transponēt Seveso III direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai (INFR(2026)2003) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Seveso III direktīvu (Direktīva 2012/18/ES). Šī Direktīva Eiropas Savienībā attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpnieciskiem kompleksiem tādās nozarēs kā ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība un degvielas vairumtirdzniecība un glabāšana. Tā tiecas novērst lielas avārijas (piemēram, lielas emisijas, ugunsgrēkus vai eksplozijas), kurās iesaistītas bīstamas vielas, jo īpaši ķimikālijas, un ierobežot to negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Komisija Rumānijas valsts noteikumos, ar kuriem transponē direktīvu, ir konstatējusi trūkumus. Pirmkārt, lai gan Direktīva uzņēmumiem uzliek pienākumu ikreiz, kad izmaiņas varētu ietekmēt avāriju bīstamību, riskus novērtēt no jauna, Rumānijas tiesību akti neaptver situācijas, kurās mainās bīstamās vielas fizikālā forma, kaut gan tādas izmaiņas var būtiski mainīt iekārtas riska profilu. Otrkārt, Rumānijas tiesību aktos nav pareizi transponēti noteikumi par sabiedrības līdzdalību, jo tie neatsaucas uz lēmumiem par atrašanās vietu un tādējādi ierobežo sabiedrības iespējas piedalīties zemes izmantošanas plānošanas procesos teritorijās, kas atrodas netālu no iekārtām, kurās atrodas bīstamas vielas. Visbeidzot, Rumānijas noteikumi neparedz konkrētus termiņus sabiedrības informēšanai un uzklausīšanai, savukārt direktīva noteic saprātīgus un efektīvus apspriešanas periodus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Portugāli un Rumāniju saskaņā ar Invazīvo svešzemju sugu regulu iesniegt ziņojumu par sešu gadu periodu  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei (INFR(2026)2001) un Rumānijai (INFR(2026)2002) par to, ka tās nav līdz 2025. gada 1. jūnijam nosūtījušas savus ziņojumus, kā to prasa Invazīvo svešzemju sugu regula (“ISS regula”) (Regula (ES) 1143/2014). ISS regula iedibina ES mēroga pasākumus, kas tiecas novērst, līdz minimumam samazināt un mīkstināt invazīvu svešzemju sugu negatīvo ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem un saistīto ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomiku. Dalībvalstīm reizi sešos gados jāatjaunina un Komisijai jānosūta informācija par savām uzraudzības un oficiālās kontroles sistēmām, invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, izplatību, rīcības plāniem, kas attiecas uz prioritārajiem izplatības ceļiem, un cita starpā apkopotu informāciju par izskaušanas un pārvaldības pasākumiem. Šie ziņojumi sniedz skaidru priekšstatu par regulas īstenošanu un iespējamām problēmām un palīdz sasniegt mērķus, kas saistīti ar vides, veselības un ekonomikas aizsardzību. Portugāle un Rumānija prasīto ziņojumu līdz šim nav nosūtījušas. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei un Rumānijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Zviedriju izpildīt Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktos pienākumus
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai (INFR(2025)2206) par to, ka tā nav izpildījusi Gaisa kvalitātes direktīvā (Direktīva 2008/50/EK) noteiktos pienākumus. Gaisa kvalitātes direktīva attiecībā uz vairākiem gaisa piesārņotājiem, tajā skaitā daļiņām (PM₁₀), noteic robežlielumus, kas dalībvalstīm jāievēro. PM₁₀ spēj radīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, jo īpaši uz elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmu. Atbilstoši ES nulles piesārņojuma stratēģijai un tādās situācijās, kur PM₁₀ koncentrācija gaisā šos robežlielumus pārsniedz, direktīvas prasība dalībvalstīm ir pieņemt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, ar kuriem iespējami drīz panāktu atbilstību. Gaisa kvalitātes zonā “Zviedrijas ziemeļdaļa” (zona SW1), jo īpaši Estešsundā, PM₁₀ robežvērtības bijušas pārsniegtas septiņus gadus. Vairākās Ziemeļzviedrijas reģiona pilsētās pieņemtie gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni neietver pietiekamus pasākumus, kas izbeigtu PM₁₀ pārsniegšanu Ziemeļzviedrijā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Zviedrijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina Vāciju pareizi transponēt Dzeramā ūdens direktīvu  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2025)2210) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Dzeramā ūdens direktīvu (Direktīva (ES) 2020/2184). Kā uzsvērts Ūdensresursu noturības stratēģijā, pilnīgai ES ūdens kvalitātes prasību īstenošanai ir būtiska nozīme cilvēka veselības un vides aizsardzībā. Pārstrādātā Dzeramā ūdens direktīva tiecas aizsargāt cilvēka veselību, nodrošinot tīrāku ūdensvada ūdeni, atjauninot ūdens kvalitātes standartus un pievēršoties tādiem problemātiskiem piesārņotājiem kā endokrīnie disruptori un piesārņojums ar mikroplastmasu. Pašlaik, kad Eiropas Savienībā vidēji 23 % dzeramā ūdens zūd sadalē, Direktīvā ir arī iekļautas normas par ūdens noplūdes mazināšanu. Dalībvalstīm šī direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē un atbilstība tās noteikumiem jāpanāk līdz 2023. gada 12. janvārim. Vācija direktīvu attiecībā uz dažiem riska novērtēšanas noteikumiem un uz sabiedrības piekļuvi noteiktai informācijai, arī par ūdens monitoringu un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, nav transponējusi pareizi. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina Austriju veikt savu Natura 2000 teritoriju aizsargāšanai un apsaimniekošanai nepieciešamos pasākumus
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu (INFR(2022)2056) Austrijai par to, ka tā nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu Direktīvu (Direktīva 2009/147/EK). Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un saskaņā ar Putnu direktīvu – īpašas aizsargājamas teritorijas. Šīs teritorijas kļūst par daļu no Natura 2000 tīkla, kas ir ES mēroga aizsargājamo teritoriju tīkls, kurš izveidots, lai Eiropas vērtīgākajai bioloģiskajai daudzveidībai nodrošinātu aizsardzību un saglabāšanu. Šīs teritorijas jāaizsargā, pamatojoties uz saglabāšanas mērķiem un pasākumiem, kas aizsargājamās sugas un dzīvotnes uzturēs aizsardzībai labvēlīgā stāvoklī vai tām šo stāvokli atjaunos. Šie saglabāšanas mērķi un pasākumi ir galvenās prasības Natura 2000 tīkla pārvaldībai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai visā Eiropas Savienībā. 2022. gada septembrī Komisija Austrijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc tam Austrija Dzīvotņu direktīvas reglamentētās teritorijas noteica par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un pilnveidoja dažus šo teritoriju aizsardzības mērķus un pasākumus. Tomēr daudzos gadījumos aizsardzības mērķi un pasākumi joprojām nav pietiekami specifiski pielāgoti attiecīgo dzīvotņu un sugu vajadzību apmierināšanai. Dažās Putnu direktīvas reglamentētās īpaši aizsargājamās teritorijās stāvoklis ir līdzīgs. Ja teritorijas aizsardzības mērķi nav specifiski saistīti ar attiecīgajām dzīvotnēm un sugām, iestādes nevar nodrošināt, ka plānu un projektu ietekme šajā teritorijā pirms apstiprināšanas tiek pienācīgi novērtēta. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Austrijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Itāliju ievērot Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu un ES procedurālos noteikumus par pārredzamību iekšējā tirgū
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Itālijai (INFR(2024)2053) par to, ka tā Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu (Direktīva (ES) 2019/904) nav pilnīgi un pareizi transponējusi savos tiesību aktos un ir pārkāpusi Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu (Direktīva (ES) 2015/1535). Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas mērķi ir novērst un samazināt noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un uz cilvēka veselību, un ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darījumdarbības modeļiem, izstrādājumiem un materiāliem veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tādējādi sekmējot arī efektīvu iekšējā tirgus darbību. Itālija dažas Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas normas tiesību aktos nav transponējusi vai nav transponējusi pareizi. Galvenās problēmas attiecas uz to, ka: “plastmasas” definīcijā ir ieviesta minimālā robežvērtība, no dažām normām ir atbrīvoti bioloģiski noārdāmi plastmasas izstrādājumi un ir ierobežota ražotāju atbildība par atkritumu savākšanas izmaksu segšanu. Šāds darbības jomas ierobežojums direktīvas preventīvo pieeju var padarīt mazāk efektīvu un potenciāli palielināt nenoārdīgu plastmasas atlūzu un mikroplastmasas nonākšanu vidē Turklāt direktīvas darbības jomas atšķirības dalībvalstīs nelabvēlīgi ietekmētu vienotā tirgus darbību. Turklāt Itālija nav ievērojusi Vienotā tirgus pārredzamības direktīvā noteiktos procesuālos noteikumus, tiesību aktus, kas transponē Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu, pieņemot pirms minētajā regulā noteiktā trīs mēnešu nogaidīšanas termiņa. 2024. gada maijā Komisija Itālijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr pēc Itālijas atbildes izvērtēšanas Komisija secināja, ka Itālija direktīvu joprojām netransponē pareizi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Itālijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Portugāli periodiski pārskatīt ūdens atļaujas
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2025)2042) par to, ka tā savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK) attiecībā uz pienākumu periodiski pārskatīt ūdens atļaujas. Kā uzsvērts Ūdensresursu noturības stratēģijā, pilnīgai ES ūdens kvalitātes prasību īstenošanai ir būtiska nozīme cilvēka veselības un vides aizsardzībā un ES konkurētspējas un noturības stiprināšanā. Direktīva dalībvalstīm noteic pienākumu katram upes baseina apgabalam izveidot pasākumu programmu, kas nodrošinātu, ka tādiem Eiropas ūdensobjektiem kā upes un ezeri ir labi rādītāji. Katrā programmā jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis ir kontrolēt ūdensobjektus ietekmējošus faktorus, piemēram, ka no objektiem iegūst ūdeni vai ka tajos ir piesārņojums no difūziem avotiem. Dalībvalstīm šādi kontroles pasākumi, tajā skaitā visas piešķirtās atļaujas, ir periodiski jāpārskata, lai noteiktu, vai konkrētie pasākumi joprojām nodrošina mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā jāatjaunina. Pienākums periodiski pārskatīt kontroles pasākumus, kas ir noteikti attiecībā uz ūdens ieguvi, ievietošanu ūdenskrātuvēs un jebkādām citām darbībām ar būtisku ietekmi uz ūdens stāvokli, Portugāles tiesību aktos nav pareizi transponēts. 2025. gada maijā Komisija Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Atbildē uz oficiālā paziņojuma vēstuli Portugāle sniedza dažus skaidrojumus, kuru izvērtējums apstiprināja, ka Portugāles tiesību aktos iestādēm pašlaik nav noteikts pienākums kontroles pasākumus periodiski pārskatīt. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Portugālei, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Siobhan McGarry, tālr. +32 2 296 47 98; Rüya Perincek, tālr. +32 460 76 25 10)

Papildu oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija lūdz LUKSEMBURGU izpildīt ES noteikumus par iedibinājumbrīvību
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Luksemburgai (INFR(2024)2216) sakarā ar to, ka valsts tiesību akti neatbilst ES noteikumiem par iedibinājumbrīvību. Daži no šiem jautājumiem jau tika izvirzīti sākotnējā oficiālā paziņojuma vēstulē 2024. gada oktobrī. Komisija uzskata, ka Luksemburga nav izpildījusi Pakalpojumu direktīvu (2006/123/EK) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Luksemburgas noteikumi tādu fizisku vai juridisku personu uzņēmējdarbībai, kas neatkarīgi darbojas amatniecībā, tirdzniecībā, rūpniecības profesijās vai noteiktās brīvajās profesijās, prasa vispārīgu atļauju. Turklāt viens no šādas uzņēmējdarbības atļaujas saņemšanas nosacījumiem ir tāds, ka organizācijas vadītājam regulāri fiziski jāatrodas telpās Luksemburgā. Komisija uzstāj, ka vispārīgais pienākums nodrošināt vadītāja vai jebkuras citas vadītāja vai struktūras ieceltas personas fizisku klātbūtni ir nepamatots šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pretrunā ES noteikumiem. Šī prasība par klātbūtni būtiski ietekmē uzņēmējdarbības organizēšanu un vadības vai cita norīkota personāla izvietošanu, pieprasot uzņēmumiem nodrošināt fizisku klātbūtni pat tad, ja darbībai tas nav nepieciešams. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Luksemburgai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma vēstule pēc Tiesas sprieduma (LESD 260. pants)

Komisija aicina Ungāriju pildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un atcelt celtniecības materiālu eksporta ierobežojumus
Eiropas Komisija uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 260. panta pamata ir nolēmusi turpināt pārkāpuma procedūru, nosūtīdama oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2021)2158) par to, ka tā nav izpildījusi Tiesas spriedumu lietā C-499/23. 2025. gada 13. novembra spriedumā Tiesa konstatēja, ka Ungārija nav izpildījusi Līgumu uzliktos pienākumus, ierobežojot būvizstrādājumu eksportu no Ungārijas uz citām dalībvalstīm. Eksporta ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumus, kas vēlas izmantot darbības Eiropas tirgū un ārpus tā. Atsevišķās valstīs likti šķēršļi kavē ekonomikas dalībnieku iespējas, kaitējot iedzīvotāju un uzņēmumu izaugsmei un labklājībai, arī Ungārijā. Komisija oficiāla paziņojuma vēstuli uz LESD 260. panta pamata sūta tāpēc, ka Ungārija ir saglabājusi šķēršļus brīvai preču apritei, kurus Tiesa jau ir atzinusi par tādiem, kas pārkāpj ES tiesību aktus. Ungārijas eksporta ierobežojumi tai dod iespēju iejaukties būvmateriālu pārrobežu sūtījumos uz citām dalībvalstīm, kavējot vienotā tirgus darbību un potenciāli traucējot projektus, uz kuriem paļaujas ES iedzīvotāji. Ungārijai tagad divu mēnešu laikā uz Komisijas argumentiem jāatbild. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija lietu var nodot atpakaļ Tiesai, un var pieprasīt finansiālas sankcijas. 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 2 296 75 33; Elettra Di Massa, tālr. +32 2 298 21 61)

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina Slovēniju pareizi transponēt Direktīvas par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu noteikumus
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Slovēnijai (INFR(2019)2239) par to, ka tā valsts tiesību aktos nav pareizi transponējusi Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. ES noteikumi dalībvalstīm uzliek pienākumu paredzēt kriminālatbildību par seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. Direktīvā ir iekļauti minimālie noteikumi attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu, un tā ievieš noteikumus, kas uzlabo šādu noziegumu novēršanu un cietušo bērnu aizsardzību. Direktīvā ir iekļauti arī noteikumi par jurisdikciju noteiktos gadījumos. Slovēnija nav pareizi transponējusi noteikumus, kas seksuālu vardarbību kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu, un savā jurisdikcijā ir izvirzījusi nosacījumus, kas neatbilst direktīvā noteiktajiem pienākumiem. Lai aizsargātu bērnus no seksuālas vardarbības, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas, ir būtiski direktīvu pareizi transponēt. Tā kā daži direktīvas noteikumi nav pareizi transponēti, Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Slovēnijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Bulgāriju, Franciju un Portugāli pilnībā transponēt Direktīvu par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2025)0013), Francijai (INFR(2025)0054) un Portugālei (INFR(2025)0093) par to, ka tās nav paziņojušas visus valsts pasākumus, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē Direktīvu (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm. Direktīvas mērķis ir stiprināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu ES, nodrošinot, ka vienas dalībvalsts policijas darbiniekiem pieejamai informācijai līdzvērtīgi piekļūt var citas dalībvalsts policijas darbinieki. Tajā izklāstīti organizatoriskie un procesuālie noteikumi par informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, tai skaitā par vienota kontaktpunkta izveidi. Direktīvas transponēšana veicina tiesībaizsardzības iestāžu ātru un rezultatīvu sadarbību, kas ir izšķirīgi vajadzīga, lai apkarotu digitalizācijas veicinātu pārrobežu noziedzību un tādējādi uzlabotu ES iedzīvotāju drošību. Bulgārija, Francija un Portugāle direktīvas transponēšanas pasākumus ir paziņojušas tikai daļēji. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Bulgārijai, Francijai un Portugālei, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

4. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 2 296 75 33; Antoine Lomba, tālr. +32 2 299 32 33)

(Sīkāka informācija par līdztiesību: Eva Hrncirova, tālr. +32 2 298 84 33; Anna Gray, tālr. +32 2 298 08 73)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Rumāniju un Slovēniju pareizi transponēt ES noteikumus par juridisko palīdzību
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai(INFR(2026)2007) un Slovēnijai (INFR(2026)2008) par to, ka tās nav pareizi transponējušas ES noteikumus par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem (Direktīva (ES) 2016/1919). ES tiesību akti nodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto, arī Eiropas apcietināšanas ordera procesā pieprasīto personu, pamattiesību aizsardzību. Lai vienas dalībvalsts pieņemtus tiesas nolēmumus atzītu citas dalībvalstis, ir vajadzīgi kopīgi minimālie standarti. Rumānija un Slovēnija juridisko palīdzību piešķir tikai personām, kas oficiāli apsūdzētas noziedzīgā nodarījumā, un nevis personām, kuras par noziedzīgu nodarījumu tur aizdomās. Turklāt direktīvas transponēšana Slovēnija ir problemātiska arī citos aspektos. Pretēji direktīvai Slovēnijas tiesību akti juridisko palīdzību paredz tikai tad, ja tā tiek pieprasīta, un juridisko palīdzību negarantē pirmstiesas apcietinājuma situācijās. Turklāt noteiktās agrīnās procesa stadijās Slovēnijā lēmumus pieņem policija, nevis kompetenta un neatkarīga iestāde, piemēram, tiesa, un tas neatbilst ES tiesību aktos noteiktajai neatkarības prasībai. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijai un Slovēnijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina Vāciju un Horvātiju tiesību aktos pilnībā integrēt produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt papildu argumentētu atzinumu Vācijai (INFR(2022)0295) un Horvātijai (INFR(2022)0306) par to, ka to tiesību aktos nav pilnībā integrēts Eiropas Piekļūstamības akts (Direktīva (ES) 2019/882). 2019. gadā pieņemtais Eiropas Piekļūstamības akts noteic, ka galvenajiem produktiem un pakalpojumiem, kas pieejami tirgū, jābūt piekļūstamiem personām ar invaliditāti. Tas attiecas arī uz tālruņiem, datoriem, e-grāmatām, banku pakalpojumiem un elektronisko sakaru pakalpojumiem. Direktīvas mērķis ir palielināt aktīvu sabiedrības līdzdalību, arī izglītības un nodarbinātības jomā, un apmēram 100 miljoniem personu ar invaliditāti visā Eiropas Savienībā stiprināt autonomiju un mobilitāti. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2022. gada jūnijam, un uzņēmējiem bija jānodrošina, ka līdz 2025. gada jūnijam tie ir panākuši atbilstību minētajā direktīvā noteikto kopīgo ES piekļūstamības prasību kopumam. 2022. gada jūlijā Komisija vairākām dalībvalstīm, arī Vācijai un Horvātijai, nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tās nav paziņojušas visus transponēšanas pasākumus. Tā kā atbilstība joprojām nebija nodrošināta, 2024. gada jūlijā Komisija abām valstīm izdeva argumentētu atzinumu. Lai gan kopš tā laika Vācija un Horvātija ir panākušas zināmu progresu, Komisijas veiktais paziņoto pasākumu novērtējums liecina, ka transponēšanas nepilnības joprojām pastāv. Tādēļ Komisija ir nolēmusi par atlikušajām nepilnībām izdot papildu argumentētu atzinumu Vācijai un Horvātijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

Komisija aicina Ungāriju un Poliju ar krimināltiesību starpniecību pareizi transponēt ES noteikumus par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses
Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2022)2012) un Polijai (INFR(2023)2011) par to, ka tās nav ar krimināltiesību starpniecību pareizi transponējušas ES noteikumus par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses (Direktīva (ES) 2017/1371). Minētie noteikumi aizsargā ES budžetu, jo ar tiem ir saskaņotas definīcijas, sankcijas un jurisdikcijas noteikumi, kas attiecas uz krāpšanu un citiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Komisija abās dalībvalstīs ir konstatējusi vairākas atbilstības problēmas saistībā ar noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu. Komisija oficiālu paziņojuma vēstuli Ungārijai nosūtīja 2022. gada maijā un Polijai – 2023. gada jūnijā. Neraugoties uz dažu problēmu risināšanā panākto progresu, joprojām pastāv citi konstatētie trūkumi, piemēram, attiecībā uz juridisko personu atbildību Polijā un dažu sankciju lietderību Ungārijā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Ungārijai un Polijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Beļģiju, Bulgāriju un Slovēniju transponēt direktīvu, ar ko nosaka kriminālatbildību par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2025)0196), Bulgārijai (INFR(2025)0199) un Slovēnijai (INFR(2025)0250) par to, ka tās Komisijai nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem tiesību aktos integrē direktīvu, ar ko nosaka kriminālatbildību par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem (Direktīva (ES) 2024/1226). Minētā direktīva paredz kopīgus noteikumus, kas saskaņo noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Tās mērķis ir novērst situācijas, kad Savienības ierobežojošie pasākumi, arī tie, kas pieņemti pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu, tiek apieti. Valstu krimināltiesību saskaņošana šajā jomā atvieglo izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem visās dalībvalstīs un tādējādi padara šos pasākumus iedarbīgākus. Dalībvalstīm šī direktīva savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2025. gada maijam. 2025. gada jūlijā Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli vairākām dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas direktīvas pilnīgas transponēšanas pasākumus. Līdz šim Beļģija, Bulgārija un Slovēnija pilnīgas transponēšanas pasākumus joprojām nav paziņojušas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Beļģijai, Bulgārijai un Slovēnijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas. 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Cristiana Marchitelli, tālr. +32 2 298 94 07; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 2 298 13 25)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Austriju un Rumāniju iesniegt integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata ziņojumā trūkstošo informāciju
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai (INFR(2026)2034) un Rumānijai (INFR(2026)2033), kuras joprojām nav iesniegušas visu informāciju, kas bija jāatspoguļo integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā (NEKPZ), kurš bija jāiesniedz līdz 2025. gada 15. martam. Saskaņā ar 17. pantu Regulā par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (Regula (ES) 2018/1999) katrai dalībvalstij ir pienākums reizi divos gados Komisijai iesniegt NEKPZ, kurā ziņots par tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) īstenošanā panākto progresu. Līdz 2025. gada 15. martam dalībvalstīm bija otro reizi jāziņo par 2021.–2030. gada NEKP īstenošanā panākto progresu un īpaši par progresu, kas panākts attiecībā uz mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem visās piecās enerģētikas savienības dimensijās (dekarbonizācija, energoefektivitāte, iekšējais enerģijas tirgus, enerģētiskā drošība un pētniecība, inovācija un konkurētspēja). Precīzas prasības par šo ziņojumu saturu ir noteiktas dažādos Regulas (ES) 2018/1999 pantos, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2022/2299 un Eiropas Klimata aktā (Regula (ES) 2021/1119). Iesniegto NEKPZ uzskata par pilnīgu, ja ir sniegta visa prasītā informācija. NEKPZ ir ļoti nepieciešami, jo parāda, kā valstu valdības sasniedz savus enerģētikas un klimata mērķus, kas attiecībā uz visām enerģētikas savienības dimensijām pausti to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Tie ir pilnīgi nepieciešami, lai Komisija varētu sekot līdzi Savienības progresam virzībā uz tās kopīgajiem mērķiem. Tā kā Austrija un Rumānija savu pienākumu nav izpildījušas tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi tām nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, aicinot tās bez nepamatotas kavēšanās iesniegt pilnīgu NEKPZ. Atbildei minētajām dalībvalstīm ir doti divi mēneši. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis saskaņā ar Ēku energosnieguma direktīvu iesniegt nacionālo ēku renovācijas plānu projektus
Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2026)2014), Čehijai (INFR(2026)2016),  Vācijai (INFR(2026)2017), Igaunijai (INFR(2026)2019), Īrijai (INFR(2026)2023), Grieķijai (INFR(2026)2020), Francijai (INFR(2026)2021), Itālijai (INFR(2026)2024), Kiprai (INFR(2026)2015), Latvijai (INFR(2026)2026), Luksemburgai (INFR(2026)2025), Ungārijai (INFR(2026)2022), Maltai (INFR(2026)2027), Nīderlandei (INFR(2026)2028), Austrijai (INFR(2026)2013), Polijai (INFR(2026)2029), Portugālei (INFR(2026)2030), Slovākijai (INFR(2026)2032) un Zviedrijai (INFR(2026)2031), kuras līdz noteiktajam termiņam (2025. gada 31. decembris) Komisijai nav iesniegušas nacionālo ēku renovācijas plānu projektu. Nacionālo ēku renovācijas plānu projekts dalībvalstīm ir būtisks un stratēģisks instruments, ar kura palīdzību ēku fondu līdz 2050. gadam pārveidot par augsta snieguma, energoefektīvu, dekarbonizētu aktīvu. Šādi plāni, kuros tiek izstrādātas paredzamas līnijas renovācijai un noteikta skaidra ilgtermiņa virzība, nodrošinās pārstrādātās Ēku energosnieguma direktīvas (Direktīva (ES) 2024/1275) pilnīgu īstenošanu un sniegs nepieciešamo investīciju stabilitāti un paredzamību. Minētie plāni ir ēku energoefektivitātes uzlabošanas līdzeklis, kas palīdz samazināt enerģijas rēķinus. Šo plānu projektu savlaicīga iesniegšana dos iespēju Komisijai efektīvi novērtēt katras dalībvalsts stratēģiju un pārliecināties, ka galīgie plāni ir visaptveroši, īstenojami un salāgoti ar atjauninātajiem nacionālajiem un ES klimata un enerģētikas mērķrādītājiem. Komisija tagad aicina attiecīgās dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās iesniegt plānu projektus. Dalībvalstīm ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz šīm oficiāla paziņojuma vēstulēm. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Beļģiju izpildīt pienākumu paziņot grozīto un atjaunināto riskgatavības plānu attiecībā uz elektroenerģijas sektoru
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2026)2036), kas nav paziņojusi par grozīto riskgatavības plānu un par atjauninātā riskgatavības plāna projektu, kā noteikts Regulā (ES) 2019/941 par riskgatavību elektroenerģijas sektorā. Riskgatavības plāns nodrošina maksimālu gatavību elektroenerģijas sektorā, un būtu jāievieš, lai novērstu elektroapgādes traucējumus vai mazinātu to sekas. Tajā jābūt noteiktiem visiem pasākumiem, kas plānoti vai veikti, lai novērstu un mīkstinātu elektroenerģētiskās krīzes un sagatavotos tām. Elektroenerģētiskās krīzes var izraisīt dažādi faktori, piemēram, ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi, ļaunprātīgi uzbrukumi vai kurināmā trūkums. Krīzes situācijām bieži ir pārrobežu ietekme. Tādi lielmēroga incidenti kā aukstuma periodi, karstuma viļņi vai kiberuzbrukumi vienlaikus var skart vairākas ES valstis. Riskgatavības plāni, kuru pamatā ir reģionāli un nacionāli krīzes scenāriji, nodrošina, ka krīzes gadījumā elektroenerģija tiek novirzīta tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga. Kopš Beļģija saņēmusi Komisijas 2022. gada 3. novembra atzinumu par savu pirmo plānu, tā nav paziņojusi nedz savu grozīto riskgatavības plānu, nedz arī iebildumus pret Komisijas novērtējumu. Savā atzinumā Komisija pieprasīja veikt izmaiņas, lai uzlabotu Beļģijas enerģētiskās drošības arhitektūru un tādējādi padarītu to stabilāku. Jāpiebilst, ka Beļģija ir vienīgā dalībvalsts, kas nav iesniegusi minētajā regulā prasīto atjauninātā riskgatavības plāna projektu, kurš bija jādara pieejams sešus mēnešus pirms regulā noteiktā jauno galīgo plānu termiņa (2026. gada 5. janvāris), lai to varētu apspriest dalībvalstu kompetentās iestādes un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupa.  Dalībvalstīm atjauninātie riskgatavības plāni jāpieņem un jāpublicē ik pēc četriem gadiem; pirmais šāds plāns bija jāiesniedz līdz 2022. gada 5. janvārim. Komisija tagad lūdz Beļģiju nekavējoties izpildīt regulas prasības. Beļģijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz oficiālā paziņojuma vēstuli. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

6. Nodokļi

(Sīkāka informācija: Ricardo Cardoso, tālr. +32 2 298 01 00; Kateřina Horáková, tālr. +32 229-99310) 

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Franciju atcelt ierobežojumu, kas ir pretrunā Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvai  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2025)4014) par to, ka tā nav pareizi īstenojusi Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu (Direktīva 2011/96/ES). Minētā direktīva paredz, ka peļņu, ko meitasuzņēmums nodala mātesuzņēmumam citā dalībvalstī, atbrīvo no nodokļa, kas ieturams izcelsmes vietā, un ka mātesuzņēmuma līmenī šāda peļņa netiek aplikta ar nodokli vēlreiz. Tādējādi viena un tā pati peļņa ar nodokli tiek aplikta tikai vienu reizi – meitasuzņēmuma dalībvalstī – un Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, nodokļi netiek uzlikti dubulti. Tas ir nepieciešams šādu uzņēmumu konkurētspējai. Tomēr Francija savu meitasuzņēmumu peļņu, kas nodalīta mātesuzņēmumam citā dalībvalstī, no nodokļa, kas jāietur izcelsmes valstī, atbrīvo tikai tad, ja šā mātesuzņēmuma faktiskais vadības centrs atrodas kādā dalībvalstī. Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas satvarā mātesuzņēmums ir jebkurš uzņēmums, ko saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts nodokļu likumiem nodokļu vajadzībām uzskata par minētās dalībvalsts rezidentu. Francija ārvalstu mātesuzņēmumiem nevar vienpusēji piemērot savus kritērijus, ar kuriem tiek apstrīdēts šādu uzņēmumu statuss un liegtas direktīvā noteiktās nodokļu priekšrocības, un Francijas meitasuzņēmuma pārvedumiem mātesuzņēmumam, kas atrodas citā ES dalībvalstī, nevar piemērot nodokli, kas ieturams izcelsmes vietā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju par to, ka tā tiesību aktos nav transponējusi PVN pasākumus
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2025)0047 un INFR(2025)0048) par to, ka tā tiesību aktos nav transponējusi divas ar PVN pasākumiem saistītas direktīvas. Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (INFR(2025)0047), un Padomes Direktīva (ES) 2022/542 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm (INFR(2025)0048). Visām ES dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. decembrim bija jānodrošina, ka stājas spēkā tiesību akti, kas nepieciešami, lai transponētu Direktīvas (ES) 2020/285 un Direktīvas (ES) 2022/542 obligātās normas, un attiecīgo valsts pasākumu teksts līdz noteiktajam termiņam bija jāpaziņo Komisijai. Taču Spānija minētos valsts transponēšanas pasākumus joprojām nav paziņojusi. Komisija uzskata, ka Spānijas iestāžu centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc tā vēršas pret Spāniju Eiropas Savienības Tiesā un pieprasa, lai Tiesa noteiktu finanšu sankcijas. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Anni Juusola, tālr. +32 2 296 09 86)

Argumentēts atzinums

Komisija aicina Poliju nodrošināt lidojuma apkalpes un salona apkalpes locekļu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai 
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Polijai (INFR(2024)2240) par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Regulā par gaisa kuģu ekspluatācijas tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām (Regula (ES) Nr. 965/2012). Regulā par gaisa kuģu ekspluatācijas tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām ir noteikts, ka jāveic lidojuma apkalpes un salona apkalpes locekļu izlases veida pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai. Tiek uzskatīts, ka Polija šo prasību neievēro. Prasības neievērošana pirmo reizi tika konstatēta Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras standartizācijas apmeklējuma laikā 2022. gada septembrī. Tā kā Polija šo jautājumu joprojām nav atrisinājusi, Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Polijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. 

8. Nodarbinātība un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Eva Hrncirova, tālr. +32 2 298 84 33; Eirini Zarkadoula, tālr. +32 2 295 70 65)

Argumentēts atzinums 

Komisija aicina Dāniju pilnībā transponēt noteikumus par citā dalībvalstī apmācītu māsu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu  
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Dānijai (INFR/2025)0183) par to, ka tā nav paziņojusi pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā integrē Direktīvu (ES) 2024/505 attiecībā uz Rumānijā apmācītu vispārējās aprūpes māsu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Transponēšanas termiņš bija 2025. gada 4. marts. Minētā direktīva ievieš specifiskus grozījumus Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Grozījumu mērķis ir atvieglot tādu Rumānijā iegūtu diplomu atzīšanu, kurus pirms valsts pievienošanās ES īpašas kvalifikācijas celšanas programmā ieguvušas vispārējās aprūpes māsas. Minētā programma dalībniekiem ir nodrošinājusi iespēju paaugstināt kvalifikāciju un izpildīt Direktīvā 2005/36/EK noteiktās minimālās prasības. Tiesību aktu pilnīga īstenošana ir būtiska tam, lai minētās programmas absolventiem atvieglotu kvalifikācijas atzīšanu citās dalībvalstīs. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Dānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.