Migrācijas pārvaldība – jaunas iniciatīvas Eiropas integrētas robežu pārvaldības un paātrinātas atgriešanas uzlabošanai

Komisija pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīts Eiropas integrētās robežu pārvaldības (EIRP) stratēģiskais satvars 5 gadiem, un ieteikumu dalībvalstīm par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu un paātrinātu atgriešanu. Eiropadome 2023. gada 9. februāra ārkārtas sanāksmē atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt ES ārējo sauszemes un jūras robežu efektīvu kontroli kā daļu no visaptverošas pieejas migrācijai. Pirms nākamās Eiropadomes sanāksmes, kurā tiks izvērtēta situācija, Komisija ar šīm iniciatīvām īsteno dažas no galvenajām darbībām, kas izklāstītas priekšsēdētājas fon der Leienas vēstulē un Eiropadomes 9. februāra secinājumos.

Eiropas integrētās robežu pārvaldības efektīva īstenošana

Ar šo paziņojumu Komisija nosaka pirmo daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu Eiropas integrētai robežu pārvaldībai nākamajiem pieciem gadiem.

Tas ir rezultāts plašam starpiestāžu apspriešanās procesam, kura rezultātā tika panākts kopīgs redzējums par ārējo robežu pārvaldību. Tas nodrošina koordinētu satvaru valstu iestādēm, kuras pārvalda robežas, kā arī kalpo par vadlīnijām ikdienas darbā vairāk nekā 120 000 amatpersonu valstu robežu iestādēs un Frontex. Stratēģijas galvenajām prioritātēm ir 15 būtiskas komponentes, kas ir šādas.

• Robežkontrole, ko atbalsta plaša mēroga IT un starpaģentūru sadarbība, lai uzlabotu migrācijas pārvaldību un gatavību krīzēm. To nodrošinās, izmantojot mūsdienīgu infrastruktūru un efektīvu novērošanu, piemēram, kameras un dronus. Saskaņoti un visaptveroši valstu un situācijas attēli, Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) efektīva īstenošana un pietiekama riska analīze. ES informācijas sistēmas ārējo robežu pārvaldībai (Šengenas informācijas sistēma, Ieceļošanas/izceļošanas sistēma, Vīzu informācijas sistēma un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma) un to sadarbspēja atvieglos robežu šķērsošanu. Ciešāka sadarbība starp visām iestādēm valstu un ES līmenī ir būtiska, lai labāk izprastu un atklātu problēmas pie ES ārējām robežām un reaģētu uz tām.
• Meklēšana un glābšana ir svarīga Eiropas integrētās robežu pārvaldības komponente. Prioritāte ir nepieciešamība pēc koordinācijas starp karoga un piekrastes valstīm, kā arī nepieciešamība izstrādāt paraugpraksi savlaicīgai un pilnīgai informācijas apmaiņai.
• Kopēja ES atgriešanas sistēma: labāka koordinācija starp valstu iestādēm un Eiropas aģentūrām ir viens no galvenajiem elementiem atgriešanas veicināšanā. Dalībvalstis var pilnībā izmantot Frontex sniegto atbalstu visos atgriešanas procesa posmos. Atgriešanas koordinators, ko atbalsta Augsta līmeņa tīkls atgriešanas jomā, koordinēs operatīvās stratēģijas īstenošanu efektīvākai atgriešanai.
• Sadarbība ar trešām valstīm būtu jāpastiprina, lai palīdzētu veidot trešo valstu operatīvās spējas robežkontroles, riska analīzes, atgriešanas un atpakaļuzņemšanas, kā arī kontrabandas apkarošanas jomā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiks pievērsta austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem, kā arī trešām valstīm, no kurām un caur kurām galvenie migrācijas maršruti nonāk ES. Tas palīdz veidot savstarpējas un visaptverošas partnerattiecības migrācijas jomā ar izcelsmes un tranzīta valstīm.
• Pamattiesību pilnīga ievērošana: ES robežu aizsardzība ir jāveic, pilnībā ievērojot pamattiesības. ES un valstu dalībnieku darbības būtu jāveic, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus, tostarp ES Pamattiesību hartu un starptautiskās tiesības, tostarp izmantojot efektīvus uzraudzības mehānismus.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:

Spēcīgas ārējās robežas ir būtiska daļa no mūsu visaptverošās pieejas migrācijai un patvērumam un mūsu drošības savienības stūrakmens. Ar šo pirmo Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiju mēs nodrošinām, ka visu dalībvalstu un Frontex darbības – sākot no robežu uzraudzības līdz kontrabandas apkarošanai un atgriešanai – virza viens un tas pats kopīgu principu kopums, un tām ir konkrēti rezultāti. Kopā ar mūsu ieteikumiem, kā uzlabot atgriešanas lēmumu efektivitāti un savstarpēju atzīšanu, mēs veidojam daudz vairāk nekā tikai operatīvo sistēmu. Mēs pakāpeniski veidojam kopīgu ES migrācijas pārvaldības kultūru.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone:

Šie priekšlikumi paredz turpināt veidot migrācijas un patvēruma pārvaldību, kas būtu pilnībā funkcionējoša. To sasniegt palīdzēs Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģija un Ieteikums par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu un atgriešanas paātrināšanu. Izmantojot starpaģentūru un tehnoloģiskos rīkus, mēs varam pārvaldīt mūsu kopīgo ārējo robežu un precīzāk izsekot un paātrināt atgriešanas lēmumus. Tas nodrošinās lielāku ticamību atgriešanas rādītājiem. Tādā veidā mēs varam veidot uzticēšanos, lai īstenotu visus migrācijas pārvaldības aspektus, tostarp ilgtspējīgus likumīgus migrācijas ceļus.

Sadarbības stiprināšana atgriešanas lēmumu savstarpējas atzīšanas jomā un atgriešanas paātrināšana

Efektīva ES atgriešanas sistēma ir daļa no labi funkcionējošas migrācijas un patvēruma sistēmas un no visaptverošās pieejas, kas izklāstīta jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā. Tai var būt arī atturoša ietekme uz nedrošu un neatbilstīgu migrāciju, jo tā palīdz novērst migrantu ekspluatāciju, izjaucot noziedzīgu kontrabandas tīklu darbības modeli un veicinot drošus likumīgus ceļus.

Komisija sniedz norādījumus par atgriešanas lēmumu savstarpējās atzīšanas īstenošanu, novēršot nepilnības atgriešanas acquis. Tā arī atjaunina iepriekšējos norādījumus, ko Komisija sniedza 2017. gadā par atgriešanu, un atbalsta dalībvalstis atgriešanas veicināšanā un paātrināšanā.

Pamatelementi ir šādi

• Atgriešanas lēmumu savstarpēja atzīšana. Līdz ar uzlaboto Šengenas Informācijas sistēmu, kas stājās spēkā 7. martā, dalībvalstis tagad var saņemt tūlītējus brīdinājumus par trešās valsts valstspiederīgā atgriešanas lēmumu, ko izdevusi cita dalībvalsts. Tas ļauj savstarpēji atzīt atgriešanas lēmumus Eiropas Savienībā un ātri īstenot atgriešanu no jebkuras vietas Eiropā. Frontex būs gatava atbalstīt dalībvalstis, kas veic atgriešanu.
• Efektīvāka atgriešana. Dalībvalstis var izveidot ciešākas saiknes starp iestādēm, kas pārvalda patvēruma un atgriešanas jautājumus. Tās ir aicinātas to darīt, izmantojot IT atgriešanas lietu pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir Frontex izstrādātais modelis un kura ir pielāgota regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Tas nodrošinās savlaicīgu piekļuvi informācijai par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums. Ieteikumā ir sniegti arī norādījumi par aizbēgšanas riska novēršanu un par alternatīviem pasākumiem aizturēšanai, kam arī turpmāk jābūt galējam līdzeklim.
• Brīvprātīgas atgriešanās stimuli. Informācija par atgriešanu ir jāsniedz procesa sākumposmā, tostarp patvēruma procesa laikā. Dalībvalstīm būtu jāizveido atgriešanas un reintegrācijas konsultāciju struktūras, lai veicinātu brīvprātīgu atgriešanos.  Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas piedalās šajās programmās, brīvprātīgu atgriešanos var veicināt, neizdodot ieceļošanas aizliegumus.

Turpmākā rīcība

Attiecībā uz EIRP Frontex rīcībā ir seši mēneši, lai šo stratēģisko virzienu pārvērstu operatīvā un tehniskā stratēģijā. Dalībvalstīm ir 12 mēneši laika, lai atjauninātu savas valsts stratēģijas.

Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai tās atbalstītu šo darbību operatīvajā īstenošanā. EIRP stratēģiskās politikas novērtējums ir paredzēts 4 gadu laikā, lai 2027. gadā noteiktu jaunu daudzgadu politikas ciklu. Turklāt Komisija šogad izvērtēs regulu par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

Lai uzraudzītu ieteikuma īstenošanu, dalībvalstis katru gadu ziņos Komisijai par atgriešanu, tostarp par savstarpēji atzītu atgriešanas lēmumu skaitu, ko pieņēmušas citas dalībvalstis. 

No Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta būs pieejams īpašs finansējums, kas jo īpaši paredzēts atgriešanas lēmumu savstarpējai atzīšanai un tam, lai labāk sagatavotu robežu un krasta apsardzi efektīvai ārējo robežu aizsardzībai. Papildu atbalsts tiks sniegts ieteikuma par atgriešanu īstenošanai, un vienlaikus mūsu aģentūras nodrošinās operatīvo un tehnisko atbalstu.

Konteksts

EIRP paziņojums ir pienākums, ko uzliek Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras regula. Tā pamatā ir politikas dokuments, ko Komisija pieņēma 2022. gada 24. maijā un kuram ieguldījumu deva gan Padome, gan Eiropas Parlaments. Šajā visaptverošajā stratēģijā ir izklāstīts visu ES iestāžu kopīgs redzējums par mūsu darbu pie ārējām robežām. Frontex sniegtā stratēģiskā riska analīze tika atspoguļota arī šā paziņojuma prioritātēs un pamatnostādnēs. Tam ir pievienoti divi pielikumi, no kuriem katrs ietver galvenās darbības.

Ar ieteikumu par atgriešanu tiek atjaunināts 2017. gada ieteikums par par to, kā panākt efektīvāku atgriešanu, un papildināta 2023. gada janvāra Darbības stratēģija efektīvākai atgriešanai.

Plašāka informācija

Paziņojums, ar ko izveido Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku + I pielikums un II pielikums

Komisijas Ieteikums par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu un atgriešanas paātrināšanu, īstenojot Direktīvu 2008/115/EK

ES rīcības plāns Vidusjūras centrālajai daļai

ES rīcības plāns Rietumbalkāniem

*Šis teksts ir kopumā apstiprināts projekts, un tā formālā pieņemšana notiks vēlāk.