Eiropas Komisija šodien emitēja pirmo NextGenerationEU zaļo obligāciju, tādējādi piesaistot 12 miljardus eiro, ko paredzēts izmantot tikai zaļām un ilgtspējīgām investīcijām visā ES. Tā ir pasaulē lielākā zaļo obligāciju emisija, kāda jebkad notikusi. Ar NextGenerationEU zaļajām obligācijām ES kļūs par pasaulē līdz šim lielāko zaļo obligāciju emitentu, ievērojami stimulējot ilgtspējīgus finanšu tirgus, kā arī finansējot zaļāku ES atveseļošanos no pandēmijas. Ņemot vērā pieprasījumu, kas ievērojami pārsniedz piedāvājumu, un izdevīgos cenas noteikšanas nosacījumus, šodienas emisija ir daudzsološs sākums NextGenerationEU zaļo obligāciju programmai, kura līdz 2026. gada beigām varētu sasniegt 250 miljardu eiro apjomu.
Pieprasījums pēc 15 gadu obligācijas ar atmaksas termiņu 2037. gada 4. februārī bija vairāk nekā 11 reizes lielāks par piedāvājumu, un pārdošanas ieņēmumi pārsniedza 135 miljardus eiro. Interesi par šo obligāciju pauda plašs ieguldītāju loks.
Par budžetu un administrāciju atbildīgais komisārs Johanness Hāns:
Šodienas emisija ir iespaidīgs NextGenerationEU zaļo obligāciju programmas sākums. Tā ir uzsākta ar mērķi padarīt ES par pasaulē lielāko zaļo obligāciju emitentu un uzskatāmi pierāda ES apņemšanos nodrošināt ilgtspēju. Mūsu nākotne ir zaļa, un ir ārkārtīgi svarīgi izmantot iespēju skaidri parādīt ieguldītājiem, ka viņu līdzekļi tiks izlietoti, lai finansētu ilgtspējīgu Eiropas atveseļošanu.
Šodienas emisija seko NextGenerationEU zaļo obligāciju regulējuma pieņemšanai septembrī. Šis regulējums pilnībā atbilst Starptautiskās Kapitāla tirgus asociācijas (ICMA) zaļo obligāciju (tirgus standarts zaļajām obligācijām) principiem un pārliecina ieguldītājus, ka piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti zaļiem ieguldījumiem. Komisijas ziņojumi par ieņēmumu izlietojumu un to izdevumu ietekmi uz vidi, kurus finansē ar NextGenerationEU zaļo obligāciju emisiju, tiks nodoti neatkarīgam auditam.
Līdzekļi no NextGenerationEU zaļo obligāciju emisijām tiks izmantoti zaļu un ilgtspējīgu izdevumu finansēšanai saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Ieguldījumi no jau apstiprinātajiem plāniem, kas atbilst prasībām, ir, piemēram, pētniecības platforma enerģētikas pārkārtošanai Beļģijā vai sauszemes vēja elektrostaciju būvniecība Lietuvā.
Vismaz 37 % no visiem atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem ir jāiegulda zaļajā pārejā, bet daudzas dalībvalstis gatavojas šādi ieguldīt vēl vairāk.
Šis ir piektais sindicētais darījums kopš NextGenerationEU finansēšanas operāciju sākuma 2021. gada jūnijā. Turklāt septembra beigās Komisija veica pirmo NextGenerationEU obligāciju izsoli. Šādi Komisijai ar obligāciju palīdzību līdz šim ir izdevies piesaistīt ilgtermiņa finansējumu 68,5 miljardu eiro apmērā.
Turklāt 2021. gada septembra vidū Komisija uzsāka ES parādzīmju izsoles un līdz šim ir izlaidusi ES parādzīmes aptuveni 14 miljardu eiro apjomā.
Kā paziņots 2021. gada jūnijā publicētajā un tā paša gada septembrī precizētajā finansēšanas plānā, Komisija plāno 2021. gadā piesaistīt aptuveni 80 miljardus ar eiro obligācijām, ko papildinās ES īstermiņa parādzīmes.
Kā septembrī paziņots detalizētajā emisijas grafikā 2021. gadam, Komisija plāno līdz gada beigām (novembrī) veikt vēl vienu sindicētu darījumu. Komisija arī regulāri rīkos gan ES parādzīmju, gan obligāciju izsoles.
Konteksts
NextGenerationEU ir pagaidu atveseļošanas instruments vairāk nekā 800 miljardu eiro apmērā faktiskajās cenās, kura mērķis ir atbalstīt Eiropas atveseļošanu no koronavīrusa pandēmijas un palīdzēt veidot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu.
NextGenerationEU finansēšanai Eiropas Komisija ES vārdā laikposmā līdz 2026. gada beigām kapitāla tirgos piesaistīs aptuveni 800 miljardus eiro. Tas nozīmē, ka aizņēmumu apjoms vidēji būs aptuveni 150 miljardi eiro gadā.
Lai piesaistītu vajadzīgo finansējumu ar labākajiem iespējamiem tirgus nosacījumiem, Komisija ir sākusi īstenot diversificētu finansēšanas stratēģiju.
Šīs stratēģijas pamatā ir gan ilgtermiņa, gan īstermiņa emisiju kombinācija sindicētā un izsoles formātā, kas ļauj Komisijai elastīgi un ar visizdevīgākajiem nosacījumiem piesaistīt līdzekļus esošajos tirgus apstākļos.
Tehniskā daļa
|
Pirmā NextGenerationEU zaļā obligācija 15 gadu obligācijas kupons ir 0,40 %, un tās atkārtotā piedāvājuma ienesīgums ir 0,453 %, nodrošinot starpību ar vidējās mijmaiņas līgumu likmi -8 bāzes punktu apmērā, kas par 31,6 bāzes punktiem pārsniedz Vācijas valsts 15 gadu obligāciju (Bund), kuras atmaksas termiņš ir 2036. gada maijs, un ir -4,6 bāzes punkti salīdzinājumā ar Francijas valsts 15 gadu obligāciju (OAT), kuras atmaksas termiņš ir 2036. gada maijs. Galīgais rīkojumu reģistra apjoms pārsniedza 135 miljardus eiro, tātad pieprasījums pēc obligācijas pārsniedz piedāvājumu vairāk nekā 11 reizes. Tas ir lielākais zaļo obligāciju rīkojumu reģistra apjoms pasaules kapitāla tirgos un lielākā jebkad emitētā zaļā obligācija. Darījumu kopīgi vadīja šādas bankas: Bank of America Securities Europe S.A., Credit Agricole Corporate and Investment Bank S.A., Deutsche Bank AG, Nomura Financial Products Europe GmbH, TD Securities. Līdzdarbojošās bankas bija Danske Bank A/S, Intesa Sanpaolo S.p.A. un Banco Santander S.A. |
Ieguldītāju profils
Pēc ģeogrāfiskā principa
|
Apvienotā Karaliste |
29,0 % |
|
Ziemeļvalstis |
12,0 % |
|
Benilukss |
11,0 % |
|
Francija |
11,0 % |
|
Vācija |
10,0 % |
|
Itālija |
9,0 % |
|
Citas Eiropas valstis |
7,0 % |
|
Citas pasaules valstis |
4,0 % |
|
Ibērijas reģions |
4,0 % |
|
Āzija |
3,0 % |
Pēc investoru veida
|
Fondu pārvaldnieki |
39 % |
|
Banku finanšu investīciju nodaļas |
23 % |
|
Apdrošināšanas un pensiju fondi |
16 % |
|
Centrālās bankas / oficiālās iestādes |
13 % |
|
Bankas |
8 % |
|
Riska ieguldījumu fondi |
1 % |
Sīkāka informācija
Pirmā zaļā obligācija. Jautājumi un atbildes
Paziņojums presei par zaļo obligāciju regulējumu un precizēto finansēšanas stratēģiju
Zaļo obligāciju regulējums un atjaunināta finansēšanas stratēģija. Jautājumi un atbildes
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 12. oktobris