Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 18. oktobrisPārstāvniecība LatvijāLasīšanas ilgums: 21 min

Oktobra pārkāpuma lietu pakete. Svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa politikas jomām

Ar kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās Eiropas Komisija tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nepilda ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES pilsoņu un uzņēmumu labā. Tālāk izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 58 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt. Lai par ES pārkāpumu novēršanas procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Sīkāk par katras lietas vēsturi var uzzināt pārkāpuma lietu reģistrā.

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

Argumentēti atzinumi

Atkritumu sūtījumi. Komisija pieņem argumentētu atzinumu lietā, kurā Polija vēršas pret Vāciju 
Komisija šodien pieņēma argumentētu atzinumu lietā, kurā Polija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 259. pantu vēršas pret Vāciju saistībā ar nelikumīgiem atkritumu sūtījumiem no Vācijas uz Poliju. Polija apgalvoja, ka, atsakoties pieņemt atpakaļ atkritumus, kas nelikumīgi nosūtīti no Vācijas uz septiņām dažādām vietām Polijā, Vācija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (“Atkritumu sūtījumu regula” jeb ASR) 24. panta 2. punktu un 28. panta 2. punktu un LES 4. panta 3. punktu (lojālas sadarbības princips). Komisija argumentētajā atzinumā uzskata, ka attiecībā uz atrašanās vietu Tulpice un daļēji attiecībā uz vēl vienu atrašanās vietu, Stary Jawor, Vācija, 30 dienu laikā nepieņemot atpakaļ atkritumus, nav izpildījusi ASR 24. panta 2. punktā noteiktos pienākumus. Minētais secinājums attiecas tikai uz sūtījumiem, ko organizējuši daži uzņēmēji, kuri, visticamāk, bija informēti par to, ka atkritumu saņēmējam nav atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. Attiecībā uz Polijas apgalvojumiem par ASR 24. panta 2. punkta pārkāpumiem saistībā ar citiem sūtījumiem uz Stary Jawor un sūtījumiem uz pārējām vietām, Komisijai trūkst skaidru faktu un pietiekamu pierādījumu, kas pierāda sūtījumu nelikumību, tādēļ tā nevar konstatēt, ka Vācija ir izdarījusi pārkāpumu. Turklāt Komisija uzskata par nepamatotu Polijas apgalvojumu, ka Vācija, nepiekrītot atkritumu klasifikācijai, ir pārkāpusi ASR 28. panta 2. punktu. Visbeidzot, lai gan Komisija secina, ka pušu sadarbība faktu konstatēšanā un savstarpēji pieņemamu risinājumu meklēšanā nebija optimāla, tā nevar konstatēt Vācijas lojālas sadarbības trūkumu ar Poliju. Līguma 259. pants ļauj dalībvalstij, kas uzskata, ka cita dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Pirms tam dalībvalstij ar šo jautājumu ir jāvēršas Komisijā, kas sniedz argumentētu atzinumu pēc tam, kad abām pusēm ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus. Polija 2023. gada 26. jūlijā iesniedza Komisijai sūdzību, un Vācija 2023. gada 7. septembrī rakstiski iesniedza savus apsvērumus. Komisija gan Poliju, gan Vāciju mutiski uzklausīja 2023. gada 20. septembrī. Pēc šodienas argumentētā atzinuma saņemšanas Polija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Tiesā. 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Johanna Bernsel, tālr.: +32 229 86699; Ana Martínez Sanjurjo, tālr.: +32 229 63066)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina UNGĀRIJU, PORTUGĀLI, RUMĀNIJU un SLOVĒNIJU ievērot ES noteikumus par publisko iepirkumu un koncesijām
Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma izbeigšanas procedūras, nosūtot oficiālu paziņojumu Ungārijai (INFR(2023)2119 un INFR(2023)2120), Portugālei (INFR(2023)2121), Rumānijai (INFR(2023)2114) un Slovēnijai (INFR(2023)4014) par valsts noteikumu neatbilstību ES tiesību aktiem par publisko iepirkumu. Minētie ES tiesību akti ir Direktīva par publisko iepirkumu (Direktīva 2014/24/ES), Direktīva par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2014/25/ES) un Direktīva par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (Direktīva 2014/23/ES). Šie ES noteikumi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kuri vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās, un pārredzamības pienākuma ievērošanu. Komisija valstīm norāda uz vairākām problēmām. Tā ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad valsts tiesību akti ļauj izmantot sarunu procedūras bez iepriekšējas paziņojuma publicēšanas. Par neatbilstīgiem tiek uzskatīti arī valsts noteikumi, kas ļauj grozīt līgumus, kuri saistīti ar sabiedriskiem uzdevumiem un pakalpojumiem, nosaka ierobežojumus apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai vai ievieš tiešu diskrimināciju par labu kādiem produktiem ar izcelsmi reģionā, kurā ir reģistrēta līgumslēdzēja iestāde. Ungārijai, Portugālei, Rumānijai un Slovēnijai tagad doti divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas aizrādījumiem. Ja atbilde netiks sniegta, Komisija var nolemt nosūtīt minētajām dalībvalstīm argumentētus atzinumus.

Argumentēti atzinumi

Komisija pieprasa astoņām dalībvalstīm nodrošināt valsts noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem par samērīguma pārbaudi
Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2021)2206), Čehijai (INFR(2021)2201), Grieķijai (INFR(2021)2200), Horvātijai (INFR(2021)2198, Kiprai (INFR(2022)2055), Ungārijai (INFR(2021)2192), Nīderlandei (INFR(2021)2197) un Slovākijai (INFR(2021)2204) par to, ka tā nav pareizi transponējušas Samērīguma novērtēšanas direktīvā (Direktīva (ES) 2018/958) izklāstītos ES noteikumus par samērīguma pārbaudi. Piecas citas (Austrija, Francija, Latvija, Lietuva un Slovēnija) jau ir novērsušas nepareizas transponēšanas problēmas, uz kurām norādīts oficiālā paziņojuma vēstulēs, bet attiecībā uz iepriekš minētajām astoņām valstīm Komisija pāriet pie nākamā procedūras posma. Samērīguma novērtēšanas direktīvā ir noteikts, ka pirms jaunu vai grozītu valsts noteikumu pieņemšanas, kas ietekmē speciālistus, jāveic rūpīga samērīguma analīze un noteikumi jāpamato ar pierādījumiem. Direktīva ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj izvairīties no nepamatoti ierobežojošiem valstu noteikumiem. Preventīvie pasākumi ir izrādījušies efektīvāki par iespējamiem korektīviem pasākumiem. Bet tam ir nepieciešams, lai dalībvalstis noteikumus īsteno pilnīgi un pareizi. Komisija šodien vēršas pie augstāk minētajām dalībvalstīm, jo uzskata, ka tās nav pareizi transponējušas pienākumu veikt samērīguma pārbaudi. Komisija ir konstatējusi vairākas problēmas, piemēram, to, ka no samērīguma pārbaudes pienākuma darbības jomas ir izslēgti valstu parlamentu vai profesionālo apvienību vai struktūru pieņemtie noteikumi. Komisija 2021. gada decembrī un 2022. gada jūlijā attiecīgajām dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules, kam 2023. gada februārī sekoja oficiāla paziņojuma papildvēstules. Tagad valstīm doti divi mēneši, lai pareizi transponētu direktīvu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina SLOVĀKIJU ievērot ES noteikumus par profesionālo kvalifikāciju
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt papildu argumentētu atzinumu (INFR(2018)2183) Slovākijai par valsts noteikumu neatbilstību ES tiesību aktiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu (Direktīva 2005/36/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES). Minētie ES noteikumi ir palīdzējuši izveidot mūsdienīgu sistēmu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai visā ES. Tie atvieglo speciālistu iespējas sniegt pakalpojumus dažādās dalībvalstīs, vienlaikus garantējot patērētājiem un pilsoņiem labāku aizsardzību. Komisija uzskata: lai gan Slovākija nesen ir grozījusi noteikumus, Slovākijas noteikumi par valodas pārbaudēm veselības aprūpes speciālistiem joprojām pārkāpj ES noteikumus. Slovākijas noteikumi nenodrošina proporcionalitāti valodu zināšanu pārbaudēs. Turklāt saskaņā ar noteikumiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri vēlas strādāt Slovākijā, slovāku valodas zināšanu pierādīšanai atļauts izmantojot tikai vienu no trim direktīvā minētajām iespējām – valodas eksāmenu. Tagad Slovākijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Ja atbilde netiks sniegta, Komisija varēs Slovākijas lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

3. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr.: +32 229 62253; Yuliya Matsyk, tālr.: +32 229 62716; Cristina Torres Castillotālr.: +32 229 90679)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Procesuālās tiesības. Komisija aicina VĀCIJU, UNGĀRIJU, NĪDERLANDI, AUSTRIJU, RUMĀNIJU, SLOVĀKIJU un ZVIEDRIJU pilnīgi transponēt ES noteikumus par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2023)2109), Nīderlandei (INFR(2023)2089), Austrijai (INFR(2023)2106), Rumānijai (INFR(2023)2107), Slovākijai (INFR(2023)2108) un Zviedrijai (INFR(2023)2110), kā arī oficiāla paziņojuma papildvēstuli Vācijai (INFR(2019)0183), kas savos valsts tiesību aktos nav pilnīgi transponējušas Direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/800). Minētās direktīvas mērķis ir garantēt kopīgus minimālos standartus attiecībā uz bērnu, kas ir aizdomās turētie vai apsūdzētie, tiesībām, lai visā ES garantētu tiesības uz taisnīgu tiesu. Komisija uzskata, ka Vācija, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Rumānija, Slovākija un Zviedrija nav pareizi transponējušas dažas direktīvas prasības, kas saistītas ar materiālajām tiesībām. Turklāt visas septiņas dalībvalstis nav izpildījušas prasību iekļaut atsauci uz direktīvu transponēšanas pasākumu pieņemšanā vai saistībā ar to. Tāpēc Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Ungārijai, Nīderlandei, Austrijai, Rumānijai, Slovākijai un Zviedrijai un oficiāla paziņojuma papildvēstuli Vācijai. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši pasākumiem, kas vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja pienācīgi pasākumi netiks veikti, Komisija varēs sūtīt argumentētu atzinumu.

Procesuālās tiesības. Komisija aicina BULGĀRIJU pareizi transponēt ES noteikumus par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Bulgārijai (INFR(2023)2111) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Direktīvas par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā (Direktīvas (ES) 2010/64) noteikumus. Minētā direktīva ir viena no sešām, ko ES pieņēmusi, lai radītu kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā ES tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības krimināllietās. Tā garantē, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kuri nerunā valodā, kurā notiek kriminālprocess, vai to nesaprot, bez liekas kavēšanās tiek nodrošināts mutisks tulkojums un būtisku dokumentu rakstisks tulkojums. Komisija uzskata, ka Bulgārijas īstenotajos transponēšanas pasākumos nav ievērotas direktīvas prasības, it īpaši attiecībā uz tiesībām uz mutisku tulkojumu, tiesībām uz būtisku dokumentu rakstisku tulkojumu un direktīvas darbības jomu, jo saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem direktīvā paredzētās tiesības nevar izmantot aizdomās turētie, kuri nav aizturēti. Bulgārijai tagad ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Ja pienācīgi pasākumi netiks veikti, Komisija varēs sūtīt argumentētu atzinumu.

4. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr.: +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr.: +32 229 58661)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Aizsardzība pret starojumu. Komisija aicina DĀNIJU pareizi transponēt Euratom Drošības pamatstandartu direktīvu
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Dānijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2122) par to, ka tā nav pareizi transponējusi pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Direktīva, kura modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret starojumu, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tajā ir arī noteikumi par gatavību ārkārtējai situācijai un reaģēšanu tādā situācijā, kas tika pastiprināti pēc Fukušimas kodolkatastrofas. Komisija uzskata, ka Dānijas tiesību akti nepareizi transponē vairākus direktīvas noteikumus, tai skaitā noteikumus par medicīniski radioloģisko procedūru veikšanu, esošo apstarošanas situāciju pārvaldību, starojuma dozu noteikšanu, kas rodas atļautās praktiskās darbībās, radioaktīvo noplūžu monitoringu, novērtēšanu un ziņošanu par tām, cilvēkresursu un finanšu resursu piešķiršanu kompetentajai iestādei, kas atbild par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, un elementiem, kas jāiekļauj ārkārtējās reaģēšanas plānā. Dānijai tagad ir divi mēneši atbildes sniegšanai un Komisijas konstatēto nepilnību novēršanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varēs nolemt sūtīt Dānijai argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Atjaunīgā enerģija. Komisija mudina PORTUGĀLI pilnībā transponēt Atjaunīgo energoresursu direktīvu
Eiropas Komisija šodien nolēma Portugālei nosūtīt argumentētu papildatzinumu (INFR(2021)0326) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītos ES noteikumus par atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu. Direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas plašākai apguvei ES elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta jomā. Tā noteic saistošu ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam, kur atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un satur pasākumus, kas nodrošina atbalstu atjaunīgajai enerģijai, lai tā būtu rentabla, un vienkāršo atjaunīgās enerģijas projektiem piemērojamās administratīvās procedūras. Tā arī atvieglo pilsoņu iesaisti enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Termiņš direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2021. gada 30. jūnijs. 2022. gada maijā Komisija nosūtīja Portugālei argumentētu atzinumu. 2023. gada februārī Komisija nolēma pret Portugāli vērsties Eiropas Savienības Tiesā par direktīvas netransponēšanu, it īpaši par to, ka Portugāle nav iesniegusi atbilstības tabulu vai skaidrojošu dokumentu, kurā aprakstīts, kā Portugāle transponējusi katru direktīvas normu. Kad Portugāle atbilstības tabulu bija iesniegusi, Komisija nolēma neturpināt procedūru Tiesā. Tomēr pēc atbilstības tabulas izvērtēšanas Komisija nolēma nosūtīt Portugālei argumentētu papildatzinumu, jo direktīva tomēr nav transponēta pilnīgi. Portugālei tagad ir divi mēneši, lai labotu situāciju un paziņotu Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt lietu atkal nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Iekšējais enerģijas tirgus. Komisija mudina IGAUNIJU, GRIEĶIJU un PORTUGĀLI pilnīgi transponēt ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu
Eiropas Komisija šodien nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Igaunijai (INFR(2021)0033), Grieķijai (INFR(2021)0037) un Portugālei (INFR(2021)0087), kas nav pilnībā transponējušas ES noteikumus par iekšējo elektroenerģijas tirgu, kuri noteikti Direktīvā (ES) 2019/944 par grozījumiem Direktīvā 2012/27/ES. Direktīva nosaka galvenos elektroenerģijas nozares organizācijas un darbības noteikumus, kuru mērķis ir visā Savienībā izveidot patiesi integrētus, konkurētspējīgus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus. Termiņš direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2020. gada 31. decembris. Komisija 2021. gada februārī nosūtīja Igaunijai, Grieķijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstules pēc tam, kad tā bija secinājusi, ka valstu tiesību aktos nav transponēti visi direktīvas noteikumi. Izskatījusi attiecīgo dalībvalstu atbildes, kā arī paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka minētās dalībvalstis direktīvu tomēr nav pilnīgi transponējušas. Šīm trijām dalībvalstīm ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus un paziņotu par tiem Komisijai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt lietas nodot Eiropas Savienības Tiesai.

5. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr.: +32 229 53156, Deborah Almerge Ruckert, tālr.: +32 229 87986)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Ceļu satiksmes drošība. Komisija aicina ČEHIJU un AUSTRIJU pareizi transponēt pārskatīto ES Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības direktīvu
Šodien Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, Čehijai (INFR(2023)2112) un Austrijai (INFR(2023)2113) nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā pieprasa valstu tiesību aktos pareizi transponēt Direktīvu (ES) 2019/1936 par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Direktīva papildina tiesību aktu darbības jomā ietvertos ceļa veidus un paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno procedūras dalībvalstu veiktajiem ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumiem, ceļu satiksmes drošības auditiem, ceļu satiksmes drošības inspekcijām un tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzībai un viņu vajadzībām. Čehija un Austrija nav pareizi transponējušas dažas direktīvas prasības. Piemēram, Čehija nepieprasa, lai ceļu drošības auditoru mācību programmās tiktu iekļautas mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības, savukārt Austrija neņem šīs vajadzības vērā drošības procedūru īstenošanā. Turklāt Čehija nav skaidri norādījusi, ka direktīvas prasības ir jāpiemēro visiem direktīvas darbības jomā ietilpstošajiem ceļiem, proti, TEN-T ceļiem, autostrādēm, galvenajiem autoceļiem, kas savieno lielās pilsētas un reģionus, un ES finansētiem starppilsētu ceļiem. Tāpēc Komisija Čehijai un Austrijai sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus atbildes sniegšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija varēs lemt par argumentēta atzinuma nosūtīšanu.

Argumentēti atzinumi

Autotransports. Komisija aicina GRIEĶIJU pilnībā transponēt tiesību aktus par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām (EETS)
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Grieķijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0523) par to, ka šī valsts nav paziņojusi Komisijai par Direktīvas (ES) 2019/520 pilnīgu transponēšanu savos tiesību aktos. EETS ir nodevu iekasēšanas sistēma, kurā ES ceļu lietotāji var maksāt nodevas ar vienu abonēšanas līgumu, ar viena pakalpojumu sniedzēja starpniecību un izmantojot vienu transportlīdzeklī uzstādītu iekārtu, un šī sistēma aptvers visas dalībvalstis, tiklīdz būs pilnīgi ieviesta. Direktīvai ir divi mērķi: nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēju un veicināt pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu. Šīs direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2021. gada 19. oktobrī. Šodien sniegtais argumentētais atzinums seko oficiāla paziņojuma vēstulei, ko Komisija nosūtīja 2021. gada novembrī. Konkrēti Grieķijai tiek pārmests, ka tā nav norādījusi valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm gadījumos, kad ceļu lietotājs nav samaksājis ceļu lietošanas maksu. Ja šie noteikumi nav pilnīgi transponēti, ES tiek traucēta ceļu lietošanas maksu maksāšanas pienākuma pārrobežu izpilde. Ja divu mēnešu laikā no Grieķijas netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Dzelzceļa transports. Eiropas Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SPĀNIJU par to, ka tā nav pareizi transponējusi un piemērojusi ES noteikumus par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi
Komisija šodien nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju par to, ka tā nav pareizi transponējusi un piemērojusi Direktīvu 2012/34/ES par vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi. Komisija uzskata, ka dzelzceļa tiesiskais regulējums Spānijā pārkāpj vairākus direktīvas noteikumus, kas skar: infrastruktūras pārvaldītāja pārvaldības neatkarību, it īpaši infrastruktūras maksas noteikšanu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārvaldību pēc komercprincipiem un līgumu pareizu sastādīšanu. Tāpēc 2018. gada maijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, uz kuru Spānija atbildēja 2019. gada janvārī, informējot Komisiju, ka daži no izteiktajiem iebildumiem esot ievēroti, pieņemot jaunus tiesību aktus, bet citi prasot turpmāku darbu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka Spānija nav nodrošinājusi vairāku direktīvas pantu pareizu transponēšanu, un 2019. gada oktobrī nosūtīja argumentētu atzinumu. 2022. gada decembrī Spānija paziņoja Komisijai, ka ir transponējusi arī citus pasākumus, taču Komisijas analīzē tika secināts, ka ne visi tās aizrādījumi ir ievēroti. Tāpēc Komisija ir pieņēmusi lēmumu Spānijas lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā. Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei.

6. Lauksaimniecība

(Sīkāka informācija: Olof Gill, tālr.: +32 2 296 59 66; Sophie Dirven, tālr.: +32 2 296 72 28) 

Oficiāla paziņojuma vēstule

Lauksaimniecība. Komisija aicina SLOVĀKIJU atcelt obligāto ziņošanu par noteiktu lauksaimniecības preču eksportu
Eiropas Komisija nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2023)2118) par Slovākijas iestāžu ieviestu obligātu iepriekšēju paziņošanu par noteiktu lauksaimniecības preču (kviešu, rudzu, miežu, auzu, cukurkukurūzas, sojas, turnepšu un saulespuķu) eksportu. Saskaņā ar šo pienākumu eksportētājiem iepriekš jāpaziņo Slovākijas iestādēm par plānoto šādu preču eksportu, ja daudzums pārsniedz 400 tonnas mēnesī. Pamatojoties uz paziņojumiem, Slovākijas iestādes novērtē, vai šis eksports apdraud nodrošinātību ar pārtiku iekšzemē, ja šo preču krājumi ir mazāki par kritisko robežvērtību. Komisija uzskata, ka pasākums nav saderīgs ar ES noteikumiem par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju un kopīgiem eksporta noteikumiem. Slovākijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu Komisijai atbildi. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Slovākijai argumentētu atzinumu.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 18. oktobris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā