Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
  • Paziņojums presei
  • 2022. gada 15. jūlijs
  • Pārstāvniecība Latvijā
  • Lasīšanas ilgums: 59 min

Pārkāpuma lietu pakete jūlijā: svarīgākie lēmumi

Tiesiskums

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 103 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai vairāk uzzinātu par ES pārkāpuma procedūru, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai vairāk uzzinātu par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide

(Vairāk informācijas: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Gaisa kvalitāte. Komisija aicina SOMIJU un ĪRIJU pareizi transponēt ES noteikumus par gaisa kvalitāti

Komisija aicina Somiju (INFR(2022)2029) un Īriju (INFR(2022)2053) valsts tiesību aktus pilnībā saskaņot ar ES tiesību aktiem par gaisa kvalitāti. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un tā nulles piesārņojuma iecerē uzsvērts, ka jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un pasargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot ES tiesību aktos nostiprinātos gaisa kvalitātes standartus. Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, kas grozīta ar Komisijas Direktīvu (ES) 2015/1480, ir paredzēti pasākumi, kuru mērķis ir definēt un noteikt mērķus attiecībā uz gaisa kvalitāti. Tie cita starpā prasa novērtēt apkārtējā gaisa kvalitāti dalībvalstīs, iegūt informāciju par gaisa kvalitāti, nodrošināt, ka informācija par gaisa kvalitāti tiek darīta pieejama sabiedrībai, uzturēt un uzlabot gaisa kvalitāti, kā arī veicināt dalībvalstu ciešāku sadarbību gaisa piesārņojuma samazināšanā. Dažas Gaisa kvalitātes direktīvas prasības, piemēram, attiecībā uz paraugu ņemšanas vietām, datu kvalitātes mērķiem un sabiedrības informēšanu, Somija un Īrija nav transponējušas pareizi. Tāpēc Komisija Somijai un Īrijai sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina PORTUGĀLI izpildīt ES noteikumus

Komisija aicina Portugāli (INFR(2022)2028) izpildīt prasības, kas noteiktas Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā (91/271/EEK). Saskaņā ar šo direktīvu pilsētām ir jāizveido komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai vajadzīgā infrastruktūra. Nesavākti vai neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes un pazemes ūdeņus. Paziņojums par Eiropas zaļo kursu un tā nulles piesārņojuma iecere aicina gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu samazināt līdz līmenim, kas vairs nav uzskatāms par cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām kaitīgu, un tādējādi radīt no toksikantiem brīvu vidi un uzlabot kolektīvo izturētspēju. Portugālē vismaz vienā aglomerācijā nav kanalizācijas sistēmas un 62 aglomerācijas neatbilst direktīvā noteiktajiem attīrīšanas standartiem. Tāpēc Komisija Portugālei sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Ķimikālijas. Komisija aicina BULGĀRIJU pareizi transponēt ES tiesību aktus par laboratorijas dzīvniekiem

Komisija aicina Bulgāriju (INFR(2022)2049) savus tiesību aktus pilnībā saskaņot ar Laboratorijas dzīvnieku direktīvu (2010/63/ES). Direktīva nosaka zinātnes vai izglītības vajadzībām izmantoto dzīvnieku aizsardzības pasākumus. Dažas direktīvas prasības, piemēram, attiecībā uz nonāvēšanas metodēm, atkārtotu izmantošanu procedūrās, lēmumiem par projekta atļaujas piešķiršanu un atļaujas atsaukšanu, Bulgārija nav transponējusi pareizi. Tāpēc Komisija Bulgārijai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Rūpnieciskās emisijas. Komisija aicina FRANCIJU pilnveidot nacionālos noteikumus

Komisija aicina Franciju (INFR(2022)2057) tās tiesību aktus pilnībā saskaņot ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (2010/75/ES). Direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir nepieļaut un samazināt rūpnieciskās emisijas gaisā, ūdenī un zemē un novērst atkritumu rašanos, lai sasniegtu augsta līmeņa vides aizsardzību. Visām iekārtām, uz kurām direktīva attiecas, jādarbojas saskaņā ar atļauju un jāievēro tajā paredzētie nosacījumi par energoefektivitāti, atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu apsaimniekošanu. Tas palīdz sasniegt paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un tā nulles piesārņojuma iecerē noteiktos mērķus samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav uzskatāms par cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām kaitīgu. Francijas tiesību akti saskaņā ar tā saukto droit d'antériorité principu (“senāko tiesību princips”) dažas iekārtas ar konkrētiem nosacījumiem atbrīvo no pienākuma saņemt atļauju. Tāpēc Komisija sūta Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas konstatētos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma vēstules saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu

Ūdens resursu apsaimniekošana un dabas aizsardzība. Komisija aicina SPĀNIJU izpildīt Tiesas spriedumu Donjanas Nacionālā parka stāvokļa pasliktināšanās sakarā

Komisija aicina Spāniju (INFR(2014)2090) ātri un rezultatīvi īstenot Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 24. jūnija spriedumu par Donjanas mitrājiem (lieta C-559/19). Savā spriedumā Tiesa apstiprinājusi, ka Spānija – pretēji Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) prasībām – nav nodrošinājusi to pazemes ūdensobjektu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas apgādā Donjanas mitrājus. Turklāt Spānija nav veikusi Dzīvotņu direktīvai (1992/43/EEK) atbilstošus pasākumus, lai apturētu aizsargājamo dabisko dzīvotņu tālāku noplicināšanos vairākās “Natura 2000” teritorijās, ko Spānijas iestādes noteikušas Donjanas Nacionālajā parkā un tā apkārtnē. Tiesas lēmums ir saskanīgs ar Komisijas stingro apņemšanos nosargāt Donjanas izcilās dabas vērtības nākamajām eiropiešu paaudzēm. Gan paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, gan Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski, aizsargājot un atjaunojot biodaudzveidību, apturēt tās izzušanu. Apmainījusies ar vēstulēm ar Spānijas iestādēm un ņemot vērā pieejamo zinātnisko informāciju par attiecīgajiem jautājumiem, Komisija ir secinājusi, ka Spānijas līdz šim ieviestie pasākumi nav pietiekami, lai izbeigtu pārkāpumu, uz kuru norādījusi Tiesa. Tāpēc Komisija saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu sūta oficiāla paziņojuma vēstuli. Spānijai tagad ir divi mēneši laika, lai iesniegtu savus apsvērumus par Komisijas izvirzītajiem jautājumiem. Pēc šo apsvērumu izskatīšanas Komisija var atkārtoti nodot lietu izskatīšanai Tiesā, kā paredzēts LESD 260. panta 2. punktā, un prasīt piemērot Spānijai finansiālus sodus.

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Dabas aizsardzība un zvejniecība. Komisija aicina BULGĀRIJU, FRANCIJU un SPĀNIJU nepieļaut parastā delfīna un citu aizsargājamo sugu īpatņu piezveju

Komisija aicina Bulgāriju (INFR(2022)2052), Franciju (INFR(2020)4036) un Spāniju (INFR(2020)4039) īstenot Dzīvotņu direktīvā (92/43/EEK) un kopējā zivsaimniecības politikā prasītos pasākumus, kas veicami, lai zvejas kuģi negūtu aizsargājamu sugu īpatņu piezvejas. Ir steidzami jārīkojas, lai izpildītu tiesību aktus un nodrošinātu saskanību ar saistībām samazināt aizsargājamo sugu īpatņu piezveju, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Dzīvotņu direktīvā prasīts veikt tādu sugu aizsardzības un saglabāšanas pasākumus kā cūkdelfīns, parastais delfīns, afalīna, kareta, pelēkais ronis un jūrasputni, un tie jāveic arī šo sugu aizsardzībai noteiktajās “Natura 2000” teritorijās. Dalībvalstīm ir jāievieš stingras aizsardzības sistēma un jo īpaši jāaizliedz sugas īpatņu apzināta sagūstīšana vai nonāvēšana un iztraucēšana. Tām arī jāmonitorē piezveja un jānodrošina, ka tai nav būtiskas negatīvas ietekmes uz attiecīgajām sugām. Bulgārija nav nedz veikusi pasākumus ar mērķi nepieļaut delfīnu un cūkdelfīnu iztraucēšanu “Natura 2000” teritorijās, nedz arī pienācīgi monitorējusi šo aizsargājamo sugu piezveju Melnajā jūrā. Arī Dzīvotņu direktīvā paredzēto piezvejas monitoringa pienākumu šī valsts nav transponējusi pareizi. Tāpēc, Biodaudzveidības stratēģijas satvarā tiecoties risināt piezvejas problēmu, Komisija ir nolēmusi Bulgārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu. Francijas un Spānijas rīcība nav bijusi pietiekama, lai uzlabotu vairāku sugu saglabāšanās stāvokļa pārraudzību un monitorētu piezvejas šo valstu ūdeņos vai flotēs. Turklāt tās nav veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu jūras organismu iztraucēšanu un nonāvēšanu “Natura 2000” teritorijās. Francija arī nav visā pilnībā transponējusi Dzīvotņu direktīvā paredzētos pienākumus, kas saistīti ar piezvejas monitoringa sistēmas izveidi un vajadzīgo saglabāšanas pasākumu veikšanu. Kopējās zivsaimniecības politikas satvarā pieņemtā Tehnisko pasākumu regula (Regula (ES) 2019/1241) paredz arī konkrētus ietekmējuma mazināšanas pasākumus. Francija un Spānija nav veikušas vajadzīgos pasākumus, ko zinātnieki ieteikuši piezveju samazināšanas nolūkā, tādus kā zvejas darbību aizlieguma laiku un apgabalu noteikšana. Tās arī nav spējušas nodrošināt faktisku kontroli un inspekciju. 2020. gada jūlijā Komisija Francijai un Spānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tomēr šo trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus tās joprojām nav veikušas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi abām valstīm sniegt argumentētu atzinumu. Tagad Francijai un Spānijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Argumentēti atzinumi

Ūdens. Komisija aicina UNGĀRIJU piemērot ES noteikumus par dzeramo ūdeni

Komisija aicina Ungāriju (INFR(2016)2047) izpildīt prasības, kas noteiktas Dzeramā ūdens direktīvā (98/83/EK). Direktīva prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai dzeramais ūdens būtu pilnvērtīgs un tīrs. Saskaņā ar ES noteikumiem dzeramajā ūdenī nedrīkst būt mikroorganismi, parazīti un vielas, kas potenciāli var apdraudēt cilvēka veselību. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu pausta iecere Eiropas Savienībā panākt nulles piesārņojumu, kas nāktu par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens bora, fluorīdu, nitrītu un arsēna vērtības ir jāsaskaņo ar direktīvā noteiktajām vērtībām. Kad pēc Ungārijas pievienošanās ES noteiktais atkāpes periods bija beidzies, Komisija veica izmeklēšanu, kurā atklājās, ka Dzeramā ūdens direktīvas prasības Ungārija nav izpildījusi 66 ūdensapgādes zonās. 2016. gada 27. maijā tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule un 2017. gada 8. decembrī – oficiāla paziņojuma papildvēstule, kas aptvēra vēl citas zonas. Tomēr 13 ūdensapgādes zonas joprojām neatbilst Dzeramā ūdens direktīvas prasībām attiecībā uz arsēnu un boru. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt Ungārijai argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija aicina FRANCIJU izpildīt ES tiesību aktus

Komisija aicina Franciju (INFR(2019)2021) savus tiesību aktus pilnībā saskaņot ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu (Direktīva 2011/92/ES). 2014. gada aprīlī direktīva tika grozīta (ar Direktīvu 2014/52/ES), lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu vides aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka saimnieciskie lēmumi par publiskām un privātām investīcijām kļūst pamatotāki, paredzamāki un ilgtspējīgāki. Dažus grozītās direktīvas noteikumus Francija valsts tiesību aktos nav transponējusi pareizi. Piemēram, dažiem projektiem Gajānā tā ir noteikusi īpašas robežvērtības, kas tos var izslēgt no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras. Francijas tiesību aktos turklāt nav paredzētas pietiekamas garantijas, ka iestādes savus pienākumus pilda objektīvi. Vēl viens trūkums ir saistīts ar nepareizi transponētu direktīvas prasību pirms atļaujas piešķiršanas atjaunināt pamatoto secinājumu par projekta ietekmi uz vidi. Visbeidzot, Francijas tiesību akti neprasa, lai projekta virzītājs iestādi, kas lemj par ietekmes novērtējuma nepieciešamību, informētu par citu būtisku ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātiem.  Komisija jau ir nosūtījusi Francijai sākotnējo oficiālā paziņojuma vēstuli, kam sekojusi papildvēstule. Ņemot vērā to, ka vidiskā pārvaldība ir būtiski svarīga, lai dažādi nozariskie noteikumi darbotos pienācīgi, Komisija ir nolēmusi Francijai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēt un veikt vajadzīgos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

Ietekmes uz vidi novērtējums. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret GRIEĶIJU

Eiropas Komisija šodien nolēmusi vērsties Tiesā pret Grieķiju (INFR(2019)2217) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvu (2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES), kura uzliek dalībvalstīm pienākumu novērtēt dažu lielu infrastruktūras projektu ietekmi uz vidi. Vairāki IVN direktīvas noteikumi Grieķijas tiesību aktos joprojām nav transponēti vai ir transponēti nepareizi. 2019. gada oktobrī Komisija nosūtīja Grieķijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam – 2020. gada decembrī – argumentētu atzinumu. Neraugoties uz zināmu progresu, Grieķijas iestādes minētās problēmas vēl aizvien līdz galam nav atrisinājušas. Tāpēc Komisija pret Grieķiju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Vairāk informācijas: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300; Célia Dejond, tālr. +32 229 88199)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Reglamentētas profesijas. Komisija aicina KIPRU nodrošināt, ka jaunas prasības, kuras attiecas uz profesijām, ir nepieciešamas un līdzsvarotas

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Kipru (INFR(2022)2055) par to valsts pasākumu neatbilstību, ar kuriem īsteno ES direktīvu par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas. Saskaņā ar šiem noteikumiem dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas to ieviestās prasības, kuras attiecas uz profesijām, ir nepieciešamas un līdzsvarotas. Mērķis ir nepieļaut nevajadzīgi apgrūtinošus valstu noteikumus, kas var sarežģīt kvalificētu kandidātu piekļuvi plašam klāstam profesiju vai to praktizēšanu. Tās pašas juridiskās darbības jau tika veiktas pret 20 dalībvalstīm 2021. gada decembrī un 2022. gada februārī. Komisija uzskata, ka Kipra nav ņēmusi vērā profesionālo apvienību vai struktūru ieviestos pasākumus un parlamenta iniciatīvas saskaņā ar direktīvā noteiktajiem pienākumiem. Tā nav pareizi transponējusi samērīguma novērtējumu un nav nodrošinājusi, ka, izskatot jauno noteikumu un spēkā esošo noteikumu kopējo ietekmi, ir jāizvērtē visas prasības. Visbeidzot, Kipra nav pienācīgi informējusi visas iesaistītās personas un nodrošinājusi to savlaicīgu iesaisti. Kiprai ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nosūtīt Kipras iestādēm argumentētu atzinumu.

 

Iepirkums un koncesijas līgumi. Komisija mudina NĪDERLANDI panākt atbilstību ES noteikumiem

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Nīderlandi (INFR(2022)2054) par tās tiesību aktu atbilstību ES noteikumiem par publisko iepirkumu un koncesijām. ES Direktīvā 2014/25/ES un Direktīvā 2014/23/ES ir paredzēti iepirkuma noteikumi sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Pēc Nīderlandes īstenošanas tiesību aktu rūpīgas analīzes Komisijai ir radušās šaubas par to darbības jomas atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pasta pakalpojumiem. Turklāt Komisija uzskata, ka nosacījumi, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēji ar īpašām un ekskluzīvām tiesībām ir atbrīvoti no iepirkuma noteikumu piemērošanas, neatbilst minētajām direktīvām. Nīderlandei tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Nīderlandei argumentētu atzinumu.

 

Iekšējais tirgus. Komisija aicina UNGĀRIJU panākt atbilstību brīvas aprites un pārvietošanās noteikumiem un ievērot diskriminācijas aizlieguma principu

Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju (INFR(2022)4076) par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus, kas ir pretrunā iekšējā tirgus noteikumiem. Ungārija nosaka atšķirīgas degvielas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numura zīmi un transportlīdzekļiem ar Ungārijas numura zīmi. Transportlīdzekļus ar Ungārijas numura zīmi, tostarp traktorus un lauksaimniecības mašīnas ar Ungārijas dokumentiem, ir tiesības uzpildīt ar degvielu par oficiālo cenu, kas samazināta par 60–70 %. Turpretī visi pārējie transportlīdzekļi, kam ir ārvalstu numura zīme, nevar gūt labumu no šādām samazinātām cenām. Komisija prasa Ungārijas iestādēm izpildīt ES tiesību aktu noteikumus par preču un pakalpojumu, tostarp transporta pakalpojumu, brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību, pilsoņu un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, diskriminācijas aizlieguma principu, kā arī noteikumus par paziņojumiem saskaņā ar Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu. Tagadējā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pienācīgu darbību, jo tas ir galvenais instruments, kas ļauj cīnīties pret graujošo ietekmi uz ekonomiku, kuru pašreiz rada Krievijas iebrukums Ukrainā. Vienpusēja rīcība valsts līmenī un diskriminējošas attieksmes ieviešana ir pretrunā brīvas aprites un pārvietošanās principiem vienotajā tirgū un nevar būt risinājums. Ungārijai tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Publiskais iepirkums. Komisija mudina AUSTRIJU panākt atbilstību ES noteikumiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu (INFR(2018)2161), mudinot to nodrošināt, ka Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu tiek īstenota pareizi. Konkrēti, drošības dokumentu iespiešanas pakalpojumu līguma piešķiršana “Österreichische Staatsdruckerei” netika veikta saskaņā ar Eiropas publiskā iepirkuma noteikumos paredzētajiem pienākumiem. Austrija konkursu par drošības dokumentu, piemēram, personas apliecību, iespiešanas pakalpojumiem izsludināja veidā, kas ietver diskriminācijas elementus. ES publiskā iepirkuma noteikumi ir piemērojami publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz noteiktu summu, un par tiem jāizsludina konkurss, ievērojot pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, brīvas konkurences un diskriminācijas aizlieguma principus. Austrijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Austriju Eiropas Savienības Tiesā.

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Vairāk informācijas: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Anitta Hipper, tālr. +32 229 85691; Laura Bérard, tālr. + 32 229 55721; Yuliya Matsyk, tālr. + 32 229 13173)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem. Komisija aicina ĪRIJU, ITĀLIJU, PORTUGĀLI un SPĀNIJU izpildīt Direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanu

Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2019)2235) un papildu oficiāla paziņojuma vēstules Itālijai (INFR(2018)2335), Portugālei (INFR(2018)2334) un Spānijai (INFR(2018)2197) par to, ka šīs valstis nav īstenojušas noteikumus, kas paredzēti Direktīvā par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (Direktīva 2011/93/ES). Direktīva ir būtiska daļa ES tiesiskajā regulējumā, ar ko tiek apkarota seksuāla vardarbība pret bērniem. Tā prasa dalībvalstīm ieviest minimālos noteikumus noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu, bērnu pornogrāfiju un uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos. Ar to arī tiek ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir pastiprināt minēto noziegumu novēršanu un tajos cietušo aizsardzību. Komisija uzskata, ka Īrija, Itālija, Portugāle un Spānija ir nepareizi transponējušas dažus direktīvas noteikumus, kas attiecas uz konkrētu nodarījumu definēšanu, novēršanu un palīdzību cietušajiem. Īrijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

4. Tieslietas

(Vairāk informācijas: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Cristina Torres Castillo, tālr. +32 229 90679)

Argumentēti atzinumi

Trauksmes cēlēju aizsardzība. Eiropas Komisija īsteno nākamo posmu pārkāpuma procedūrā pret 15 dalībvalstīm

Eiropas Komisija šodien nolēma īstenot nākamo posmu pārkāpuma procedūrās pret Bulgāriju (INFR(2022)0021), Čehiju (INFR(2022)0043), Igauniju (INFR(2022)0055), Somiju (INFR(2022)0079), Franciju (INFR(2022)0083), Vāciju (INFR(2022)0052), Grieķiju (INFR(2022)0061), Ungāriju (INFR(2022)0093), Īriju (INFR(2022)0098), Itāliju (INFR(2022)0106), Luksemburgu (INFR(2022)0119),   Nīderlandi (INFR(2022)0143), Poliju (INFR(2022)0150), Slovākiju (INFR(2022)0188) un Spāniju (INFR(2022)0073), sniedzot argumentētus atzinumus par to, ka šīs dalībvalstis nav pilnībā transponējušas Direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (ES Direktīva 2019/1937). Dalībvalstīm noteiktais direktīvas transponēšanas termiņš bija 2021. gada 17. decembris. 2022. gada janvārī Komisija 24 dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka noteiktajā termiņā nav veikta transponēšana un transponēšanas pasākumi nav paziņoti Komisijai. 15 no šīm dalībvalstis joprojām nav pieņēmušas transponēšanas pasākumus, un tām ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas argumentētajiem atzinumiem. Ja atbildes būs neapmierinošas, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret attiecīgajām dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā.

 

Tiesiskums. Komisija īsteno nākamo posmu pārkāpuma procedūrā pret POLIJU par Konstitucionālās tiesas izdarītiem ES tiesību aktu pārkāpumiem

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Polijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)2261) par Polijas Konstitucionālo tiesu un tās neseno judikatūru. Eiropas Komisija 2021. gada 22. decembrī nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā paustas bažas par Konstitucionālās tiesas judikatūru, jo īpaši tās 2021. gada 14. jūlija un 2021. gada 7. oktobra nolēmumiem. Šajos nolēmumos Konstitucionālā tiesa pauda uzskatu, ka ES līgumu noteikumi nav saderīgi ar Polijas Konstitūciju, un Komisija uzskata, ka ar šādu rīcību Konstitucionālā tiesa ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punktu un Savienības tiesību aktu autonomijas, prioritātes, efektivitātes un vienotas piemērošanas vispārējos principus un nav ievērojusi Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu saistošo spēku. Tajā pašā oficiāla paziņojuma vēstulē Komisija arī pauda uzskatu, ka Polija nav izpildījusi saistības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punktu, jo pēc pārkāpumiem trīs tiesnešu iecelšanas procedūrās 2015. gada decembrī un priekšsēdētāja izvēlē 2016. gada decembrī Konstitucionālā tiesa vairs neatbilst prasībai par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu. 2022. gada 18. februārī saņemtajā Polijas atbildē uz oficiāla paziņojuma vēstuli Komisijas bažas netika kliedētas. Tāpēc Komisija šodien nolēma īstenot pārkāpuma procedūras nākamo posmu, nosūtot Polijai argumentētu atzinumu. Tagad Polijai ir divi mēneši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus un nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem; pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai Tiesā.

 

Datu aizsardzība. Komisija mudina SLOVĒNIJU izpildīt Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktos pienākumus

Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt Slovēnijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)2269) par to, ka tā nav īstenojusi svarīgus pienākumus, kas noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (VDAR) (Regula (ES) 2016/679), kā arī neļauj tās datu aizsardzības iestādei izmantot visas VDAR paredzētās korektīvās pilnvaras. Komisija uzskata, ka Slovēnija nav izpildījusi pienākumus, kuri izriet no VDAR, jo tā joprojām nav reformējusi savu datu aizsardzības regulējumu, kas bija spēkā pirms VDAR. 2022. gada 9. februārī Komisija nosūtīja Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā prasīja pielāgot valsts datu aizsardzības regulējumu, tai skaitā noteikumus par Slovēnijas datu aizsardzības iestādi, un dot šai iestādei iespēju efektīvi īstenot visas VDAR paredzētās korektīvās pilnvaras. Slovēnijas atbildē uz oficiāla paziņojuma vēstuli nebija pietiekami kliedētas Komisijas bažas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Slovēnijai argumentētu atzinumu. Tagad Slovēnijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas argumentēto atzinumu. Ja atbilde būs neapmierinoša, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

Komisija vēršas Tiesā pret UNGĀRIJU par LGBTIK personu tiesību pārkāpumiem

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju (INFR(2021)2130) par Ungārijas tiesību aktu, kas diskriminē personas uz dzimumorientācijas un dzimtiskās identitātes pamata. Komisija uzskata, ka šis tiesību akts pārkāpj iekšējā tirgus noteikumus, personu (jo īpaši LGBTIK personu) pamattiesības, kā arī — attiecībā uz šīm pamattiesībām — ES vērtības. Šis Ungārijas tiesību akts īpaši norāda uz saturu, kas personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, “popularizē vai attēlo” minētajā tiesību aktā tā dēvēto “atšķirību no pašidentitātes, kas atbilst dzimumam dzimšanas brīdī, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti”, un vēršas pret šādu saturu. Šī vēršanās Tiesā ir nākamais posms pārkāpuma procedūrā pret Ungāriju, ko Komisija ar oficiāla paziņojuma vēstuli sāka 2021. gada 15. jūlijā. Tā kā Ungārijas iestādes pienācīgi nereaģēja uz Komisijas bažām par līdztiesību un pamattiesību aizsardzību un nebija iekļāvušas nekādas saistības novērst neatbilstību, Komisija 2021. gada 2. decembrī nosūtīja Ungārijai argumentētu atzinumu. Bērnu aizsardzība ir ES un tās dalībvalstu absolūta prioritāte. Tomēr Ungārijas tiesību aktā ir normas, kas nav pamatotas ar šo pamatinterešu aizsardzības veicināšanu vai ir nesamērīgas izvirzītā mērķa sasniegšanai. Pilnais paziņojums presei ir pieejams tiešsaistē.

 

5. Enerģētika un klimats

(Vairāk informācijas: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Giulia Bedini, tālr. +32 229 58661)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Drošības pamatstandarti. Komisija aicina BEĻĢIJU pareizi transponēt ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju

Komisija šodien nolēma nosūtīt Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)2058), kurā prasīts valsts tiesību aktos pareizi transponēt pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim. Tomēr Komisija uzskata, ka Beļģija joprojām nav izpildījusi dažas tiesību akta prasības. Direktīva modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju un nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tajā ir arī noteikumi par gatavību avārijām un reaģēšanu tajās, kas tika pastiprināti pēc Fukušimas kodolavārijas. Beļģijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi un novērstu Komisijas konstatētās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Atjaunīgā enerģija. Komisija mudina ITĀLIJU, MALTU un SLOVĒNIJU pilnībā transponēt Atjaunojamo energoresursu direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Itālijai (INFR(2021)0266), Maltai (INFR(2021)0302) un Slovēnijai (INFR(2021)0350) par to, ka šīs valstis nav pilnībā transponējušas ES noteikumus par atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2018/2001. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas attīstībai elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta jomā Eiropas Savienībā. Tajā ir noteikts saistošs ES mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, un tajā iekļauti arī pasākumi, kuri nodrošina izmaksefektīvu atbalstu atjaunīgajai enerģijai un vienkāršotas administratīvās procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem. Tā arī rosina pilsoņu dalību enerģētikas pārkārtošanā un nosaka līdz 2030. gadam sasniedzamus konkrētus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2021. gada 30. jūnijam. 2021. gada jūlijā Komisija visām šīm trīs dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Līdz šim Itālija, Malta un Slovēnija direktīvu ir transponējušas tikai daļēji. Tagad tām ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ēku energoefektivitāte. Komisija mudina BULGĀRIJU, ČEHIJU, IGAUNIJU, SOMIJU un LATVIJU pilnībā transponēt Ēku energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai (INFR(2020)0150), Čehijai (INFR(2020)0161), Igaunijai (INFR(2020)0170), Somijai (INFR(2020)0181) un Latvijai (INFR(2020)0221) par to, ka šīs valstis nav savos tiesību aktos pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Izskatījusi valstu paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija uzskata, ka Bulgārija, Čehija, Igaunija, Somija un Latvija vēl aizvien nav pilnībā transponējušas šo direktīvu. Tagad tām ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Energoefektivitāte. Komisija mudina BEĻĢIJU pilnībā transponēt Energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Beļģijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)0502) par to, ka tā nav nodrošinājusi Energoefektivitātes direktīvas (Direktīva (ES) 2018/2002) pilnīgu transponēšanu. Direktīvas mērķis ir izveidot vienotu pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai un noteikt saistošu ES energoefektivitātes mērķrādītāju, kas jāsasniedz 2030. gadā – vismaz 32,5 %. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 25. oktobrim. Beļģija, kas noteiktajā termiņā nebija paziņojusi par pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas pilnīgu transponēšanu, 2020. gada novembrī saņēma oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc valsts transponēšanas pasākumu pārbaudes Komisija uzskata, ka transponēšana vēl aizvien nav pabeigta. Tagad Beļģijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Vairāk informācijas: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

Argumentēti atzinumi

Nodokļi. Komisija veic turpmākus pasākumus pret GRIEĶIJU par to, ka tā neievēro ES PVN noteikumus attiecībā uz pasta pakalpojumiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Grieķijai argumentētu atzinumu (INFR(2020)4049) par to, ka tā nav pareizi piemērojusi PVN noteikumus attiecībā uz pasta pakalpojumiem, kas iekļauti PVN direktīvā (Padomes Direktīva 2006/112/EK) un ko precizējusi Eiropas Savienības Tiesa (C-357/07, 2009. gada 23. aprīlis, un papildus C-4/18, 2019. gada 16. oktobris). Lai veicinātu konkrētas darbības sabiedrības interesēs, šī direktīva paredz piemērot dažiem pasta pakalpojumiem atbrīvojumu no PVN. Šajā nolūkā pasta pakalpojumi, kas apmierina iedzīvotāju pamatvajadzības (pakalpojumi, ko dēvē par universālajiem pasta pakalpojumiem), ir atbrīvoti no PVN un tādējādi tiek piedāvāti par mazāku cenu. Turpretim pasta pakalpojumiem, par kuru noteikumiem panākta individuāla vienošanās ar klientiem, piemēram, liela apjoma pasta sūtījumiem, īpašām atlaidēm, komerclīgumiem ar konkrētām organizācijām un citiem pakalpojumiem, kas neietilpst universālajos pasta pakalpojumos, atbrīvojumu no PVN nevar piemērot. Grieķija atbrīvo no PVN visus Grieķijas pasta “ΕΛΤΑ” sniegtos pasta pakalpojumus, arī tos, kas nav iekļauti universālajos pasta pakalpojumos. Tādējādi Grieķija nav izpildījusi PVN direktīvā noteiktos pienākumus. Ja Grieķija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var šo lietu iesniegt Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļi. Komisija mudina KIPRU transponēt jaunos noteikumus par pagaidu atbrīvojumiem no PVN importam un konkrētu preču piegādei, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

Komisija šodien nosūtīja Kiprai argumentētu atzinumu (INFR(2022)0039) par to, ka Kipra nav paziņojusi pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē Padomes Direktīvu 2021/1159, ar ko nosaka pagaidu atbrīvojumus no PVN importam un konkrētu preču piegādei, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Šī direktīva paredz pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto sanitāro krīzi. Dalībvalstīm vajadzīgie valsts noteikumi bija jāpieņem un jāpublicē līdz 2021. gada 31. decembrim. 2022. gada janvārī Komisija nosūtīja astoņām dalībvalstīm, to skaitā Kiprai, oficiāla paziņojuma vēstuli par šo jautājumu. Līdz šim Kipra nav paziņojusi Komisijai transponēšanas pasākumus. Kiprai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļi. Komisija mudina GRIEĶIJU, LATVIJU un PORTUGĀLI transponēt jaunos noteikumus par akcīzes nodokli

Komisija šodien nolēma nosūtīt Grieķijai (INFR(2022)0063), Latvijai (INFR(2022)0128) un Portugālei (INFR(2022)0160) argumentētus atzinumus par to, ka šīs valstis nav paziņojušas pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē Direktīvu (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija). Šajā direktīvā, ar kuru atceļ un aizstāj Direktīvu 2008/118/EK, ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami visiem produktiem, uz kuriem attiecas akcīzes nodoklis. Tajā ir paredzēta virkne jaunu noteikumu, kas būs piemērojami no 2023. gada 13. februāra. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 31. decembrim. 2022. gada janvārī Komisija nosūtīja 16 dalībvalstīm, to skaitā Grieķijai, Latvijai un Portugālei, oficiāla paziņojuma vēstules par šo jautājumu. Līdz šim Grieķija, Latvija un Portugāle nav paziņojušas Komisijai transponēšanas pasākumus. Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļi. Komisija mudina PORTUGĀLI transponēt jaunos ES noteikumus par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli

Komisija šodien nolēma nosūtīt Portugālei argumentētu atzinumu (INFR(2022)0162) par to, ka tā nav nodrošinājusi, ka ir transponēti jaunie ES noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa struktūras saskaņošanu (Padomes Direktīva 2020/1151). Ar direktīvu izveido alkohola sīkražotāju un nerūpniecisko ražotāju ES mēroga sertifikācijas sistēmu, kas atvieglo šo ražotāju piekļuvi zemām akcīzes nodokļa likmēm visā Savienībā. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 31. decembrim. 2022. gada janvārī Komisija nosūtīja 11 dalībvalstīm, to skaitā Portugālei, oficiāla paziņojuma vēstules, jo šīs valstis nebija pilnībā transponējušas šo direktīvu. Līdz šim Portugāle nav paziņojusi Komisijai transponēšanas pasākumus. Portugālei tagad ir divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļi. Komisija mudina GRIEĶIJU un SPĀNIJU paziņot pasākumus, ar ko īsteno Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas noteikumus attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm

Eiropas Komisija šodien nosūtīja argumentētus atzinumus Grieķijai (INFR(2022)0058) un Spānijai (INFR(2022)0070) par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Padomes Direktīvas (ES) 2017/952, ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/1164, 9.a pantu attiecībā uz reversajām hibrīdneatbilstībām. Šie noteikumi liedz nodokļu maksātājiem izmantot atšķirības starp nodokļu sistēmām, lai maksātu mazākus nodokļus vai nemaksātu nodokļus, un novērš nodokļu bāzes samazināšanos dalībvalstīs. Noteikumu paziņošanas termiņš bija 2021. gada 31. decembris. Ja visi valstu īstenošanas pasākumi netiks pilnībā paziņoti, Komisija var nolemt šīs lietas nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

7. Mobilitāte un transports

 (Vairāk informācijas: Adalbert Jahnz, tālr. +32 229 53156; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem. Komisija aicina SLOVĒNIJU un SPĀNIJU transponēt jauno ES tiesību aktu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Slovēnijai (INFR(2022)2041) un Spānijai (INFR(2022)2042) oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka šīs valstis nav transponējušas savos tiesību aktos jaunos ES noteikumus par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem (Direktīva (ES) 2017/2397). Ar direktīvu izveido saskaņotu sistēmu tādu personu kvalifikācijas sertificēšanai, kuras iesaistītas tādu peldlīdzekļu ekspluatācijā, kas kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem, kā arī šādas kvalifikācijas atzīšanai, ļaujot sertifikātu turētājiem darboties visā Savienībā. Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2022. gada 17. janvārī. Slovēnijai un Spānijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem. Komisija aicina AUSTRIJU, HORVĀTIJU, VĀCIJU un UNGĀRIJU Donavas komisijā rīkoties, pamatojoties uz ES nostāju

Komisija šodien nolēma nosūtīt Austrijai (INFR(2022)2045), Horvātijai(INFR(2022)2047), Vācijai (INFR(2022)2046) un Ungārijai (INFR(2022)2048) oficiāla paziņojuma vēstules, ar ko tā mudina šīs valstis izpildīt ES līgumos noteikto pienākumu, kad Donavas komisijā tiek pieņemti ieteikumi par jautājumiem, kuri var ietekmēt ES noteikumus vai mainīt to darbības jomu. Donavas komisijas 96. plenārsēdē šīs četras dalībvalstis bez iepriekš noteiktas ES nostājas atbalstīja lēmumu par trešo valstu sertifikātu atzīšanu (ko ES reglamentē Direktīva (ES) 2017/2397, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2021/1233). Tā kā ES ir ekskluzīva ārējā kompetence šajos jautājumos, minētajām dalībvalstīm nebija atļauts rīkoties vienpusēji, pat ja nebija ES nostājas. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu ES un dalībvalstis ar patiesu savstarpēju cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, kas izriet no Līgumiem. Šīm četrām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz oficiāla paziņojuma vēstulēm; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Autotransports. Komisija aicina ČEHIJU un LATVIJU pilnībā transponēt tiesību aktus par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām (EETS)

Komisija šodien nolēma nosūtīt Čehijai (INFR(2021)0520) un Latvijai (INFR(2021)0535) argumentētus atzinumus par to, ka šīs valstis nav paziņojušas Komisijai par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma (EETS) direktīvas (Direktīva (ES) 2019/520) pilnīgu transponēšanu savos tiesību aktos. EETS ir nodevu iekasēšanas sistēma, kas ļauj ES ceļu lietotājiem visās dalībvalstīs maksāt ar vienu abonēšanas līgumu, vienam pakalpojumu sniedzējam un izmantojot vienu bortierīci. Direktīvai ir divi mērķi: nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēju un veicināt pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu. Šīs direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2021. gada 19. oktobrī. Šodien sniegtie argumentētie atzinumi seko oficiāla paziņojuma vēstulēm, kuras Komisija nosūtīja 2021. gada novembrī. Ja šie noteikumi nav pilnībā transponēti, tiek traucēta ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu sadarbspēja dalībvalstīs un ceļu lietošanas maksu maksāšanas pienākuma pārrobežu izpilde ES. Ja divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ceļu satiksmes drošība. Komisija mudina sešas dalībvalstis ievērot pārskatīto Direktīvu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību            

Komisija šodien nolēma nosūtīt Grieķijai (INFR(2022)0060), Nīderlandei (INFR(2022)0142), Polijai (INFR(2022/0149), Portugālei (INFR(2022)0158), Slovākijai (INFR(2022)0180) un Slovēnijai (INFR(2022)0187) argumentētus atzinumus par to, ka šīs valstis nav pilnībā transponējušas pārskatīto Eiropas tiesību aktu par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Direktīvas 2008/96/EK grozījums, kas pieņemts 2019. gadā ar paplašinātu darbības jomu, paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno procedūras dalībvalstu veiktajiem ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumiem, ceļu satiksmes drošības auditiem, ceļu satiksmes drošības inspekcijām un tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumiem. Šie noteikumi nodrošina, ka ceļi ir droši, ņemot vērā arī neaizsargāto satiksmes dalībnieku vajadzības. Visi šie pienākumi bija jātransponē līdz 2021. gada 17. decembrim. Šodien sniegtie argumentētie atzinumi seko oficiāla paziņojuma vēstulēm, kuras Komisija nosūtīja 2022. gada janvārī. Grieķijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Slovākijai un Slovēnijai tagad ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu direktīvas pilnīgu transponēšanu, un pēc tam Komisija var vērsties pret šīm valstīm Eiropas Savienības Tiesā.

 

Jūras transports. Komisija aicina KIPRU transponēt ES noteikumus par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Kiprai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0384) par to, ka tā nav paziņojusi Komisijai savus pasākumus, ar kuriem transponē ES noteikumus par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (Direktīva (ES) 2019/1159). Šī direktīva uzlabo ES jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, jūrniecības jomā attīstot apmācību un sertifikāciju atbilstīgi Konvencijai par Starptautisko Jūrniecības organizāciju. Dalībvalstīm pasākumi, ar ko nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem, bija jāpieņem līdz 2021. gada 2. augustam. Kiprai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz argumentēto atzinumu; ja tas netiks izdarīts, Komisija var pret Kipru vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas vienotā gaisa telpa. Komisija nolemj vērsties Tiesā pret GRIEĶIJU, MALTU un SLOVĀKIJU par to, ka šīs valstis nav izpildījušas ES noteikumus par datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanu

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju (INF(2020)2050)Maltu (INF(2020)2052) un Slovākiju (INF(2020)2056)) par to, ka šīs valstis nenodrošina un nesniedz datu pārraides pakalpojumus to gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri lido to pārziņā esošajā gaisa telpā. Termiņš, līdz kuram gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem bija jāsāk datu pārraides pakalpojumu sniegšana, ir beidzies, un iekārtu trūkums dažos gaisa satiksmes vadības centros faktiski liedz izmantot datu pārraides pakalpojumus gaisa kuģu ekspluatantiem, kuriem arī bija jāaprīko savi gaisa kuģi ar šo tehnoloģiju. Komisija 2020. gada maijā sāka pārkāpuma procedūru un 2021. gada jūlijā nosūtīja argumentētus atzinumus. Tā kā minētās dalībvalstis vēl nav izpildījušas regulas prasības, Komisija tagad ir nolēmusi nodot lietas izskatīšanai Tiesā. Pilnais paziņojums presei ir pieejams šeit.

 

8. Finansiālā stabilitāte, finansiālie pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Vairāk informācijas: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

Argumentēti atzinumi

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija mudina RUMĀNIJU grozīt Piektās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas transponēšanu

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR(2020)2358) par to, ka tā nepareizi transponējusi Piekto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (5AMLD). Rumānijas iestādes vairākas korporatīvo un citu juridisko personu kategorijas ir atbrīvojušas no pienākuma savus faktiskos īpašniekus (proti, patiesos īpašniekus) deklarēt centrālajā reģistrā. Direktīvā šādi atbrīvojumi nav paredzēti. 5AMLD uzlabo Savienības standartus attiecībā uz informācijas pārredzamību par faktiskajām īpašumtiesībām un tās iekļaušanu valstu centrālajos reģistros. Tā paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai korporatīvās un citas juridiskās personas, kas inkorporētas to teritorijā, iegūtu un glabātu adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par to faktiskajām īpašumtiesībām, tostarp datus par to turētajām kapitāla daļām. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi ir svarīgi instrumenti cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumdošanas nepilnības vienā dalībvalstī ietekmē visu ES kopumā. Tāpēc ES noteikumi būtu efektīvi jāīsteno un jāuzrauga, lai apkarotu noziedzību un aizsargātu mūsu finanšu sistēmu. Rumānijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Komisija mudina ITĀLIJU un RUMĀNIJU atjaunināt valstu tiesību aktus, ar kuriem likvidē regulatīvos šķēršļus saskaņā ar direktīvu par fondu pārrobežu izplatīšanu

Komisija šodien nosūtījusi argumentētu atzinumu Itālijai (INFR(2021)0449) un Rumānijai (INFR(2021)0495) par to, ka tās nepilnīgi transponējušas Direktīvu (ES) 2019/1160, ar ko groza direktīvu par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU direktīva 2009/65/EK) un Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu (AIFPD jeb Direktīva 2011/61/ES) attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu. Attiecībā uz Itāliju Komisija uzskata, ka lielākā daļa direktīvas noteikumu joprojām nav transponēti. Jo īpaši Itālijas Uzņēmumu un biržu komisijai (CONSOB) vēl ir jāpieņem sekundārie noteikumi un jāpaziņo par tiem Komisijai. Attiecībā uz Rumāniju iestādes ir atzinušas, ka transponēšana nav pilnīga. Direktīva par fondu pārrobežu izplatīšanu tiecas likvidēt regulatīvos šķēršļus, kas kavē kolektīvo ieguldījumu fondu izplatīšanu, jo tas ir viens no kapitāla tirgu savienības uzdevumiem. Šo noteikumu nolūks ir palielināt pārredzamību un nodrošināt vienotu piekļuvi informācijai par valstu noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecības prasībām, regulatīvajām maksām un nodevām, ko iekasē valstu kompetentās iestādes. Direktīva ļauj arī vienkāršāk izstāties no uzņēmējas valsts tirgus (paziņojumu atsaukšana) un ļauj pārvaldības sabiedrībām izvēlēties elastīgākus un lētākus veidus, kā īstenot saziņu un administratīvu pakalpojumu sniegšanu privātajiem ieguldītājiem citās dalībvalstīs. Tagad Itālijai un Rumānijai ir divi mēneši laika, lai attiecīgi sniegtu atbildes un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Revīzija. Komisija mudina ITĀLIJU pabeigt Revīzijas direktīvas transponēšanu

Komisija šodien nosūtīja Itālijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)2170) par to, ka tā nav paziņojusi par pasākumiem, ar ko dažus Revīzijas direktīvas (Direktīva 2014/56/ES) pantus transponē valsts tiesību aktos. Komisija uzskata, ka Itālija nav transponējusi vairākus direktīvas noteikumus. Tie attiecas uz tikai vienas kompetentās iestādes izraudzīšanos, kurai ir galīgā atbildība par apstiprināto revidentu pārraudzības uzdevumiem, nosacījumiem par trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru reģistrāciju valsts tiesību aktos un nosacījumiem, kas jāievēro, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm apmainoties ar revīzijas darba dokumentiem vai citiem attiecīgiem dokumentiem par veiktās revīzijas kvalitātes novērtēšanu. Tiesību aktos noteiktās revīzijas uzdevums ir apliecināt uzņēmumu finanšu pārskatus. Revīzija ieinteresētajām personām (piemēram, ieguldītājiem un akcionāriem) nodrošina atzinumu par uzņēmumu uzskaites pareizību. Tādējādi tiesību aktos noteiktā revīzija, palielinot pārliecību par finanšu pārskatu integritāti, palīdz sakārtot tirgu darbību. Tāpēc pabeigtai un pareizai transponēšanai ir milzīga nozīme. Tagad Itālijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

9. Digitālā ekonomika

(Vairāk informācijas: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615; Charles Manoury, tālr. +32 229 13391)

Argumentēti atzinumi

Autortiesības. Komisija aicina ČEHIJU pilnībā transponēt savos tiesību aktos jaunos autortiesību noteikumus

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Čehijai divus argumentētus atzinumus INFR(2021)0185 un INFR(2021)0184 par to, ka Čehija nav paziņojusi Komisijai par transponēšanas pasākumiem saistībā ar divām direktīvām, pirmkārt, attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas konkrētām tiešsaistes pārraidēm (Direktīva (ES)2019/789), un, otrkārt, par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū (Direktīva (ES) 2019/790). Šo divu direktīvu mērķis ir, maksimāli izmantojot digitālo pasauli, modernizēt autortiesību noteikumus patērētāju un autoru labā. Stimulējot augsvērtīgāka satura radīšanu un apriti, tās aizsargā tiesību turētājus dažādās nozarēs. Tās nodrošina lietotājiem plašāku satura klāstu, samazinot darījumu izmaksas un atvieglojot radio un televīzijas programmu izplatīšanu visā ES. Pēc transponēšanas termiņa, kas beidzās 2021. gada 7. jūnijā, Komisija sāka pārkāpuma procedūru, 2021. gada 23. jūlijā nosūtīdama oficiāla paziņojuma vēstules dalībvalstīm, kuras nebija paziņojušas par abu direktīvu pilnīgu transponēšanu. Šodien nosūtītie argumentētie atzinumi ir daļa no plašāka pārkāpumu kopuma, kas saistīts ar to, ka dalībvalstis nav pilnībā transponējušas abas direktīvas; Komisija 2022. gada 19. maijā nosūtīja argumentētus atzinumus 10 dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/789, bet 13 dalībvalstīm – saistībā ar Direktīvu (ES) 2019/790. Ja Komisija nesaņems apmierinošu atbildi, tā var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

Mediju brīvība. Komisija vēršas Tiesā pret UNGĀRIJU par ES elektronisko sakaru noteikumu neievērošanu

Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju (INFR 2021/2065) par to, ka tā nav atbildējusi uz Komisijas bažām par Ungārijas Mediju padomes lēmumu ar ļoti apšaubāmu pamatojumu noraidīt Klubradio pieteikumu attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu. Komisija uzskata, ka Ungārija, Klubradio radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību atjaunošanai piemērodama nesamērīgus un nepārredzamus nosacījumus, pārkāpj ES tiesību aktus. Turklāt Komisija uzskata, ka Ungārija attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā (Direktīva (ES) 2018/1972), piemērojusi nesamērīgi un diskriminējoši un ka Ungārija lēmumus nav pieņēmusi laikus. Pēc 2021. gada 2. decembrī Ungārijai nosūtītā argumentētā atzinuma saņemšanas viedokļu apmaiņa ar Ungāriju Komisijas paustās bažas neizkliedēja. Līdz ar to Komisija vēršas pret Ungāriju Tiesā. Paziņojums presei ir pieejams šeit.

 

10. Darbs un sociālās tiesības

(Vairāk informācijas: Veerle Nuyts, tālr. +32 229 96302; Tommaso Alberini, tālr. +32 229 57010)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Darba ņēmēju mobilitāte. Komisija aicina BEĻĢIJU piešķirt ES darba meklētājiem tiesības saprātīgu laikposmu uzturēties valstī, lai meklētu darbu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2022)4023), jo tā uzskata, ka Beļģijas noteikumi par pirmreizējiem ES darba meklētājiem ir pretrunā ES tiesību aktiem. ES pilsoņiem ir tiesības uzturēties citā dalībvalstī trīs mēnešus, un vienīgā prasība ir derīga personu apliecinoša dokumenta esamība. Pēc trim mēnešiem ES valstīm būtu jāļauj ES darba meklētājiem, kuri konkrētajā dalībvalstī pirmo reizi meklē darbu, uzturēties saprātīgu laikposmu pēc tam, kad viņi ir reģistrējušies nodarbinātības dienestos. Tam būtu jāļauj viņiem atrast darba piedāvājumu, kas atbilstu viņu kvalifikācijai, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai sāktu strādāt. Pēc šā perioda uzņēmējvalstis var pieprasīt, lai darba meklētāji pierāda savas patiesās iespējas atrast darbu, ja viņi vēlas palikt ilgāk. Tomēr Beļģijas tiesību akti paredz, ka ES darba meklētājiem šis pierādījums ir jāiesniedz jau pēc pirmajiem trim uzturēšanās mēnešiem. Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada decembrī precizēja ES noteikumu interpretāciju šajā jautājumā (lieta C-710/19). Tiesa nolēma, ka uzņēmējām dalībvalstīm ir jāpiešķir pirmreizējiem ES darba meklētājiem saprātīgs laiks darba meklēšanai. Pamatojoties uz šo interpretāciju, Komisija uzskata, ka Beļģijas noteikumi ir pretrunā ES tiesību aktiem. Beļģijai tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

ES darba tiesības. Komisija aicina ITĀLIJU savus tiesību aktus par goda miertiesnešu darba nosacījumiem saskaņot ar ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma papildvēstuli (INFR(2016)4081), jo tā uzskata, ka Itālijas tiesību akti, ko piemēro goda miertiesnešiem, joprojām pilnībā neatbilst ES darba tiesībām. Pēc Komisijas domām, Itālijas tiesību akti neatbilst ES noteikumiem par darbu uz noteiktu laiku, par nepilna laika darbu, par darba laiku un par strādājošām grūtniecēm (attiecīgi pamatnolīgums pielikumā Direktīvai 1999/70/EKpamatnolīgums pielikumā Direktīvai 97/81/EKDirektīva 2003/88/EKDirektīva 92/85/EEK). Vairāku kategoriju goda miertiesnešiem – goda miertiesnešiem, goda prokuroru vietniekiem un goda tiesu tiesnešiem – saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem nav darba ņēmēja statusa, un viņus uzskata par brīvprātīgajiem, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar “goda” principu. Šā iemesla dēļ uz viņiem neattiecas aizsardzība, kas darba ņēmējiem piešķirta saskaņā ar ES darba tiesībām, kā rezultātā viņiem, piemēram, trūkst pabalstu slimības, nelaimes gadījumu un grūtniecības gadījumā un ir darba samaksas atšķirības un diskriminācija nodokļu jomā. Goda miertiesneši arī nav pietiekami aizsargāti pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, un viņiem nav iespējas saņemt pienācīgu kompensāciju par šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt Itālija nav izveidojusi sistēmu katra goda miertiesneša ikdienas darba laika uzskaitei. Šī oficiālā paziņojuma papildvēstule papildina pārkāpuma procedūru, kuru Komisija sāka 2021. gada 15. jūlijā. Itālija 2021. gada decembrī savus tiesību aktus grozīja. Tomēr Komisija uzskata, ka šie grozījumu pilnībā nenovērš sākotnēji konstatētos ES tiesību aktu pārkāpumus un rada jaunas problēmas. Itālijai tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Darba aizsardzība. Komisija aicina KIPRU transponēt noteikumus par medicīnisko palīdzību uz kuģiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Kiprai argumentētu atzinumu (INFR(2022)0031) par to, ka tā nav paziņojusi Komisijai savus valsts pasākumus, ar kuriem transponē ES noteikumus par medicīnisko palīdzību uz kuģiem (Komisijas Direktīva (ES) 2019/1834). Ar šo direktīvu atjaunina divus Direktīvas 92/29/EEK pielikumus, kas nosaka minimālās darba drošības prasības medicīniskās palīdzības uzlabošanai cilvēkiem, kas strādā uz kuģiem. Direktīva 92/29/EEK attiecas uz visiem kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu. Tajā ir uzskaitīts, piemēram, uz kuģa nepieciešamais medicīniskais aprīkojums. Kuģi ir darba vieta, kur darbs saistīts ar plašu riska spektru, ņemot vērā, piemēram, to ģeogrāfisko izolāciju. Šīs direktīvas atjauninājumi galvenokārt attiecas uz zāļu aprakstu pielāgošanu un novecojušu atsauču uz medicīnas precēm svītrošanu. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2021. gada 20. novembrim, un Kipra nav Komisijai apstiprinājusi jauno noteikumu transponēšanu. Kiprai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz argumentēto atzinumu. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

ES darba tiesības. Komisija aicina PORTUGĀLI savus tiesību aktus par noteiktu laiku nodarbinātu skolotāju darba nosacījumiem saskaņot ar ES tiesību aktiem

Šodien Komisija nosūtīja Portugālei argumentētu atzinumu (INFR(2021)4050) par to, ka tā neievēro ES tiesību aktus par darbu uz noteiktu laiku (pamatnolīgums pielikumā Padomes Direktīvas 1999/70/EK). Portugāles tiesību aktos ir mazāk labvēlīgi nodarbinātības nosacījumi uz noteiktu laiku nodarbinātiem skolotājiem, kas Portugālē strādā valsts skolās, salīdzinājumā ar šajās skolās pastāvīgi nodarbinātiem skolotājiem, it īpaši atalgojuma un darba stāža ziņā. Komisija uzskata, ka tādā veidā ir pārkāpts nediskriminēšanas princips, saskaņā ar kuru pret noteiktu laiku nodarbinātiem darba ņēmējiem nedrīkst izturēties mazāk labvēlīgi kā pret salīdzināmiem pastāvīgi nodarbinātiem darba ņēmējiem, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav objektīvi pamatota. Oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija Portugālei nosūtīja 2021. gada novembrī. Savā atbildē Portugāle nevarēja pamatot atšķirīgo attieksmi, kā tas ir prasīts pamatnolīgumā. Portugālei tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

11. Aizsardzības rūpniecība un kosmoss

(Vairāk informācijas: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Flore Boutier, tālr. +32 2 296 60 43)

Argumentēti atzinumi

Aizsardzības tirgus. Komisija mudina UNGĀRIJU transponēt noteikumus, kas reglamentē ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus ES iekšienē  

Komisija šodien nolēma nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu (INFR(2021)0530) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1047, ar ko atjaunina ar aizsardzību saistīto ražojumu sarakstu saskaņā ar atjaunināto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu. Direktīvā 2009/43/EK ir paredzēti noteikumi un nosacījumi, kas reglamentē ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus Eiropas Savienībā. Šīs direktīvas pielikumā ir atsauce uz Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, un to regulāri atjaunina. Padome šo sarakstu atjaunināja 2020. gada 17. februārī, un pēc tam sekoja Komisijas Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1047 pieņemšana. Dalībvalstīm deleģētā direktīva bija jātransponē līdz 2021. gada 30. septembrim. 2021. gada novembrī Komisija nosūtīja Ungārijai oficiālu paziņojuma vēstuli. Ungārija direktīvu pagaidām nav transponējusi. Tagad Ungārijai ir divi mēneši laika izpildīt transponēšanas pienākumu un paziņot valsts pasākumus Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

12. Lauksaimniecība un lauku attīstība

(Vairāk informācijas: Balazs Ujvari, tālr. +32 2 295 45 78; Thérèse Lerebours, tālr. +32 2 296 33 03)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Lauksaimniecība. Komisija aicina UNGĀRIJU atcelt graudaugu eksporta ierobežojumus

Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju (INFR(2022)2066) saistībā ar Ungārijas iestāžu ieviesto iepriekšēja paziņojuma shēmu, kas attiecas uz graudaugu eksportu. Iepriekšēja paziņojuma shēma ļauj iestādēm pirms eksportēšanas iepriekš vienoties par pārdošanu vai iegādāties eksportējamos graudaugus. Komisija uzskata, ka pasākums nav saderīgs ar ES noteikumiem par tirgu kopīgo organizāciju un kopīgiem eksporta noteikumiem. Komisija uzskata, ka Ungārijas pasākumu nevar pamatot ar to, ka valsts līmenī tiek īstenoti īpaši ekonomiskie mērķi, kas jāsasniedz Savienības līmenī, un jebkurā gadījumā pašlaik nav vajadzīga nekāda rīcība, lai panāktu graudaugu piegādes drošību ES. Ungārijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu Komisijai atbildi. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 15. jūlijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā