Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Raksts par jaunumiem2021. gada 1. decembrisPārstāvniecība Latvijā

Patvērums un atgriešana: Komisija ierosina juridiskus un praktiskus pagaidu pasākumus ārkārtas situācijas pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju risināšanai

EU flag

Komisija šodien nāk klajā ar pagaidu pasākumu kopumu patvēruma un atgriešanas jomā, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijai, Lietuvai un Polijai risināt ārkārtas situāciju pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju. Minētie pasākumi ļaus šīm dalībvalstīm izveidot ātras un sakārtotas procedūras, lai pārvaldītu šo situāciju, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās saistības, kas ietver neizraidīšanas principu. Šis priekšlikums izriet no Eiropadomes aicinājuma Komisijai ierosināt izmaiņas, kas vajadzīgas ES tiesiskajā regulējumā, un konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir adekvāts finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu tūlītēju un pienācīgu reakciju saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām, kas ietver pamattiesību ievērošanu. Šie pasākumi, kuru pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 3. punkts, stāsies spēkā pēc tam, kad tos būs pieņēmusi Padome. Notiks apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Pasākumi būs spēkā 6 mēnešus.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins sacīja: 

Pēdējo nedēļu laikā ES ir izdevies kolektīvi stāties pretim hibrīduzbrukumam, kas vērsts pret mūsu Savienību. Visa ES kopā raidīja skaidru signālu, ka mēģinājumi apdraudēt mūsu Savienību tikai vairos solidaritāti tajā. Šodien mēs šo solidaritāti izpaužam ar rīcību – mēs pieņemam tādu pagaidu ārkārtas pasākumu kopumu, kuri nodrošinās Latvijai, Lietuvai un Polijai vajadzīgos rīkus, lai tās šajā ārkārtas situācijā varētu kontrolēti un ātri reaģēt un darboties juridiskās noteiktības apstākļos.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone teica: 

Lai gan ES intensīvie centieni ir devuši ātrus rezultātus, situācija joprojām ir nestabila. Nolūkā aizsargāt mūsu robežas un cilvēkus šodien mēs dalībvalstīm nodrošinām elastību un atbalstu, lai tās varētu pārvaldīt šo ārkārtas situāciju, neapdraudot cilvēktiesības. Tādējādi attiecīgajām dalībvalstīm būs iespēja pilnībā ievērot patvēruma tiesības un saskaņot tiesību aktus ar ES acquis. Šis atbalsts būs pieejams ierobežotu laiku, un tas būs mērķtiecīgs. Lai mūsu reakcija uz hibrīddraudiem atbilstu nākotnes prasībām, mēs aktivizējam ES ievērojamās diplomātiskās spējas un tiesībspēju, lai piemērotu sankcijas un pārliecinātu trešās valstis pārtraukt lidojumus. Drīz mēs ierosināsim Šengenas noteikumu reformu. Tagad ir būtiski panākt progresu saistībā ar Migrācijas un patvēruma paktu.

Ierosinātie pagaidu pasākumi

Šajā priekšlikumā iekļautie pasākumi ir ārkārtēji izņēmuma pasākumi. Šos pasākumus piemēros 6 mēnešus, ja vien tie netiks pagarināti vai atcelti. Tie attieksies uz tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilstīgi ir ieceļojuši ES no Baltkrievijas un atrodas pie robežas vai kuri ierodas robežšķērsošanas vietās. Minētā priekšlikuma galvenie elementi ir šādi.

Ārkārtas procedūra migrācijas un patvēruma pārvaldībai pie ārējām robežām

  • Minētās trīs dalībvalstis varēs pagarināt patvēruma pieteikumu reģistrācijas periodu līdz 4 nedēļām (šobrīd 3–10 dienas). Turklāt šīs dalībvalstis visu patvēruma pieteikumu izskatīšanai pie robežas var piemērot patvēruma procedūru, kuras piemērošanas ilgums, ieskaitot pārsūdzības izskatīšanu, nepārsniedz 16 nedēļas. Izņēmums ir gadījumi, kad nav iespējams sniegt pienācīgu atbalstu pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām veselības problēmām. Šajā sakarā prioritāte būtu jāpiešķir pamatotiem pieprasījumiem, kā arī pieprasījumiem, kas iesniegti par ģimenēm un bērniem.
  • Uzņemšanas materiālie apstākļi. Attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem dalībvalstis nodrošina tikai pamatvajadzības, piemēram, gadalaikam raksturīgajiem laikapstākļiem pielāgotu pagaidu pajumti, pārtiku, ūdeni, apģērbu, pienācīgu medicīnisko aprūpi un palīdzību neaizsargātām personām, pilnībā respektējot cilvēka cieņu. Ir svarīgi, lai dalībvalstis nolūkā atbalstīt personas šajā ārkārtas situācijā nodrošinātu ciešu sadarbību ar UNHCR un attiecīgām partnerorganizācijām.
  • Atgriešanas procedūra. Attiecīgās dalībvalstis varēs piemērot vienkāršotas un ātrākas valsts procedūras, arī to personu atgriešanai, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikumi šajā kontekstā ir noraidīti.

Veicot šajā priekšlikumā paredzētās procedūras, ir jāievēro pamattiesības un ES tiesību aktos paredzētās īpašās garantijas, kas ietver bērna intereses, neatliekamo veselības aprūpi un neaizsargātu cilvēku vajadzības, piespiedu līdzekļu izmantošanu un aizturēšanas apstākļus.

Praktisks atbalsts un sadarbība

  • ES aģentūru atbalsts. ES aģentūras ir gatavas palīdzēt dalībvalstīm, kuras to lūdz. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) var palīdzēt reģistrēt un apstrādāt pieteikumus, nodrošināt neaizsargātu personu skrīningu un atbalstīt atbilstošas uzņemšanas pārvaldību, izstrādi un ieviešanu. Turklāt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir gatava sniegt atbalstu saistībā ar robežkontroles darbībām, tai skaitā skrīningu un atgriešanas operācijām. Ir pieejams arī Eiropola atbalsts, proti, tas var sniegt izlūkdatus cilvēku kontrabandas apkarošanai.
  • Sadarbības turpināšana. Komisija, dalībvalstis un ES aģentūras turpinās sadarboties. Šīs sadarbības ietvaros dalībvalstīm arī turpmāk ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma tīklā būs jāziņo attiecīgie dati un statistika.

Komisija regulāri pārskatīs situāciju, un tā var ierosināt Padomei pagarināt vai atcelt šos pagaidu pasākumus.

Nākamie soļi

Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 3. punktā ir noteikts, ka Padome, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, var pieņemt pagaidu pasākumus attiecīgo dalībvalstu labā. Tam ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums. Ņemot vērā situācijas steidzamību, šim lēmumam, kad Padome to būs apstiprinājusi, būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Konteksts

Lukašenko režīms un tā atbalstītāji vasarā sāka hibrīduzbrukumu ES, it īpaši Lietuvai, Polijai un Latvijai. Kopš tā laika šīs valstis saskaras ar jaunu apdraudējumu, kas izpaužas kā izmisušu cilvēku izmantošana politisku mērķu sasniegšanai.

Eiropadome 2021. gada oktobrī aicināja Komisiju ierosināt nepieciešamās izmaiņas ES tiesiskajā regulējumā, lai reaģētu uz valsts atbalstītu cilvēku izmantošanu par mērķu sasniegšanas instrumentu pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 3. punktā ir paredzēts, ka gadījumos, kad pie ES ārējām robežām valda ārkārtas situācija migrācijas jomā, var pieņemt pagaidu pasākumus.

Šodien iesniegtais priekšlikums ir jaunākā no vairākām saskaņotām ES darbībām, kuras ietver: mērķtiecīgus pasākumus, kas vērsti pret transporta uzņēmumiem, kuri veicina kontrabandu vai iesaistās tajā; diplomātisko un ārējo darbību; humānās palīdzības intensīvāku sniegšanu un lielāku atbalstu robežu un migrācijas pārvaldībai.

Šis priekšlikums atbilst visaptverošajai pieejai, kas izklāstīta jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā. Tas papildina Šengenas Robežu kodeksu un gaidāmo Šengenas reformu. Saistībā ar šo reformu Komisija plāno ierosināt pastāvīgu satvaru tādu iespējamu situāciju risināšanai, kuras ietver cilvēku izmantošanu par mērķu sasniegšanas instrumentu un kuras Savienību varētu skart arī nākotnē.

Šā priekšlikuma finansējums tiks iekļauts tādu ES finansēšanas instrumentu budžetā, kuri attiecas uz 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada periodu un migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomu. Nepieciešamības un izņēmuma gadījumā, proti, ja situācija turpinās pasliktināties, varētu izmantot daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzētos elastības mehānismus.

Plašāka informācija

Priekšlikums Padomes lēmumam par pagaidu ārkārtas pasākumiem Latvijas, Lietuvas un Polijas labā

Paziņojums: Reaģēšana uz valsts atbalstītu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 1. decembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā