Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 19. septembrisPārstāvniecība Latvijā

Pret krīzēm noturīga vienotā tirgus veidošana: Eiropai paredzēts stingru mehānismu kopums nolūkā saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un relevanto preču un pakalpoj

NextGenerationEU

Šodien Komisija iepazīstina ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI). Šā krīzes pārvaldības satvara mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs visā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību. Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši MVU.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere

Covid-19 krīze skaidri parādīja: mums ir jāpanāk, ka vienotais tirgus darbojas visu laiku, arī krīzes laikā. Mums tas ir jāpadara spēcīgāks. Mums ir vajadzīgi jauni mehānismi, kas ļauj reaģēt ātri un kopīgi, lai, saskaroties ar jaunu krīzi, mēs spētu nodrošināt, ka vienotais tirgus paliek atvērts un ka Eiropas iedzīvotāju pasargāšanai joprojām ir pieejamas vitāli svarīgas preces. Jaunais Vienotā tirgus ārkārtas instruments to nodrošinās.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons

Pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs mēs smagi strādājām, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi. Taču mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums.

Vienotā tirgus ārkārtas instruments papildina citus leģislatīvus ES pasākumus krīžu pārvarēšanai; tie ir, piemēram, Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kā arī ES noteikumi par tādām konkrētām nozarēm, piegādes ķēdēm un produktiem kā veselība, pusvadītāji un pārtikas nodrošinājums, kas jau paredz mērķorientētus pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās. Tas izveido līdzsvarotu krīzes pārvarēšanas satvaru, kas vajadzīgs, lai apzinātu dažādus vienotā tirgus apdraudējumus un nodrošinātu tā netraucētu darbību:

  • Vienotā tirgus krīzes pārvaldības arhitektūras izveide: jauns mehānisms vienotā tirgus monitoringam, dažādu riska līmeņu noteikšanai un pienācīgas reakcijas koordinēšanai, kas aptvers vairākus posmus – iespējamību, modrības un ārkārtas režīmus. Pirmkārt, iespējamību plānošanas satvars ļaus Komisijai un dalībvalstīm izveidot koordinācijas un saziņas tīklu nolūkā uzlabot sagatavotību. Otrkārt, ja tiks konstatēts apdraudējums vienotajam tirgum, Komisija varēs aktivizēt modrības režīmu. Visbeidzot, ja krīzei būs plaša ietekme uz vienoto tirgu, Padome varēs aktivizēt ārkārtas režīmu. Tiks izveidota padomdevēju grupa, kurā būs Komisijas un dalībvalstu pārstāvji un kura novērtēs konkrēto situāciju un ieteiks vispiemērotākos reaģēšanas pasākumus. Tam būs svarīga nozīme visā procesā.
  • Jaunu darbību ierosināšana nolūkā novērst vienotā tirgus apdraudējumus: modrības režīmā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju galveno uzmanību pievērsīs noteiktu, stratēģiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādes ķēžu monitoringam, kā arī stratēģisko rezervju veidošanai šajās jomās. Kad ārkārtas režīms būs aktivizēts, brīva aprite/pārvietošanās vienotajā tirgū tiks nodrošināta, balstoties uz aizliegto ierobežojumu melno sarakstu un, vispārīgāk, vienpusēju ierobežojumu pastiprinātu un ātru pārbaudi. Komisija varēs arī ieteikt dalībvalstīm krīzē būtisku preču pieejamību nodrošināt, atvieglojot ražošanas līniju paplašināšanu vai pārprofilēšanu vai paātrinot atļauju piešķiršanu. Visbeidzot, tā varēs arī ieteikt dalībvalstīm mērķorientēti sadalīt stratēģiskās rezerves, kas izveidotas modrības režīma posmā. Tiks piemēroti arī jauni noteikumi, kas atvieglos relevanto preču un pakalpojumu publisko iepirkumu, kuru Komisija dalībvalstu vārdā veiks gan modrības, gan ārkārtas režīmā.
  • Galējas nepieciešamības pasākumu atļaušana ārkārtas situācijā: ārkārtas apstākļos un tikai tad, kad ārkārtas režīms jau būs aktivizēts, Komisija varēs izmantot arī mehānismus, kuri būs atsevišķi jāaktivizē. Šādā gadījumā Komisija varēs pieprasīt uzņēmējiem sniegt mērķorientētu informāciju, un šo prasību varēs noteikt kā saistošu. Tā varēs arī lūgt tiem pieņemt krīzē būtisku produktu prioritārus pasūtījumus, un uzņēmumiem tie būs jāpilda vai arī jāsniedz atteikumu pamatojošu nopietnu iemeslu skaidrojums. Turklāt paātrināta konkrētu produktu laišana tirgū, izmantojot ātrāku testēšanu un akreditāciju, tostarp atbilstības novērtēšanu, nodrošinās to pieejamību ārkārtas situācijās. Noteikumi, kas pieļauj šādas atkāpes, ir izklāstīti atsevišķos priekšlikumos regulai un direktīvai, ar ko groza vairākus konkrētiem produktiem paredzētus regulatīvos režīmus, kuri izstrādāti vienlaikus ar VTĀI regulu.

Turpmākie pasākumi

Priekšlikumus tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Kad līdztiesīgie likumdevēji regulu būs pieņēmuši, tā stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 

Vispārīga informācija

Gandrīz 30 gadus vienotais tirgus ir vissvarīgākais ES aktīvs, kas uzņēmumiem piedāvā noteiktību, darbību plašā mērogā un globālu atspēriena punktu, savukārt patērētājiem – kvalitatīvu produktu un pakalpojumu plašu pieejamību. Tomēr nesenajās krīzēs un īpaši Covid-19 pandēmijas sākumposmā uzņēmumus un iedzīvotājus apgrūtināja ieceļošanas ierobežojumi, piegādes traucējumi un noteikumu neparedzamība, un tas sadrumstaloja vienoto tirgu. Reaģējot uz pandēmiju, tika pieņemti ES iekšējie eksporta ierobežojumi un ceļošanas ierobežojumi, bet daudzos gadījumos tie nebija pietiekami izstrādāti un pamatoti šim nolūkam, traucēja preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, radot ekonomiskas izmaksas, kavējumus un traucējot vispārējai reaģēšanai uz krīzi.

Šodien iesniegtā VTĀI pakete ir atbilde uz Eiropadomes aicinājumiem, kas savos 2020. gada 1. un 2. oktobra secinājumos norādīja, ka ES būtu jāņem vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze un jānovērš vienotā tirgus joprojām pastāvošā sadrumstalotība, atlikušie šķēršļi un nepilnības, kas izpaužas ārkārtas situācijās. Reaģējot uz to, Komisija 2021. gada maija atjauninātajā paziņojumā par industriālo stratēģiju paziņoja, ka nāks klajā ar īpašu instrumentu, kas nodrošinās preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, kā arī lielāku pārredzamību un koordināciju krīzes laikā. Eiropas Parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas plānunākt klajā ar Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un aicināja Komisiju to izstrādāt kā juridiski saistošu strukturālu mehānismu, kas turpmāko krīžu gadījumā nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti. Pirms priekšlikuma iesniegšanas Komisija rīkoja plašu apspriešanos, t. sk. publicēja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, sabiedrisko apspriešanu un dalībvalstu aptauju, kā arī organizēja plašu ieinteresēto personu semināru un vairākas mērķorientētas apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Sīkākai uzziņai

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Videomateriāls par VTĀI

Priekšlikums regulai, ar ko izveido Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98

Priekšlikums regulai, ar ko nosaka pasākumus krīzē būtisku preču piegādes un pieejamības atvieglošanai vienotā tirgus ārkārtas situācijas kontekstā un groza Regulu (ES) 2016/424, Regulu (ES) 2016/425, Regulu (ES) 2016/426, Regulu (ES) 2019/1009

Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES un ievieš ārkārtas procedūras atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai vienotā tirgus ārkārtas situācijā

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 19. septembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā