Priekšsēdētājas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā 2025. gadā

Runas oriģinālversija ir pieejama šeit.

“Autentisks ir tikai runātais teksts”

Cienītā Metsolas kundze!

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Eiropa cīnās.

Cīnās par vienotu kontinentu, kurā valda miers.

Par brīvu un neatkarīgu Eiropu.

Cīnās par mūsu vērtībām un demokrātiju.

Cīnās par mūsu brīvību un spēju pašiem noteikt savu likteni.

Nešaubieties – šī ir cīņa par mūsu nākotni.

Es ilgi un nopietni domāju, vai šo runu par stāvokli Savienībā sākt ar tik skaudru vērtējumu.

Galu galā mēs – eiropieši – neesam raduši un mums nav patīkami runāt ar šādiem terminiem.

Jo mūsu Savienība būtībā ir miera projekts.

Taču patiesība ir tāda, ka mūsdienu pasaule nav piedodoša.

Mēs nevaram nogludināt grūtības, ko eiropieši izjūt katru dienu.

Viņi jūt, ka zem kājām šūpojas pamats.

Viņi jūt, ka dzīve kļūst grūtāka, pat ja viņi strādā smagāk.

Viņi sajūt globālās krīzes ietekmi.

Lielāku dzīves dārdzību.

Viņi izjūt straujās pārmaiņas, kas ietekmē viņu dzīvi un karjeru.

Un viņi raizējas par bezgalīgo notikumu virpuli, ko redz ziņās – sākot ar postošajām ainām Gazā un beidzot ar Krievijas nežēlīgajiem Ukrainai.

Mēs vienkārši nevaram gaidīt, līdz šī vētra pāries.

Šī vasara mums pierādīja, ka nostalģijai gluži vienkārši nav ne vietas, ne laika.

Šobrīd tiek vilktas kaujas līnijas jaunai pasaules kārtībai, kuras pamatā ir vara.

Tāpēc jā, Eiropai ir jācīnās.

Par savu vietu pasaulē, kurā daudzas lielvaras ir vai nu neviennozīmīgi noskaņotas, vai atklāti naidīgas pret Eiropu.

Pasaulē, kurā valda imperiāli mērķi un imperiāli kari.

Pasaulē, kurā atkarība tiek bez žēlastības izmantota kā ierocis.

Un visu šo iemeslu dēļ ir jāveidojas jaunai Eiropai.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Šim ir jābūt Eiropas neatkarības brīdim.

Es uzskatu, ka šī ir mūsu Savienības misija. 

Spēt parūpēties pašiem par savu aizsardzību un drošību.

Pārņemt kontroli pār tehnoloģijām un enerģiju, kas veicinās mūsu ekonomiku.

Izlemt, kādā sabiedrībā un demokrātijā mēs vēlamies dzīvot.

Būt atvērtiem pasaulei un izvēlēties partnerības gan ar veciem, gan jauniem sabiedrotajiem.

Galu galā runa ir par brīvību un spēju pašiem noteikt savu likteni.

Un mēs zinām, ka to spējam izdarīt.

Jo kopā esam parādījuši, kas ir iespējams, ja mums ir vieni un tie paši mērķi, vienotība un steidzamība.

Man ir sajucis, cik reižu man ir teikts, ka Eiropa nevar kaut ko izdarīt.

Pandēmijas laikā. Par atveseļošanas plānu. Par aizsardzību. Par atbalstu Ukrainai. Par enerģētisko drošību.

Sarakstam nav gala.

Ikreiz Eiropa ir bijusi vienota un panākusi rezultātus.

Tagad mums ir jādara tas pats.

Tāpēc, cienītās deputātes, godātie deputāti, galvenais jautājums šodien ir vienkāršs.

Vai Eiropai ir drosme cīnīties?

Vai mums piemīt vienotība un neatliekamības sajūta?

Politiskā griba un politiskā prasme panākt kompromisu?

Vai arī mēs vēlamies vienkārši ķīvēties savā starpā?

Būt savstarpējās šķelšanās paralizēti?

Šis ir jautājums, uz kuru mums visiem jāatbild – katrai dalībvalstij, katram šā Parlamenta deputātam, katram komisāram.

Mums visiem.

Manuprāt, izvēle ir skaidra.

Tāpēc mans piedāvājums šodien ir par labu vienotībai.

Vienotībai dalībvalstu starpā.

Vienotībai ES iestāžu starpā.

Vienotībai proeiropeisko demokrātisko spēku starpā šajā Parlamentā.

Es – un visa kolēģija – šeit esam gatavi to panākt kopā ar jums.

Gatavi stiprināt proeiropeisko demokrātisko vairākumu.

Jo tas ir vienīgais, kas eiropiešiem var nodrošināt rezultātus.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Brīvība un neatkarība ir tās, par ko Ukrainas tauta šodien cīnās.

Tādi cilvēki kā Saša un viņa vecmāmiņa.

Sašam bija tikai 11 gadi, kad krievi uzbruka.

Viņš un viņa māte meklēja patvērumu pagrabā savā pilsētā Mariupolē.

Kādu rītu viņi devās ārā pēc pārtikas.

Tajā brīdī pasaule apgriezās kājām gaisā.

Krievijas bumbu lietus civiliedzīvotāju apkaimē.

Viss satumsa un Saša sajuta savu seju svilstam.

Tieši zem acīm viņam bija trāpījis šrapnelis.

Pēc dažām dienām Krievijas kareivji iebruka pilsētā.

Viņi aizveda Sašu un viņa mammu uz krievu tā dēvēto “filtrācijas nometni”.

Tad Saša tika aizvests.

Viņam pateica, ka viņam mamma nav vajadzīga.

Viņš dosies uz Krieviju un viņam būs krievu māte.

Krievijas pase.

Krievu vārds.

Viņš tika nosūtīts uz okupēto Donecku.

Taču Saša nepadevās.

Apstājoties pa ceļam, viņš palūdza svešiniekam aizdot tālruni.

Un piezvanīja savai vecmāmiņai Ludmilai, kura dzīvoja brīvajā Ukrainā.

“Baba, tikai ved mani mājās.”

Viņa nevilcinājās.

Draugi teica, ka viņa ir traka, turp dodoties.

Bet Ludmila paveica neiespējamo, lai nokļūtu pie viņa.

Ar Ukrainas valdības palīdzību viņa devās uz Poliju, Lietuvu, Latviju, Krieviju un, visbeidzot, uz okupēto Ukrainu.

Viņa atguva Sašu.

Un tikpat garā braucienā viņu nogādāja drošībā.

Taču viņu sirdis joprojām ir salauztas.

Katru dienu viņi turpina cīnīties, lai atrastu Sašas mammu, kas Krievijas brutālā kara dēļ netiek projām.

Vēlos pateikties Sašam un Ludmilai par atļauju dalīties ar viņu stāstu.

Esmu pagodināta, ka šodien viņi ir kopā ar mums.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Lūdzu, pievienojieties man, lai godinātu Sašu, Ludmilu un Ukrainas neatlaidīgo cīņu par brīvību.

Diemžēl Sašas stāsts nebūt nav vienīgais.

Vēl ir desmitiem tūkstošu ukraiņu bērnu, kuru liktenis nav zināms.

Iesprostoti. Apdraudēti. Spiesti noliegt savu identitāti.

Mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainas bērnus.

Tāpēc es varu paziņot, ka kopā ar Ukrainu un citiem partneriem rīkošu Starptautiskās koalīcijas Ukrainas bērnu atgriešanai samitu.

Katrs nolaupītais bērns ir jāatved atpakaļ.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! 

Šim karam ir jābeidzas ar taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā.

Jo Ukrainas brīvība ir Eiropas brīvība.  

Uz attēliem no Aļaskas nebija viegli noskatīties.

Taču tikai dažas dienas vēlāk Eiropas līderi ieradās Vašingtonā, lai atbalstītu prezidentu Zelenski un panāktu saistību uzņemšanos.

Kopš tā laika ir panākts reāls progress.

Tikai pagājušajā nedēļā 26 valstis “labās gribas koalīcijā” paziņoja, ka ir gatavas piedalīties drošības spēkos Ukrainā vai piedalīties finansiāli – pamiera kontekstā.

Mēs turpināsim atbalstīt visus diplomātiskos centienus izbeigt šo karu.

Taču mēs visi redzējām, ko Krievija uzskata par “diplomātiju”.

Putins atsakās tikties ar prezidentu Zelenski.

Pagājušajā nedēļā Krievija vienā uzbrukumā palaida lielāko dronu un ballistisko raķešu skaitu.

Vakar pret kādu Doneckas ciematu notika raķešu uzbrukums, mērķējot uz cilvēkiem, kas gaidīja pensiju saņemšanu.

Vairāk nekā 20 tika nogalināti.

Vēstījums ir skaidrs.

Arī mūsu reakcijai ir jābūt skaidrai.

Mums ir jāizdara lielāks spiediens uz Krieviju, lai tā sēstos pie sarunu galda.

Mums ir vajadzīgas papildu sankcijas.

Mēs tagad, koordinējot ar partneriem, strādājam pie 19. sankciju paketes.

Mēs jo īpaši izskatām, kā ātrāk pakāpeniski atteikties no Krievijas fosilā kurināmā, kā arī izvērtējam ēnu flotes un trešo valstu jautājumus.

Vienlaikus mums ir vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai.

Neviens nav devis tik lielu ieguldījumu kā Eiropa –

militāro un finansiālo palīdzību gandrīz 170 miljardu eiro apmērā uz šo brīdi.

Bet vajadzēs vairāk.

Un lielāko daļu no tā nevajadzētu segt tikai Eiropas nodokļu maksātājiem vien.

Tas ir Krievijas karš. Un tieši Krievijai būtu jāmaksā.

Tāpēc mums ir steidzami jāstrādā pie jauna risinājuma Ukrainas kara centienu finansēšanai no imobilizētajiem Krievijas aktīviem. 

Izmantojot skaidro naudu, kas saistīta ar šiem Krievijas aktīviem, mēs varam piešķirt Ukrainai reparāciju aizdevumu.

Paši aktīvi netiks aiztikti.

Un risks būs jāuzņemas kolektīvi.

Ukraina aizdevumu atmaksās tikai tad, kad Krievija samaksās par reparācijām.

Šī nauda palīdzēs Ukrainai jau šodien.

Taču tai būs izšķiroša nozīme Ukrainas drošībai arī vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Piemēram, finansējums spēcīgiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem kā pirmā drošības garantiju līnija.

Mēs ierosināsim jaunu programmu.

Mēs to saucam par “Kvalitatīvu militāro priekšrocību”.

Tā atbalstīs investīcijas Ukrainas bruņoto spēku spējās.

Kā piemēru var minēt dronus.

Pirms kara Ukrainai tādu nebija nemaz.

Šodien tieši Ukrainas izmantotie droni ir izsituši no ierindas vairāk nekā divas trešdaļas no Krievijas ekipējuma.

Tā ir ne tikai priekšrocība kaujaslaukā,

bet arī atgādinājums par cilvēku izdomas spēku mūsu atvērtajā sabiedrībā.

Taču Krievija strauji atgūst iekavēto, jo to atbalsta Irānas izstrādātie Shahed droni.

Un tā izmanto rūpnieciskās masveida ražošanas priekšrocības.

Sestdien, vienas nakts laikā Krievija uz Ukrainu palaida 800 dronus.

Tādējādi izdomas spēja palīdzēja pavērt durvis Ukrainas aizsardzībai.

Taču, no otras puses, brutāla rūpnieciskā varenība draud šīs durvis aizcirst.

Tāpēc mēs varam izmantot savu rūpniecisko spēku, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret šo dronu karu.

Mēs varam palīdzēt Ukrainas izdomas spēku pārvērst kaujaslauka priekšrocībā un kopīgā industrializācijā.  

Tāpēc es varu arī paziņot, ka Eiropa sākumposmā piešķirs 6 miljardus eiro no ERA aizdevuma un izveidos Dronu aliansi ar Ukrainu.

Ukrainai ir izdomas spēja.

Tagad tai vajadzīgs plašāks mērogs.

Kopā mēs to spējam nodrošināt, lai Ukraina saglabātu savu priekšrocību un Eiropa nostiprinātu savējo.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Putina kara ekonomika turpināsies pat tad, ja karš apstāsies.

Tas nozīmē, ka Eiropai jābūt gatavai uzņemties atbildību pašai par savu drošību. 

Protams, NATO vienmēr būs būtiska. 

Taču tikai spēcīga un pārliecinoša Eiropas aizsardzības pozīcija var garantēt mūsu drošību.

Un mēs pēdējos gadu laikā esam panākuši vēsturisku progresu, lai pabeigtu Eiropas aizsardzības savienības izveidi.

Šā gada sākumā mēs nācām klajā ar plānu “Gatavība 2030”, kas varētu aizsardzības jomā piesaistīt investīcijas līdz pat 800 miljardu eiro apmērā.

Tas ietver SAFE programmu, kas tagad ir gatava nodrošināt 150 miljardus eiro kopīgam iepirkumam.

19 dalībvalstis jau ir iesniegušas pieteikumu.

Programmā jau ir saņemti pieteikumi par maksimālo pieejamo līdzekļu apjomu.

Tās ir labas ziņas.

Mēs arī strādājam pie tā, lai piešķirtu piemaksu tiem, kas atbalsta Ukrainu vai iegādājas Ukrainas ekipējumu.

Tā ir steidzama finansiāla palīdzība, reaģējot uz neatliekamu vajadzību.

Pagājušajā nedēļā es to redzēju savām acīm, apmeklējot priekšposteņa dalībvalstis.

Tās vislabāk zina, kādus draudus rada Krievija.

Un nav šaubu – Eiropas austrumu flangs aizsargā visu Eiropu.

No Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai.

Tāpēc mums ir jāinvestē šo valstu atbalstīšanā, izmantojot “Austrumu flanga sardzi”.

Tas nozīmē nodrošināt Eiropai neatkarīgus stratēģiskos veicinātājus. 

Mums ir jāinvestē reāllaika kosmosa uzraudzībā, lai neviena spēku pārvietošanās nepaliktu nepamanīta.

Mums ir jāreaģē uz mūsu Baltijas draugu aicinājumu un jāizveido dronu siena.

Tas nav abstrakts mērķis.

Tas ir uzticamas aizsardzības pamatu pamats.

Eiropas spējas – izstrādātas, izvietotas un uzturētas kopā –, kas spēj reaģēt reāllaikā, bez neskaidrības par mūsu nodomiem.

Eiropa aizstāvēs katru savas teritorijas kvadrātcentimetru.

Visās apmeklētajās valstīs es dzirdēju vienu un to pašu vēstījumu: mēs nedrīkstam zaudēt laiku.

Tāpēc nākamajā Eiropadomē mēs nāksim klajā ar skaidru ceļvedi.

Lai uzsāktu jaunus kopīgus aizsardzības projektus.

Lai noteiktu skaidrus mērķrādītājus 2030. gadam.

Un izveidotu Eiropas aizsardzības pusgadu.

2030. gads būs klāt pavisam drīz.

Un Eiropai ir jāsagatavojas jau šodien.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! 

Runājot par neatkarību, mēs runājam par mūsu iespēju izvēlēties savu likteni.

Tieši par to cīnās Ukraina.

Un to ir pelnījuši visi Eiropas iedzīvotāji.

Jo Eiropa ir ideja – ideja par brīvību un savstarpēji atbalstošu spēku. 

Tieši šī ideja bija pēc 1989. gada augušās paaudzes virzītāja.

Kad Austrumi un Rietumi apvienojās. 

Šī ideja ir tikpat ietekmīga, kāda tā bija tolaik.

Tāpēc mēs tuvinām nākotnes dalībvalstis mūsu Savienībai.

Investējot. Atbalstot reformas. Integrējot vienotajā tirgū.

Šis uz nopelniem balstītais process mums jāturpina tikpat straujā tempā.

Jo tikai vienota un atkalapvienota Eiropa var būt neatkarīga Eiropa.

Lielāka un spēcīgāka Savienība ir drošības garantija mums visiem.

Jo Ukrainai, Moldovai, Rietumbalkāniem nākotne ir mūsu Savienībā.

Panāksim Eiropas nākamo atkalapvienošanos.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Gazā notiekošais ir satricinājis pasaules sirdsapziņu.

Cilvēki tiek nogalināti, lūdzot pārtiku.

Mātes ar mirušiem zīdaiņiem rokās.

Šie attēli ir vienkārši katastrofāli.

Tāpēc es vēlos sākt ar ļoti skaidru vēstījumu:

cilvēka radīts bads nekad nedrīkst būt kara ierocis.

Bērnu dēļ un cilvēcības labad tas ir jāizbeidz.

Šie notikumi ir arī daļa no sistemātiskākām pārmaiņām pēdējos mēnešos, kas vienkārši nav pieņemamas.

Mēs esam novērojuši Palestīniešu pašpārvaldes finansiālo nosmacēšanu.

Apmetņu projekta plāni tā dēvētajā E1 zonā, kas būtībā izolētu okupēto Rietumkrastu no Austrumjeruzalemes.

Izraēlas valdības visekstrēmāk noskaņoto ministru darbības un paziņojumi kūda uz vardarbību.

Tas viss norāda uz nepārprotamu mēģinājumu graut divu valstu risinājumu.

Graut redzējumu par dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas notiek.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Man ir patiesi sāpīgi teikt šos vārdus.

Es zinu, ka daudziem iedzīvotājiem tikpat sāpīga ir Eiropas nespēja vienoties par kopīgu turpmāko virzību.

Viņi jautā, cik sliktākai ir jākļūst situācijai, līdz tiek panākta vienota reakcija.

Es saprotu.

Jo tas, kas notiek Gazā, ir nepieņemami.

Jo Eiropai ir jārāda priekšzīme – tāpat kā iepriekš.

Mūsu finansiālais atbalsts un humānā palīdzība ievērojami pārsniedz jebkura cita partnera sniegto atbalstu un humāno palīdzību.

Mūsu apņemšanās izveidot dzīvotspējīgu Palestīniešu pašpārvaldi uztur divu valstu risinājumu.

Un mums ir jāmudina arī citi steidzami rīkoties gan reģionā, gan ārpus tā.

Taču, protams, Eiropai ir jādara vairāk.

Daudzas dalībvalstis ir rīkojušās vienas pašas.

No savas puses, mēs ierosinājām apturēt daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis” finansējuma.

Taču šis ierosinājums ir iestrēdzis bez vairākuma atbalsta.

Mums ir jāpārvar šī situācija.

Mēs nevaram atļauties būt paralizēti.

Tāpēc es ierosināšu pasākumu paketi, lai iezīmētu turpmāko virzību.

Pirmkārt, Komisija pati darīs visu, kas ir tās pilnvaru robežās.

Mēs apturēsim divpusējo atbalstu Izraēlai.

Mēs apturēsim visus maksājumus šajās jomās, neietekmējot mūsu darbu ar Izraēlas pilsonisko sabiedrību un Yad Vashem.  

Otrkārt, mēs iesniegsim Padomei divus papildu priekšlikumus.

Mēs ierosināsim sankcijas pret ekstrēmi noskaņotajiem ministriem un vardarbīgiem kolonistiem.

Mēs arī ierosināsim daļēji apturēt Asociācijas nolīgumu par jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību.

Es apzinos, ka būs grūti panākt vairākuma atbalstu.

Es arī zinu, ka jebkāda rīcība dažiem šķitīs pārāk liela.

Citiem – pārāk maza.

Taču mums visiem ir jāuzņemas savi pienākumi – Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Treškārt, nākamajā mēnesī mēs izveidosim Palestīnas līdzekļu devēju grupu, tajā skaitā īpašu instrumentu Gazas rekonstrukcijai.

Tas būs starptautisks kopdarbs ar reģionālajiem partneriem.

Un tā pamatā būs Francijas un Saūda Arābijas rīkotās Ņujorkas konferences impulss.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Es gadiem ilgi esmu izjutusi draudzību pret Izraēlas tautu.

Es zinu, ka “Hamās” teroristu nežēlīgie uzbrukumi 7. oktobrī satricināja nāciju līdz sirds dziļumiem.

“Hamās” teroristi ķīlniekus kopš 7. oktobra tagad būs turējuši gūstā vairāk nekā 700 dienas.

Tās ir 700 dienas sāpju un ciešanu.

“Hamās” nekad un nekur nevar būt vietas – ne tagad, ne nākotnē.

Jo tie ir teroristi, kas vēlas iznīcināt Izraēlu.

Viņu terors skar arī pašiem savus iedzīvotājus.

Šo iedzīvotāju nākotne tiek turēta gūstā.

Eiropas mērķis vienmēr ir bijis viens un tas pats –

reāla drošība Izraēlai un droša tagadne un nākotne visiem palestīniešiem.

Tas nozīmē, ka ķīlnieki ir jāatbrīvo,

ka jābūt neierobežotai piekļuvei visai humānajai palīdzībai

un ir jābūt tūlītējam pamieram.

Taču ilgtermiņā vienīgais reālais miera plāns ir tāds, kura pamatā ir divas valstis.

Dzīve līdzās mierā un drošībā.

Ar drošu Izraēlu, dzīvotspējīgu Palestīniešu pašpārvaldi un likvidētiem “Hamās” draudiem.

Tieši par to Eiropa ir vienmēr iestājusies.

Un ir laiks pulcēties kopā un palīdzēt to īstenot.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! 

Eiropas neatkarība būs atkarīga no tās spējas konkurēt mūsdienu nemierīgajos laikos.

Mums ir viss, kas nepieciešams uzplaukumam šeit Eiropā, – sākot ar mūsu vienoto tirgu un beidzot ar mūsu sociālo tirgus ekonomiku.

Taču mēs zinām, ka ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem šķēršļiem ir liela ietekme.

Mēs redzējām, kā atkarību var izmantot pret mums.

Tāpēc mēs masveidā investēsim digitālās un tīrās tehnoloģijās.

Un vairāk tiks investēts mūsu nākotnes Konkurētspējas fondā un programmā “Apvārsnis Eiropa” – mūsu pētniecības un inovācijas programmā ar dubultotu budžetu.

Mēs novēršam galvenās problēmas, kas konstatētas Dragi ziņojumā – no enerģijas līdz kapitālam, no investīcijām līdz vienkāršošanai.

Mēs esam rīkojuši stratēģiskus dialogus ar galvenajām nozarēm — no automobiļiem līdz ķīmiskajām vielām, no tērauda līdz farmācijas nozarei, no aizsardzības līdz lauksaimniecībai.

Katrā nozarē vēstījums ir vienāds –

lai aizsargātu darbvietas, mums ir jāatvieglo uzņēmējdarbība Eiropā.

Un mūsu līdz šim iesniegtās omnibusu tiesību aktu paketes radīs reālas pārmaiņas.

Mazāk dokumentu, mazāka pārklāšanās, ne tik sarežģīti noteikumi.

Mūsu priekšlikumi Eiropas uzņēmumiem ik gadu samazinās birokrātiskās izmaksas par 8 miljardiem eiro.

Piemēram, digitālais eiro atvieglos dzīvi gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Citi omnibusi vēl top, piemēram, par militāro mobilitāti vai digitalizāciju.

Inovatīviem uzņēmumiem mēs gatavojam tā saukto 28. režīmu un paātrinām darbu pie uzkrājumu un investīciju savienības izveides.

Jo mums ir daudz jaunuzņēmumu ar augstu potenciālu tādās svarīgās tehnoloģijās kā kvantu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts vai biotehnoloģijas.

Šiem jaunuzņēmumiem augot, riska kapitāla ierobežotā pieejamība liek tiem vērsties pie ārvalstu investoriem.

Tā ir bagātība un darbvietas, kas nonāk citur.

Un tas apdraud mūsu tehnoloģisko suverenitāti.

Tāpēc Komisija sadarbosies ar privātajiem investoriem attiecībā uz Eiropas Augšanas atbalsta fondu ar vairākiem miljardiem eiro.

Tā palīdzēs veikt lielas investīcijas jaunos, strauji augošos uzņēmumos kritiski svarīgu tehnoloģiju jomās.

Jo mēs vēlamies, lai Eiropas labākie izvēlētos Eiropu.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Mūsu lielākā vērtība ir vienotais tirgus, bet tas joprojām nav pabeigts.

SVF lēš, ka iekšējie šķēršļi vienotajā tirgū ir līdzvērtīgi 45 % tarifam precēm

un 110 % tarifam pakalpojumiem.

Tikai iedomājieties vien, ko mēs palaižam garām.

Kā uzsvērts Letas ziņojumā, vienotā tirgus izveide joprojām nav līdz galam pabeigta, galvenokārt trīs jomās: finansēs, enerģētikā un telesakaros.

Mums ir vajadzīgi skaidri politiski termiņi.

Tāpēc mēs nāksim klajā ar Vienotā tirgus ceļvedi līdz 2028. gadam

attiecībā uz kapitālu, pakalpojumiem, enerģētiku, telesakariem, 28. režīmu un “piekto brīvību” attiecībā uz zināšanām un inovāciju.

Tikai izmērāmas lietas tiek padarītas.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Tas arī atbalstīs mūsu investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās mūsu ekonomiku.

Tīru un digitālu.

Ņemiet par piemēru mākslīgo intelektu jeb MI.

Eiropas mākslīgais intelekts ir būtisks mūsu neatkarībai nākotnē –

tas palīdzēs stiprināt mūsu rūpniecības nozares un sabiedrību.

No veselības aprūpes līdz aizsardzībai.

Tāpēc mēs koncentrēsimies uz pirmajiem galvenajiem pamatelementiem – sākot ar Mākoņdatošanas un MI attīstības aktu un beidzot ar regulatīvo smilškasti kvantu tehnoloģiju jomā.

Mēs veicam vērienīgas investīcijas Eiropas mākslīgā intelekta gigafabrikās.

Tās atbalsta mūsu inovatīvos jaunuzņēmumus, lai tie izstrādātu, apmācītu un ieviestu nākamās paaudzes MI modeļus.

Kad aicinājām privāto sektoru apvienot spēkus ar mums, reakcija bija milzīga.

Šodien es vēl tikšos ar izpilddirektoriem no dažiem lielākajiem Eiropas tehnoloģiju līderiem.

Viņi iesniegs savu Eiropas MI un tehnoloģiju deklarāciju.

Tā ir viņu apņemšanās investēt Eiropas tehnoloģiskajā suverenitātē.

Un tāda pati pieeja mums ir jāizmanto arī attiecībā uz tīrām tehnoloģijām – no tērauda līdz akumulatoriem.

Eiropas tīro tehnoloģiju nozarei ir jāpaliek Eiropā, un mums ir steidzami jārīkojas.

Ar tīras rūpniecības kursu mēs esam apzinājuši galvenos šķēršļus, kas bremzē šīs nozares.

Tagad mums ir jāpaātrina īstenošanas temps.

Jo investori vēlas zināt, ka tad, ja viņi investē, būs pieprasījums pēc tīriem Eiropas produktiem.

Tāpēc mūsu rīcības centrā jābūt pirmtirgiem.

Lai uzsāktu pozitīvu ciklu,

kurā pieaug gan piedāvājums, gan pieprasījums, bet cenas samazinās.

Attiecībā uz piedāvājumu mēs nāksim klajā ar akumulatoru ražošanas veicināšanas paketi.

Tā nodrošinās 1,8 miljardus eiro pašu kapitālam, lai veicinātu ražošanu Eiropā.

Akumulatori ir galvenais citu tīro tehnoloģiju, jo īpaši elektrotransportlīdzekļu, veicinātājs.

Tas skar mūsu neatkarības kodolu.

Attiecībā uz pieprasījumu mums ir steidzami jāveicina pieprasījums pēc Eiropas vadošās lomas rūpniecībā tīro tehnoloģiju jomā.

 Tāpēc publiskā iepirkuma jomā mēs ieviesīsim kritēriju “ražots Eiropā”.

Piemēram, investējot Global Gateway, mēs izveidojām spēcīgus stimulus partneriem iegādāties Eiropas ražojumus.

Esmu pārliecināta, ka tīro tehnoloģiju nākotne joprojām tiks veidota Eiropā.

Taču, lai tas notiktu, mums ir arī jāpārliecinās, ka mūsu rūpniecībai ir materiāli šeit Eiropā.

Vienīgā atbilde šeit ir radīt patiesu aprites ekonomiku.

Tāpēc mums ir sparīgāk jāstrādā pie Aprites ekonomikas akta

un jāvirzās uz priekšu tajās nozarēs, kuras ir gatavas.

Visbeidzot, mums ir jāsaglabā temps.

Tāpēc Komisija ierosinās Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas aktu attiecībā uz galvenajām stratēģiskajām nozarēm un tehnoloģijām.

Kopumā, ja runa ir par digitālām un tīrām tehnoloģijām, tām jābūt ātrākām, viedākām un eiropeiskākām. 

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Jau tagad mēs no mazoglekļa avotiem iegūstam vairāk nekā 70 % elektroenerģijas.

Mēs esam pasaules līderi tīro tehnoloģiju patentu jomā – esam aizsteigušies priekšā ASV un sacenšamies ar Ķīnu.

Tīro tehnoloģiju iespējkapitāla ziņā mēs drīz būsim panākuši ASV un jau esam apdzinuši Ķīnu.

Mēs esam uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju: samazināt emisijas vismaz par 55 %.

Tas apliecina Eiropas zaļā kursa ietekmi.

Mēs nedrīkstam novirzīties no saviem klimata un vides mērķiem.

Zinātnes atziņas ir skaidrākas par skaidru.

Arī ekonomiskie un drošības apsvērumi ir tikpat pārliecinoši.

Faktiski no šīs pārkārtošanās ir atkarīgi mūsu autonomijas centieni.

Tāpēc, ka tā samazina mūsu energoatkarību.

Tāpēc, ka apritīga ražošana ierobežo mūsu stratēģisko atkarību.

Un tāpēc, ka tā palīdz veidot vadošas nozares, kuras var eksportēt risinājumus uz citām pasaules daļām.

Sarunās ar globālajiem dienvidiem – no Āfrikas līdz Indijai un Centrālāzijai – ir iezīmējies, ka tur tiek meklēti risinājumi.

Šo reģionu tirgi strauji attīstās, un joprojām ir neskaidrs, kas tajos dominēs.

Mēs varam segt šo augošo pieprasījumu pēc risinājumiem.

Taču ar to vēl nevar rēķināties.

Tāpēc Komisija ir ierosinājusi mērķrādītājus 2040. gadam, kad pēc Parīzes nolīguma būs pagājuši desmit gadi.

Es zinu, ka daudzi ir noraizējušies par to, cik vērienīgas pārmaiņas mūs gaida.

Tāpēc pārkārtošanās procesam jāatbalsta iedzīvotāji un jāstiprina rūpniecība.

Tas arī nozīmē krietni palielināt mūsu publiskās un privātās investīcijas.

Izveidot apritīgu un tīru produktu pirmtirgus, lai Eiropā vairotu darbvietas un izvērstu investīcijas.

Nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos it visiem – piemēram, ar Sociālā klimata fonda palīdzību.

Panākt godīgas konkurences nosacījumus pasaules mērogā, proti, veicinot oglekļa cenas noteikšanu.

Eiropai jāaizsargā savas rūpniecības nozares.

Īstenojot dekarbonizāciju, tās ir izvēlējušās pareizo ceļu.

Un par to ir pelnījušas atalgojumu un stimulus.

Citādi mēs riskējam, ka nāksies paļauties uz importētu tēraudu mūsu autoražotājiem vai importētiem mēslošanas līdzekļiem mūsu lauksaimniekiem.

Tad mēs būsim atkarīgi no tādas cenas, apjoma un kvalitātes, ko varēs un gribēs piegādāt citi.

Piemēram minēšu mūsu tēraudrūpniecību un citu metālu rūpniecību.

Globālā ražošanas jaudas pārpalikuma dēļ ir ievērojami sarukusi peļņas marža un saglabājušies vien nelieli stimuli maksāt piemaksu par tīriem produktiem.

Līdz ar to Eiropas tēraudrūpniecībai ir grūtāk investēt dekarbonizācijā.

Tāpēc Komisija ierosinās jaunu ilgtermiņa tirdzniecības instrumentu, kas nomainīs tērauda nozares aizsardzības pasākumus.

Eiropa vienmēr saglabās atvērtību.

Mums patīk konkurence.

Taču mēs vienmēr aizsargāsim savu rūpniecību no negodīgas konkurences.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Runājot par konkurētspēju, mēs runājam par darbvietām.

Mēs runājam par cilvēkiem un viņu iztikas līdzekļiem.

Mūsu nostāja ir tāda, ka darba ņēmējiem jābūt pilnvērtīgām iespējām, ja vēlamies, lai mūsu ekonomika būtu konkurētspējīga.

Tāpēc mēs ierosināsim Kvalitatīvu darbvietu aktu.

Lai nodrošinātu, ka modernas darba attiecības iet kopsolī ar moderno ekonomiku.

Tas ir svarīgi, jo mēs zinām, ka daudzām ģimenēm šie ir grūti laiki.

Cenas ir sakāpušas debesīs.

Cilvēkiem no daudz kā ir jāatsakās, lai savilktu galus kopā.

Tas ir jautājums par elementāru sociālo taisnīgumu.

Tāpēc mums ir steidzami vajadzīga vērienīga Eiropas nabadzības novēršanas stratēģija.

Mēs nāksim klajā ar plānu, kā līdz 2050. gadam izskaust nabadzību.

To papildinās spēcīga Garantija bērniem, kas mūsu bērnus pasargās no nabadzības.

Mēs arī ierosināsim vairākas tiesību aktu paketes, kas būs veltītas pieņemamu cenu nodrošināšanai un dzīves dārdzības samazināšanai.

Sniegšu jums četrus izteiksmīgus piemērus.

Pirmais no tiem būs par enerģiju.

Kad palielinās enerģijas izmaksas, mainās ne tikai summas rēķinos.

To ietekme ir jūtama pilnīgi visās cilvēka dzīves jomās.

Kad pēdējos gados enerģētikas krīze sasniedza kulmināciju, Eiropa rīkojās.

Pateicoties kopīgiem pūliņiem, mums drīz vien izdevās stabilizēt cenas un nodrošināt stabilu energoapgādi.

Šobrīd mēs esam ceļā uz enerģētisko neatkarību.

Taču rēķini par enerģiju joprojām sagādā lielas raizes miljoniem eiropiešu.

Arī rūpniecībā enerģijas izmaksas vēl aizvien ir strukturāli augstas.

Mēs zinām, kas izraisīja cenu kāpumu: tā bija atkarība no Krievijas fosilā kurināmā.

Tāpēc ir pienācis laiks tikt vaļā no Krievijas netīrā fosilā kurināmā.

Un mēs zinām arī to, kas palīdz cenas samazināt: tīra pašmāju enerģija.

Mums jāparūpējas par lielāku pašmāju atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, uz kodolenerģiju raugoties kā uz bāzes slodzi.

Tomēr steidzami nepieciešama ir arī modernizācija un investīcijas mūsu infrastruktūrā un starpsavienotājos.

Tāpēc mēs ierosināsim jaunu Elektrotīklu paketi, lai nostiprinātu elektrotīklu infrastruktūru un paātrinātu atļauju procesu.

Šajā saistībā es šodien gribētu jūs iepazīstināt ar jaunu iniciatīvu – enerģijas maģistrālēm.

Mēs esam noskaidrojuši, ka mūsu enerģētikas infrastruktūrā ir astoņi problemātiski posmi.

No Ēresunda līdz Sicīlijas šaurumam.

Mēs tagad ķersimies pie darba, lai šos problemātiskos posmus vienu pēc otra likvidētu.

Mēs pulcēsim valdības un sabiedrisko pakalpojumu sektoru, lai novērstu visas neatrisinātās problēmas.

Tāpēc, ka eiropiešiem tieši šobrīd ir vajadzīga lēta enerģija.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Mājas nozīmē ne tikai četras sienas un jumtu virs galvas.

Tās saistās ar drošību un siltumu, vietu ģimenei un draugiem.

Tā ir piederības sajūta.

Taču pārāk daudziem Eiropas iedzīvotājiem mājas ir kļuvušas par raižu avotu.

Tās var saistīties ar parādiem vai nenoteiktību.

Skaitļi liecina, ka patiesība ir skarba.

Māju cenas kopš 2015. gada ir palielinājušās par vairāk nekā 20 %.

Būvatļauju skaits piecu gadu laikā ir sarucis par vairāk nekā 20 %.

Tā ir ne tikai mājokļu krīze.

Tā jau ir sociālā krīze.

Tā graujoši ietekmē Eiropas sociālo struktūru.

Tā vājina mūsu kohēziju.

Un apdraud mūsu konkurētspēju.

Medmāsas, skolotāji un ugunsdzēsēji nevar atļauties dzīvot netālu no darba vietas.

Studenti pārtrauc studijas, jo nespēj samaksāt īri.

Jauni cilvēki vilcinās veidot ģimeni.

Tāpēc mēs vēl šogad pēc jūsu atsauksmju saņemšanas nāksim klajā ar pirmo Eiropas plānu cenas ziņā pieejamiem mājokļiem.

Tiem jākļūst lētākiem, ilgtspējīgākiem un kvalitatīvākiem.

Tas būs visas Eiropas plāns, kas sakņojas vietējā realitātē.

Mums radikāli jāmaina pieeja šai problēmai.

Mums jāpārskata savi valsts atbalsta noteikumi, lai tajos paredzētu vietu arī mājokļu atbalsta pasākumiem.

Mums jāgādā, lai būtu vienkāršāk uzcelt jaunus namus un studentu kopmītnes.

Un mēs ierosināsim arī juridisku iniciatīvu par īstermiņa īres mājokļiem, lai atrisinātu pārējos sasāpējušos jautājumus.

Nepieciešams, lai šajā ziņā iesaistītos visa sabiedrība, visi likumdevēji un visas ieinteresētās personas.

Uz šādas nots mēs sasauksim pirmo ES mājokļu samitu, lai šim jautājumam nodrošinātu prioritāru vietu mūsu darba kārtībā.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Mājoklis – tas ir cilvēka cieņas jautājums.

Tas ir taisnīguma jautājums.

Un tas ir Eiropas nākotnes jautājums.

Pirms astoņiem gadiem Eiropas sociālo tiesību pīlārā tika atzīts, ka Eiropā tiesības uz mājokli ir sociālās tiesības.

Ir pienācis laiks pildīt šo solījumu.

Trešais piemērs, ar kuru vēlos jūs iepazīstināt, ir par automašīnām.

Tās ir mūsu ekonomikas un rūpniecības pīlārs.

Eiropas lepnums. 

No tām ir atkarīgas miljoniem darbvietu.

Šogad mēs šai nozarei jau piešķīrām elastīgākas iespējas sasniegt 2025. gada mērķrādītājus.

Tas darbojas.

Attiecībā uz tehnoloģiju neitralitāti mēs tagad gatavojam 2035. gada pārskatīšanu.

Un miljoniem eiropiešu vēlas nopirkt Eiropā ražotu automašīnu par pieejamu cenu. 

Tāpēc mums būtu jāinvestē mazos auto par pieejamu cenu.

Gan Eiropas tirgum, gan globālā pieprasījuma pieauguma segšanai.

Tāpēc mēs ierosināsim sadarboties ar autorūpniecību, lai izstrādātu jaunu iniciatīvu mazām automašīnām par pieejamu cenu.

Manuprāt, Eiropai ir vajadzīgs pašai savs e-auto.

E kā ekoloģisks – tīrs, efektīvs un viegls.

E kā ekonomisks – lai cilvēki varētu to atļauties.

E kā Eiropā ražots – tepat uz vietas, ar Eiropas piegādes ķēdēm.

Mēs nevaram atļauties, ka šo tirgu iekaro Ķīna un citas valstis.

Neatkarīgi no visa pārējā nākotne pieder elektrībai.

Un Eiropa piedalīsies šīs nākotnes veidošanā.

Eiropai jābūt vietai, kur veidojas automašīnu nākotne, un nākotnes automašīnām jātiek ražotām Eiropā.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Pēdējais piemērs, ko vēlos uzsvērt, ir saistīts ar pārtiku.

Eiropā mums ir pieejama kvalitatīva pārtika, ko par pieņemamām cenām ražo mūsu lieliskie lauksaimnieki un zvejnieki.

Viņi ir arī mūsu zemes un jūru un mūsu bioloģiskās daudzveidības sargātāji.

Viņu darbs ir atslēga mūsu nodrošinātībai ar pārtiku.

Taču viņi saskaras ar šķēršļiem – no augstām ražošanas izmaksām līdz birokrātijai un negodīgai konkurencei.

Mēs meklējam risinājumus visās šajās jomās.

Mēs esam vienkāršojuši kopējo lauksaimniecības politiku, lai samazinātu birokrātiju un vairotu uzticēšanos.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā mēs esam atsevišķi nodalījuši ienākumu atbalstu.

Un nodrošinājuši to, ka šo finansējumu var papildināt ar valsts un reģionālo finansējumu. 

Taču mūsu lauksaimniekiem ir vajadzīga godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Tas ir ļoti svarīgi. 

Tāpēc mūsu tirdzniecības nolīgumā ar Mercosur ir paredzēti stingri aizsardzības pasākumi un finansējums gadījumam, ja rastos situācija, kad vajadzīga kompensācija.

Mums arī jānostiprina lauksaimnieku pozīcija pārtikas piegādes ķēdē.

Pārāk ilgi viņu smagais darbs nav atmaksājies tā, kā būtu pelnījis.

Lauksaimniekiem ir tiesības uz taisnīgu cenu par viņu izaudzēto pārtiku un uz taisnīgu peļņu, kas ļauj uzturēt viņu ģimeni.

Mēs pārskatīsim to, kā tiek īstenoti mūsu tiesību akti par negodīgu tirdzniecības praksi.

Un vajadzības gadījumā rīkosimies.

Šodien es varu arī paziņot, ka mēs palielināsim reklāmas budžetu, lai sāktu jaunu kampaņu “Pērc Eiropas pārtiku”.

Tāpēc, ka mēs ar lepnumu varam teikt, ka mūsu Eiropas pārtika ir vislabākā pasaulē!

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Runājot par konkurētspēju un neatkarību, mums ir jārunā par mūsu attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Esmu dzirdējusi daudz komentāru par vasarā panākto vienošanos.

Man ir saprotama šī sākotnējā reakcija.

Tāpēc ļaujiet man izteikties tik skaidri, cik vien iespējams.

Tirdzniecības attiecības ar ASV mums ir visnozīmīgākās.

Katru gadu mēs uz ASV eksportējam preces vairāk nekā 500 miljardu eiro vērtībā.

No tām ir atkarīgas miljoniem darbvietu.

Es kā Komisijas priekšsēdētāja nekad neriskēšu ar cilvēku darbvietām vai iztikas līdzekļiem.

Tāpēc mēs noslēdzām šo darījumu, lai saglabātu savu rūpniecības nozaru piekļuvi tirgum.

Un mēs panācām, ka Eiropas iegūtā vienošanās bija visizdevīgākā, kāda vien bija iespējama.

Mēs saviem uzņēmumiem esam sagādājuši salīdzinošu priekšrocību.

Jo daži mūsu tiešie konkurenti saskaras ar daudz augstākiem ASV tarifiem.

Jā, to atskaites punkts, iespējams, ir zemāks.

Taču, ja ierēķināsiet izņēmumus, kurus panācām, un papildu likmes, kas ir noteiktas citiem, būs redzams, ka mūsu vienošanās ir visizdevīgākā. Par to nav šaubu.

Un es vēlos runāt skaidru valodu:

neatkarīgi no tā, vai runa ir par vides vai digitālo regulējumu,

mēs paši nosakām savus standartus.

Mēs nosakām savus noteikumus.

Eiropa vienmēr pieņems pati savus lēmumus.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Es neticu tarifiem.

Tarifi ir nodokļi.

Taču šī vienošanās mūsu attiecībās ar ASV nodrošina tik ļoti vajadzīgo stabilitāti smagas globālās nedrošības apstākļos.

Padomājiet par to, kādas sekas radītu pilna mēroga tirdzniecības karš ar ASV!

Iztēlojieties, kāds haoss rastos!

Pēc tam šo ainu salīdziniet ar to, kas pagājušnedēļ notika Ķīnā.

Ķīnā bija ieradušies Krievijas un Ziemeļkorejas līderi.

Putins tīksminājās, ka Krievijas un Ķīnas attiecības ir kļuvušas ciešākas nekā jebkad.

Tas nav liels pārsteigums.

Taču tas atspoguļo, ka situācija mainās.

Un tas izvirza divus imperatīvus Eiropas autonomijas centieniem un tās lomai pasaulē.

Pirmkārt, mums jāpastiprina diversifikācija un partnerības.

80 % mūsu tirdzniecības norit nevis ar ASV, bet ar citām valstīm.

Tāpēc mums jāizmanto jaunas iespējas.

Laikā, kad globālā tirdzniecības sistēma izirst pa vīlēm, mēs nodrošinām globālos noteikumus, slēdzot divpusējus nolīgumus.

Piemēram, ar Meksiku vai Mercosur.

Vai līdz šā gada beigām pabeidzot sarunas par vēsturisku vienošanos ar Indiju.

Mēs arī veidosim līdzīgi domājošu valstu koalīciju, lai reformētu globālo tirdzniecības sistēmu, iesaistot, piemēram, Klusā okeāna valstu partnerību.

Jo tirdzniecība ļauj stiprināt mūsu piegādes ķēdes.

Atvērt tirgus.

Mazināt atkarību.

Galu galā runa ir par mūsu ekonomiskās drošības pastiprināšanu.

Pasaule labprāt izvēlas Eiropu.

Un mums ir jāsadarbojas ar pasauli.

Otrs imperatīvs ir tāds, ka Eiropai ir intensīvāk jāstrādā jomās, kur citi ir nolaiduši rokas.

Viens piemērs: pētniecība.

Zinātnei nav ne pases, ne dzimuma, ne tautības, ne politiskās nostājas.

Tā ir viens no vērtīgākajiem globālajiem labumiem.

Tāpēc Komisija, vēlēdamās piesaistīt un noturēt labākos zinātniekus un pētniekus, nāca klajā ar paketi “Izvēlies Eiropu!”, kuras budžets ir 500 miljoni eiro.

Eiropai arī jāuzņemas vadošā loma globālās veselības jomā.

Mēs esam uz vēl vienas globālas veselības krīzes sliekšņa – vai varbūt pat esam tam pārkāpuši pāri.

Es kā diplomēta ārste esmu sašutusi par dezinformāciju, kas apdraud globālo progresu visās veselības jomās – no masalām līdz poliomielītam.

Tāpēc šodien varu paziņot, ka ES vadīs jauno Globālās veselības noturības iniciatīvu.

Tāpēc, ka pasaule raugās uz Eiropu, un Eiropa ir gatava uzņemties vadošo lomu.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Eiropas neatkarība nozīmē aizsargāt mūsu brīvības.

Lēmumu pieņemšanas brīvību. Runas brīvību. Pārvietošanās brīvību visā kontinentā.

Brīvas iespējas balsot. Mīlēt. Lūgties.

Dzīvot Savienībā, kurā valda līdztiesība.

Mūsu demokrātija un tiesiskums ir šo brīvību garants.

Tāpēc mēs esam darījuši tik daudz, lai nostiprinātu mūsu instrumentus un pastiprinātu izpildi.

Mēs izveidojām jaunu tiesiskuma ciklu, kas nodrošina, ka problēmas tiek atklātas agrīnā posmā un atrisinātas, pamatojoties uz sadarbību.

Mums ir vajadzīgs integrēts gada cikls tiesiskuma jomā – kopīgs ritms, skaidri atskaites punkti un ieguldījums no visām iestādēm.

Turklāt mums jākoncentrējas uz pašreizējo nepilnību novēršanu.

Mēs nostiprinājām saikni starp līdzekļu piešķiršanu un tiesiskuma ievērošanu.

Un nākamajā ilgtermiņa budžetā mēs iesim vēl tālāk.

Tiesiskuma ievērošana ir obligāta prasība attiecībā uz ES fondu līdzekļiem. Gan tagad, gan turpmāk.

Mūsu demokrātija ir apdraudēta. 

Aizvien plašākā manipulācija ar informāciju un dezinformācija sašķeļ mūsu sabiedrību.

Tas noārda pamatus ne tikai mūsu pārliecībai par to, kas ir patiesība, bet arī pašai demokrātijai.

Tāpēc mums steidzami ir vajadzīgs Eiropas demokrātijas vairogs. 

Mums ir nepieciešamas lielākas spējas uzraudzīt un atklāt dezinformāciju un informācijas manipulāciju.

Tāpēc mēs izveidosim jaunu Eiropas Demokrātijas noturības centru.

Tajā tiks apkopotas visu dalībvalstu un kaimiņvalstu speciālās zināšanas un spējas.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Dažās Eiropas kopienās tradicionālie mediji cīnās par izdzīvošanu.

Daudzos lauku apvidos pastaiga, lai nopirktu vietējo avīzi, ir tikai nostalģiskas atmiņas.

Tādējādi daudzviet ir izveidojies informācijas tuksnesis, kurā izplatās dezinformācija.

Un tas ir ārkārtīgi bīstami mūsu demokrātijai.

Lai sauktu pie atbildības varasvīrus, mums ir vajadzīgi informēti iedzīvotāji, kuri var uzticēties tam, ko viņi lasa un dzird.

Ja neatkarīgie mediji tiek likvidēti vai neitralizēti, mūsu spēja uzraudzīt korupciju un saglabāt demokrātiju tiek būtiski vājināta.

Tāpēc autokrātu scenārijos pirmais solis vienmēr ir neatkarīgo mediju pārņemšana.

Tā rodas regress un paveras iespējas piesegt korupciju.

Mums jādara vairāk, lai aizsargātu medijus un neatkarīgo presi.

Tāpēc mēs sāksim jaunu Mediju noturības programmu, lai atbalstītu neatkarīgu žurnālistiku un medijpratību.

Tomēr mums arī jāinvestē līdzekļi, lai novērstu dažus no šīs tendences pamatcēloņiem.

Tāpēc mēs ierosinājām nākamajā budžetā ievērojami palielināt mediju finansējumu.

Mums arī jārada iespējas piesaistīt privāto pašu kapitālu.

Tādēļ mēs izmantosim mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai atbalstītu neatkarīgos un vietējos medijus.

Brīva prese ir jebkuras demokrātijas mugurkauls.

Mēs atbalstīsim Eiropas presi, lai tā arī turpmāk būtu brīva!

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Tas pats attiecas uz sociālajiem medijiem.

Cilvēku tīklošanās var sniegt daudz pozitīvu ieguvumu.

Tomēr es gribētu pievērsties vienam konkrētam aspektam.

Tas attiecas uz sekām, kas var rasties, kad netiek ierobežota bērnu piekļuve sociālajiem medijiem.

Man ir septiņi bērni un četri mazbērni, tāpēc es varu saprast to vecāku raizes, kuri dara visu iespējamo, lai pasargātu savus bērnus.

Šie vecāki ir nobažījušies, ka viņu bērni, paņemot rokās tālruni, tiks pakļauti visdažādākajiem apdraudējumiem, vienkārši paritinot uz leju ekrāna saturu.

Bulingam tiešsaistē.

Tikai pieaugušajiem paredzētam saturam.

Mudināšanai uz paškaitējumu.

Turklāt ir algoritmi, kas izmanto bērnu neaizsargātību ar skaidru mērķi radīt atkarību.

Mammas un tēti ārkārtīgi bieži jūtas bezspēcīgi un bezpalīdzīgi.

Pāri viņiem gāžas lielo tehnoloģiju cunami, applūdinot viņu ģimenes mājas.

Esmu cieši pārliecināta, ka mūsu bērni būtu jāaudzina nevis algoritmiem, bet vecākiem.

Viņu viedoklis ir jāuzklausa.

Tāpēc šodien es vēlos jums paziņot, ka esmu to sadzirdējusi.

Manos laikos mēs kā sabiedrība mācījām bērniem, ka līdz noteiktam vecumam viņi nedrīkst smēķēt, dzert un skatīties saturu, kas domāts pieaugušajiem.

Domāju, ka ir pienācis laiks to pašu attiecināt arī uz sociālajiem medijiem.

Mūsu draugi Austrālijā pirmie ir ieviesuši sociālo mediju ierobežojumus bērniem.

Es ar interesi sekoju viņu politikas īstenošanai, lai redzētu, kādus turpmākos pasākumus mēs varam veikt Eiropā.

Es došu uzdevumu ekspertu grupai, lai tā līdz gada beigām mani konsultētu par labāko pieeju, ko varētu īstenot Eiropā.

Mēs rūpīgi izskatīsim šo jautājumu un uzklausīsim it visus.

Visā šajā darbā mūsu atskaites punkts būs nepieciešamība nodrošināt pilnvērtīgas iespējas vecākiem un veidot drošāku Eiropu mūsu bērniem.

Kad runa ir par mūsu bērnu drošību tiešsaistē, Eiropa tic vecākiem, nevis peļņai.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Mūsu svarīgākais uzdevums ir aizsargāt demokrātiju.

Taču vienlaikus mums arī jāparāda, ka demokrātija spēj nodrošināt risinājumus cilvēku pamatotajām bažām. 

Visspilgtāk tas izpaužas migrācijas jautājumā.

Tāpēc mēs esam ierosinājuši nākamajā ES budžetā migrācijai un robežu pārvaldībai piešķirt trīsreiz vairāk līdzekļu. 

Lai varētu efektīvi pārvaldīt migrāciju un aizsargāt mūsu ārējās robežas.

Tomēr ir skaidrs, ka jādara vēl vairāk.

Eiropas iedzīvotāji ir apliecinājuši, ka ir gatavi palīdzēt cilvēkiem, kuri bēg no kara un vajāšanām.

Taču viņus pārņem frustrācija, redzot, ka mūsu noteikumi netiek respektēti. 

Tāpēc mums jāpieliek lielāki pūliņi.

Mums ir vajadzīga sistēma, kas ir cilvēcīga, taču nav naiva.

Mums nopietnāk jāorganizē noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanās dzimtenē.

Nav pieļaujama tāda situācija, ka no Eiropas faktiski aizbrauc tikai 20 % no tiem, kuri šeit nedrīkst palikt.

Tāpēc mums bez kavēšanās ir jāvienojas par kopīgo Eiropas atgriešanas sistēmu.

Mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku.

Un mums arī jānodrošina pilnīga Migrācijas un patvēruma pakta īstenošana, kolīdz tas būs stājies spēkā.

Tas ir stingrs, taču taisnīgs.

Un tas darbosies tikai tad, ja piedalīsies it visi.

Gan ziemeļu un dienvidu, gan austrumu un rietumu dalībvalstis.

Protams, mēs vienmēr ievērosim savas starptautiskās saistības.

Taču par to, kurš un ar kādiem nosacījumiem pie mums ierodas, izlemsim mēs Eiropā, nevis cilvēku kontrabandisti un nelegālie pārvedēji pār robežu.

Viņi ar saviem ciniskajiem, melīgajiem un fatālajiem solījumiem pelna miljonus.

Tāpēc mums jāiznīcina viņu rūpals.

Nelikumīgo robežšķērsotāju skaits gan kopumā ir mazinājies, taču joprojām ir pārāk liels. Daudzus ceļā gaida nāve.  

Mums jāsadarbojas ar sociālo mediju platformām, lai pieliktu punktu nelikumīgas robežšķērsošanas plānošanai un reklamēšanai tiešsaistē.

Mums ciešāk jāsadarbojas ar aviosabiedrībām, pievēršoties problemātiskajiem maršrutiem, piemēram, uz Baltkrieviju.

Un tad, sekojot naudas pēdām, mēs varam atklāt noziedzīgos tīklus un liegt piekļuvi to finansēšanas avotiem.

Mums ir vajadzīgs jauns sankciju režīms, kas vēršas pret cilvēku tirgotājiem un nelegālajiem pārvedējiem pār robežu.

Lai iesaldētu viņu mantu.

Lai ierobežotu viņu pārvietošanos.

Lai liegtu viņiem peļņu.

Cilvēku kontrabanda ir nežēlīgs un noziedzīgs rūpals, un Eiropā neviens cilvēku kontrabandists vai nelegālais pārvedējs pār robežu nedrīkst palikt nesodīts.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Mans sakāmais ir vienkāršs.

Ja Eiropas iedzīvotāji kādu jautājumu uzskata par svarīgu, tad tas ir svarīgs arī Eiropai.

Tas ir mūsu nezūdošais pienākums, kas liek gūt rezultātus.

Šovasar mēs visi fotogrāfijās redzējām degam Eiropas mežus un ciematus.

Ugunsgrēki ir izpostījuši vairāk nekā miljonu hektāru.

Tā ir aptuveni trešdaļa Beļģijas.

Postījumu apmērs ir milzīgs.

Un mēs zinām, ka šī reize nav pēdējā.

Klimata pārmaiņu dēļ katra nākamā vasara kļūst karstāka, grūtāka un bīstamāka.

Tāpēc mums ir radikāli jāpastiprina centieni vairot klimatnoturību un jāpielāgojas, kā arī jāpievēršas dabā balstītiem risinājumiem.

Taču mums ir arī pašiem sev jāsarūpē rīki, lai reaģētu.

Tāpēc mēs ierosināsim izveidot jaunu Eiropas Ugunsdzēšanas centru Kiprā, kas varētu atbalstīt arī šā reģiona kaimiņvalstis.

Mēs zinām, cik liela ietekme bija mūsu izveidotajam ES civilās aizsardzības mehānismam.

Vasarā uz visām Eiropas malām tika nosūtīti 760 drosmīgi eiropieši.

Viņi vārda vistiešākajā nozīmē gāja cauri ugunij.

Un es vēlētos noslēgt savu runu, godinot viņus – ugunsdzēsējus, pilotus, apkalpes locekļus.

Visus, kas nežēloja spēkus.

Es gribētu jums pastāstīt par 20 grieķu ugunsdzēsēju grupu.

Viņi prot savaldīt visspēcīgākos meža ugunsgrēkus.

Kad Astūrijas reģionā izcēlās ugunsgrēki, Spānija aicināja palīgā Eiropu.

Un Grieķija atsaucās šim aicinājumam.

Liesmas bija tik nevaldāmas, ka dūmi bija redzami no kosmosa.

Taču šie 20 Grieķijas ugunsdzēsēji plecu pie pleca ar saviem spāņu kolēģiem piecas dienas pretojās ugunsnelaimei.

Kad uguns tuvojās Henestoso ciematam, viņi cīnījās dienu un nakti, lai apturētu šo pekli.

Beigās viņiem kopā izdevās savaldīt liesmas, un ciemats tika glābts.

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Man ir liels gods šodien sveikt vienu no šiem varoņiem.

Tas ir Grieķijas komandas vadītājs, leitnants Nikolaoss Paisioss.

Leitnanta kungs, godātais Nikolaos!

Jūsu drosme ir iedvesmas avots mums visiem.

Par jūsu spēku, apņēmību un izcilajām līdera spējām

mēs sakām paldies – ευχαριστώ – jums un jūsu komandai, Eiropas varoņiem!

Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Šī Eiropa ir kā viena kopiena.

Šī ir Eiropa, ko es mīlu.

Šī ir Eiropa, kas mums ir jāaizsargā par katru cenu.

Un tas mums jādara kopā.

Es vēlos sadarboties ar šo Parlamentu un visiem proeiropeiskajiem demokrātiskajiem spēkiem, lai pildītu Eiropas iedzīvotājiem dotos solījumus.

Es strādāju pie tiesību aktu paketēm, kas dos pilnvērtīgas iespējas šim proeiropeiskajam vairākumam.

Un man ir liels gandarījums, Roberta, ka mums ir izdevies atjaunot pamatnolīgumu starp Komisiju un Parlamentu.

Tas padarīs mūsu sadarbību vēl spēcīgāku.

Un tas mums dos iespēju strādāt pie reālām reformām, kuras ir nepieciešamas.

Jo es atbalstu Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības.

Un uzskatu, ka dažās jomās, piemēram, ārpolitikā, mums jāpāriet uz kvalificētu balsu vairākumu.

Ir pienācis laiks atbrīvoties no vienprātības lamatām.

Mums ir jāpanāk, lai mūsu Savienība spēj rīkoties straujāk un sniegt eiropiešiem rezultātus.

Jo tādā veidā mēs varam kopīgi uzvarēt šajā cīņā.

Nodrošināt Eiropas neatkarību.

Un atcerēsimies, ka mums vienmēr ir bijis jācīnās par savu brīvību.

Gan tai paaudzei, kas aci pret aci cīnījās mūsu kontinentā.

Gan pagrīdes presei, kas Aukstā kara laikā Centrāleiropā un Austrumeiropā neļāva izdzist brīvības alkām.

Gan Baltijas valstu mežabrāļiem, kas pretojās padomju varas īstenotajai apspiešanai, kad vien radās tāda iespēja.

Šī cīņa ir atstājusi dziļas pēdas mūsu kā eiropiešu patībā.

Pirms 80 gadiem mūsu kontinents bija elle zemes virsū.

 Pirms 40 gadiem mūsu kontinentu bija sadalījis mūris.

Taču katru reizi eiropieši nolēma cīnīties par labāku nākotni.

Viņi izvēlējās vienotību, un vienoti kļuva stiprāki.

Un tieši to es centīšos panākt katru dienu.

Lai dzīvo Eiropa!