Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Papildu informācija2 decembris 2021Pārstāvniecība Latvijā

PVN iztrūkums — lai arī iztrūkums samazinās, ES valstis 2019. gadā neiekasēja PVN ieņēmumus 134 miljardu eiro apmērā

p042059-900220.jpg
© EU

Šodien publicētais jaunais Eiropas Komisijas ziņojums liecina — saskaņā ar aplēsēm ES dalībvalstis 2019. gadā neiekasēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus 134 miljardu eiro apmērā. Šis skaitlis atspoguļo ieņēmumu zaudējumus, kuru iemesls ir krāpšana PVN jomā un izvairīšanās no PVN maksāšanas, PVN apiešana un nodokļu optimizācijas prakse, bankroti un finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini un administratīvas kļūdas. Lai arī no dažiem ieņēmumu zaudējumiem nav iespējams izvairīties, izlēmīga rīcība un mērķtiecīga politika varētu panākt reālus rezultātus, it īpaši atbilstības nodrošināšanas jomā.

Neiekasētiem PVN ieņēmumiem ir īpaši negatīva ietekme uz valdības izdevumiem par sabiedriskajiem labumiem un pakalpojumiem, kas ir nepieciešami mums visiem, piemēram, skolas, slimnīcas un transports. PVN iztrūkums varētu arī izrādīties izdevīgs, jo dalībvalstis cenšas segt parādus, kas radušies sākotnējās atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas laikā, vai palielināt savas finansēšanas ieceres klimata jomā.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni sacīja: 

Neraugoties uz pēdējo gadu laikā novēroto pozitīvo tendenci, PVN iztrūkums joprojām ir nozīmīga problēma – it īpaši ņemot vērā milzīgās ieguldījumu vajadzības, kuras mūsu dalībvalstīm būs jārisina turpmākajos gados. Šā gada rādītājs nozīmē to, ka ik sekundi tiek zaudēti 4000 eiro. Tie ir nepieņemami zaudējumi valstu budžetos, un tas nozīmē, ka tad, kad ir jāmaksā par vitāli svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, iztrūkumu nākas segt parastajiem cilvēkiem un uzņēmumiem citu nodokļu veidā. Mums ir kopīgi jāvēršas pret krāpšanu PVN jomā, kas ir smags noziedzīgs nodarījums un tieši samazina līdzekļus mūsu patērētāju makos, grauj mūsu labklājības sistēmas un izsmeļ valstu budžetus.

Turpinot nepārtrauktos centienus uzlabot situāciju gan ES, gan valstu līmenī, relatīvā pozitīvā tendence turpinājās 2019. gadā, kopējam PNV iztrūkumam ES dalībvalstīs samazinoties par aptuveni 7 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES jau ir īstenojusi ievērojamus centienus uzlabot PVN iekasēšanas veidus (skatīt “Jautājumus un atbildes”). Vēl vairāk – Eiropas Komisija ir atbalstījusi dalībvalstis, lai tās labāk sadarbotos “Eurofisc” tīklā, kurā ir iesaistīti valstu pārstāvji no 27 dalībvalstīm un Norvēgijas. Kopš 2019. gada tīkla dalībnieki aktīvi izmanto ES finansēto Darījumu tīkla analīzes (TNA) rīku, lai ātri apmainītos ar PVN datiem un tos apstrādātu, rīks dod iespēju automātiski atklāt pārrobežu krāpšanu PVN jomā daudz agrīnākā posmā. 2022. gadā Komisija arī iesniegs leģislatīvus priekšlikumus PVN sistēmas turpmākai modernizācijai, tai skaitā “Eurofisc” pastiprināšanai.

Galvenie rezultāti 2019. gadā

Nominālā izteiksmē kopējais ES PVN iztrūkums samazinājās par gandrīz 6,6 miljardiem eiro, 2019. gadā sasniedzot 134 miljardus eiro, kas ir uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējā gada samazinājumu 4,6 miljardu eiro apmērā. Lai arī kopējā PVN iztrūkuma rādītājs laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gadam ir uzlabojies, joprojām pilnā mērā nav zināma Covid-19 pandēmijas ietekme uz patērētāju pieprasījumu un attiecīgi uz PVN ieņēmumiem 2020. gadā.

2019. gadā Rumānijā reģistrēta lielākā neatbilstība un PVN iztrūkums valsts līmenī: 2019. gadā netika iekasēti 34,9 % no PVN ieņēmumiem, tai sekoja Grieķija (25,8 %) un Malta (23,5 %). Mazākais iztrūkums tika novērots Horvātijā (1,0 %), Zviedrijā (1,4 %) un Kiprā (2,7 %). Absolūtā izteiksmē lielākā neatbilstība un PVN iztrūkums tika reģistrēts Itālijā (30,1 miljards eiro) un Vācijā (23,4 miljardi eiro).

Dalībvalsts

PVN iztrūkums (%)

PVN iztrūkums (milj. €)

Dalībvalsts

PVN iztrūkums
%

PVN iztrūkums (milj. €)

Beļģija

12,3%

4 444

Lietuva

21,4 %

1 048

Bulgārija

8,3 %

508

Luksemburga

6,6 %

267

Čehija

14,3 %

2 835

Ungārija

9,6 %

1 483

Dānija

8,6 %

2 778

Malta

23,5 %

287

Vācija

8,8 %

23 443

Nīderlande

4,4 %

2 660

Igaunija

4,5 %

116

Austrija

8,7 %

2 895

Īrija

10,1 %

1 721

Polija

11,3 %

5 379

Grieķija

25,8 %

5 350

Portugāle

7,9 %

1 609

Spānija

6,9 %

5 840

Rumānija

34,9 %

7 411

Francija

7,4 %

13 858

Slovēnija

7,1 %

298

Horvātija

1,0 %

77

Slovākija

16,1 %

1 313

Itālija

21,3 %

30 106

Somija

2,9 %

646

Kipra

2,7 %

54

Zviedrija

1,4 %

597

Latvija

8,3 %

237

Apvienotā Karaliste

8,9 %

17 176

Lielākajā daļā dalībvalstu PVN iztrūkuma absolūtais ikgadējais izmaiņu rādītājs bija zemāks par 2 procentpunktiem. Kopumā PVN iztrūkuma daļa samazinājās 18 dalībvalstīs. Sekojot Horvātijai un Kiprai, visbūtiskākais PVN iztrūkuma samazinājums bija Grieķijā, Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā (rādītājs šajās četrās valstīs: starp -3,2 un -2,2 procentpunktiem). Zviedrija, Somija un Igaunija bija veiksmīgas no cita viedokļa: šajās valstīs nodokļu iestādes vairāku gadu garumā ir veiksmīgi ierobežojušas PVN ieņēmumu zudumus līdz mazāk par 5 % no maksājamā PVN. Lielākais PVN iztrūkuma pieaugums bija vērojams Maltā (+5,4 procentpunkti), Slovēnijā (+3 procentpunkti) un Rumānijā (+2,3 procentpunkti).

Konteksts

PVN iztrūkums ir būtisks gan ES, gan dalībvalstīm, jo PVN veido nozīmīgu ieguldījumu gan ES, gan valstu budžetos. Pētījumā izmantota uz patērētājiem vērsta “lejupēja” metodika, saskaņā ar kuru PVN iztrūkuma aprēķināšanai izmanto nacionālo kontu datus. PVN iztrūkumu aprēķina kā starpību starp maksājamo PVN un faktiskajiem PVN ieņēmumiem, un tas atspoguļo neiekasētos PVN ieņēmumus salīdzinājumā ar teorētiskajiem PVN aprēķiniem.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Pilns ziņojums ar sīku informāciju par katru dalībvalsti

Komisijas rīcības plāns taisnīgai un vienkāršai nodokļu politikai, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanos

Komisijas priekšlikumi vērienīgām ES PVN sistēmas reformām

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2 decembris 2021
Autors
Pārstāvniecība Latvijā