Divus gadus pēc Prasmju programmas sākuma Prasmju pilnveides pakts atzīmē svarīga starpmērķa sasniegšanu – tā dalībnieku skaits izaudzis līdz 1000, un to vidū ir lieli starptautiski uzņēmumi, MVU, vietēji apmācības sniedzēji un tirdzniecības kameras. Pakts ir Eiropas Prasmju programmas kodols.
Tas notiek izšķirīgā brīdī, kad prasmju attīstīšana visā ES ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai dotu cilvēkiem iespējas maksimāli izmantot zaļās un digitālās pārkārtošanās un ekonomikas atveseļošanas labumus, kā arī novērst darbaspēka trūkumu, atbalstot uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Tas nozīmē, ka pārkvalificēšanai un prasmju pilnveidei ir jāīstenojas katrā vietā.
Dalībvalstis ir apstiprinājušas un iesniegušas savu ieguldījumu ES 2030. gada sociālā mērķa sasniegšanā – nodrošināt, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalās apmācību kursos. Svarīgi ir arī līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, kas prasa vismaz 78 % nodarbinātības līmeni.
Šajā kontekstā Prasmju pilnveides pakts ir unikāla sadarbības platforma, kas apvieno publiskās un privātās organizācijas, kuras apņemas sniegt konkrētu apmācības piedāvājumu darba ņēmējiem visā Eiropā, un tajā līdz šim apkopoti solījumi palīdzēt apmācīt 6 miljonus cilvēku.
Komisija ir ierosinājusi 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu, visā ES dodot jaunu grūdienu ieguldīšanai prasmēs.
Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:
Lai nodrošinātu Eiropas noturību, it īpaši pēc pandēmijas, tai ir vajadzīgs prasmju apvērsums. Prasmju pakts ietilpst plašajā Eiropas Prasmju programmā – mūsu vērienīgajā un iekļautīgajā darba vietu atbalstīšanas un radīšanas plānā.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:
Eiropas darbaspēka tirgus mainās ik mirkli. Mūsu prasmju pielāgošana mainīgajām prasībām ir ārkārtīgi svarīga, ja vēlamies saglabāt konkurētspējīgu un iekļautīgu sabiedrību. Šajā jomā būtiska nozīme ir Prasmju pilnveides paktam, un esmu ļoti pateicīgs visiem, kas līdz šim jau ir pievienojušies. Vienotiem spēkiem varam noteikt, kādas prasmes ir vajadzīgas un kā varam palīdzēt cilvēkiem šīs prasmes apgūt. Ceru, ka 2023. Eiropas Prasmju gads šajā ziņā mainīs spēku samēru.
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:
Prasmju pakts palīdz stiprināt to iemaņu attīstību, kuras vajadzīgas Eiropas pārejai uz zaļāku, noturīgāku un vairāk digitalizētu ekonomiku. Divus pēdējos gadus sadarbojamies ar partneriem rūpniecībā un palīdzam cilvēkiem un uzņēmumiem attīstīt prasmes risināt problēmas un gatavoties nākotnes ekonomikai.
Divi pirmie Prasmju pilnveides pakta gadi
Visas ieinteresētās personas, kas pievienojas paktam, paraksta hartu, kur izklāstīti kvalitatīvas apmācības, mūžizglītības un iekļaušanas principi. Kopš Prasmju pakta darbības sākuma 2020. gada 10. novembrī tas ir mobilizējis
- 12 lielmēroga Eiropas prasmju partnerības rūpniecības stratēģiskās ekosistēmās un nozarēs. Kopā šīs partnerības ir apņēmušās tuvākajos gados celt vai mainīt kvalifikāciju gandrīz 6 miljoniem cilvēku, aptverot arī šādas jomas:
- Digitāllietas. Viens no mērķiem ir palīdzēt sievietēm stāties pie digitāla darba, līdz 2030. gadam panākt, ka ES nodarbina 20 miljonus IKT speciālistu, kā arī atbalstīt ES digitālās desmitgades mērķi panākt, ka vismaz 80 % darbinieku ir digitālās pamatprasmes.
- Būvniecība. Vismaz 3 miljoni darba ņēmēju (kas atbilst ceturtdaļai ES darbaspēka) nākamo piecu gadu laikā tiks apmācīti.
- Tūrisms. Līdz 2030. gadam 10 % darbaspēka jeb aptuveni 1,3 miljoni darba ņēmēju iegūs jaunas prasmes un vismaz 6,5 miljoni darba ņēmēju (50 % visas nozares) piekļūs efektīviem profesionālās orientācijas pakalpojumiem un specializētai atbalstei.
- Atjaunīgie atkrastes energoresursi. Pirmajos piecos gados tiem piesaistīs līdz 54 000 jaunu darbinieku, sevišķi jauniešu un sieviešu, galveno uzmanību pievēršot prasmju apguvei. Vadītāju amatos esošie gūs labumu arī no digitālas mūžizglītības.
- Aviokosmiskā un aizsardzības nozare. Katru gadu tiks apmācīti 200 000 cilvēku, kas veido darbaspēku, un 300 000 cilvēku tiks apmācīti, lai varētu iestāties darbā šajā nozarē. Tas atbilst publiskā un privātā sektora 1 miljarda EUR ieguldījumam tuvāko desmit gadu laikā.
- 1000 individuālu dalībnieku. Te ir gan lieli starptautiski uzņēmumi, gan MVU, vietēji apmācītāji, tirdzniecības palātas, reģionu varas iestādes, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kas aptver visas dalībvalstis un daudzus Eiropas reģionus. Atsevišķu dalībnieku saistību piemēri ir šādi:
- Eiropas Metinātāju federācija līdz 2030. gadam 100 000 darba ņēmēju apmācīs trīsdimensiju drukāšanā.
- Programmatūras uzņēmums “SAP” divu gadu laikā rīkos kursus 200 000 ES apmācāmajiem.
- Tesālijas Universitāte izstrādās 40 apmācību kursus un apmācīs 700 speciālistus.
- Zviedrijas kino un televīzijas pārstāvji – “Zviedrijas Ekrānprasmju komiteja” – ir izstrādājuši četrpakāpju apstiprināšanas metodi studentiem, palīdzot viņu kvalifikāciju saskaņot ar kinodarbinieku amatiem.
Konteksts
Prasmju pilnveides pakts, kura darbība sākās 2020. gada 10. novembrī, pulcē uzņēmumus, darba ņēmējus, vietējās pašvaldības, sociālos partnerus, apmācītājus un nodarbinātības dienestus, lai noteiktu, kādas prasmes ir vajadzīgas, un uzņemtos saistības pārkvalificēt darba ņēmējus, vēlams, sakopojot centienus partnerībā, pievēršoties darbaspēka vajadzībām, atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī vietējās un reģionālās izaugsmes stratēģiju.
Līdz šim Prasmju pilnveides paktam ir pievienojušās 1000 organizācijas, bet 12 lielmēroga partnerības ir apņēmušās palīdzēt uzlabot 6 miljonu cilvēku prasmes. 16. novembrī īpašā Pakta sanāksmē Eiropas Nodarbinātības un sociālo tiesību forumā tam oficiāli piebiedrosies 1000. dalībnieks.
Prasmju pilnveides pakts ir viena no 2020. gada jūlijā pieņemtās Eiropas Prasmju programmas pamatdarbībām. Raugoties nākotnē, Komisija turpinās attīstīt Prasmju pilnveides paktu, ieskaitot tā reģionālo dimensiju, īpaši popularizējot un dibinot reģionālas prasmju partnerības, lai veicinātu efektīvu rīcību prasmju jomā katrā vietā.
Ieinteresētās personas, kas pievienosies paktam, varēs piekļūt tīklošanai un zināšanu un resursu centriem. Komisija arī piedāvā informāciju un norādījumus par ES finansējumu un prasmju pilnveides programmām. Papildus finansējumam, kas pieejams no “REACT-EU”, Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un citām attiecīgām jaunās daudzgadu finanšu shēmas (2021–2027) programmām, prasmju pilnveide un pārkvalificēšana ir viena no galvenajām ieguldīšanas prioritātēm arī Atveseļošanas un noturības mehānismā.
Sīkāka informācija
Veidlapa partneriem, kuri interesējas par pievienošanos Prasmju pilnveides paktam
Eiropas Nodarbinātības un sociālo tiesību forums (pierakstīšanās uz apmeklējumu)
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 11. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā