Šengena – jauni noteikumi ar nolūku padarīt zonu bez iekšējās robežkontroles noturīgāku

Komisija šodien ierosina atjauninātus noteikumus, lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību. Mērķtiecīgās izmaiņas nodrošinās ciešāku koordināciju ES līmenī un ļaus dalībvalstīm labāk tikt galā ar jauniem izaicinājumiem gan ES kopējo ārējo, gan iekšējo robežu pārvaldībā Šengenas zonā. Ierosinātās atjaunināšanas mērķis ir nodrošināt to, ka iekšējās robežkontroles atsākšana joprojām ir galējās nepieciešamības līdzeklis. Ar jaunajiem noteikumiem arī ievieš kopīgus instrumentus, kas paredzēti tam, lai efektīvāk pārvaldītu ārējās robežas sabiedrības veselības krīzes gadījumā, tādējādi mācoties no Covid-19 pandēmijas laikā gūtās pieredzes. Šengenas noteikumu atjaunināšanā arī ņemta vērā migrantu instrumentalizācija, kam pievēršas arī paralēls priekšlikums par pasākumiem, kurus dalībvalstis šādā situācijā var veikt patvēruma un atgriešanas jomā.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropisko dzīvesziņu Margaritis Shins sacīja: 

Bēgļu krīze 2015. gadā, teroristu uzbrukumu virkne Eiropas teritorijā un globālā Covid-19 pandēmija – tas viss ir radījis saspringtu situāciju Šengenas zonā. Mūsu pienākums ir stiprināt Šengenas pārvaldību un gādāt par to, ka dalībvalstis ir sagatavotas, lai Eiropas mērogā nodrošinātu ātru un koordinētu reakciju uz krīzes situācijām, tostarp gadījumos, kad migranti tiek instrumentalizēti. Ar šodien iesniegtajiem priekšlikumiem mēs stiprināsim Šengenas zonu – šo “dārgakmeni”, kas tik ļoti simbolizē mūsu eiropeisko dzīvesveidu.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda: 

Pandēmija ir ļoti skaidri parādījusi to, ka Šengenas zona ir ļoti svarīga mūsu ekonomikai un sabiedrībai. Ar šodienas priekšlikumiem mēs nodrošināsim, ka robežkontrole tiek ieviesta kā galējās nepieciešamības līdzeklis – pamatojoties uz kopīgu novērtējumu, un tikai tik ilgi, cik vajadzīgs. Mēs dodam dalībvalstīm instrumentus, lai risinātu problēmas, ar kurām tās saskaras. Turklāt mēs nodrošinām arī to, ka kopīgi pārvaldām ES ārējās robežas – arī situācijās, kad migranti tiek izmantoti kā instruments politiskiem mērķiem.

Koordinēta reakcija uz kopīgiem apdraudējumiem

Priekšlikuma par grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā mērķis ir ņemt vērā pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā, un nodrošināt to, ka ir ieviesti spēcīgi koordinācijas mehānismi, lai tiktu galā ar veselības apdraudējumiem. Atjauninātie noteikumi ļaus Padomei ātri pieņemt saistošus noteikumus, kuros izklāstīti ceļošanas pagaidu ierobežojumi, kas sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā tiktu piemēroti pie ārējām robežām. Tiks paredzēti izņēmumi, tostarp attiecībā uz personām, kurām ir būtiski ceļošanas iemesli, kā arī uz Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem. Tas nodrošinās to, ka ceļošanas ierobežojumi tiek piemēroti vienotā veidā, tādējādi ņemot vērā pēdējos gados gūto pieredzi.

Noteikumos arī paredzēts jauns Šengenas aizsardzības mehānisms kopīgai reaģēšanai pie iekšējām robežām situācijās, kad apdraudējums skar lielāko daļu dalībvalstu, piemēram, veselības apdraudējumu vai citu draudu gadījumā iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Izmantojot šo mehānismu (kas papildina jau esošo mehānismu trūkumu novēršanai pie ārējām robežām), kopēja apdraudējuma gadījumā ar Padomes lēmumu varētu atļaut iekšējo robežkontroli lielākajā daļā dalībvalstu. Šādā lēmumā būtu arī jānosaka pasākumi, ar kuriem tiktu mazināta kontroles negatīvā ietekme.

Jauni noteikumi nolūkā veicināt efektīvas alternatīvas iekšējai robežkontrolei

Priekšlikuma mērķis ir veicināt iekšējai robežkontrolei alternatīvu pasākumu izmantošanu un nodrošināt, ka – gadījumos, kad šāda kontrole ir vajadzīga – tā joprojām ir galējās nepieciešamības līdzeklis. Pasākumi citu starpā ir šādi:

• strukturētāka procedūra iekšējās robežkontroles atjaunošanai, paredzot vairāk aizsardzības pasākumu – no šodienas visām dalībvalstīm, kuras nolemj atjaunot kontroli, ir jānovērtē kontroles atjaunošanas piemērotība un tās iespējamā ietekme uz personu brīvu pārvietošanos. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tām arī jānovērtē ietekme uz pierobežas reģioniem. Turklāt dalībvalstij, kura apsver iespēju pagarināt kontroli, lai reaģētu uz prognozējamu apdraudējumu, vispirms būtu jāizvērtē, vai alternatīvi pasākumi (piemēram, mērķtiecīgas policijas pārbaudes un pastiprināta policijas sadarbība) varētu būt piemērotāki. Attiecībā uz pagarinājumiem, kas pārsniedz 6 mēnešus, būtu jāsniedz riska novērtējums. Gadījumos, kad iekšējā robežkontrole ir tikusi veikta 18 mēnešus, Komisijai būs jāsniedz atzinums par tās samērīgumu un nepieciešamību. Visos gadījumos pagaidu robežkontrolei kopumā nebūtu jāpārsniedz divu gadu laikposms, izņemot tad, ja ir konstatēti ļoti īpaši apstākļi. Tas palīdzēs nodrošināt, ka iekšējā robežkontrole vēl aizvien ir galējais līdzeklis un ka to veic tikai tik ilgi, cik absolūti nepieciešams;
• alternatīvu pasākumu izmantošanas veicināšana – Saskaņā ar jauno ES policijas sadarbības kodeksu, ko Komisija ierosināja 2021. gada 8. decembrī, jaunie Šengenas noteikumi veicina efektīvu alternatīvu izmantošanu iekšējai robežkontrolei, proti, pastiprinātas un operatīvākas policijas pārbaudes pierobežas reģionos; vienlaikus jaunajos noteikumos ir precizēts, ka šādas pārbaudes nav līdzvērtīgas robežkontrolei;
• iekšējās robežkontroles ietekmes samazināšana uz pierobežas reģioniem – ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi, kad tika ietekmētas piegādes ķēdes, dalībvalstīm, kuras atjauno iekšējo robežkontroli, būtu jāveic pasākumi, lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz pierobežas reģioniem un iekšējo tirgu. Šādi pasākumi var izpausties kā robežšķērsošanas atvieglošana pārrobežu darba ņēmējiem un zaļo joslu izveide, lai tādējādi garantētu būtisku preču netraucētu tranzītu;
• neatļautas kustības nepieļaušana Šengenas zonas iekšienē – lai risinātu problēmu, kas saistīta ar salīdzinoši nelielo, taču konstanto neatļautas kustības gadījumu skaitu, ar jaunajiem noteikumiem tiks izveidota jauna procedūra, kuras mērķis ir kopīgu policijas operāciju laikā cīnīties pret neatļautu kustību, kā arī ļaut dalībvalstīm pārskatīt esošos vai noslēgt jaunus divpusējus atpakaļuzņemšanas nolīgumus. Šie pasākumi papildina pasākumus, kas ierosināti saskaņā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu (jo īpaši attiecībā uz saistošo solidaritātes satvaru), un būtu jāskata kopsakarā ar tiem.

Atbalsts dalībvalstīm tādu situāciju pārvaldībā, kad migrācija tiek instrumentalizēta

Pārskatītajos Šengenas noteikumos ir atzīta svarīgā loma, ko visu dalībvalstu un visas Savienības vārdā pilda dalībvalsts, kuras atrodas pie ārējām robežām. Ar pārskatītajiem noteikumiem tiek ieviesti jauni pasākumi, kurus dalībvalstis var veikt, lai efektīvi pārvaldītu ES ārējās robežas situācijā, kad migranti tiek izmantoti kā instruments politiskiem mērķiem. Tas ietver robežšķērsošanas vietu skaita samazināšanu un robežuzraudzības pastiprināšanu.

Turklāt Komisija ierosina papildu pasākumus saskaņā ar ES noteikumiem patvēruma un atgriešanas jomā, lai precizētu to, kā dalībvalstis, pilnībā ievērojot pamattiesības, var reaģēt šādās situācijās. Minētie pasākumi cita starpā ir iespēja pagarināt patvēruma pieteikumu reģistrācijas termiņu līdz 4 nedēļām un izskatīt visus patvēruma pieteikumus uz robežas (izņemot gadījumus, kad ir vajadzīga medicīniska aprūpe). Joprojām būtu jāgarantē reāla piekļuve patvēruma procedūrai, un dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve humānās palīdzības organizācijām, kas sniedz atbalstu. Dalībvalstīm būs arī iespēja ieviest ārkārtas procedūru atgriešanas pārvaldībai. Visbeidzot, ES aģentūrām (ES Patvēruma aģentūrai, Frontex, Eiropolam) prioritārā kārtā būtu jāsniedz operatīvais atbalsts attiecīgajai dalībvalstij, ja tāds tiek pieprasīts.

Turpmākie pasākumi

Tagad Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāizskata un jāpieņem abi priekšlikumi.

Konteksts

Šengenas zonā dzīvo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku, un tā ietver 26 valstis. Iekšējās robežkontroles atcelšana starp Šengenas valstīm ir eiropeiskās dzīvesziņas neatņemama sastāvdaļa – gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas valstī un strādā citā. Iedzīvotāji ir iekārtojuši savu dzīvi, pamatojoties uz Šengenas piedāvātajām brīvībām, un katru dienu robežas starp Šengenas valstīm šķērso 3,5 miljoni cilvēku.

Lai palielinātu Šengenas zonas noturību pret nopietniem apdraudējumiem un pielāgotu Šengenas noteikumus mainīgajiem izaicinājumiem, Komisija jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā, ar ko tā nāca klajā 2020. gada septembrī, kā arī 2021. gada jūnijā iesniegtajā “Stratēģijā pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” paziņoja, ka tā ierosinās pārskatīt Šengenas Robežu kodeksu. Savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena arī paziņoja par jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir vērsties pret to, ka migranti tiek izmantoti kā instruments politiskiem mērķiem, un nodrošināt vienotību ES ārējo robežu pārvaldībā.

Šodien iesniegtie priekšlikumi papildina patlaban veikto darbu ar mērķi uzlabot Šengenas vispārējo darbību un pārvaldību saskaņā ar stratēģiju ceļā uz spēcīgāku un noturīgāku Šengenas zonu. Lai sekmētu politisko dialogu par kopīgu izaicinājumu risināšanu, Komisija rīko regulārus Šengenas forumus, koros piedalās Eiropas Parlamenta deputāti un iekšlietu ministri. Šo diskusiju veicināšanai Komisija katru gadu iesniegs ziņojumu par stāvokli Šengenas zonā, kurā apkopota situācija attiecībā uz iekšējās robežkontroles neesību, Šengenas izvērtējumu rezultāti un pēc izvērtējumiem sniegto ieteikumu īstenošanas stāvoklis. Tas arī palīdzēs dalībvalstīm jebkādu problēmu risināšanā. Ierosinātā Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma pārskatīšana, kas patlaban tiek apspriesta Eiropas Parlamentā un Padomē, palīdzēs uzlabot savstarpēju uzticēšanos Šengenas noteikumu īstenošanā. Komisija 8. decembrī arī ierosināja ES policijas sadarbības kodeksu, lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm, kas ir efektīvs veids, kā Šengenas zonā novērst drošības apdraudējumus, un kas palīdzēs uzturēt zonu, kurā neveic kontroli pie iekšējām robežām.

Šodien iesniegtais priekšlikums par Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšanu ir izstrādāts pēc intensīvām apspriedēm ar Eiropas Parlamenta deputātiem un iekšlietu ministriem, kuri piedalās Šengenas forumā.

Sīkākai informācijai

Juridiski dokumenti:

Priekšlikums regulai, ar ko groza noteikumus, kuri reglamentē personu pārvietošanos pār robežām

Priekšlikums regulai, ar ko risina tādas situācijas migrācijas un patvēruma jomā, kuras ietver cilvēku izmantošanu par mērķu sasniegšanas instrumentu

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa