Kas ir Digitālās desmitgades ceļš?
Digitālās desmitgades ceļš ir Komisijas priekšlikums līdz 2030. gadam atbalstīt digitālo pārveidi Eiropā. Šī iniciatīva ietvers digitalizācijas paātrināšanās tendences un augošās vajadzības, ko saasināja arī pandēmija. Tās pamatā ir Eiropas digitālo spēju nepietiekamības novēršana, vienlaikus virzot kopīgas darbības un liela mēroga ieguldījumus tā, lai gūtu labumu no digitalizācijas.
Tā balstās uz “Kompasu” ar četriem kardinālajiem punktiem: digitālajām prasmēm, digitālo infrastruktūru, digitālo uzņēmējdarbību un digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Līdz 2030. gadam Eiropas Digitālajā desmitgadē katrai jomai ir noteikti specifiski mērķi. Komisija un dalībvalstis noteiks Savienības līmeņa un valstu trajektorijas virzībā uz mērķrādītājiem laikposmam līdz 2030. gadam. Trajektorijas palīdzēs Komisijai ik gadu uzraudzīt progresu un kopā ar dalībvalstīm novērst novirzes un neefektivitāti.
Sekmīga digitālā pārveide, kas ir Eiropas konkurētspējas pamatā un veido vispārējus standartus, to izvirzīs globālo tendenču līderpozīcijās. Turklāt ciparu tehnoloģijas ir galvenais faktors, kas veicina Eiropas zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu.
Kā Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu virzību uz digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu?
Komisija un dalībvalstis cieši sadarbosies, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Sākumā, drīz pēc tam, kad būs stājies spēkā lēmums par Digitālās desmitgades ceļa izveidi, tās kopīgi izstrādās prognozētās ES trajektorijas katram mērķrādītājam. Trajektorijas palīdzēs novērtēt ceļā uz mērķu sasniegšanu paveikto.
Tad dalībvalstīm šīs trajektorijas būtu jāiekļauj savos stratēģiskajos ceļvežos, kuros ir visi pašreizējie vai plānotie akti un politikas dokumenti, ko dalībvalstis domā izmantot. Ne visi digitālās desmitgades mērķi prasa vienādus centienus visās dalībvalstīs. Daži prasa mērķu specializāciju dažās dalībvalstīs, un tiks ņemts vērā dalībvalstu atšķirīgais potenciāls veicināt Savienības līmeņa mērķu sasniegšanu.
Katru gadu Komisija publicēs ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē. Piecu mēnešu laikā pēc ziņojuma publicēšanas Komisija un dalībvalstis cieši sadarbosies, lai noteiktu, kurās jomās veikums nav pietiekams, un vienotos par mērķu sasniegšanas nodrošināšanas pasākumiem. Šajā posmā dalībvalstis var koriģēt savus stratēģiskos ceļvežus, lai atspoguļotu ziņojumā izklāstītos ieteikumus, un ierosināt korektīvas papildu darbības un/vai projektus, piemēram, daudzvalstu projektus.
Lēmumā ir paredzēts rīku kopums, kas nodrošinās, ka dalībvalstu darbības ir pietiekamas virzībai uz digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu. Starp šiem rīkiem ir recenzēšana, Komisijas ieteikumi, iespējami turpmāki pasākumi ES līmenī, kā arī mērķtiecīgs dialogs.
Kas būs ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē?
Ziņojums tiks izmantots kā ikgadējs novērtējums par digitālo pārveidi Eiropā. Komisija tajā īpaši izvērtēs veikumu ceļā uz digitālo mērķu sasniegšanu. Ziņojumā tiks salīdzināts izmērītais progress ar katra mērķa prognozētajām trajektorijām, kā arī doti ieteikumi turpmākām darbībām, lai paātrinātu mērķu sasniegšanu, ieskaitot kopīgās saistības un daudzvalstu projektus.
Ziņojumā tiks:
- noteiktas jomas, kurās vajadzīga turpmāka rīcība;
- analizētas ieguldījumu vai citādas resursu nepilnības un uzsvērtas darbības, kas vajadzīgas, lai paplašinātu ES digitālo suverenitāti;
- novērtēta attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu īstenošana un ES un dalībvalstu līmenī veiktie pasākumi.
Ziņojums būs arī iespēja informēt, kādā mērā tiek ievēroti digitālie principi, kas tiks izklāstīti gaidāmajā deklarācijā.
Kā ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē un tā ieteikumi dalībvalstīm sasaistās ar Eiropas pusgadu?
Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē. Ziņojumā tiks iekļauts Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kas ietver datus, kuri ir Eiropas pusgada digitālo aspektu pamatā, un pārskatu un analīzi par digitālo pārveidi ES. Tajā arī izvērtēs panākumus virzībā uz digitālās desmitgades mērķiem un mērķrādītājiem laikposmam līdz 2030. gadam. Tāpēc ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē iekļaujams Eiropas pusgadā kopā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma aspektiem.
Kas ir daudzvalstu projekti?
Daudzvalstu projekti ir plaši projekti, kas veicina Savienības digitālās pārveides mērķu sasniegšanu. Tie virza koordinētus ieguldījumus starp ES, vismaz trim dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā citām publiskā vai privātā sektora ieinteresētajām personām.
Palielinot un mērķtiecīgi ieguldot digitālajā nozarē, ar daudzvalstu projektiem tiek attīstītas un izvērstas Eiropas vadošās spējas stratēģisko tehnoloģiju jomās, radot konkurētspējīgāku un noturīgāku Eiropas ekonomiku.
Vai jums ir daudzvalstu projektu piemēri?
Komisija ir noteikusi sākotnējās galvenās jomas, kurās dalībvalstu sadarbība ir nepieciešama, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus:
- Eiropas kopīgā datu infrastruktūra un pakalpojumi,
- nākamās paaudzes uzticamo mazstrāvas procesoru sagāde ES,
- 5G koridoru ierīkošana visā Eiropā,
- ar kopuzņēmumu EuroHPC savienotu superdatoru un kvantālo datoru iegāde,
- īpaši drošas kvantālo un kosmosā bāzēto sakaru infrastruktūras izstrāde un ieviešana,
- drošības operāciju centru tīkla izvēršana ES kiberdrošības stratēģijā,
- savienota valsts pārvalde,
- Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra,
- Eiropas digitālās inovācijas centri,
- augsto tehnoloģiju partnerības digitālo prasmju jomā uz Prasmju pakta pamata,
- citi projekti, kas laika gaitā kļūst nepieciešami, lai sasniegtu Digitālās desmitgades ceļa mērķus, ņemot vērā jaunās norises sabiedrībā, ekonomikā vai vidē.
Gada ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē dos nepieciešamo informāciju par norisēm un konstatētiem trūkumiem Eiropas digitālajā pārveidē un atjauninās daudzvalstu projektu sarakstu.
Kāds ir ieguvums no daudzvalstu projektiem?
- Daudzvalstu projekti:
- veicina lielus projektus, kurus neviena dalībvalsts nespētu izstrādāt saviem spēkiem,
- sakopo resursus, lai panāktu apjomradītu ietaupījumu un palielinātu ietekmi,
- mazina digitālo plaisu starp dalībvalstīm,
- atbalsta iekšēji savienotu, sadarbspējīgu un drošu digitālo vienoto tirgu,
- veido izcilības ekosistēmas, kas ir pietiekami svarīgas, lai pievilinātu un pieturētu talantīgus cilvēkus,
- īsteno pamatiniciatīvas, kurās svarīga ir dalībvalstu sadarbība.
Kādi finanšu resursi tiks izmantoti daudzvalstu projektu finansēšanai?
Daudzvalstu projektiem jāspēj efektīvi piesaistīt un kombinēt dažādus Savienības un dalībvalstu finansējuma avotus – neko tādu dalībvalsts viena pati nevar.
Atkarā no specifisku daudzvalstu projektu vajadzībām centralizēti pārvaldītas Savienības programmas līdzekļus var kombinēt ar dalībvalstu atvēlētajiem resursiem, ieskaitot iemaksas no Atveseļošanas un noturības mehānisma, programmas “Digitālā Eiropa”, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, programmas “InvestEU”, “Apvāršņa Eiropas”, kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda.
Dalībvalstis var atbalstīt daudzvalstu projektus no savu reģionu vai valsts budžeta. Vajadzības gadījumā daudzvalstu projektus var atbalstīt Eiropas Investīciju banka (EIB) un citas publiskas vai privātas struktūras. Ja finanšu avots ir valsts atbalsta pasākumi, piemēro valsts atbalsta noteikumus.
Kā tiks koordinēti daudzvalstu projekti?
Komisija, darbojoties kā daudzvalstu projektu paātrinātāja, koordinēs daudzvalstu projektu izveidi.
Koordinācijas pirmajā posmā Komisija atbildēs par ierosināto daudzvalstu projektu dzīvotspējas novērtēšanu un saistīto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību publicēšanu, kas adresēti visām dalībvalstīm.
Pamatojoties uz to, otrajā koordinācijas posmā Komisija izpētīs iespējas īstenot daudzvalstu projektu ar iesaistītajām dalībvalstīm un konsultēs par tām. Te ietilps norādījumi par daudzvalstu projektu īstenošanas stratēģiskajiem aspektiem un finansējuma avotu un īstenošanas mehānisma izvēli.
Komisija atbalstīs arī daudzvalstu projektu īstenošanu, vajadzības gadījumā nodrošinot tehniskās palīdzības pakalpojumus, speciālās zināšanas un paraugprakses apmaiņu.
Vai ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi?
Jā. Šajā priekšlikumā izklāstītās procedūras neskar parastās valsts atbalsta procedūras, kuras jāievēro tāpat kā katrā citā pasākumā, kas ietver valsts atbalstu. Valsts atbalsta kontrole novērš privāto ieguldījumu izstumšanu, nostiprina ieguldījumu atspēriena punktu, novērš publisko resursu izšķērdēšanu un ierobežo konkurences izkropļojumus. Valsts atbalsta noteikumi arī nodrošina, ka iekšējā tirgū tiek novērsta dzīšanās pēc subsīdijām.
Kas ir Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs?
Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs ir jauns instruments, ko ierosinājusi Eiropas Komisija, lai palīdzētu paātrināt un vienkāršot daudzvalstu projektu izstrādi un īstenošanu gadījumos, kur cits spēkā esošs tiesiskais satvars nav īsti piemērots.
Vismaz trīs dalībvalstis, kuras vēlas īstenot daudzvalstu projektu un vēlas tam izmantot Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju, iesniegs pieteikumu Komisijai.
Pēc dalībvalstu pieteikuma izskatīšanas Komisija – ja secinās, ka visas lēmumā paredzētās prasības ir apmierinātas – pieņems lēmumu izveidot Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju. Katram konsorcijam būs sava juridiskā personība, vadības orgāns, statūti un sēdeklis kādā no piedalīgajām dalībvalstīm.
Kālab ieguldīt publiskos resursus tur, kur darbotos arī privātā sektora ieguldījumi?
Daudzvalstu projekti, kuros izmanto publiskā sektora atbalstu, tiks izstrādāti tā, lai būtu vērsti uz jomām, kurās investīciju situācija nav optimāla, un lai tām pievērstos, nedublējot un neizstumjot privāto finansējumu un tādējādi nodrošinot skaidru Eiropas pievienoto vērtību.
Sīkākai uzziņai
Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzruna par stāvokli Savienībā
Paziņojums presei “Stāvoklis Savienībā. Komisija ierosina “Digitālās desmitgades ceļu”, lai līdz 2030. gadam īstenotu ES digitālo pārveidi
Faktu lapa “Digitālās desmitgades ceļš”
Priekšlasījums “Digitālās desmitgades ceļš”
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 15. septembris