Komisija šodien paziņojumā ir izklāstījusi plānus ES tūlītējai rīcībai, kuras mērķis ir nepieļaut Ukrainā finansējuma nepietiekamību, kā arī ieviest satvaru atjaunošanas nodrošināšanai ilgākā termiņā. Minētais paziņojums ir atbilde uz Eiropadomes aicinājumu novērst Ukrainā notiekošā kara sekas ar īpaši šim nolūkam veiktu, Eiropas vadībā īstenotu pasākumu palīdzību.
Tūlītēja rīcība un īstermiņa vajadzības
Kopš Krievijas īstenotās agresijas sākuma Eiropas Savienība ir ievērojami palielinājusi savu atbalstu, ārkārtas makrofinansiālās palīdzības, budžeta atbalsta, ārkārtas palīdzības un humānās palīdzības veidā piesaistot aptuveni 4,1 miljardu eiro, lai atbalstītu Ukrainas vispārējo ekonomisko, sociālo un finansiālo noturību. Eiropas Miera mehānisma ietvaros ir arī nodrošināti militārās palīdzības pasākumi, kuru apmērs sasniedz 1,5 miljardus eiro un kuri tiks izmantoti, lai atmaksātu dalībvalstīm militāro atbalstu, ko tās sniegušas Ukrainai, un patlaban tiek piesaistīti vēl 500 miljoni eiro.
Karš nozīmēja nodokļu, eksporta un citu ieņēmumu sabrukumu, un situāciju pasliktināja nelikumīga aktīvu un eksporta preču piesavināšanās lielā mērogā (tostarp lauksaimniecības nozarē), savukārt būtiskie izdevumi ārkārtīgi pieauga. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm Ukrainas maksājumu bilances deficīts līdz jūnijam sasniedza aptuveni 14,3 miljardus eiro (15 miljardus ASV dolāru).
Lai sniegtu Ukrainai būtisku īstermiņa finansiālo atbalstu pamatpakalpojumu uzturēšanai, humanitāro vajadzību segšanai un svarīgākās sagrautās infrastruktūras sakārtošanai, būs vajadzīgi kopīgi starptautiski centieni, un Savienība būs gatava tajos uzņemties savu daļu.
Tāpēc Komisija plāno ierosināt to, ka Ukrainai 2022. gadā tiek piešķirta papildu makrofinansiālā palīdzība aizdevumu veidā (līdz 9 miljardiem eiro), kuru papildinās citu divpusējo un daudzpusējo starptautisko partneru, tostarp G7 valstu, sniegtais atbalsts. Minētajiem aizdevumiem, kuri tiktu izmaksāti vairākās daļās, būtu ilgi termiņi un labvēlīgas procentu likmes, kas būtu iespējamas, pateicoties garantijai no Savienības budžeta. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāvienojas par papildu garantiju piešķiršanu. Kopā ar dotāciju atbalstu, kas saistīto procentu maksājumu subsidēšanai tiek sniegts no ES budžeta, minētā palīdzība nodrošinās labi koordinētu un ļoti labvēlīgu atbalstu Ukrainai.
Ukrainas atjaunošana
Ukrainas atjaunošanai pēc kara nodarītajiem postījumiem būs vajadzīgi ievērojami finanšu centieni globālā mērogā, lai radītu pamatus brīvai un plaukstošai valstij, kas ir balstīta Eiropas vērtībās un ir labi integrēta Eiropas un pasaules ekonomikā, un lai atbalstītu Ukrainas virzību uz Eiropu. Tik ilgi, kamēr turpinās Krievijas agresija, nav vēl zināmas kopējās vajadzības Ukrainas atjaunošanai. Taču ir svarīgi jau tagad izstrādāt svarīgākos šo starptautisko centienu elementus. Atbalsts būs jāpiešķir vidēja termiņā un ilgtermiņā.
Ukrainas iestādēm būtu jāvada atjaunošanas centieni, cieši sadarbojoties ar Eiropas Savienību un citiem svarīgiem partneriem, piemēram, G7 valstīm, G20 partneriem un citām trešām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Atjaunošanu veicinās un paātrinās partnerības starp pilsētām un reģioniem Eiropas Savienībā, no vienas puses, un Ukrainas pilsētām un reģioniem, no otras puses.
Starptautiska koordinācijas platforma (“Ukrainas atjaunošanas platforma”), kuru kopīgi vadītu Komisija (kas pārstāvētu Eiropas Savienību) un Ukrainas valdība, darbotos kā stratēģiskas pārvaldības struktūra, kura būtu atbildīga par Ukrainas izstrādāta un īstenota atjaunošanas plāna apstiprināšanu un kurai Eiropas Savienība sniegtu atbalstu administratīvo spēju veidošanas jomā un tehnisko palīdzību. Minētajā platformā darbotos atbalstošie partneri un organizācijas, tostarp ES dalībvalstis, citi divpusējie un daudzpusējie partneri un starptautiskās finanšu iestādes. Ukrainas parlaments un Eiropas Parlaments piedalītos kā novērotāji.
Platformas apstiprinātais atjaunošanas plāns RebuildUkraine, kas balstīts uz vajadzību novērtējumu, kļūtu par pamatu tam, lai Eiropas Savienība un citi partneri varētu apzināt prioritārās, finansējumam izvēlētās jomas un konkrētus projektus. Platforma koordinētu finansējuma avotus un izlietojumu, lai optimizētu šā finansējuma izmantošanu, kā arī uzraudzītu plāna īstenošanā gūto progresu.
Lai atbalstītu atjaunošanas plānu, Komisija ierosina izveidot mehānismu RebuildUkraine, kas būtu galvenais juridiskais instruments attiecībā uz dotāciju un aizdevumu veidā sniegto Eiropas Savienības atbalstu. Minētais mehānisms tiktu iestrādāts ES budžetā, tādējādi nodrošinot šīs iniciatīvas pārredzamību, pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību, vienlaikus paredzot skaidru saikni ar ieguldījumiem un reformām. Mehānisms balstītos uz pieredzi, kas Eiropas Savienībā gūta saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, taču tas būtu pielāgots Ukrainas atjaunošanas bezprecedenta izaicinājumiem un palīdzētu Ukrainai tās virzībā uz Eiropu. Pašam mehānismam būtu īpaša pārvaldības struktūra, kas nodrošinātu to, Ukraina ir pilnībā atbildīga par mehānisma īstenošanu.
Ievērojams uzsvars tiks likts uz reformām tiesiskuma jomā un cīņu pret korupciju, savukārt ieguldījumi (kas veicami saskaņā ar ES politiku un standartiem klimata, vides un digitālajā jomā) palīdzēs Ukrainai kļūt spēcīgākai un noturīgākai pēc Krievijas iebrukuma izraisītajiem postījumiem.
Neparedzētās vajadzības, ko radījis Eiropā notiekošais karš, krietni pārsniedz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamos līdzekļus. Tāpēc būs jāapzina jauni finansējuma avoti.
Ierosinātā struktūra ir pietiekami elastīga, lai integrētu šādus jaunus finansējuma avotus. Papildu dotācijas, kas piešķiramas Ukrainai, varētu finansēt vai nu no dalībvalstu – un trešo valstu, ja tās vēlētos to darīt – papildu iemaksām mehānismā un esošajās Savienības programmās (tādējādi gūstot labumu no Savienības finanšu mehānismiem un garantijām par līdzekļu pareizu izmantošanu), vai arī mērķtiecīgi pārskatot daudzgadu finanšu shēmu. No šiem avotiem varētu finansēt arī aizdevumus, kurus mehānisma ietvaros piešķir Ukrainai. Tomēr, ņemot vērā aizdevumu apmēru, kas varētu būt nepieciešams, iespējamie risinājumi cita starpā ir līdzekļu piesaiste aizdevumiem ES vārdā vai ar dalībvalstu garantijām.
Kolēģijas locekļu teiktais
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja:
Neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis briesmīgas cilvēku ciešanas un milzīgus postījumus visā valstī, spiežot miljoniem nevainīgu ukraiņu pamest savas mājas. Ukraina var paļauties uz pilnīgu ES atbalstu. Eiropas Savienība turpinās piešķirt Ukrainai īstermiņa finansiālo atbalstu, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības un arī turpmāk nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu. Turklāt mēs esam gatavi uzņemties vadošu lomu starptautiskajos atjaunošanas centienos, lai palīdzētu atjaunot demokrātisku un pārtikušu Ukrainu. Tas nozīmē, ka ieguldījumi tiks veikti līdztekus reformām, kas atbalstīs Ukrainu tās virzībā uz Eiropu.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica:
Eiropas Savienības atbalsts Ukrainai ir nelokāms. Mēs arī turpmāk izmantosim visus pieejamos līdzekļus, lai palīdzētu mūsu draugiem un kaimiņiem pretoties Krievijas neprovocētajai un brutālajai agresijai. Mums jāstrādā gan pie tā, lai nodrošinātu Ukrainas valsts funkcionēšanu ikdienā, gan arī lai atjaunotu valsti. Ukrainas visneatliekamāko vajadzību apmierināšanai mēs plānojam piešķirt ārkārtas aizdevumus jaunas makrofinansiālās palīdzības programmas ietvaros. Ilgākā termiņā Eiropas Savienība uzņemsies vadošu lomu nozīmīgos starptautiskos finansiālos centienos atjaunot brīvu un demokrātisku Ukrainu, sadarbojoties ar tādiem partneriem kā G7 valstis un starptautiskās finanšu iestādes un cieši koordinējot savu rīcību ar Ukrainu. Mēs atbalstīsim Ukrainu uz ikkatra soļa, lai likvidētu Krievijas uzsāktā kara izraisītos postījumus un veidotu gaišāku rītdienu un jaunas iespējas Ukrainas iedzīvotājiem.
Augstais pārstāvis un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par spēcīgāku Eiropu pasaulē Žuzeps Borels piebilda:
Eiropas Savienība arī turpmāk būs nelokāma savā solidaritātē ar Ukrainu un atbalstīs to laikā, kad tā aizstāvas pret Krievijas neattaisnojamo un nelikumīgo agresijas karu. Mēs turpinām nodrošināt Ukrainai militāras palīdzības pasākumus.
Par budžetu un administrāciju atbildīgais Komisijas loceklis Johanness Hāns sacīja:
Eiropas Savienība arī turpmāk atbalstīs Ukrainu un tās iedzīvotājus, un tai būs būtiska loma visos politiskajos, humānajos, noturības un ekonomiskajos centienos, kuru mērķis ir apmierināt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības un kuri ļaus atjaunot mieru Ukrainā un panākt sociālekonomisko atveseļošanu. Esmu pārliecināts, ka jaunā “Ukrainas atjaunošanas platforma”, ko kopīgi vadīs Ukraina un Komisija, kā arī mūsu ierosinātais mehānisms “RebuildUkraine” palīdzēs Ukrainai veidot labāku nākotni. Tas tiks darīts ciešā sadarbībā ar visiem līdzekļu devējiem.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni teica:
Postījumiem, kurus Krievija nodarījusi Ukrainā, nav precedenta pēckara Eiropā; tas pats attiecas uz faktu, ka Krievija ignorē gadu desmitu gaitā tik rūpīgi izveidoto starptautisko kārtību. Eiropas Komisija šodien iezīmē ceļu, kā palīdzēt jaunai Ukrainai atdzimt no kara pelniem – līdzīgi, kā mūsu Savienība 1945. gadā atdzima no gruvešiem. Kopā ar Ukrainas iestādēm un sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem mēs piesaistīsim finansējumu, kas Ukrainai vajadzīgs, lai izkļūtu no šīs vētras un atgūtu savu ekonomisko un sociālo infrastruktūru saskaņā ar principu “atjaunot uzlabojot".
Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji norādīja:
Pēdējo nedēļu laikā esam bijuši liecinieki šausmīgai cilvēku bojāejai un postījumiem, kurus šis karš nodarījis Ukrainas infrastruktūrai. Mēs esam ātri piesaistījuši palīdzību un esam apņēmības pilni atbalstīt Ukrainas atjaunošanu. Atjaunošanā būtu jāņem vērā vajadzības, ko apzinājusi Ukraina, un šiem centieniem būtu stingri jābalstās uz valsts reformu programmu.
Konteksts
ES apņemšanās atbalstīt Ukrainu ir ilgstoša un ir devusi rezultātus. Eiropas Savienība ir sniegusi Ukrainai būtisku finansiālo palīdzību, kas 2014.–2021. gadā sasniedza 1,7 miljardus eiro dotāciju veidā Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, 5,6 miljardus eiro aizdevumu veidā piecu makrofinansiālās palīdzības programmu ietvaros, 194 miljonus eiro humānās palīdzības ietvaros un 355 miljonus eiro no ārpolitikas instrumentiem. Eiropas Savienība sniedz atbalstu Ukrainai politikas izstrādē un visaptverošās reformās, cieši iesaistot dalībvalstis saskaņā ar “Eiropas komandas” pieeju. Svarīgākās programmas cita starpā ir programmas attiecībā uz decentralizāciju, valsts pārvaldes reformu un korupcijas apkarošanu.
Pirms kara un tā laikā Eiropas Savienība ir cieši sadarbojusies ar Eiropas finanšu iestādēm, lai atbalstītu Ukrainu. Kopš 2014. gada Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir piesaistījušas Ukrainai aizdevumus vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā. Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Investīciju banka ir atvēlējusi Ukrainas budžetam 668 miljonus eiro. Eiropas Savienība arī cieši sadarbojas ar Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, kas jau kopš 2014. gada ir bijuši nozīmīgi partneri centienos sniegt atbalstu Ukrainai.
Plašāka informācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 18. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā