Valsts atbalsts – Komisija apstiprina Latvijas reģionālā atbalsta karti 2022.–2027. gadam

Saskaņā ar Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas karti reģionālā valsts atbalsta piešķiršanai no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim atbilstoši pārskatītajām reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm (“RAP”).

Pārskatītās RAP, ko Komisija pieņēma 2021. gada 19. aprīlī un kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, ļauj dalībvalstīm atbalstīt vismazāk attīstītos Eiropas reģionus ceļā uz vienlīdzību un samazināt ekonomiskās labklājības, ienākumu un nodarbinātības atšķirības – tas saskan ar kohēzijas mērķiem, kas ir Savienības pamatā. Lai pilnībā veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, pamatnostādnes arī palielina dalībvalstu iespējas atbalstīt reģionus, kas saskaras ar pārkārtošanās vai strukturālām problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Tajā pašā laikā pārskatītajās RAP ir saglabāti stingri aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka dalībvalstis izmanto publiskos līdzekļus, lai veicinātu darbvietu pārcelšanu no vienas ES dalībvalsts uz citu, kas ir būtiski godīgai konkurencei vienotajā tirgū.

Latvijas reģionālā atbalsta kartē ir definēti Latvijas reģioni, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo ieguldījumu atbalstu. Kartē ir noteikta arī atbalsta maksimālā intensitāte atbalsttiesīgajos reģionos. Atbalsta intensitāte ir valsts atbalsta maksimālā summa, ko var piešķirt vienam saņēmējam un kas izteikta procentos no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.

Saskaņā ar pārskatītajām RAP tiesības saņemt reģionālo ieguldījumu atbalstu būs reģioniem, kas aptver visus Latvijas iedzīvotājus.

• Tā kā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja, Latvija ir viens no visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem ES reģioniem. Līdz ar to saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu visa Latvijas teritorija kā t. s. “a” apgabals ir tiesīga saņemt atbalstu ar atbalsta maksimālo intensitāti lieliem uzņēmumiem 30 % apmērā.
• Komisija arī ir apstiprinājusi atbalsta maksimālās intensitātes palielināšanu līdz 40 % Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, ņemot vērā šo apgabalu iedzīvotāju skaita samazināšanos salīdzinoši lielā mērā pēdējo desmit gadu laikā.
• Vidzeme, kurā iedzīvotāju blīvums ir mazāk nekā 12,5 iedzīvotāji uz km², kvalificējas arī kā mazapdzīvots apgabals, kur dalībvalsts var izmantot darbības atbalsta shēmas, lai novērstu vai samazinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Visos iepriekš minētajos apgabalos atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem attiecībā uz vidējo uzņēmumu veiktajiem ieguldījumiem un par 20 procentpunktiem attiecībā uz mazo uzņēmumu veiktajiem ieguldījumiem to sākotnējiem ieguldījumiem, kuru attiecināmās izmaksas nepārsniedz 50 miljonus EUR.

Tiklīdz būs izstrādāts turpmākais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulu, Latvijai būs iespēja paziņot Komisijai par grozījumiem šodien apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē, lai piemērotu atbalsta maksimālās intensitātes iespējamu palielinājumu turpmākajos taisnīgas pārkārtošanās apgabalos, kā noteikts pārskatītajās RAP attiecībā uz “a” apgabaliem.

Konteksts

Eiropai vienmēr ir bijušas raksturīgas būtiskas reģionālās atšķirības ekonomiskās labklājības, ienākumu un nodarbinātības ziņā. Reģionālā atbalsta mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas mazāk attīstīto apgabalu ekonomiskajā attīstībā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm. 

Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēs Komisija ir izklāstījusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, un paredzējusi kritērijus, lai identificētu apgabalus, kas atbilst nosacījumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā (attiecīgi “a” un “c” apgabali). Pamatnostādņu pielikumos ir identificēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie reģioni jeb tā sauktie “a” apgabali, kas ietver tālākos reģionus un reģionus, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no ES vidējā rādītāja, un iepriekš definētie “c” apgabali, kas ir līdzšinējie “a” apgabali un mazapdzīvotie apgabali.

Dalībvalstis var noteikt tā sauktos iepriekš nedefinētos “c” apgabalus, nepārsniedzot maksimālo iepriekš definēto “c” apgabalu tvērumu (attiecīgie dati arī ir pieejami pamatnostādņu I un II pielikumā) un saskaņā ar konkrētiem kritērijiem. Dalībvalstīm savs reģionālā atbalsta kartes priekšlikums ir jāpaziņo Komisijai apstiprināšanai.

Šodien pieņemtā lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama ar lietas numuru SA.100587 Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes Valsts atbalsta reģistrā. Jaunākās tiešsaistes un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā Competition Weekly e-News.