Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu vērienīgai un dinamiskai daudzgadu finanšu shēmai (DFS), kuras apjoms ir gandrīz 2 triljoni eiro (jeb 1,26 % no ES nacionālā kopienākuma vidēji laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam). Šī shēma nodrošinās Eiropai ilgtermiņa ieguldījumu budžetu, kas atbilst tās mērķim nākamajos desmit gados būt neatkarīgai, pārtikušai, drošai un plaukstošai sabiedrībai un ekonomikai.
Eiropa saskaras ar arvien lielāku problēmu skaitu daudzās jomās, piemēram, drošības, aizsardzības, konkurētspējas, migrācijas, enerģētikas un klimatnoturības jomā. Tās nav īslaicīgas, bet atspoguļo sistēmiskas ģeopolitiskas un ekonomiskas pārmaiņas, uz kurām nepieciešams reaģēt stingri un tālredzīgi.
Tāpēc Komisija ierosina fundamentāli pārveidot ES budžetu, padarot to racionālāku, elastīgāku un palielinot tā ietekmi. Tas ievērojami uzlabos ES spēju īstenot pamatpolitiku, vienlaikus pievēršoties jaunām un nākotnes prioritātēm. Ar šo budžetu turpinās atbalstīt cilvēkus, uzņēmumus, dalībvalstis, reģionus, partnerus un, pats galvenais – Eiropas Savienības kopīgo nākotni.
Modernam ES budžetam ir vajadzīgi modernizēti un stabili ienākumu avoti. Tāpēc Komisija ierosina arī jaunus pašu resursus un esošo resursu pielāgojumus, kas radīs 58,5 miljardus EUR gadā un mazinās spiedienu uz valstu budžetiem.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Mūsu jaunais ilgtermiņa budžets palīdzēs aizsargāt Eiropas iedzīvotājus, stiprināt Eiropas sociālo modeli un padarīs mūsu Eiropas rūpniecību plaukstošu. Ģeopolitiskās nestabilitātes laikā budžets ļaus Eiropai veidot savu virzību saskaņā ar tās redzējumu un ideāliem. Budžets, kas atbalsta mieru un labklājību un veicina mūsu vērtības, ir labākais rīks, ko mēs varam izmantot šajos nenoteiktajos laikos.”
Jaunās DFS galvenās iezīmes
- Lielāka elastība visa budžeta ietvaros, lai Eiropa spētu rīkoties un ātri reaģēt, ja apstākļi negaidīti mainās vai ja ir jāpievēršas jaunām politikas prioritātēm.
- Vienkāršākas, racionālākas un saskaņotākas ES finanšu programmas, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu viegli atrast finansējuma iespējas un piekļūt tām.
- Vietējām vajadzībām pielāgots budžets, izmantojot valstu un reģionu partnerības plānus, kuru pamatā ir investīcijas un reformas, lai nodrošinātu mērķtiecīgu ietekmi tur, kur tas ir vissvarīgāk, un kuri nodrošina ātrāku un elastīgāku atbalstu lielākai ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai visā Savienībā.
- Spēcīgs impulss konkurētspējai, lai Eiropa nodrošinātu piegādes ķēdes, izvērstu inovāciju un būtu globālās sacensības par tīrām un viedām tehnoloģijām vadībā.
- Līdzsvarots jaunu pašu resursu kopums, kas nodrošina pienācīgus ieņēmumus mūsu prioritātēm, vienlaikus līdz minimumam samazinot spiedienu uz valstu publiskajām finansēm.
Komisijas priekšlikums ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu, ka ES finansējumu virza ES politiskās prioritātes, panākot rezultātus, ko nevar sasniegt valstu budžeti vieni paši.
Investīcijas cilvēkos, dalībvalstīs un reģionos
Jaunais ilgtermiņa budžets apvienos dalībvalstu un reģionu īstenotos ES līdzekļus saskaņā ar vienu saskaņotu stratēģiju, kuras centrā būs kohēzijas un lauksaimniecības politika. Šī stratēģija tiks īstenota, izmantojot valstu un reģionu partnerības plānus, kas būs vienkāršāki un labāk pielāgoti, lai maksimāli palielinātu katra eiro ietekmi. Tas, ka katrai dalībvalstij ir vienots plāns, kurā integrēti visi attiecīgie atbalsta pasākumi – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti darba ņēmējiem, lauksaimniekiem vai zvejniekiem, pilsētām vai lauku apvidiem, reģioniem vai valsts līmenim, – nodrošina Eiropas finansējuma daudz lielāku ietekmi un daudz efektīvāku izmantošanu. Tas ir visefektīvākais veids, kā atbalstīt Savienības teritorijas un kopienas. Tas nodrošina patiesu vienkāršošanu gan valsts iestādēm, gan tiešajiem saņēmējiem.
Plāni veicinās konverģenci un samazinās reģionālās atšķirības. Tajos tiks noteiktas investīcijas un reformas, lai labāk risinātu dalībvalstu un mūsu reģionu nākotnes problēmas.
Šie plāni tiks izstrādāti un īstenoti ciešā partnerībā starp Komisiju, dalībvalstīm, reģioniem, vietējām kopienām un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.
Turklāt tiks noteikta obligāta minimālā summa mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī aizsardzības pasākums, kas nodrošinās, ka tiem kopumā tiks piešķirts vismaz tikpat liels līdzekļu apjoms kā saskaņā ar pašreizējo kohēzijas finansējumu.
Tiks nošķirts ienākumu atbalsts lauksaimniekiem un zvejniekiem, aptverot vides pasākumus, ieguldījumus lauku saimniecībās, atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un riska pārvaldības instrumentus. Lauksaimniecības un lauku kopienu finansēšanas noteikumi būs vienkāršāki, arī attiecībā uz maksājumiem, kontrolēm un revīzijām.
Jaunie partnerības plāni atbalstīs kvalitatīvu nodarbinātību, prasmes un sociālo iekļaušanu visās dalībvalstīs, reģionos un nozarēs. Tie palīdzēs veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, atbalstīt spēcīgus sociālās drošības tīklus, sekmēt sociālo iekļaušanu, taisnīgumu starp paaudzēm un apkarot nabadzību. 14 % no valstu piešķīrumiem būs jāizmanto, lai finansētu reformas un investīcijas, kas uzlabo prasmes, novērš nabadzību, veicina sociālo iekļaušanu un atbalsta lauku apvidus.
Tiesiskuma ievērošana arī turpmāk nebūs apspriežams jautājums. Nosacītības regula turpinās aizsargāt visu ES budžetu pret tiesiskuma pārkāpumiem. Valstu un reģionu partnerības plānos būs iekļauti papildu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro tiesiskuma principus un Pamattiesību hartu.
Tiks ieviesta lielāka pārredzamība attiecībā uz ES budžeta līdzekļu saņēmējiem un rūpīgāka viņu pārbaude. Informācija par ES līdzekļu saņēmējiem tiks publicēta centralizētā datubāzē.
Izglītības un demokrātisko vērtību veicināšana
Ir būtiski palielināt ieguldījumus prasmēs, lai palīdzētu ES studentiem un darba ņēmējiem izmantot iespējas. Tajā pašā laikā ieguldījumi cilvēkos nozīmē atbalstīt dinamisku pilsonisko telpu un aizsargāt māksliniecisko un kultūras brīvību. Ilgtermiņa budžets turpinās ieguldīt prasmju, kultūras, mediju un vērtību jomā. Pastiprināta programma Erasmus+ būs prasmju savienības pamats. Mācību mobilitāte, solidaritāte un iekļautība arī turpmāk būs programmas pamatā. Spēcīga programma AgoraEU veicinās kopīgas vērtības, tostarp demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu, un atbalstīs Eiropas kultūras daudzveidību, tās audiovizuālās un radošās nozares, mediju brīvību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti.
Labklājības veicināšana, izmantojot konkurētspēju, pētniecību un inovāciju
Jauns Eiropas Konkurētspējas fonds 409 miljardu EUR apmērā ieguldīs stratēģiskās tehnoloģijās, sniedzot labumu visam vienotajam tirgum, kā ieteikts Letas un Dragi ziņojumos. Fonds, kas darbojas saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu un piedāvā vienotu vārteju finansējuma pretendentiem, vienkāršos un paātrinās ES finansējuma piešķiršanu un stimulēs privātās un publiskās investīcijas. Tā atbalsts tiks koncentrēts uz četrām jomām:
- pāreja uz tīru enerģiju un dekarbonizācija;
- digitālā pārkārtošanās;
- veselība, biotehnoloģijas, lauksaimniecība un bioekonomika;
- aizsardzība un kosmoss.
Fonds, piesaistot arī privātos līdzekļus, maksimāli palielinās katra izmantotā eiro ietekmi.
Ciešā saistībā ar Eiropas Konkurētspējas fondu labi zināmais ES pētniecības satvars, kura pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” ir 175 miljardi EUR, turpinās finansēt pasaules līmeņa inovāciju.
Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un Konkurētspējas fonds piedāvās atbalstu visam projekta investīciju periodam (no koncepcijas posma līdz izvēršanai) un samazinās gan izmaksas potenciālajiem saņēmējiem, gan laiku līdzekļu izmaksai.
Cilvēku aizsardzība un sagatavotības un noturības veidošana, lai risinātu jaunas problēmas
Ilgtermiņa budžets nodrošinās Eiropai ātrākus, efektīvākus un elastīgākus rīkus, lai izturētu satricinājumus un reaģētu uz jaunām problēmām. Tas turpinās veidot Eiropas noturību, finansējot sagatavotības savienību un sagatavojot to visiem krīzes pārvarēšanas posmiem: no novēršanas līdz reaģēšanai un atveseļošanai. Komisija ierosina jaunu īpašu krīzes mehānismu, no kura aizdevumos dalībvalstīm varēs novirzīt līdz 400 miljardiem EUR un kurš tiks aktivizēts, kad Savienību skars smagas krīzes. Turklāt valstu un reģionu partnerības atbalstīs investīcijas un reformas visās sagatavotības un krīžu pārvarēšanas jomās. Lauksaimniecības rezerve atbalstīs lauksaimniekus un vajadzības gadījumā stabilizēs tirgus.
Eiropas Konkurētspējas fonds arī uzlabos ES sagatavotību un stratēģisko autonomiju galvenajās nozarēs un tehnoloģiju jomās, attīstot rūpnieciskās spējas un finansējot progresīvās tehnoloģijas. Visbeidzot, tiks vēl vairāk stiprināts Savienības civilās aizsardzības mehānisms un Savienības atbalsts veselības ārkārtas situāciju gatavībai un reaģēšanai, integrējot veselības sagatavotības darbības.
Eiropas aizsardzība
Ilgtermiņa budžets palīdzēs izveidot Eiropas aizsardzības savienību, kas var sevi pasargāt, saglabāt savienotību un vajadzības gadījumā rīkoties ātri. No Eiropas Konkurētspējas fonda aizsardzības un kosmosa sadaļas tiks piešķirts 131 miljards EUR, lai atbalstītu investīcijas aizsardzībā, drošībā un kosmosā, un tas ES līmenī ir piecas reizes lielāks finansējums salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS. Dalībvalstīm un reģioniem to valstu un reģionu partnerības plānos būs iespēja brīvprātīgi un saskaņā ar reģionālajām vajadzībām un prioritātēm atbalstīt ar aizsardzību saistītus projektus. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta militārās mobilitātes atzars tiks palielināts desmitkārtīgi. Tas atbalstīs ieguldījumus divējāda lietojuma infrastruktūrā līdztekus civilajām investīcijām un sniegs būtisku stimulu kiberdrošībai, infrastruktūrai un aizsardzības attīstībai kopumā. Lai uzlabotu enerģētisko drošību, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nodrošinās finansējumu pārrobežu enerģētikas un transporta projektiem.
Jaunajā budžetā ir paredzēts arī palielināt finansējumu migrācijas pārvaldībai, lai nostiprinātu ES ārējās robežas un stiprinātu iekšējo drošību.
Tiks piešķirti 74 miljardi EUR, kas ir trīs reizes vairāk nekā finansējums iepriekšējā DFS. Dalībvalstis saņems Savienības atbalstu, lai ātri un efektīvi reaģētu uz norisēm uz vietas. Līdzekļi palīdzēs dalībvalstīm palielināt tiesībaizsardzības spējas tiešsaistē un bezsaistē, nodrošināt mūsu robežsargiem pareizos rīkus ārējo robežu aizsardzībai un īstenot taisnīgu un stingru migrācijas pārvaldības sistēmu saskaņā ar Migrācijas un patvēruma paktu.
Partnerību veidošana spēcīgākai Eiropai pasaulē
Šī jaunā daudzgadu finanšu shēma paredz pastiprinātu ārējo darbību, lai saskaņotu stratēģiskāku, uz vērtībām balstītu un ietekmīgāku pieeju paplašināšanās procesam, partnerībām un diplomātijai saskaņā ar ES stratēģiskajām interesēm.
Lai vienkāršotu ārējās darbības finansēšanu, instruments “Eiropa pasaulē”, kurš 2028.–2034. gada laikposmā aptvers 200 miljardus EUR, maksimāli palielinās ietekmi uz vietas un uzlabos ES ārējās darbības pamanāmību partnervalstīs. Tas ļaus ES budžetam palielināt atbalstu kandidātvalstīm un sagatavoties to pievienošanās procesam. Šim instrumentam būs īpaši paredzēta rezerve 15 miljardu EUR apmērā reaģēšanai uz jaunām krīzēm un neparedzētām vajadzībām.
Lai turpinātu Savienības nelokāmo atbalstu Ukrainai, 2028.–2034. gadā Ukrainai var tikt mobilizēti 100 miljardi EUR. Ņemot vērā vajadzību apmēru un neparedzamību, atbalsts Ukrainai tiks nodrošināts ar zināmu elastību. Atbalstu operācijām ar militāriem aspektiem turpinās segt no Eiropas Miera mehānisma.
Ierosinātais jaunais budžets arī turpinās finansēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības par kopējo summu 3,4 miljardi EUR apmērā, lai turpinātu palīdzēt sasniegt ES mērķus — saglabāt mieru, stiprināt starptautisko drošību, veicināt starptautisko sadarbību un attīstīt un konsolidēt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.
Jauni pašu resursi, kas atbilst mūsu kopīgajiem mērķiem
Lai Eiropa varētu rīkoties, tai ir jānodrošina arī mūsdienīga un daudzveidīga ieņēmumu plūsma. Tā savukārt radīs līdzekļus Eiropas prioritāšu finansēšanai, vienlaikus atmaksājot ES aizņēmumus NextGenerationEU ietvaros un samazinot valstu iemaksas ES budžetā. Šajā nolūkā Komisija nāk klajā ar pieciem jauniem pašu resursiem:
- ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS): no ETS1 gūto ieņēmumu mērķtiecīga korekcija tiek ieskaitīta ES budžetā. Paredzams, ka gadā vidēji tiks gūti aptuveni 9,6 miljardi EUR.
- Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM): no OIM gūto ieņēmumu mērķtiecīga korekcija tiek ieskaitīta ES budžetā. Paredzams, ka gadā vidēji tiks gūti aptuveni 1,4 miljardi EUR.
- Pašu resurss, kura pamatā ir nesavāktie e-atkritumi, tiks iegūts, piemērojot vienotu likmi nesavākto e-atkritumu apjomam. Paredzams, ka gadā vidēji tiks gūti aptuveni 15 miljardi EUR.
- Tabakas akcīzes nodokļa pašu resurss, kura pamatā ir likmes piemērošana tai minimālajai akcīzes nodokļa likmei, ko katra dalībvalsts īpaši piemēro tabakas izstrādājumiem. Paredzams, ka gadā vidēji tiks gūti aptuveni 11,2 miljardi EUR.
- Korporatīvais resurss Eiropai (CORE), ko veidos to uzņēmumu (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus) vienreizēja gada iemaksa, kuri darbojas un pārdod Eiropas Savienībā un kuru neto gada apgrozījums ir vismaz 100 miljoni EUR. Paredzams, ka gadā vidēji tiks gūti aptuveni 6,8 miljardi EUR.
Tiek lēsts, ka šie pieci jaunie pašu resursi kopā ar citiem šodien ierosinātās pašu resursu paketes elementiem radīs ieņēmumus aptuveni 58,5 miljardu EUR apmērā gadā (2025. gada cenās).
Turpmākie pasākumi
Lēmumu par jauno ES ilgtermiņa budžetu un ieņēmumu sistēmu dalībvalstis apspriedīs Padomē. DFS regulas pieņemšanai ir vajadzīgs vienprātīgs balsojums un jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Dažiem ieņēmumu daļas elementiem (jo īpaši jaunajiem pašu resursiem) ir vajadzīga vienprātīgs balsojums Padomē un dalībvalstu apstiprinājums saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Komisija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu panākt ātru vienošanos.
Vairāk informācijas
Tīmekļa vietne par NextGenerationEU
*Atjaunināts 22.07.25. plkst. 12:49
*Atjaunināts 17.07.25. plkst. 14:00
Citāti
Mūsu jaunais ilgtermiņa budžets palīdzēs aizsargāt Eiropas iedzīvotājus, stiprināt Eiropas sociālo modeli un padarīs mūsu Eiropas rūpniecību plaukstošu. Ģeopolitiskās nestabilitātes laikā budžets ļaus Eiropai veidot savu virzību saskaņā ar tās redzējumu un ideāliem. Budžets, kas atbalsta mieru un labklājību un veicina mūsu vērtības, ir labākais rīks, ko mēs varam izmantot šajos nenoteiktajos laikos.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
ES ir parādījusi, ka tā var rīkoties izlēmīgi un vērienīgi – gan pandēmijas laikā, gan saistībā ar karu Ukrainā. Turpināsim šādi rīkoties un arī šoreiz pierādīsim, ka Eiropa kopīgiem spēkiem un atbilstošiem līdzekļiem var gūt rezultātus, lai turpmākajos gados izveidotu neatkarīgu Eiropu.
Pjotrs Serafins, budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes komisārs
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 16. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā