Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar vienotā tirgus stratēģiju vēl jo vienkārša, netraucēta un spēcīga Eiropas iekšējā tirgus radīšanai. Stratēģija iezīmē drosmīgas darbības, kuru mērķis ir samazināt līdzšinējos šķēršļus, kas kavē ES iekšējo tirdzniecību un investīcijas, palīdzēt MVU darboties un paplašināt darbības mērogu un, veicinot digitalizāciju, palīdzēt uzņēmumiem. Tā aicina dalībvalstis ar savu ieguldījumu ES tirgu padarīt par uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem labāko izvēli.
Mūsdienu pasaulē, ko raksturo ekonomiska nestabilitāte un tirdzniecības spriedze, ES tirgus ir pirmais mūsu konkurētspējas virzītājspēks. Kopš izveides ES tirgus Savienības iekšzemes kopproduktu ir palielinājis vismaz par 3–4 % un radījis 3,6 miljonus darbvietu. Tālāka vienotā tirgus pilnveide jau gūtos ieguvumus divkāršotu.
Vienotā tirgus stratēģijā galvenā uzmanība ir veltīta vairākām prioritātēm:
Nojaukt šķēršļus: atzīstot, ka jāstrādā pie visu šķēršļu likvidēšanas, stratēģija ir vērsta uz to, lai aizvāktu uzņēmumu ziņotos 10 nelabvēlīgākos šķēršļus, proti, “dēmonisko desmitu”: uzņēmumu izveides un darbības sarežģītību; ES noteikumu sarežģītību; dalībvalstu līdzatbildības trūkumu; ierobežojumus profesionālo kvalifikāciju atzīšanā; kopīgu standartu trūkumu; noteikumu par iepakojumu nesaskanību; ražojumu neatbilstību; ierobežojumus un atšķirības valsts pakalpojumu regulējumā; apgrūtinošus noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā zema riska nozarēs; tādu patērētāja cenu sadārdzinātāju kā nepamatoti teritoriāli piegādes ierobežojumi.
Nosauktie šķēršļi preču un pakalpojumu brīvu apriti kavē visvairāk un uzņēmumiem un iedzīvotājiem apgrūtina iespējas Eiropas vienoto tirgu izmantot visā pilnībā. Tie ir atrasti, daudzpusīgi apspriežoties ar ieinteresētajām personām. To likvidēšana sekmēs drošu ražojumu brīvu apriti, pakalpojumu sniegšanu pāri robežām un vienkāršotu uzņēmuma izveidi un darbību visā Eiropas Savienībā.
Ieviest jaunu dinamismu Eiropas pakalpojumu nozarē: lielāko Eiropas ekonomikas daļu veido pakalpojumi, bet to pārrobežu tirdzniecība stagnē. Stratēģija ir vērsta uz konkrētām pakalpojumu nozarēm un ierosina:
- nākt klajā ar Būvniecības pakalpojumu likumu un jaunu ES piegādes likumu, kuri modernizētu gan būvniecības, gan pasta un paku nozares noteikumus;
- sekmēt tādus ar rūpniecību saistītus pakalpojumus kā uzstādīšana, apkope un remonts;
- atbalstīt dalībvalstis reglamentētu uzņēmējdarbības pakalpojumu atbrīvošanā no nevajadzīga regulējuma.
Visas šīs darbības būs līdzšinējo enerģētikas, telekomunikāciju, transporta un finanšu pakalpojumu nozaru iniciatīvu papildinājums.
Atbalstīt MVU attīstību un izaugsmi: lai līdzētu MVU maksimāli izmantot vienotā tirgus mēroga iespējas, Komisija ievieš jaunu mazo vidējas kapitalizācijas uzņēmumu (MVKU) definīciju, šiem MVKU dodot arī dažas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtās priekšrocības. Stratēģijā ir ierosināts “MVU ID” – tiešsaistes rīks, ar ko iespējams vienkārši pārbaudīt, vai ir MVU statuss. Turklāt pasākumus, kas atbalsta un atvieglo MVU darbību pārrobežu tirdzniecībā, veicinās MVU sūtņu tīkls. Šīs jaunās iniciatīvas tiek publicētas kopā ar jaunāko gada ziņojumu par Eiropas MVU, kurā uzsvērtas gaidas, ka augs MVU pievienotā vērtība un arī nodarbinātība.
Vienkāršot spēkā esošos noteikumus un par normu padarīt digitalizāciju: īstenojot apņemšanos uzņēmumiem samazināt regulatīvo un administratīvo slogu, Komisija šodien publicē arī uz to vajadzībām orientētu ceturto vienkāršošanas paketi Omnibus. Pasākumi uzņēmumu gada administratīvās izmaksas samazina par 400 miljoniem euro. Cita starpā uzņēmumi varēs dokumentu iesniegšanas pienākumus (tos uzliek daži harmonizēti ES tiesību akti, kas reglamentē ražojumus) izpildīt un instrukcijas par ražojumiem sniegt nevis papīra formātā, bet digitāli.
Uzlabot līdzatbildību par vienoto tirgu: lai vienotā tirgus priekšrocības padarītu reālākas, ir svarīgi kopā ar dalībvalstīm palielināt politisko līdzatbildību. Tālab dalībvalstīm būtu jāieceļ augsta līmeņa vienotā tirgus pārstāvis (“Sherpa”), kurš pārraudzītu ES vienotā tirgus noteikumu piemērošanu. Dalībvalstis tiek arī mudinātas likvidēt šķēršļus vienotajam tirgum, novērtējot savu tiesību aktu projektu proporcionalitāti.
Konteksts
Kopš vienotā tirgus izveides pirms vairāk nekā 30 gadiem tas bijis spēcīgs Eiropas izaugsmes, labklājības un solidaritātes katalizators. Ar 26 miljoniem uzņēmumu un 450 miljoniem patērētāju Eiropa mūsdienās ir otrais lielākais pasaules tirgus, kura IKP ir 18 triljoni eiro, veidojot 18 % no pasaules ekonomikas.
Jaunā vienotā tirgus stratēģija tieši reaģē uz Eiropadomes lūgumu, kas 2024. gada aprīlī Komisiju aicināja līdz 2025. gada jūnijam izstrādāt horizontālu vienotā tirgus stratēģiju. Par konkurētspēju atbildīgie ministri aicinājumu apstiprināja, lūdzot Komisiju iesniegt detalizētu rīcības ceļvedi ar skaidru grafiku. Šie lūgumi atspoguļoja secinājumus, kuriem līdzīgi bija izteikti Enriko Letas un Mario Dragi 2024. gada ziņojumos un pašas Komisijas 2025. gada ziņojumā par vienoto tirgu un konkurētspēju, kuros uzsvērts, ka Eiropas konkurētspējai un noturībai izšķirīgi svarīga ir patiesi integrēta vienotā tirgus izveide.
Vairāk informācijas:
Stratēģija, kā vienoto tirgu padarīt vienkāršu, netraucētu un spēcīgu
Citāti
Mūsdienu nestabilajā pasaulē pirmajiem eiropiešu partneriem jābūt pašiem eiropiešiem. Ir pienācis laiks Eiropas uzņēmumiem pirms “starptautiskošanās” “eiropeizēties”. Šodien pieņemtā stratēģija vienoto tirgu dara vienkāršu, netraucētu un spēcīgu, atvieglojot uzņēmumiem ikdienu un likvidējot galvenos šķēršļus, kas joprojām kavē ES iekšējo tirdzniecību. Šodien pieņemtā stratēģijā satur jaunu pieeju un metodi. Mūsu kopīgie centieni spēj panākt, ka vienotais tirgus – Eiropas ekonomiskais un sociālais stūrakmens – visiem sniedz vairāk labuma.
Stefans Sežurnē, priekšsēdētājas izpildvietnieks uzplauksmes un industriālās stratēģijas jautājumos
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 21. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā