Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 2. februārisPārstāvniecība Latvijā

Zaļā kursa industriālais plāns: panākt, ka Eiropas klimatneitrālā industrija izvirzās vadībā

Floating solar park in Dessel, Belgium

Šodien Komisija nāk klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas klimatneitrālās industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pāreju uz klimatneitralitāti. Plāna mērķis ir nodrošināt labvēlīgākus apstākļus tādu klimatneitrālu tehnoloģiju un produktu ES ražošanas jaudas izvēršanai, kas vajadzīgi Eiropas vērienīgo klimatisko mērķrādītāju sasniegšanai.

Plāna pamatā ir iepriekšējās iniciatīvas, un tas balstās uz ES vienotā tirgus stiprajām pusēm, papildinot pašreizējos Eiropas zaļajā kursā un REPowerEU ietvertos centienus. Plāns balstās uz šādiem četriem pīlāriem: prognozējama un vienkāršota normatīvā vide, paātrināta piekļuve finansējumam, prasmju pilnveidošana un atvērta tirdzniecība noturīgām piegādes ķēdēm.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Mums ir vienreizēja iespēja ātri, vērienīgi un ar mērķa apziņu virzīties uz priekšu, lai nodrošinātu ES industriālo līderību strauji augošajā klimatneitrālu tehnoloģiju nozarē. Eiropa ir apņēmības pilna uzņemties vadošo lomu tīro tehnoloģiju revolūcijā. Vienkāršāks un ātrāks regulējums nodrošinās to, ka mūsu uzņēmumi un cilvēki varēs prasmes likt lietā kvalitatīvās darbvietās un inovācijas ievirzīt masveida ražošanā. Labāka piekļuve finansējumam ļaus strauji paplašināties svarīgām tīro tehnoloģiju nozarēm.

Prognozējama un vienkāršota normatīvā vide

Plāna pirmais pīlārs paredz vienkāršāku tiesisko regulējumu.

Komisija ierosinās Klimatneitrālas industrijas aktu, kurš izvirzīs klimatneitrālas industriālās jaudas mērķus un nodrošinās tiesisko regulējumu, kas piemērots tās ātrai izvēršanai, proti, nodrošinās vienkāršotu un paātrinātu atļauju izdošanu, veicinās Eiropas stratēģiskos projektus un izstrādās standartus, kas atbalstīs tehnoloģiju izvēršanu vienotajā tirgū.

Regulējumu papildinās Kritiski svarīgu izejvielu akts, kas nodrošinās pietiekamu piekļuvi šādām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem, kuri ir ļoti vajadzīgi svarīgu tehnoloģisko risinājumu ražošanā, un elektroenerģijas tirgus modeļa reforma, kas patērētājiem nodrošinās zemākas atjaunīgo energoresursu izmaksas.

Ātrāka piekļuve finansējumam

Plāna otrais pīlārs paātrinās investīcijas un finansējumu tīro tehnoloģisko risinājumu ražošanai Eiropā. Publiskais finansējums apvienojumā ar turpmāku progresu Eiropas kapitāla tirgu savienības izveidē var atraisīt tādus milzīgus privātā finansējuma apjomus, kas vajadzīgi zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Konkurences politikas ietvaros Komisijas mērķis ir vienotajā tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus atvieglojot dalībvalstīm iespējas piešķirt atbalstu, kas nepieciešams zaļās pārkārtošanās paātrināšanai. Šajā nolūkā, lai paātrinātu un vienkāršotu atbalsta piešķiršanu, Komisija ar dalībvalstīm apspriedīsies par grozīto valsts atbalsta krīzes un pārejas pagaidu regulējumu un pārskatīs Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, ņemot vērā zaļo kursu un palielinot paziņošanas robežvērtības zaļo investīciju atbalstam. Tas cita starpā palīdzēs vēl vairāk racionalizēt un vienkāršot visas Eiropas interesēs esošu svarīgu projektu apstiprināšanu.

Komisija arī atvieglos esošo ES līdzekļu izmantošanu tīru tehnoloģiju inovācijas finansēšanai, ražošanai un izvēršanai. Komisija arī pēta veidus, kā panākt lielāku kopējo finansējumu ES līmenī, lai atbalstītu investīcijas klimatneitrālu tehnoloģisko risinājumu ražošanā, balstoties uz notiekošo investīciju vajadzību novērtēšanu. Lai rastu risinājumu ātra un mērķorientēta atbalsta sniegšanai, Komisija īstermiņā sadarbosies ar dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot REPowerEUInvestEU un Inovāciju fondam. Vidējā termiņā daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas kontekstā līdz 2023. gada vasarai Komisija plāno sniegt strukturālu atbildi uz investīciju vajadzībām, ierosinot izveidot Eiropas Suverenitātes fondu.

Lai palīdzētu dalībvalstīm piekļūt REPowerEU līdzekļiem, Komisija šodien pieņēma jaunus norādījumus par atveseļošanas un noturības plāniem, kuros izskaidrots esošo plānu grozīšanas process un REPowerEU nodaļu sagatavošanas kārtība.

Prasmju pilnveidošana

Tā kā zaļā pārkārtošanās varētu ietekmēt 35–40 % darbvietu, labi apmaksātām, kvalitatīvām darbvietām nepieciešamo prasmju pilnveidošana būs Eiropas Prasmju gada prioritāte, un plāna trešais pīlārs būs vērsts uz to.

Lai attīstītu prasmes uz cilvēkiem orientētas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, Komisija ierosinās izveidot klimatneitrālas industrijas akadēmijas, kas stratēģiskās nozarēs izvērsīs prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas. Tā arī apsvērs, kā pieeju “prioritāte prasmēm”, kura atzīst faktiskās prasmes, apvienot ar esošajām pieejām, kuras balstās uz kvalifikācijām, un kā atvieglot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi ES darba tirgiem prioritārās nozarēs, kā arī ierosinās pasākumus, kas atvieglo un saskaņo publiskā un privātā finansējuma izmantošanu prasmju attīstīšanai.

Atvērta tirdzniecība noturīgām piegādes ķēdēm

Ceturtais pīlārs paredzēs globālu sadarbību un tirdzniecības darbību zaļās pārkārtošanās interesēs atbilstīgi godīgas konkurences un atvērtas tirdzniecības principiem, balstoties uz sadarbību ar ES partneriem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbu. Šajā nolūkā Komisija, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, turpinās attīstīt ES brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu un citu veidu sadarbību ar partneriem. Tā arī izpētīs iespēju izveidot kritiski svarīgu izejvielu klubu, kurā izejvielu patērētāji un resursiem bagātas valstis varēs apvienoties nolūkā nodrošināt globālu piegādes drošību, izmantojot konkurētspējīgu un diversificētu industriālo bāzi, un izveidot tīru tehnoloģiju / klimatneitralitātes industriālās partnerības.  

Komisija arī aizsargās vienoto tirgu no negodīgas tirdzniecības prakses tīro tehnoloģiju nozarē un izmantos savus instrumentus, lai nodrošinātu, ka ārvalstu subsīdijas nekropļo konkurenci vienotajā tirgū, arī tīro tehnoloģiju nozarē.

Vispārīga informācija

Eiropas zaļais kurss, ar ko Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā juridiski saistošā veidā ir formulēta ES apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam – starpposma mērķrādītāju, kas paredz vismaz par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku Eiropas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no tās spējas izstrādāt un saražot tīro tehnoloģiju risinājumus, kas šo pāreju darīs iespējamu.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā Pasaules Ekonomikas forumā 2023. gada janvārī Davosā paziņoja, ka Eiropas Zaļā kursa industriālais plāns ir iniciatīva, kuras mērķis ir palielināt ES konkurētspēju, izmantojot investīcijas tīrās tehnoloģijās, un turpināt rādīt priekšzīmi virzībā uz klimatneitralitāti. Tā ir arī atbilde uz Eiropadomes aicinājumu Komisijai līdz 2023. gada janvāra beigām nākt klajā ar priekšlikumiem mobilizēt visus relevantos valstu un ES instrumentus un uzlabot investīciju pamatnosacījumus ar mērķi nodrošināt ES noturību un konkurētspēju.

Plašāka informācija

Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam

Valsts atbalsts: priekšlikums par krīzes un pārejas pagaidu regulējumu

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Eiropas zaļais kurss

Eiropas industriālā stratēģija

Norādījumi par REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānu kontekstā 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 2. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā