Rīgā bāzētā animācijas studija “Panic” veido animētas reklāmas klientiem visā pasaulē un ir tuvu savam mērķim – kļūt par vienu no Rietumeiropas top 20 studijām. Jau tagad Latvijas studijai savas reklāmas uztic “Nike”, “Spotify”, “Netflix”, “Luka Dončič Foundation” un citi, vēsta raidījums “Uzrāviens”.
Kultūras un radošo industriju pārstāvošā Panic ir pilna servisa animācijas studija, kas rūpējas par klientu reklāmām no idejas līdz gala rezultātam. Uzņēmums savu ceļu sāka īstajā laikā. Proti, 2014. gadā jaunuzņēmumi sāka aktīvi izmantot animāciju – īsus, skaidrojošus video, kuru mērķis ir vienkāršā un saprotamā veidā izstāstīt, ko produkts vai pakalpojums dara un kāpēc tas ir noderīgs, un tie meklēja jaunas studijas, kurām uzticēt šo video veidošanu.
Šobrīd Latvijas animācijas studijas klientu sarakstā ir ne vien jaunuzņēmumi, bet visiem zināmas lielas kompānijas. Taču sākums nebūt nebija vienkāršs.
“Neviens jau mums nevarēja iedot ceļa karti, neviens nezināja, kā sameklēt lielos klientus,” teic “Panic” līdzīpašniece Rita Šteimane.
Turklāt katrā pasaules daļā sistēma cita. Piemēram, ASV nepieciešami aģenti, kas strādā kā vidutājs starp aģentūru un studiju. Savukārt Eiropas uzņēmējiem šādi pārstāvji nepatīk – te jāveido citas attiecības. “Tā mēs šo sīpolu lobām kārtu pa kārtai. Nevienā brīdī nevari strādāt ar vienu stratēģiju – jāpielāgojas, jāeksperimentē,” uzsver R. Šteimane.
Arī radošajā jomā jāseko līdzi tendencēm, jābūt multimāksliniekiem, jo katrs uzdevums ir citādāks. Šobrīd daudzās jomās liela aktualitāte ir mākslīgais intelekts. Protams, arī “Panic” to izmanto, bet ne animācijas veidošanā.
“Mēs ticam cilvēka veidotām animācijām. Mums ir vieta tirgū, kur autentiskums būs lielāka vērtība,” ir pārliecināts “Panic” līdzīpašnieks Gints Gūtmanis.
“Panic” iepērkas Amsterdamā
Šī gada pavasarī “Panic” iegādājās Amsterdamas animācijas studiju “Kingdom of Something”, ar kuru sadarbojušies jau iepriekš, veidojot “Samsung” un “Bloomberg” reklāmas. Šāds lēmums ir pragmatisks ar tālejošu mērķi – apvienojot abu uzņēmumu radošos portfolio, būs lielākas izredzes asajā konkurencē starptautiskajā tirgū.
“Mums bija īsts realitātes brīdis, kad meklējām pirmos pārstāvjus ASV, un mums teica – man šobrīd vienas jūdzes radiusā ir 30 animācijas studija kā jūsējā. Kāpēc izvēlēties pārstāvēt jūs?” atceras R. Šteimane.
Cits izaicinājums ir mērogs. “Mēs esam maza studija, cik daudz lielo projektu var izveidot gadā? Trīs, četri jau ir labs rādītājs. Bet klienti neprasa vienu “Nike” projektu, viņi grib redzēt pieredzi. Parādi piecus “Nike” projektus!” jautājuma aktualitāti ieskicē R. Šteimane.
Par sevi jāmāk pastāstīt
“Panic” kā reklāmas profesionāļi prot arī stāstīt par sevi – radošā brīvībā tapušās animācijas ar tēlu Bertholdu galvenajā lomā ieguvušas gan balvas, gan palīdz aizraujoši izstāstīt studijas stāstu potenciālajiem klientiem.
“Mārketingam tiešām pievēršam lielu nozīmi, un to pašu dara arī mūsu konkurenti,” teic R. Šteimane.
Par saviem darbiem ir jāstāsta, un nepietiek ar sociālajiem tīkliem, kur katram ir savs burbulis. “Reizēm nākas arī upurēties, ignorējam īstermiņa finanses, jo, ja redzam, ka projekts ir vērtīgs portfolio, tas mūs aizvedīs tālāk. Tad mēs tam pieejam kā investīcijai un ziedojam resursus,” skaidro G. Gūtmanis.
Vairāk nekā 90% eksports
“Eksports ir vairāk nekā 90%, strādājam ar visu pasauli no Jaunzēlandes līdz Kalifornijai,” stāsta R. Šteimane.
Strādājot Eiropas mērogā, radošajiem uzņēmumiem ir pieejams Kultūras un radošo industriju ekspertu grupas atbalsts. 48 ekspertu grupa 28 valstīs palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paplašināties eksporta tirgos un īstenot savas pamatvērtības – orientēties uz klientu, padziļinātu nozares ekspertīzi un sadarbībā balstītu partnerību.
Radošā industrija ir nozīmīga ekonomikas daļa
Kultūras un radošo industriju nozare Eiropā veido aptuveni 3,95% no Eiropas Savienības (ES) pievienotās vērtības un nodarbina apmēram astoņus miljonus cilvēku. Tie strādā aptuveni 1,2 miljonos uzņēmumu, no kuriem vairāk nekā 99,9% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Kultūras un radošo industriju ekosistēma ietver daudz un dažādas nozares, kas būtiski veicina inovācijas un radošumu citās nozarēs. Turklāt šai ekosistēmai var būt izšķiroša loma ilgtspējīgu pārmaiņu nodrošināšanā kopienās un Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā vietējā līmenī.
Galvenais un vienīgais kultūras un radošo nozaru atbalstīšanas instruments ES ir programma “Radošā Eiropa”. Tās budžets ir vairāk nekā 2,4 miljardi eiro. Šī programma darbosies līdz 2027. gadam un veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju. Turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas.
***
Šī publikācija tapusi saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījumu ciklu “Uzrāviens”, kas veidots ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Lai informētu par daudzveidīgo Eiropas Savienības iniciatīvu kopumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Raidījums stāsta par Eiropas Savienības radītajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai – ieguldījumiem inovācijās, digitalizācijai, ilgtspējas un eksporta attīstībai, normatīvās bāzes pilnveidošanai, kas atvieglo uzņēmējdarbību un veicina konkurētspēju.
Informācija par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām Latvijas uzņēmējiem pieejama tīmekļvietnē business.gov.lv.