Eiropas Savienībā (ES) enerģētikas digitalizācija, atjaunojamie resursi un elastīgs elektroenerģijas tirgus šobrīd ir starp galvenajām politikas prioritātēm. Strauji augošais cenu svārstību apjoms un nepieciešamība efektīvāk izmantot saražoto enerģiju rada jaunas biznesa iespējas uzņēmumiem, kas spēj apvienot tehnoloģijas un enerģētiku. Latvijā radītais jaunuzņēmums “Engycell” attīsta risinājumu tieši šajā jomā – vienā no ES stratēģiski svarīgākajiem sektoriem –, ar mērķi izmantot arī vienotā tirgus sniegtās priekšrocības un paplašināt darbību Eiropā. “Engycell” izmanto enerģijas tirgus svārstības kā biznesa iespēju – uzkrāt elektrību brīžos, kad tā ir lēta, un pārdot, kad cena pieaug. Uzņēmums izstrādā digitālu platformu, kas automatizē šo procesu un palīdz uzņēmumiem gūt peļņu no bateriju sistēmām, vēsta jaunais televīzijas raidījums “Uzrāviens”.
Enerģētikas tirgus Eiropā kļūst arvien dinamiskāks – pieaug atjaunojamās enerģijas īpatsvars un cenu svārstības. Baltijas valstis arī nu jau gadu ir atslēgušās no Krievijas elektrības tīkla BRELL un pieslēgušās Eiropas kopējam tīklam. Tieši šādos mainīgos apstākļos īpaši nozīmīgas kļūst bateriju uzkrāšanas sistēmas jeb BESS. Engycell risinājums apvieno vairākas funkcijas vienā platformā – tas ne tikai kontrolē bateriju darbību, bet arī analizē tirgu un automātiski pieņem lēmumus par izdevīgāko brīdi enerģijas pirkšanai vai pārdošanai.
Uzņēmuma sākums gan nebija veiksmīgs – komanda sākotnēji mēģināja ražot baterijas, taču, saskaroties ar spēcīgo konkurenci no Ķīnas, atmeta šo ideju.
“Engycell” līdzdibinātāja Egija Gailuma:
Loģiski domājot – tu nevari saražot baterijas lētāk nekā Ķīnā. Bet uzņēmēja daba ir tāda – tu tomēr skrien ar galvu sienā un domā, ka varēsi.
Tā vietā jaunuzņēmums nolēma fokusēties uz programmatūru un enerģijas tirgus algoritmiem. Šī pieeja izrādījās veiksmīga – šobrīd “Engycell” klientu vidū ir rūpnīcas, noliktavas, kā arī saules un vēja parki.
2024. gadā dibinātais jaunuzņēmums attīstību sācis ar pašu kapitālu, vēlāk piesaistot 420 tūkstošus eiro finansējumu, tostarp no “Change Ventures” un 170 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības programmas “NextGenerationEU”, kas vērsta uz inovāciju un ilgtspējīgu risinājumu attīstību.
“Engycell” ambīcijas ir lielas – tas mērķē paplašināties citos tirgos, galvenokārt Eiropā. Nākamais lielais tirgus, ko uzņēmums ir noskatījis, ir Lielbritānija, jo tajā ir lielas enerģijas tirgus svārstības. “Dažos gadījumos vēja parki tur pat saņem kompensācijas, lai apturētu elektrības ražošanu, jo sistēma nespēj uzņemt visu saražoto enerģiju,” izpētījusi E. Gailuma.
Kas attiecas uz enerģētikas tirgus attīstību Eiropā, Eiropas Komisija plāno drīzumā publicēt Stratēģisko ceļa karti digitalizācijai un mākslīgajam intelektam enerģētikas nozarē. Ilgtermiņā ES plāno turpināt attīstīt integrētu enerģijas tirgu, kas izmaksu ziņā ir efektīvākais veids, kā nodrošināt ES iedzīvotājiem drošas, ilgtspējīgas un pieejamas enerģijas piegādes. Kopīgi enerģijas tirgus noteikumi un pārrobežu infrastruktūra ļauj enerģiju ražot vienā ES valstī un piegādāt citā. ES iekšējais enerģijas tirgus patērētājiem ik gadu ietaupa 34 miljardus eiro. Šis ietaupījums līdz 2030. gadam varētu pieaugt līdz 40–43 miljardiem eiro.
Noskaties raidījuma “Uzrāviens” sēriju par “Engycell”:
Šī publikācija tapusi saistībā ar LTV raidījumu ciklu “Uzrāviens”, kas veidots ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Lai informētu par daudzveidīgo Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu kopumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Raidījums stāsta par ES radītajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai – ieguldījumiem inovācijās, digitalizācijai, ilgtspējas un eksporta attīstībai, normatīvās bāzes pilnveidošanai, kas atvieglo uzņēmējdarbību un veicina konkurētspēju.
Informācija par ES piedāvātajām iespējām Latvijas uzņēmējiem pieejama: business.gov.lv.