Latvijā bāzētā starptautiski orientētā kino un reklāmas producēšanas uzņēmuma “Film Angels Studio” galvenais darbības virziens ir eksports un kopprojekti ar ārvalstu partneriem gan Eiropā, gan Āzijā. “Film Angels Studio” darbi redzami arī straumēšanas platformā “Netflix”, ziņo raidījums “Uzrāviens”.
Film Angels Studio sākās ar reklāmu filmēšanu 2000. gadu sākumā. Trumpis bija četri režisori, kas tikko atgriezušies mājās no studijām ārpus Latvijas – Anna Viduleja, Jānis Putniņš, Jānis Nords un Gatis Šmits. Arī producents Jānis Kalējs tikko bija atgriezies no Kanādas, bet Ivo Ceplevičs viņiem pievienojās ar pieredzi reklāmas aģentūrā. Tolaik visi četri režisori izveidoja filmu “Vogelfrei”, par ko studija saņēma trīs Lielā Kristapa balvas – nozīmīgāko atzinību Latvijas kino nozarē.
Uzticības bizness
Filmu veidošana un reklāmas producēšana ir uzticības bizness – jādibina kontakti, un informācija tiek nodota no mutes mutē. Taču tas, ka “Film Angels Studio” ir biznesā jau vairāk nekā 20 gadus, nenozīmē, ka kontaktu veidošanai pielikts punkts.
“Šis darbs – klauvēšana pie durvīm – nekad nebeidzas. Nāk jauni cilvēki, jaunas paaudzes, un Latvija visu laiku jāatklāj no jauna,” teic J. Kalējs. Tāpēc katru gadu jābrauc uz filmu tirgiem un jābūt klātesošiem pasaules filmu industrijas galvenajos notikumos.
“Tomēr tā uzticamība ir personīga – es uzticos tev. Ja mēs kopā taisīsim projektu, kas maksā sešus miljonus, tad nevar tā tikai internetā sazināties. Tur vajag satikties, iepazīties. Finansētājiem tā ir rutīna,” skaidro J. Kalējs.
Stāstot par attiecību veidošanu, I. Ceplevičs atceras gadījumu no pirmās Japānas filmas uzņemšanas Latvijā. Kāds apakšuzņēmējs bija izveidojis neadekvāti lielu tāmi. Kad I. Ceplevičs uz to norādīja, viņam teica, ka japāņi nekad te vairs neatbrauks, tāpēc esot jāizmanto iespēja. Viņš to nepieļāva: “Es tā nevaru, neesmu tāds cilvēks.” Un tieši japāņu partneri “Film Angels Studio” ieteica korejiešiem, un šobrīd notikuši jau astoņi kopprojekti sadarbībā ar Dienvidkoreju. Šobrīd straumēšanas vietnē “Netflix” skatāma Dienvidkorejas spiegu filma “Humint”, kur daudzos kadros var atpazīt Latviju.
Tāpat kā līdzīgi uzņēmumi visā pasaulē, “Film Angels Studio” strādā uz projektu bāzes un darbs ir neparedzams. Taču I. Ceplevičs atzīst, ka viņam patīk gan šis adrenalīns, gan starptautiskā darba vide.
“Tas darbs ir tāds, ka nav divu vienādu projektu. It kā varētu domāt – iemācies filmēt filmu un visas veido līdzīgi, bet tā nav,” viņš uzsver.
Latvijas nelielais izmērs ir pluss
Latvija bija pirmā valsts Ziemeļeiropā, kas ieviesa sistēmu, kur producenti, filmējot filmu Latvijā, pēc tam saņem daļu no iztērētās naudas. Šobrīd gan Latvijas piedāvājums finansiāli atpaliek no kaimiņvalstīm un Skandināvijas, tomēr ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā turpinās. Latvijas priekšrocības līdz ar laiku mainās, jo mainās arī reklāmu un filmu producentu prasības.
“Tā loģika ir vienmēr meklēt vietu, finanses un grupu. Man nepatīk teikt, ka pie mums brauc tikai tāpēc, ka esam lētāki. Aptuveni 95% klientu svarīgākais ir kvalitatīvs serviss, un zemāka cena ir drīzāk papildu priekšrocība. Arī mūsu nelielais izmērs ir pluss: no rīta var būt pilsētas centrā, pusdienlaikā pie jūras un vakarā baudīt saulrietu mežā,” skaidro J. Kalējs.
Mazie attālumi Latvijā ir būtiska priekšrocība, jo filmēšanā katra diena un katra stunda nozīmē izmaksas. Piemēram, Latvija konkurēja ar Rumāniju kādas vampīrfilmas uzņemšanā, kurai bija nepieciešamas viduslaiku pilis. Lai gan Rumānijas vēsturiskie pieminekļi ir vizuāli iespaidīgāki nekā Latvijā, izšķiroša bija praktiska iespēja ātri nokļūt no Rīgas līdz Bauskai, atsverot vairāk nekā 700 kilometru pārbraucienus pa kalnaino Rumāniju.
Šobrīd Eiropas Komisijas fokusā ir vienotais tirgus, kura dēļ Eiropa turpmākajos gados kļūs aizvien saistošāka starptautiskām sadarbībām. Eiropas mērķis ir nodrošināt stabilu uzņēmējdarbības vidi ar spēcīgām iestādēm un pilnīgu apņemšanos ievērot tiesiskumu. Iecerēts arī plašs atbalsts radošajām nozarēm.
Eiropa atbalsta radošumu
“Film Angels Studio” veido kopproduktus ar citām Eiropas studijām, izmantojot kultūras atbalsta fondu “Eurimages“. Šo fondu 1989. gadā izveidoja Eiropas Padome, lai veicinātu Eiropas filmu nozares attīstību. “Eurimages” galvenokārt finansē starptautiskas kopražojuma filmas, palīdzot filmu veidotājiem no dažādām Eiropas valstīm sadarboties vienā projektā. Vēsturiski “Eurimages” ir atbalstījis simtiem godalgotu filmu, palīdzot Eiropas kino nozarei konkurēt globāli un vienlaikus saglabājot vietējo kultūru.
Tāpat atbalstu radošo industriju uzņēmumiem sniedz programma “Radošā Eiropa”. Šī programma piedāvā iespēju māksliniekiem radīt visai Eiropai un pasaulei saistošu un uzrunājošu audiovizuālo materiālu. Vienlaikus “Radošā Eiropa” mērķis ir aizsargāt Eiropas kultūras daudzveidību, stiprinot radošo industriju globālo konkurētspēju un ilgtspēju. Atbalstu šajā programmā jau ir guvuši tūkstošiem projektu, un līdz 2027. gadam “Radošā Eiropa” kopējais budžets pārsniedz 2,4 miljardus eiro.
***
Šī publikācija tapusi saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījumu ciklu “Uzrāviens”, kas veidots ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Lai informētu par daudzveidīgo Eiropas Savienības iniciatīvu kopumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Raidījums stāsta par Eiropas Savienības radītajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai – ieguldījumiem inovācijās, digitalizācijai, ilgtspējas un eksporta attīstībai, normatīvās bāzes pilnveidošanai, kas atvieglo uzņēmējdarbību un veicina konkurētspēju.
Informācija par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām Latvijas uzņēmējiem pieejama tīmekļvietnē business.gov.lv.