Latvijas jaunuzņēmums “WeedBot” ir izstrādājis ar mākslīgo intelektu vadītu iekārtu nezāļu apkarošanai, kas ar lāzertehnoloģiju iznīcina nezāles burkānu laukos. Sešu gadu laikā pētniecības ideja ir pārtapusi komerciālā produktā, un šopavasar uzņēmums pārdevis pirmo iekārtu bioloģiskajam burkānu audzētājam Beļģijā, ziņo raidījums “Uzrāviens”.
Latvijas jaunuzņēmums WeedBot ir izcils piemērs, kā ļoti klasisku nodarbi var pilnībā mainīt mākslīgais intelekts. Tas saskan ar Eiropas Savienības (ES) mērķi kļūt par pasaules līderi MI jomā. 2025. gada februārī Parīzē notikušajā mākslīgā intelekta rīcības samitā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka šīs iniciatīvas mērķis ir pārvērst Eiropas spēcīgās tradicionālās nozares un tās izcilo talantu kopumu par jaudīgiem MI inovāciju un attīstības virzītājspēkiem.
“WeedBot” darbojas mazā un jaunā nišā. Kad ideja dzima, šis bija viens no dažiem uzņēmumiem, kas darbojās šajā lāzersegmentā. Turpretī šobrīd jau ir neliels bariņš līdzīgu jaunuzņēmumu. Taču no konkurences “WeedBot” nebaidās, jo pieprasījums ir tik liels, ka vietas tirgū pietiks visiem.
“Tipisks salīdzinājums ir ar traktoru vai automašīnu ražotājiem. Tirgū ir daudz zīmolu, un visiem pietiek vietas. Zemnieks vienkārši izvēlas to, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām un iespējām,” spriež “WeedBot” līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Jaško.
“WeedBot” iekārta spēj gan atpazīt, gan iznīcināt nezāles. “Mēs runājam par divu milimetru nezāli, pa kuru var trāpīt. Uzdevums sarežģīts, tam jānotiek milisekunžu laikā,” skaidro Vitālijs Osadčuks, “WeedBot” līdzdibinātājs un vadošais inženieris.
Šobrīd iekārta atgādina zinātnisko fantastiku, taču uzņēma īpašnieki ir pārliecināti, ka nākotnē tā kļūs pieejamāka. “Līdzīgi kā šobrīd daudzās mājās izmanto robotizētos putekļsūcējus, ar laiku arī šī tehnoloģija varētu ienākt mazdārziņos, kur neliels robotiņš ravēs dilles, tomātus un citus augus. Tikpat labi tā varētu kļūt arī par papildu funkciju zāles pļāvēju robotiem,” pieļauj J. Jaško.
Iespēja izmantot mazāk herbicīdu
Iekārtas mērķa tirgus ir ES un Lielbritānijas bioloģiskās saimniecības, kurās aug burkāni vismaz 10 hektāru platībā. Ideju sākt ar iekārtu burkānu ravēšanai mudināja zemnieki, jo bioloģiskajās saimniecībās ravēšana prasa ļoti daudz roku darba.
“Tā kā burkāni ir maziņi, ar mehāniskajiem rušinātājiem tiem nevar īsti tikt klāt. Tāpēc zemnieki pārsvarā paļaujas uz roku darbu: aiz traktora uz kustīgas platformas guļ vairāki strādnieki cieši viens aiz otra un manuāli izravē nezāles,” skaidro J. Jaško.
Lai gan “WeedBot” primārā mērķauditorija ir bioloģiskās saimniecības, par jaunuzņēmuma nezāļu ravēšanas iekārtu interesējas arī konvencionālās saimniecības. J. Jaško skaidro, ka iemesls ir pavisam praktisks: “Tajās izmanto herbicīdus, taču gan Eiropā, gan Amerikā būtiska problēma ir nezāļu rezistence, jo nezāles kļūst nejutīgas pret izmantotajām vielām. (…) Tāpat kā savulaik pāreja no zirgiem uz traktoriem bija milzīga revolūcija, arī šeit varam pāriet no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem un roku darba uz pilnībā automatizētiem risinājumiem. Tas samazinās gan izmaksas, gan lauksaimnieku ieguldīto darbu, vienlaikus padarot vidi zaļāku un ekoloģiskāku, jo herbicīdi arvien vairāk tiks izņemti no ikdienas saimniekošanas.”
Paredzams, ka bioloģisko saimniecību skaits nākotnē tikai pieaugs, jo Eiropas Zaļā kursa stratēģijā ir noteikts mērķis, ka līdz 2030. gadam vismaz 25% no ES lauksaimniecības zemes jābūt atvēlētiem bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tai izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars ES ir pieaudzis no 5,9% 2012. gadā līdz 10,8% 2023. gadā. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstību veicina pieaugošais pieprasījumam pēc bioloģiskajiem produktiem, kā arī politikas veidotāju atbalsts šādai saimniekošanai. Taču, lai sasniegtu iepriekš noteikto mērķi, atlikušajā periodā līdz 2030. gadam izaugsmes tempam būtu jāpalielinās vairāk nekā divas reizes.
Zinātņietilpīgi uzņēmumi veido nākotnes ekonomiku
Jaunuzņēmumam ir ļoti cieša saikne ar zinātni – uzņēmuma līdzdibinātājs Vitālijs Osadčenko ir profesors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, kur dzima ideja par “WeedBot”.
“Tieši daudzi mazi un vidēji zinātņietilpīgi uzņēmumi veidos nākotnes ekonomiku. Jo veiksmīgāk spēsim zināšanas pārnest no akadēmiskās vides uz uzņēmējdarbību un atpakaļ, jo lielāks ieguvums būs gan tautsaimniecībai, gan jauniem uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā,” ir pārliecināts J. Jaško.
Savā izaugsmes ceļā uzņēmums ir izmantojis dažādus atbalsta instrumentus. “Ventures Thrive” projektā uzņēmums ir saņēmis 90 tūkstošus eiro, bet Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ietvaros nodokļu atvieglojumu veidā uzņēmums ir saņēmis 31 tūkstoti eiro. Savukārt “EIT Food Accelerator Network” projektā uzņēmums ir saņēmis 10 tūkstošus eiro, bet Eiropas Digitālā inovāciju centra projektā – 12 tūkstošus eiro. Tāpat “WeedBot” ir noticējuši investori – no investoriem Latvijā, Lielbritānijā, Dānijā, Francijā un Beļģijā ir piesaistījis aptuveni vienu miljonu eiro.
“McKinsey” pētījums liecina, ka, ieguldot zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumu attīstībā, Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēma līdz 2030. gadam varētu radīt uzņēmumus viena triljona ASV dolāru vērtībā, kas nozīmētu vēl vismaz vienu miljonu darbavietu. Eiropa jau uzņem apgriezienus šajā virzienā – 2024. gadā 8% no pasaules zinātņietilpīgo tehnoloģiju “vienradžiem” – uzņēmumiem, kuru vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru – bija dibināti Eiropā. 2021. gadā tādi bija vien 4%.
Būtisks atbalsts zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem būs arī “Eu Inc.” – vienots regulējums, kas inovatīviem uzņēmumiem ļaus sasniegt klientus jebkurā Eiropas valstī, strādājot saskaņā ar vienotiem nosacījumiem. Šī regulējuma izstrāde šobrīd ir finiša taisnē.
Vairāk par “Weedbot” uzzini raidījumā “Uzrāviens”:
Šī publikācija tapusi saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījumu ciklu “Uzrāviens”, kas veidots ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Lai informētu par daudzveidīgo Eiropas Savienības iniciatīvu kopumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Raidījums stāsta par Eiropas Savienības radītajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai – ieguldījumiem inovācijās, digitalizācijai, ilgtspējas un eksporta attīstībai, normatīvās bāzes pilnveidošanai, kas atvieglo uzņēmējdarbību un veicina konkurētspēju.
Informācija par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām Latvijas uzņēmējiem pieejama tīmekļvietnē business.gov.lv.