Zinātņietilpīgais tehnoloģiju jaunuzņēmums “P-Agro Minerals” ar Latvijas derīgā izrakteņa letonīta palīdzību attīra notekūdeņus no forsfora piesārņojuma, savukārt atgūto fosforu pārveido par lauksaimniecībā izmantojamu mēslojumu. Šobrīd produkts ir ceļā no laboratorijas uz pielietojumu “īstajā” dzīvē, vēsta raidījums “Uzrāviens”.
Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, un viens no iemesliem ir fosfora piesārņojums, kas ūdeņos nonāk no lielajām ražotnēm. Taču fosfors ūdenī nav vajadzīgs – tas veicina pārmērīgu aļģu augšanu, samazina skābekļa daudzumu ūdenī un līdz ar to apdraud zivis un vidi kopumā. Lai šo problēmu risinātu, P-Agro Minerals piedāvā notekūdeņu attīrīšanas procesā izmantot letonītu – dabas izcelsmes materiālu, kam piemīt spēja saistīt fosforu. Taču tas nav viss – no filtrā “noķertā” fosfora jaunuzņēmums vēlas radīt mēslojumu. Tādējādi jaunuzņēmums atrisinās divas problēmas – piesārņojumu ūdenī un nestabilas mēslojuma piegādes ķēdes, jo tradicionāli fosfora attīrīšanai izmanto ķimikālijas. Turklāt pagājušajā gadā tika pieņemta vēl striktāka Eiropas Savienības (ES) cīņai pret piesārņojumu direktīva. Līdz ar to vajadzība pēc šādas tehnoloģijas kļūs vēl akūtāka.
ES 2025. gada sākumā spēra nozīmīgu soli ceļā uz savu “nulles piesārņojuma” mērķi – 1. janvārī stājās spēkā Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīva. Jaunie noteikumi vēl vairāk pasargās cilvēku veselību un vidi no kaitīgām pilsētu notekūdeņu izplūdēm un nodrošinās tīrākas upes, ezerus, gruntsūdeņus un piekrastes visā Eiropā. Viens no būtiskākajiem direktīvas elementiem ir aprites ekonomikas nozīmes palielināšana un jaunu prasību ieviešana, lai atgūtu vērtīgas sastāvdaļas, piemēram, fosforu no notekūdeņiem un notekūdeņu dūņām. Tādējādi ar savu produktu “P-Agro Minerals” ir īstajā laikā un vietā.
Šobrīd “P-Agro Minerals” radītais filtrs tiek testēts Ādažu notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumā. Nākamais solis ir pārbaudīt tehnoloģiju reālos apstākļos.
“Mūsu uzdevums ir uzbūvēt iekārtu tik lielu, lai visu, ko vajag attīrīt, mūsu iekārta varētu izfiltrēt,” teic zinātniece un uzņēmuma vadošā pētniece Jūlija Karasa.
Pēc gada vai pusotra filtrs varētu būt tādā lielumā, lai varētu piedāvāt pirmo produktu. Trīs no potenciālajām “P-Agro Minerals” mērķa valstīm ir Vācija, Austrija un Šveice, kurās ir progresīva vides politika. Tā pieprasa, ka stacija ne tikai attīra, bet spēj atgūt fosforu kā mēslojumu.
Mēslojums ir kritiski svarīgs elements lauksaimniecībā un arī pārtikas drošībai. “P-Agro Minerals” gadījumā īpaši svarīgi ir tas, ka mēslojumu var ražot tepat, ES, kas joprojām šajā ziņā ir atkarīga no importa. Aptuveni 30% no ES nepieciešamā slāpekļa mēslojuma un 70% no fosfātu mēslojuma nodrošina imports. Apzinoties šo problēmu, Eiropas Komisija (EK) ir spērusi vairākus soļus, lai stimulētu mēslojuma ražošanu tepat Eiropā. 2025. gada beigās tā pieņēma izņēmumu no standarta aprēķina noteikumiem, lai samazinātu oglekļa robežkorekcijas mehānisma ietekmi uz mēslojumu. 2026. gada februārī EK arī ierosināja pagaidu beznodokļu tarifu kvotas vairākiem galvenajiem slāpekļa mēslojumiem un to ražošanas izejvielām.
“Zinām, ka zemnieks vienmēr izvēlēsies lētāko. Mums, domājot par biznesu, jādomā arī par to, kā zemnieks to varētu atļauties,” uzsver P-Agro Minerals” vadītāja Annija Emersone.
Arī šajā jautājumā attīstību virza Eiropas atbalsta politika, kas paredz, ka zemnieki saņems finansiālu atbalstu, ja izvēlēsies mēslojumu, kas radīts atgūtā procesā.
“P-Agro Minerals” tehniskā direktore Solvita Kostjukova skaidro, ka filtra darbība mainās dažādos mērogos. Tāpēc zinātņietilpīga jaunuzņēmuma mērogošana industrijas vajadzībām prasa lielu pacietību. Bez pacietības nepieciešamas arī finanses.
“Eiropa dod ļoti daudz iespēju un atbalsta tādus zinātņietilpīgus tehnoloģiju uzņēmumus kā mēs, lai tās inovācijas Eiropā nonāktu, lai tās ātrāk būtu gatavas un lai pati Eiropa beigās varētu konkurēt ar ASV, Ķīnu un pārējo pasauli,” teic A. Emersone.
Mazākiem projektiem ir plašas iespējas iesaistīties dažādās ES finansētās akcelerācijas un grantu programmās. “P-Agro Minerals” Eiropas Komisijas programmā “Woman TechEU” ir saņēmis 75 tūkstošu eiro finansējumu, kā arī tik tikko tas ir saņēmis apstiprinājumu par 500 tūkstošu eiro granta saņemšanu Eiropas Inovāciju padomes pirmsakcelerācijas uzsaukumā. Lielākiem zinātņietilpīgiem projektiem ir pieejams finansējums no Eiropas Inovāciju padomes, kā arī dažādās “Apvārsnis Eiropa” programmās.
Zinātņietilpīgu biznesa ideju attīstību stimulē sakārtots regulējums un vienotais tirgus. Tieši zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi nākotnē varētu būt lielākie ieguvēji no “EU Inc.” iniciatīvas – EK izveidota vienota un saskaņota uzņēmējdarbības noteikumu kopuma, kas dos iespēju pilnībā izmantot Vienotā tirgus potenciālu.
“Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumam attīstība nevar būt tik ātra kā vienradžiem – atdeve nav tik ātra. Tomēr riski ir minimāli brīdī, kad tiec līdz tehnoloģijas gatavības līmenim,” teic S. Kostjukova.
Turklāt viņas ieskatā zinātnē balstītus uzņēmumus nelielas tirgus izmaiņas ietekmē mazāk nekā tos, kas ražo un pārdod plaša patēriņa preces.
Vairāk par “P-Agro Minerals” uzzini raidījumā “Uzrāviens”:
Šī publikācija tapusi saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījumu ciklu “Uzrāviens”, kas veidots ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Lai informētu par daudzveidīgo Eiropas Savienības iniciatīvu kopumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Raidījums stāsta par Eiropas Savienības radītajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai – ieguldījumiem inovācijās, digitalizācijai, ilgtspējas un eksporta attīstībai, normatīvās bāzes pilnveidošanai, kas atvieglo uzņēmējdarbību un veicina konkurētspēju.
Informācija par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām Latvijas uzņēmējiem pieejama tīmekļvietnē business.gov.lv.