Biotehnoloģiju jaunuzņēmums “SpirulinaNord” ir iemācījies uzturvielām bagāto aļģi spirulīnu padarīt patērētājam pievilcīgu – sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātniekiem ir tapuši vairāki pircēju iecienīti produkti. Kamēr Latvijā daļai sabiedrības šie produkti jau ir kļuvuši iemīļoti, uzņēmums kaļ plānus attīstībai eksportā, vēsta raidījums “Uzrāviens”.
Eiropas Zaļā kursa paziņojumā un stratēģijā “No lauka līdz galdam” uzsvērts, ka aļģēm ir liels potenciāls veicināt pāreju uz zaļu, aprites un klimatneitrālu ekonomiku. Tāpēc aļģu nozares potenciāla pilnīga izmantošana ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm. Spirulīna jeb mikroskopiska zilaļģe Latvijas tirgū arvien šķiet kā jauns un inovatīvs produkts. Taču jau pirms vairāk nekā 30 gadiem Pasaules Veselības organizācija piešķīra spirulīnai “superēdiena” statusu tās augstvērtīgā sastāva dēļ.
“Tu iegūsti vairāk nekā 200 bioloģiski aktīvo vielu, un organisms pats var izvēlēties, kas tam nepieciešams,” skaidro “SpirulinaNord” līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva.
Lai gan pētījumu par spirulīnas potenciālajiem ieguvumiem ir daudz un tie veikti jau gadu desmitiem, produkta ieviešana tirgū nav viegla, jo produkts nav uzreiz saprotams. Liels izaicinājums ir garša un pieņēmumi par to – patērētājiem grūti noticēt, ka aļģe var būt baudāma.
Novērtē arī diasporas latvieši
SpirulinaNord ražoto produktu pērk ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Pagaidām citās valstīs vairums pircēju ir diasporas latvieši, taču uzņēmums cītīgi strādā, lai paplašinātu pircēju loku.
Sasniegt eksporta plānus uzņēmumam ilgtermiņā palīdzēs arī “EU Inc.” – iniciatīva, kas palēnām iegūst arvien konkrētākas aprises. Šobrīd lielākā problēma inovatīviem uzņēmējiem ir tāda, ka pārāk daudziem paplašināšanās tikai Eiropas Savienības (ES) robežās jau nozīmē izaicinājumu orientēties sadrumstalotā uzņēmējdarbības tiesiskajā vidē. Uzņēmējiem joprojām daudzviet jāsaskaras ar 27 valstu tiesību sistēmām un vairāk nekā 60 uzņēmumu tiesiskajām formām. Šī sarežģītība var aizkavēt uzņēmuma dibināšanu par nedēļām vai pat mēnešiem, palēninot izaugsmi, palielinot izmaksas un atturot no mērogošanas. “EU Inc.” ir plānots ieviest kā regulu un nodrošināt vienotu, harmonizētu uzņēmējdarbības noteikumu kopumu, ko uzņēmumi varēs izvēlēties, nevis viņiem būs jāorientējas vairākos valstu režīmos.
Vai pats tici savam produktam?
A. Stunda-Zujeva uzskata, ka uzņēmējdarbībā visu var iemācīties.
“Tā sajūta, ka tu kaut ko nemāki, ir visdabiskākā cilvēka sajūta, lai kur tu ietu, lai ko tu mēģinātu darīt. Bet jautājums – vai esi optimists, tici produktam?” tā viņa.
Un “SpirulinaNord” ir noticējuši visi – SIA “Janaga” uzņēmumā ir investējusi 220 tūkstošus eiro, bet “Buildit” akcelerators ir ieguldījis 170 tūkstošus eiro. Tāpat SpirulinaNord” ir čempione dažādu atbalsta instrumentu piesaistē. Divos projektos ražotnes paplašināšanai no Lauku atbalsta dienesta uzņēmums ir saņēmis vairāk nekā 725 tūkstošus eiro, savukārt no Pārtikas kompetenču centra – 18,6 tūkstošus eiro. Tāpat SpirulinaNord” ir saņēmusi 113,6 tūkstošu eiro atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Vēl 50 tūkstošus eiro uzņēmums ir saņēmis no “EIT Climate KIC Launch Pad”, 10 tūkstošu eiro grantu SEB bankas programmā “(ie)dvesma” un 5000 eiro balvu no “EIT Food. Savukārt pieprasījumu apliecina finanšu dati: SIA “SpirulinaNord” neto apgrozījums 2024. gadā bija 264,6 tūkstoši eiro, kas ir par 31,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
A. Stunda-Zujeva teic, ka atbalstu biznesam no dažādām ES programmām ir bijis piesaistīt daudzkārt vieglāk nekā iegūt grantu saviem zinātniskajiem pētījumiem. “Pētnieka izmisums vienmēr meklēt naudu ļoti noder, ja esi uzņēmējs. Tu esi pieradis, ka nauda nekrīt no gaisa, un patiesībā klienti, kas atgriežas, kas zina šo produktu, ir kaut kas, kas zinātnē nenotiek. Iedomājies – pētniecībā neviens recenzents neatgriežas un neiedod naudu tāpēc, ka tev bija labs projekts. Nākot no tik skarbas vides, man liekas, ka uzņēmējdarbība ir mazliet prognozējamāka un tāda harmoniskāka vide,” viņa norāda.
Vairāk par "SpirulinaNord” uzzini raidījumā “Uzrāviens”:
Šī publikācija tapusi saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījumu ciklu “Uzrāviens”, kas veidots ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu. Lai informētu par daudzveidīgo Eiropas Savienības iniciatīvu kopumu Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Raidījums stāsta par Eiropas Savienības radītajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai – ieguldījumiem inovācijās, digitalizācijai, ilgtspējas un eksporta attīstībai, normatīvās bāzes pilnveidošanai, kas atvieglo uzņēmējdarbību un veicina konkurētspēju.
Informācija par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām Latvijas uzņēmējiem pieejama tīmekļvietnē business.gov.lv.