2021. gada ziņojumā ir aplūkotas jaunās norises kopš pagājušā gada septembra, padziļināts iepriekšējā ziņojumā konstatēto problēmu novērtējums un ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ietekme. Kopumā ziņojumā ir atspoguļotas daudzas pozitīvas norises dalībvalstīs, tostarp tajās, kurās tiek risinātas 2020. gada ziņojumā konstatētās problēmas. Tomēr bažas joprojām pastāv, un dažās dalībvalstīs tās ir palielinājušās, piemēram, attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību un situāciju plašsaziņas līdzekļos. Ziņojumā arī uzsvērta valstu sistēmu spēcīgā noturība Covid-19 pandēmijas laikā. Šī pandēmija arī parādīja, cik svarīga ir spēja uzturēt līdzsvara un atsvara sistēmu, saglabājot tiesiskumu.
Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova teica:
Ziņojums par tiesiskumu ir noderīgs preventīvs instruments, kas ir veicinājis vajadzīgās diskusijas starp dalībvalstīm un citiem dalībniekiem. Otrais izdevums liecina, ka dalībvalstis var panākt progresu tiesiskuma jautājumu risināšanā. Tomēr tas ir bijis nevienmērīgs, un vairākās dalībvalstīs ir pamats nopietnām bažām, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību. Turklāt pēdējo mēnešu laikā ir nogalināti divi žurnālisti – tas ir nepieņemami. Ziņojumā aicināts apņēmīgi rīkoties, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Mēs sagaidām, ka nākamā gada laikā 2021. gada ziņojuma konstatējumi veicinās diskusijas starp dalībvalstīm, jo tās strādās, lai stiprinātu tiesiskumu.
Tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss teica:
2020. gada ziņojums par tiesiskumu vairākās dalībvalstīs pagājušajā gadā ir veicinājis pozitīvas reformas tiesiskuma jomā. Turklāt Ministru padome to izmantoja, lai modernizētu dialogu par tiesiskumu, rīkojot regulāras debates attiecībā uz konkrētām valstīm. Šo ziņojumu esmu apspriedis arī 20 valstu parlamentos. Šogad mēs esam padziļinājuši savu novērtējumu, kurš ieguva vēl plašāku tvērumu nekā pērn. Ziņojums mums var palīdzēt veidot patiesu Savienības dialogu plecu pie pleca godīgā un atklātā gaisotnē. 2021. gada ziņojums, kura pamatā ir pagājušā gada ziņojums, veicinās šo procesu.
Svarīgākie konstatējumi par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs
2021. gada ziņojuma pamatā ir iepriekšējā ziņojuma metodika un tvērums, galveno uzmanību pievēršot četriem galvenajiem elementiem: tiesu iestāžu sistēmai, korupcijas apkarošanas regulējumam, plašsaziņas līdzekļu plurālismam un plašsaziņas līdzekļu brīvībai un citiem institucionālajiem jautājumiem, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu.
- Tiesu iestāžu sistēmas
Gandrīz visas dalībvalstis veic reformas, kas saistītas ar savu tiesu iestāžu sistēmu, lai gan atšķiras to tvērums, forma un progress. Vairākās dalībvalstīs ir tikuši vai tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, īstenojot reformas, kas saistītas, piemēram, ar tiesu padomēm, tiesnešu iecelšanu un prokuratūras neatkarību un autonomiju. Tomēr dažas dalībvalstis ir turpinājušas īstenot reformas, kas pavājina tiesu neatkarības strukturālos aizsardzības pasākumus, — tas raisa vai pastiprina jau esošās bažas par palielinātu izpildvaras un likumdošanas sektora ietekmi uz tiesu sistēmas darbību. Turklāt dažās dalībvalstīs tiesu iestāžu neatkarību vēl vairāk grauj politiskie uzbrukumi un atkārtotie mēģinājumi, kas apdraud tiesnešus vai tiesu iestādes. Kopš 2020. gada ziņojuma pieņemšanas ES Tiesa ir atkārtoti apstiprinājusi efektīvas tiesiskās aizsardzības nozīmi tiesiskuma uzturēšanā. Visbeidzot, Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunu apziņu par steidzamo nepieciešamību modernizēt tiesu sistēmas un ir pierādījusi digitalizācijas potenciālu.
- Korupcijas apkarošanas regulējumi
ES dalībvalstis joprojām ir to labāko pasaules valstu vidū, par kurām tiek uzskatīts, ka tajās ir vismazāk korupcijas, un desmit dalībvalstis šajā ziņā ierindojas pasaules divdesmit labāko valstu vidū. Vairākas dalībvalstis pašlaik pieņem vai pārskata valsts pretkorupcijas stratēģijas vai rīcības plānus. Daudzas ir veikušas pasākumus, lai stiprinātu korupcijas novēršanas un integritātes satvarus, tostarp noteikumus par interešu konfliktiem, lobēšanas pārredzamību un virpuļdurvju efektu. Tomēr dažās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas, jo īpaši saistībā ar kriminālizmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sankciju piemērošanu saistībā ar korupciju. Vairākās dalībvalstīs atkal ir konstatētas lielas vai ļoti sarežģītas korupcijas lietas. Dažās dalībvalstīs korupcijas apkarošanai piešķirtie resursi ne vienmēr ir pietiekami, savukārt citās joprojām pastāv bažas par augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un izskatīšanas efektivitāti. Kopumā Covid-19 pandēmija dažās dalībvalstīs ir palēninājusi reformas un lēmumu pieņemšanu korupcijas lietās.
- Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms
Covid-19 pandēmijas laikā žurnālisti un mediju darbinieki Eiropā piedzīvoja smagu spriedzi. Ņemot vērā vislielāko žurnālistu drošības brīdinājumu skaitu un nesenos traģiskos notikumus, šis jautājums ir jārisina visā ES. 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments – svarīgs informācijas avots ziņojumam par tiesiskumu – norāda uz žurnālistu situācijas vispārēju pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Ne visi plašsaziņas līdzekļu regulatori ir brīvi no politiskās ietekmes, un dažās dalībvalstīs pastāv augsts politiskās iejaukšanās risks plašsaziņas līdzekļos. Turklāt ziņu medijiem ir bijusi izšķiroša nozīme iedzīvotāju informēšanā Covid-19 pandēmijas laikā, lai gan žurnālistu darbu apgrūtināja virkne ierobežojumu. Pandēmija ir arī izraisījusi nopietnas ekonomiskas problēmas plašsaziņas līdzekļu sektorā, kā rezultātā dažas dalībvalstis ir apstiprinājušas mediju atbalsta shēmas. Šāds atbalsts ir jāīsteno pārredzamā un taisnīgā veidā.
- Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma
Kopš pagājušā gada dažas dalībvalstis ir turpinājušas konstitucionālās reformas, lai stiprinātu pārbaudes un aizsardzības pasākumus. Dažas dalībvalstis nesen ir ieviesušas pasākumus, lai palielinātu likumdošanas procesa pārredzamību un uzlabotu iedzīvotāju līdzdalību. Kopumā Covid-19 pandēmijas laikā izšķiroša nozīme ir bijusi valstu līdzsvara un atsvara sistēmām, tostarp parlamentiem, tiesām, ombudiem un citām neatkarīgām iestādēm, kas ir bijis tiesiskuma spriedzes tests. Tajā pašā laikā nevar noliegt problēmas likumdošanas procesā vai konstitucionālās pārskatīšanas sistēmās, piemēram, pēkšņas izmaiņas, paātrinātas procedūras. Lielākajā daļā dalībvalstu pilsoniskā sabiedrība bauda atbalstošu vidi, tomēr dažās tā joprojām saskaras ar nopietnām problēmām, piemēram, apzinātiem draudiem no iestāžu puses, nepietiekamu aizsardzību pret fiziskiem vai mutiskiem uzbrukumiem vai nepietiekamu pamattiesību aizsardzības līmeni, kas garantētu to pārstāvošo organizāciju darbu. Šīs problēmas ir saasinājušās Covid-19 pandēmijas kontekstā. Vairākas nesenās norises ir izraisījušas bažas par ES tiesību aktu pārākuma principa ievērošanu, kas ir būtisks ES tiesiskajai kārtībai un dalībvalstu vienlīdzībai Eiropas Savienībā.
Turpmākie pasākumi
2021. gada ziņojuma par tiesiskumu pieņemšana iezīmē jauna dialoga un uzraudzības cikla sākumu. Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu veikt vispārējās un konkrētām valstīm veltītas diskusijas, pamatojoties uz šo ziņojumu, un aicina valstu parlamentus un citus svarīgus dalībniekus turpināt pastiprināt diskusijas valstīs. Komisija aicina dalībvalstis efektīvi risināt ziņojumā konstatētās problēmas un ir gatava palīdzēt dalībvalstīm šajos centienos.
Konteksts
Ikgadējais ziņojums par tiesiskumu ir izstrādāts ciešā dialogā ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, un tajā objektīvi un taisnīgi ir aplūkotas visas dalībvalstis, pētot vienus un tos pašus jautājumus. Komisijas veiktais kvalitatīvais novērtējums ir koncentrēts uz būtiskām norisēm kopš pirmā ikgadējā ziņojuma par tiesiskumu pieņemšanas un nodrošina saskaņotu pieeju, jo visām dalībvalstīm tiek piemērota viena un tā pati metodika, vienlaikus saglabājot samērīgumu attiecībā uz konkrēto attīstību. 2021. gada ziņojuma tvērums un metodika ir tādi paši kā pirmajam ikgadējam ziņojumam par tiesiskumu, kas pieņemts 2020. gada septembrī.
Ziņojums ir tiesiskuma mehānisma centrā. Mehānisms ir ikgadējs cikls, kura mērķis ir veicināt tiesiskumu un nepieļaut problēmu rašanos vai pasliktināšanos. Mērķis ir koncentrēties uz to, lai vairotu izpratni un informētību par problēmām un būtiskām norisēm, kā arī apzinātu tiesiskuma jomā pastāvošos izaicinājumus un palīdzētu dalībvalstīm rast risinājumus – gan ar Komisijas un citu dalībvalstu atbalstu. Tas arī ļauj dalībvalstīm apmainīties ar paraugpraksi, apspriesties savā starpā un mācīties citai no citas.
Mehānismam ir preventīvs mērķis. Tas jānošķir no citiem elementiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā, un tas papildina, bet neaizstāj Līgumā paredzētos mehānismus, ar kuriem Eiropas Savienība reaģē uz nopietnākām, ar tiesiskumu saistītām problēmām dalībvalstīs. Šie instrumenti cita starpā ir pārkāpuma procedūras, kā arī procedūra Savienības pamatvērtību aizsardzībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu.
Pastāv arī cieša saikne ar ES politiku ekonomikas atveseļošanai: spēcīgas tiesu sistēmas, stingrs korupcijas apkarošanas regulējums un skaidra un konsekventa likumdošanas sistēma, ES finanšu interešu aizsardzība un ilgtspējīga izaugsme. Tas ir galvenais virzītājspēks ES instrumentu darbā, kas veicina strukturālas reformas dalībvalstīs.
Sīkākai informācijai
2021. gada ziņojums par tiesiskumu – tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā
2021. gada ziņojums par tiesiskumu – valstu sadaļas
ES tiesiskuma mehānisms – faktu lapa
ES instrumentu kopums tiesiskuma jomā – faktu lapa
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 20. jūlijs