Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Raksts par jaunumiem17 maijs 2021

Eiropas zaļais kurss. Kā Eiropas Savienībā attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku

Šodien Eiropas Komisija ierosina jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku ES industrijās un sektoros, kas saistīti ar okeāniem, jūrām un piekrasti. Ilgtspējīga zilā ekonomika ir svarīga Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai un arī lai nodrošinātu zaļu un iekļaujošu atlabšanu no pandēmijas.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss“Plaukstošas zilās ekonomikas priekšnoteikums ir veselīgi okeāni. Piesārņojums, pārzveja un biotopu iznīcināšana kopā ar klimata krīzes sekām apdraud jūras biodaudzveidību, no kuras bagātīguma zilā ekonomika ir atkarīga. Mums jāmaina taktika un jāattīsta ilgtspējīga zilā ekonomika, kurā vides aizsardzība un saimnieciskā darbība iet roku rokā.”

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs“Pandēmija jūras ekonomikas sektorus ir skārusi dažādos, taču vienmēr ļoti jūtamos veidos. Mums tagad ir iespēja visu sākt no jauna, un mēs gribam panākt, lai ar šo atveseļošanos uzsvars no vienkāršas resursu izmantošanas tiktu pārvirzīts uz ilgtspēju un izturētspēju. Tāpēc, lai domātu patiešām zaļi, vispirms ir jāpadomā zili.”

Visiem zilās ekonomikas sektoriem, to vidū zvejniecībai, akvakultūrai, piekrastes tūrismam, jūras transportam, ostu darbībai un kuģubūvei, būs jāsamazina sava vidiskā un klimatiskā ietekme. Lai varētu risināt klimata un biodaudzveidības krīzi, mūsu jūrām jābūt veselīgām un to resursi jāizmanto ilgtspējīgā veidā, radot fosilā kurināmā un tradicionālās pārtikas ražošanas alternatīvas.

Lai varētu pāriet uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku, ir jāinvestē inovatīvās tehnoloģijās. Viļņu un plūdmaiņu enerģija, aļģu audzēšana, jauni inovatīvi zvejas rīki un jūras ekosistēmu atjaunošana zilajā ekonomikā radīs jaunas zaļās darbvietas un uzņēmumus.

Šajā paziņojumā detalizēti izklāstīts, kas zilajā ekonomikā būtu darāms, lai varētu:

  • sasniegt klimatneitralitātes un nulles piesārņojuma mērķus, jo īpaši, attīstot atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantošanu, dekarbonizējot jūras transportu un padarot ostas zaļākas. Ilgtspējīga okeāna energoresursu struktūra, kurā pārstāvēta peldošo vējparku, termālā, viļņu un plūdmaiņu enerģija, 2050. gadā varētu spēt saražot ceturto daļu no ES vajadzīgās elektroenerģijas. Savienojamības un Eiropas reģionu un valstu ekonomikas kontekstā izšķiroša nozīme ir ostām, un tās varētu izmantot par enerģētikas centrmezgliem;
  • pārslēgties uz aprites ekonomiku un mazināt piesārņojumu; tai skaitā atjaunojot zvejas rīku konstrukcijas, kuģu pārstrādes, kā arī atkrastes platformu dezekspluatācijas standartus un īstenojot pasākumus, kuri mazinātu jūru un pludmaļu piesārņojumu ar plastmasu un mikroplastmasu.
  • saglabāt biodaudzveidību un investēt dabā. Aizsargājot 30 % no ES jūras teritorijas, tiks uz labu vērsta biodaudzveidības izzušana, palielināti zivju krājumi, palīdzēts mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un vairot spēju šīs pārmaiņas izturēt, un tiks radīti vērā ņemami finansiāli un sociāli ieguvumi. Turpinās samazināties zvejošanas vidiskā ietekme uz jūras biotopiem;
  • atbalstīt klimatadaptāciju un piekrastes izturētspēju. Adaptīva rīcība, piemēram, zaļās infrastruktūras attīstīšana piekrastes teritorijās un piekrastes erozijas un applūšanas riska novēršana, palīdzēs saglabāt biodaudzveidību un ainavas un vienlaikus nāks par labu tūrismam un piekrastes ekonomikai;
  • nodrošināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu. Eiropas jūras saglabāt palīdzēs ilgtspējīga jūras produktu ražošana un jauni tirdzniecības standarti, aļģu un jūraszāļu izmantošana, stingrāka zvejas kontrole, kā arī pētniecība un inovācija uz šūnu bāzes veidotu jūras produktu jomā. Līdz ar ES ilgtspējīgas akvakultūras stratēģisko vadlīniju pieņemšanu Komisija ir apņēmusies Eiropas Savienībā attīstīt arī ilgtspējīgu akvakultūru;
  • labāk pārvaldīt jūras telpu; izveidot jaunu zilo forumu, kurā apvienoti jūras lietotāji un kura mērķis ir koordinēt dialogu starp atkrastes operatoriem, ieinteresētajām personām un zinātniekiem, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru, kuģniecību, tūrismu, atjaunīgo enerģiju un citām darbībām, un tādējādi stimulēt sadarbību un pieredzes apmaiņu jūras vides ilgtspējīgas izmantošanas labā. 2022. gadā, pēc tam, kad 2021. gada martā būs pieņemti nacionālie jūras telpiskie plānojumi, tiks publicēts ziņojums par to, kā tiek īstenota ES direktīva par jūras telpisko plānošanu.

Sekojot starptautiskajai okeānu pārvaldības darbakārtībai, Komisija arī turpinās radīt apstākļus ilgtspējīgai zilajai ekonomikai starptautiskā mērogā.

Ilgtspējīgas zilās ekonomikas finansēšana

Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju bankas grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds (EIF), pastiprinās sadarbību attiecībā uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Iestādes sadarbosies ar dalībvalstīm, lai apmierinātu pašreizējās finansējuma vajadzības piesārņojuma samazināšanai Eiropas jūrās un atbalstītu ieguldījumus zilajā inovācijā un zilajā bioekonomikā.

Jaunais Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds – jo īpaši šā fonda platforma BlueInvest un jaunais fonds BlueInvest – atbalstīs pāreju uz ilgtspējīgākām vērtības ķēdēm, kuru pamatā ir okeāni, jūras un piekrastes darbības. Lai turpinātu finansēt pārveidi, Komisija ir mudinājusi dalībvalstis savos nacionālajos izturētspējas un atveseļošanas plānos, kā arī nacionālajās darbības programmās, kas dažādiem ES fondiem tiek gatavotas par laikposmu līdz 2027. gadam, iekļaut arī investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā. Ieguldījumu sniegs arī citas ES programmas, piemēram, pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa”, un tiks izveidota īpaša misija okeānu un ūdeņu jomā.

Privātām investīcijām relevantajos investīciju lēmumos būtu jāizmanto saskaņoti okeānspecifiski ilgtspējas principi un standarti, piemēram, ES finansētā ilgtspējīgas zilās ekonomikas finanšu iniciatīva . 

Konteksts

ES zilā ekonomika aptver visas ar okeāniem, jūrām un piekrasti saistītās industrijas un sektorus neatkarīgi no tā, vai tie darbojas jūras vidē (piemēram, kuģniecība, jūras produktu ieguve, enerģijas ražošana) vai uz sauszemes (piemēram, ostas, kuģu būvētavas, piekrastes infrastruktūra). Jaunākajā ziņojumā par zilo ekonomiku teikts, ka tradicionālie zilās ekonomikas sektori nodrošina 4,5 miljonus tiešo darbvietu un rada vairāk nekā 650 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šodienas paziņojums aizstāj 2012. gada paziņojumu par jūras nozaru izaugsmiJūras telpiskās plānošanas direktīva aicina visas dalībvalstis līdz 2021. gadam oficiāli saplānot savu jūras telpu.

Plašāka informācija

Paziņojums par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku

Jautājumi un atbildes par ilgtspējīgu zilo ekonomiku

Factsheet

Zilā ekonomika

Zilās ekonomikas indikatori

ES akvakultūras stratēģiskās vadlīnijas

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
17 maijs 2021