Komisija šodien ierosināja ES 2022. gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā NextGenerationEU ietvaros. To apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.
ES budžeta komisārs Johanness Hāns teica: “Šodien mēs ierosinām nepieredzēta līmeņa finansiālo atbalstu, lai pastiprinātu Eiropas´ atveseļošanu no veselības un ekonomikas krīzes. Mēs palīdzēsim cilvēkiem, uzņēmumiem un reģioniem, kurus pandēmija skārusi visvairāk. Mēs ieguldīsim Eiropas noturībā un modernizācijā, izmantojot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Mūsu galvenās prioritātes ir atjaunot Eiropu, paātrināt tās atveseļošanu un nodrošināt tās gatavību nākotnei!”
2022. gada budžeta projektā, ko papildina NextGenerationEU, līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un mūsu partnervalstīs citur pasaulē.
Šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt mūsu Savienību, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē.
Budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga. Tālab Komisija ierosina piešķirt (saistībās):
- dotācijas 118,4 miljardu eiro apmērā no NextGenerationEU Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarītu ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās pārbaudījumiem un iespējām.
- 53,0 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 972 miljonus eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam – tos saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās krīzes vadības iespējas. Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) varētu saņemt papildu 5,7 miljardus eiro no NextGenerationEU.
- 36,5 miljardus eiro reģionālajai attīstībai un kohēzijai , ko papildina 10,8 miljardi eiro no NextGenerationEU REACT-EU ietvaros, lai atbalstītu reaģēšanu uz krīzēm un krīžu pārvarēšanu.
- 14,8 miljardus eiro mūsu partneru un interešu atbalstam pasaulē , no kuriem 12,5 miljardi eiro Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta – Eiropa pasaulē (NDICI – Eiropa pasaulē) ietvaros un 1,6 miljardi eiro humānajai palīdzībai (HUMA).
- 13,1 miljardu eiro pētniecībai un inovācijai , no kura 12,2 miljardi eiro paredzēti Savienības pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”. Tā varētu saņemt papildu 1,8 miljardus eiro no NextGenerationEU.
- 5,5 miljardus eiro Eiropas stratēģiskajām investīcijām , no kuriem 1,2 miljardi eiro paredzēti InvestEU galvenajām prioritātēm (pētniecība un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, veselības nozare un stratēģiskās tehnoloģijas), 2,8 miljardi eiro – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam nolūkā uzlabot pārrobežu infrastruktūru un 1,2 miljardi eiro – programmai “Digitālā Eiropa” nolūkā veidot Savienības digitālo nākotni. InvestEU varētu saņemt papildu 1,8 miljardus eiro no NextGenerationEU.
- 4,7 miljardus eiro cilvēkiem, sociālajai kohēzijai un vērtībām , no kuriem 3,4 miljardi eiro ir paredzēti “Erasmus+”, lai radītu izglītības un mobilitātes iespējas cilvēkiem, 401 miljons eiro – mākslinieku un radošo darbinieku atbalstam visā Eiropā un 250 miljoni eiro – tiesiskuma, tiesību un vērtību veicināšanai.
- 2,1 miljardu eiro izdevumiem, kas paredzēti kosmosam , galvenokārt Eiropas Kosmosa programmai, kas apvienos Savienības darbību šajā stratēģiskajā jomā.
- 1,9 miljardus eiro vides un klimata politikai, no kuriem 708 miljoni eiro paredzēti programmai “LIFE”, lai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un 1,2 miljardi eiro – Taisnīgas pārkārtošanās fondam nolūkā nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās darbojas visu labā. Taisnīgas pārkārtošanās fonds varētu saņemt papildu 4,3 miljardus eiro no NextGenerationEU.
- 1,9 miljardus eiro mūsu robežu aizsardzībai , no kuriem 780 miljoni eiro paredzēti Integrētās robežu pārvaldības fondam (IBMF) un 758 miljoni eiro – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex).
- 1,9 miljardus eiro kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu atbalstam Savienības pievienošanās procesa prasību izpildē, galvenokārt izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).
- 1,3 miljardus eiro ar migrāciju saistītiem izdevumiem , no kuriem 1,1 miljards eiro ir paredzēts migrantu un patvēruma meklētāju atbalstam saskaņā ar mūsu vērtībām un prioritātēm.
- 1,2 miljardus eiro nolūkā risināt aizsardzības un kopējās drošības problēmas, no kuriem 950 miljoni eiro ir paredzēti spēju attīstības un pētniecības atbalstam Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) ietvaros, kā arī 232 miljoni eiro – militārās mobilitātes atbalstam.
- 905 miljonus eiro nolūkā nodrošināt vienotā tirgus darbību , tajā skaitā 584 miljoni eiro Vienotā tirgus programmai, un gandrīz 200 miljoni eiro darbam krāpšanas apkarošanas, nodokļu un muitas jomā.
- 789 miljonus eiro programmai “ES - veselībai” nolūkā nodrošināt visaptverošu reaģēšanu uz cilvēku vajadzībām veselības jomā , kā arī 95 miljonus eiro Savienības civilās aizsardzības mehānismam (rescEU), lai krīzes gadījumā varētu ātri sniegt operacionālu palīdzību. RescEU varētu saņemt papildu 680 miljonus eiro no NextGenerationEU.
- 600 miljonus eiro drošībai , no kuriem 227 miljoni eiro paredzēti Iekšējās drošības fondam (IDF), kas apkaros terorismu, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziedzību.
2022. gada budžeta projekts ir daļa no Savienības ilgtermiņa budžeta, kas pieņemts 2020. gada beigās , un mērķis ir pārvērst tā prioritātes konkrētos ikgadējos sasniegumos. Tāpēc liela daļa līdzekļu tiks atvēlēta klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar mērķi 30 % no ilgtermiņa budžeta un atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU izlietot šai politikas prioritātei.
Konteksts
ES 2022. gada budžeta projektā ir iekļauti izdevumi NextGenerationEU ietvaros , kas tiks finansēti no aizņēmumiem kapitāla tirgos, un izdevumi, kuri, ievērojot ilgtermiņa budžeta līdzekļu maksimālos apjomus, tiek finansēti no pašu resursiem. Kas attiecas uz pēdējo, budžeta projektā katrai programmai ir ierosinātas divas summas – saistības un maksājumi. “Saistības” attiecas uz finansējumu, par kuru konkrētā gadā var vienoties līgumos, un “maksājumi” ir faktiski izmaksātā nauda. ES 2022. gada budžets ietver saistības 167,8 miljardu eiro apmērā un maksājumus 169,4 miljardu eiro apmērā. Visas summas izteiktas faktiskajās cenās.
NextGenerationEU faktiskie maksājumi un finansējuma vajadzības, kurām Eiropas Komisija meklēs tirgus finansējumu, var būt mazākas, un to pamatā būs precīzas aplēses, kas laika gaitā mainās. Komisija turpinās publicēt sešu mēnešu finansēšanas plānus, lai sniegtu informāciju par plānotajiem emisijas apjomiem turpmākajos mēnešos.
Ar budžetu 807 miljardu eiro apmērā faktiskajās cenās NextGenerationEU palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu un nodrošinās ES gatavību nākotnei . Instruments palīdzēs pēc Covid-19 veidot ES, kas būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem. NextGenerationEU galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms – instruments, ar ko piešķir dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs. Līgumus/saistības NextGenerationEU ietvaros var noslēgt līdz 2023. gada beigām, maksājumi saistībā ar aizņēmumu tiks veikti līdz 2026. gada beigām.
Tā kā visas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas lēmumu par pašu resursiem, Komisija var sākt piesaistīt resursus Eiropas atveseļošanas finansēšanai, izmantojot instrumentu NextGenerationEU.
Sīkāka informācija
Jautājumi un atbildes: 2022. gada budžeta projekts
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 8. jūnijs