Komisija šodien ir ierosinājusi pastiprināt Eiropas Savienības ietekmi humanitārajā jomā visā pasaulē, lai apmierinātu ievērojami pieaugošās humanitārās vajadzības, ko vēl vairāk saasinājusi Covid-19 pandēmija. Paziņojumā ir ierosināti vairāki būtiski pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt humānās palīdzības sniegšanu, ar “Eiropas komandas” pieejas starpniecību paplašinot resursu bāzi, veicinot labvēlīgu vidi humānās palīdzības jomā strādājošiem partneriem un novēršot krīžu pamatcēloņus. Paziņojumā uzsvērts, ka vēl vairāk jākoncentrējas uz starptautiskajām humanitārajām tiesībām (SHT), un tā mērķis ir arī novērst klimata pārmaiņu izraisīto dramatisko ietekmi humanitārajā jomā.
Augstais pārstāvis un Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels sacīja: “Humanitāra krīze mūsdienās ilgst vidēji vairāk nekā deviņus gadus, dažas pat vēl ilgāk. Pastāv risks, ka daudzas krīzes varētu tikt “aizmirstas”, piemēram, krīzes Jemenā vai Sīrijā. Taču Eiropas Savienība neaizmirst neko. Humānā palīdzība ir viens no redzamākajiem ES ārējās darbības piemēriem un mūsu solidaritātes apliecinājums. Starptautisko humanitāro tiesību ievērošanai vairāk nekā jebkad agrāk ir jābūt mūsu ārpolitikas centrā – ar mērķi atbalstīt uz principiem balstītu humanitāro rīcību un aizsargāt civiliedzīvotājus, kā arī humānās palīdzības sniedzējus, kuri riskē ar dzīvību, lai visā pasaulē aizsargātu civiliedzīvotājus.”
Krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs teica: “Pasaulē, kur strauji pieaug krīžu ietekme un humānās palīdzības principi tiek apdraudēti biežāk nekā jebkad agrāk, Eiropas Savienības kā humānās palīdzības sniedzējas globālā atbildība ir tik liela kā vēl nekad. Diemžēl tas vērojams brīdī, kad vajadzības sasniedz visu laiku augstāko līmeni, taču līdzekļu devēju spektrs visā pasaulē vēl aizvien ir satraucoši mazs. Mums jāgūst labāki rezultāti, palielinot mūsu humanitārās rīcības efektivitāti un ietekmi. Kolīdz krīzes rodas, mums jāspēj reaģēt ar visu sparu. Šajā atjaunotajā stratēģiskajā redzējumā ir izklāstīts, kā Eiropas Savienība var aktīvāk rīkoties, lai palīdzētu tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, un uzņemties vadību laikā, kad ir akūti nepieciešama uz principiem balstīta palīdzība.”
Jaunu Eiropas humānās palīdzības sniegšanas spēju veidošana
Eiropas Savienība veidos jaunu Eiropas humānās palīdzības sniegšanas spēju, lai tieši reaģētu uz humanitārām krīzēm gadījumos, kad tradicionālie humānās palīdzības sniegšanas mehānismi ar ES partneru starpniecību vai šo partneru spējas varētu izrādīties neefektīvi vai nepietiekami. Mērķis būs atvieglot loģistiku, tostarp transportēšanu, ļaujot apvienot resursus un sekmējot to izvēršanu uz vietas. Izmantojot šīs spējas, varētu, piemēram, veikt novērtējumus loģistikas jomā un atbalstīt pirmās nepieciešamības preču sākotnējo izvietošanu un iepirkumu, uzglabāšanu, transportēšanu un/vai sadali; tas attiecas arī uz Covid-19 vakcīnām un to piegādi nestabilās valstīs. Tas tiks darīts, nodrošinot koordināciju un papildināmību ar ES civilās aizsardzības mehānismu un izmantojot operatīvo atbalstu, ko sniedz ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs.
Iestāšanās par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu
Pieaug to tiešo un – bieži vien – apzināto uzbrukumu skaits, kurus konfliktā iesaistītās puses veic pret civiliedzīvotājiem, slimnīcām un skolām, tādējādi pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības. 2019. gadā tika ziņots par 277 uzbrukumiem pret humānās palīdzības sniedzējiem, no kuriem 125 tika nogalināti. Tādēļ Eiropas Savienība vēl lielākā mērā izvirzīs starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu ES ārējās darbības centrā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Konkrēti – Eiropas Savienība:
- konsekventi uzraudzīs starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus,
- pastiprinās pienācīgas rūpības prasības visos ES ārējos instrumentos,
- turpinās nodrošināt to, ka starptautiskās humanitārās tiesības tiek pilnībā atspoguļotas ES sankciju politikā, tostarp paredzot ES sankciju režīmos izņēmumus humanitāru apsvērumu dēļ.
Pamatcēloņu novēršana, izmantojot sinerģiju starp humāno palīdzību, attīstību un miera veidošanu
Humānā palīdzība pati par sevi nevar novērst sarežģītos konfliktu un citu krīžu cēloņus. Tādēļ Eiropas Savienība pastiprinās savus centienus attiecībā uz neatliekamo palīdzību, cieši sadarbojoties ar attīstības un miera veidošanas jomā strādājošiem dalībniekiem, kas novērš krīžu pamatcēloņus un veicina ilgtermiņa risinājumus ārkārtas humanitārajās situācijās.
Eirobarometrs liecina – liels iedzīvotāju atbalsts ES humanitārajai rīcībai
Pirms šodienas paziņojuma pieņemšanas Komisija apkopoja iedzīvotāju viedokļus 27 dalībvalstīs par ES humāno palīdzību. Aptaujas rezultāti liecina par nepārprotamu atbalstu ES humanitārajai rīcībai, proti, 91 % no respondentiem pauda pozitīvu viedokli par ES finansētajiem humānās palīdzības pasākumiem. Gandrīz puse no visiem respondentiem uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā pašreizējais humānajai palīdzībai atvēlētais atbalsta līmenis, savukārt četri no katriem desmit respondentiem uzskata, ka finansējums būtu jāpalielina.
Konteksts
Eiropas Savienība – kopā ar tās dalībvalstīm – ir pasaulē lielākā līdzekļu devēja, kas nodrošina aptuveni 36 % no visas humānās palīdzības pasaulē.
Šobrīd humānā palīdzība saskaras ar virkni vēl nepieredzētu izaicinājumu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem humānā palīdzība šogad būs vajadzīga vairāk nekā 235 miljoniem cilvēku – vienam no katriem 33 cilvēkiem visā pasaulē. Tas ir kāpums par 40 % salīdzinājumā ar 2020. gadā prognozētajām vajadzībām un gandrīz trīskāršs pieaugums kopš 2014. gada. Vienlaikus ir palielinājies arī piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits, kas 2019. gada beigās sasniedza 79,5 miljonus.
Tajā pašā laikā turpina palielināties resursu un vajadzību neatbilstība. ANO aicinājumi piešķirt humāno palīdzību 2020. gadā sasniedza gandrīz 32,5 miljardus eiro, kas ir augstākais jebkad reģistrētais rādītājs (arī Covid-19 ietekmes dēļ), savukārt finansējums tika atvēlēts tikai 15 miljardu eiro apmērā. Visticamāk, ka arī šogad šis globālās humānās palīdzības finansējuma deficīts pieaugs vēl vairāk, kas nepārprotami nozīmē to, ka ir vajadzīgs plašāks līdzekļu devēju spektrs. 2020. gadā trīs lielākie līdzekļu devēji – ASV, Vācija un Eiropas Komisija – nodrošināja 59 % no humānās palīdzības finansējuma visā pasaulē. Četras dalībvalstis un Eiropas Komisija vien nodrošina aptuveni 90 % no Eiropas Savienības humānās palīdzības finansējuma.
ES humanitārā rīcība arī turpmāk tiks vadīta, stingri ievērojot vispārējos humanitāros principus – cilvēcību, neitralitāti, neatkarību un objektivitāti. Nākamajā posmā Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt paziņojumu un kopīgi strādāt pie ierosinātajām svarīgākajām darbībām.
Sīkākai informācijai
Eirobarometra apsekojuma rezultāti – sabiedrības viedoklis par ES humāno palīdzību
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 10. marts