Jautājumi un atbildes: Naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršana (NAN/TFN)

Vispārīga informācija

Ko Komisija ierosina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas (NAN/TFN) jomā?

Naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas paketē, ar ko šodien iepazīstina, ietverti četri šādu tiesību aktu priekšlikumi:

regula, ar ko izveido ES NAN/TFN iestādi[1], — decentralizētu ES regulatīvo aģentūru;

jauna regula par NAN/TFN[2], kurā ietverti tieši piemērojami NAN/TFN noteikumi, t. sk. pārskatīts ES saraksts ar subjektiem, uz kuriem attiecas NAN/TFN noteikumi (zināmas kā atbildīgie subjekti);

direktīva par NAN/TFN[3], ar ko aizstāj pašreizējo ES NAN/TFN direktīvu (grozītā Direktīva (ES) 2015/849). Tā ietver noteikumus, kuri nav piemēroti regulai un kuriem nepieciešama transponēšana valstu tiesību aktos, piemēram, noteikumus par valsts uzraudzības iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām dalībvalstīs;

pārstrādāta 2015. gada Regula par līdzekļu pārvedumiem[4] (Regula (ES) 2015/847).

Šie četri priekšlikumi kopā veido vērienīgu pasākumu kopumu, kas paredzēti ES NAN/TF režīma modernizēšanai. To mērķis ir izveidot stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu izpildes sistēmu, kas palīdzēs uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas atklāšanu Savienībā. Tie veido turpmākus pasākumus saskaņā ar NAN/TFN rīcības plānu, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada 7. maijā.

Kāpēc šī pakete ir vajadzīga?

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana (NA/TF) rada nopietnu apdraudējumu ES ekonomikas un finanšu sistēmas integritātei un tās iedzīvotāju drošībai. Saskaņā ar Eiropola aplēsēm aptuveni

1 % no ES ikgadējā iekšzemes kopprodukta ir iesaistīts aizdomīgās finanšu darbībās. Pēc vairākiem atklātībā nonākušiem augsta līmeņa naudas atmazgāšanas gadījumiem, ES Komisija 2019. gada jūlijā pieņēma paziņojumu par ES naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma labāku īstenošanu un četrus ziņojumus par dažādiem naudas atmazgāšanas un terorisma  finansēšanas novēršanas politikas aspektiem. Tajos tika analizēta pašreizējā ES režīma naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas efektivitāte un lietderība. Tika secināts, ka ir vajadzīgas reformas.

Kas ir šīs paketes pamatā?

Komisija 2020. gada 7. maijā nāca klajā ar Rīcības plānu visaptverošai Savienības politikai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai. Rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi, ko Komisija veiks, lai labāk īstenotu, uzraudzītu un koordinētu ES noteikumus šajā jomā. Šajā nolūkā tika noteiktas sešas prioritātes:

1. Nodrošināt efektīvu spēkā esošā ES NAN/TFN regulējuma īstenošanu

2. Izveidot vienotu ES noteikumu kopumu NAN/TFN jomā

3. Ieviest ES līmeņa uzraudzību NAN/TFN jomā

4. Finanšu ziņu vākšanas vienību atbalsta un sadarbības mehānisma izveide

5. Krimināltiesību noteikumu izpilde un informācijas apmaiņa ES līmenī

6. ES NAN/TFN regulējuma starptautiskās dimensijas stiprināšana

 

Rīcības plāna 2., 3. un 4. pīlārs prasa likumdošanas darbības, kas tika ierosinātas šodien.

Kādas problēmas pastāv saistībā ar pašreizējo naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu?

Pašreizējais regulējums ir direktīva, kas ir jātransponē valstu tiesību aktos. Tā rezultātā bieži vien rodas kavēšanās saistībā ar īstenošanu un atšķirības valstu noteikumos. Tas rada fragmentētas pieejas visā ES. Turklāt, pašreizējais režīms nav pietiekami sīki vai detalizēti izstrādāts, kas nozīmē, ka konverģences līmenis ir nepietiekams. Visbeidzot, sadarbību starp valstu uzraudzības iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) kavē tas, ka ES līmenī nav centrālas koordinācijas struktūras, kas ir būtiska pilnībā efektīva regulējuma nodrošināšanai. Šie trūkumi ir novērsti pašreizējā priekšlikumā.

Kā jaunie priekšlikumi atvieglo uzņēmumu spēju ievērot NAN/TFN prasības?

Pārrobežu atbildīgie subjekti, kas atrodas jaunās — naudas atmazgāšanas novēršanas — aģentūras tiešā uzraudzībā, gūs labumu no tā, ka būs tikai viena uzraudzības iestāde nevis vairākas, dažādas valstu uzraudzības iestādes. Tādējādi priekšlikumi vienkāršo uzņēmumu spēju ievērot NAN/TFN prasības. Pārrobežu atbildīgie subjekti, kas neatrodas jaunās iestādes tiešā uzraudzībā, arī turpmāk gūs labumu no saskaņotākiem  noteikumiem, kā rezultātā būs mazāk atšķirību starp dažādiem valstu regulējumiem. Visiem atbildīgajiem subjektiem, arī vietējiem subjektiem, kas neveic pārrobežu darbību, būtu jāgūst labums, ko sniegs uzlabota uzraudzība (pateicoties ES iestādes centieniem palīdzēt visu valstu uzraudzības iestādēm sasniegt labāko rezultātu līmeni). Labumu sniegs arī uzlabota atgriezeniskā saikne ar FIU, kas ļaus mērķtiecīgāk ziņot par aizdomīgiem darījumiem un darbībām.

ES NAN iestāde (NANI)

Ko darīs jaunā ES NAN/TFN novēršanas iestāde (NANI)?

NAN/TFN iestādei būs divas galvenās darbības jomas, proti: NAN/TFN uzraudzība un atbalsts ES finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU).

NANI kļūs par NAN/TFN uzraudzības iestāžu integrētās sistēmas centru, nodrošinot to savstarpēju atbalstu un sadarbību. Mērķis ir panākt uzraudzības konverģenci un vienotu uzraudzības kultūru. Iestādei būs koordinējoša loma nefinanšu sektorā. Tā arī tieši uzraudzīs finanšu sektora struktūras, kurās pastāv vislielākais naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risks. Attiecībā uz FIU iestāde atvieglos sadarbību, t. sk. nosakot ziņošanas un informācijas apmaiņas standartus, atbalstot kopīgu operatīvo analīzi un nodrošinot centrālo tiešsaistes sistēmu - FIU.net.

Cik darbinieku būs jaunajā iestādē?

Paredzēts, ka iestādei būs aptuveni 250 darbinieki. No tiem aptuveni 100 strādās saistībā ar noteiktu atbildīgo subjektu tiešu uzraudzību. Viņi strādās kopējās uzraudzības komandās, kuru sastāvā būs arī šo struktūru attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu darbinieki.

Kā tiks pārvaldīta jaunā iestāde un kādā veidā tā pieņems lēmumus?

Iestādei būs priekšsēdētājs un izpilddirektors. Izpilddirektors būs atbildīgs par iestādes pārvaldību ikdienā, un tam būs administratīvā atbildība par budžeta izpildi, resursiem, personālu un iepirkumu.

Priekšsēdētājs pārstāvēs iestādi un vadīs abas koleģiālās pārvaldes struktūras, proti:

1. izpildvaldi, kuru veidos iestādes priekšsēdētājs un pieci pastāvīgi neatkarīgi locekļi;

2. valdi, kurā būs divi alternatīvi sastāvi, proti: uzraudzības sastāvs, kuru veidos to valsts iestāžu vadītāji, kas atbild par NA novēršanas uzraudzību, un FIU sastāvs, kuru veidos FIU vadītāji dalībvalstīs.

Valde pieņems visus reglamentējošos instrumentus. Savā uzraudzības sastāvā tā arī var sniegt atzinumu par jebkuru lēmumu, ko sagatavojusi kopējā uzraudzības komanda attiecībā uz tieši uzraudzītiem atbildīgajiem subjektiem, pirms izpildvalde pieņem galīgo lēmumu.

Atbilstošā gadījumā izpildvalde pieņems visus lēmumus attiecībā uz atsevišķiem atbildīgajiem subjektiem vai atsevišķām uzraudzības iestādēm. Izpildvalde arī pieņems lēmumus par budžeta projektu un citiem jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darbību. Attiecībā uz šo pēdējo minēto lēmumu kategoriju Komisijai būs balsstiesības izpildvaldē.

Kad jaunā iestāde sāks darbu?

Iestāde tiks izveidota 2023. gadā, un mērķis ir panākt, ka 2024. gadā tā sāk lielāko daļu savu darbību. 2026. gadā plānots pilnībā nokomplektēt personālu un sākt dažu augsta riska finanšu                     subjektu tiešu uzraudzību. Tiešo uzraudzību var sākt tikai tad, kad ir pabeigts un tiek piemērots saskaņotais noteikumu kopums.

Vai valstu uzraudzības iestādes un FIU tiks likvidētas un tās aizstās jaunā ES struktūra?

Nē. Valstu uzraudzības iestādes un FIU paliks kā galvenie elementi ES izpildes sistēmā NAN/TFN jomā. ES iestāde aizstās valstu uzraudzības iestādes tikai kā uzraudzības iestāde nelielam skaitam pārrobežu finanšu sektora iestāžu, kas iekļautas augstākajā riska kategorijā. Ar jauno tiesību aktu kopumu tiks izveidota integrēta ES NAN uzraudzības sistēma, kurā būs cieši iesaistītas valstu uzraudzības iestādes un ES NA novēršanas aģentūra. Āģentūrai būs arī svarīga loma, sniedzot atbalstu valstu FIU kopīgas analīzes veikšanā, bet tā pati par sevi nebūs FIU un neaizstās valstu FIU.

Kurus subjektus iestāde uzraudzīs tieši, un kādā veidā tas notiks?

Tieši uzraugāmas finanšu iestādes tiks noteiktas divos veidos, proti:

aģentūra pastāvīgai tiešai uzraudzībai atlasīs tādus finanšu sektora atbildīgos subjektus, kas darbojas ievērojamā daļā dalībvalstu un kam ir augstākais riska profils vairākās no šīm dalībvalstīm. Šīs atlases pamatā būs objektīvi kritēriji, kas vērsti uz riska kategorizēšanu un pārrobežu darbību. Sarakstu periodiski pārskatīs ik pēc trīs gadiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un taisnīgu atlasi, pirms pirmās atlases tiks saskaņota valstu uzraudzības iestāžu veiktā subjektu riska kategoriju noteikšanas metodika. Pirmo atlases procesu, pamatojoties uz saskaņotu metodiku, NANI veiks 2025. gadā, un atlasītās struktūras no 2026. gada tiks nodotas ES līmeņa uzraudzībai;

aģentūra varēs pieprasīt, lai Komisija neatkarīgi no kritērijiem pieņemtu lēmumu par finanšu sektora atbildīgā subjekta nodošanu tās tiešā uzraudzībā. Tas var notikt, ja ir norādes, ka kāds  subjekts sistemātiski nepilda savus pienākumus attiecībā uz NAN/TFN prasībām un var īstenoties būtisks NAN/TFN risks, ja valsts uzraudzības iestāde nevar ātri un efektīvi rīkoties, lai novērstu šādus riskus, kā to ieteikusi iestāde.

Tieši uzraudzīto subjektu uzraudzību veiks ES aģentūras vadītas kopējās uzraudzības komandas, , kuras iekļaus attiecīgo valstu uzraudzības iestāžu darbinieki. Šis modelis ir balstīts uz ES vienotā uzraudzības mehānisma darba metodēm, ko izmanto banku prudenciālās uzraudzības jomā.

Kas iestādi finansēs?

Kad iestāde būs sasniegusi vajadzīgo darbinieku skaitu, tā tiks finansēta 25 % apmērā no ES budžeta un 75 % apmērā no finanšu iemaksām, ko veic virkne finanšu nozares ES atbildīgo subjektu. Nefinanšu atbildīgajiem subjektiem nebūs jāveic iemaksas, un tās nebūs jāveic arī citiem finanšu sektora atbildīgajiem subjektiem, kas neatbilst attiecīgajiem tiešas uzraudzības atlases kritērijiem.

Metodoloģija, ar ko nosaka to subjektu sarakstu, kuriem jāveic finanšu iemaksas, un iemaksu aprēķināšanai, tiks noteikta Komisijas deleģētajā aktā.

Vienots ES noteikumu kopums attiecībā uz NAN/TFN

Kas ir “vienotais ES noteikumu kopums” attiecībā NAN/TFN?

Termins “vienotais ES noteikumu kopums” attiecas uz vienotu NAN/TFN tiesisko regulējumu, kas ietver tieši piemērojamus NAN/TFN noteikumus un prasības, kuras noteiktas atbildīgajiem subjektiem. Šie noteikumi vairs nav jātransponē valstu tiesību aktos. ES līmeņa noteikumi būs detalizētāki nekā pašreizējie noteikumi, un tie ietvers vairākus regulatīvos tehniskos standartus, kas jāsagatavo jaunajai ES NAN iestādei (piemēram, par klientu uzticamības pārbaudi). Dalībvalstis joprojām varēs reaģēt uz konkrētiem riskiem, piemēram, pieprasot, lai arī citi sektori valsts līmenī

piemērotu NAN/TFN noteikumus, ja to pamatos īpaši riski minētajā dalībvalstī.

Kas ir iekļauts atbildīgo subjektu sarakstā un kas ar jaunajiem noteikumiem tiek iekļauts sarakstā?

Atbildīgajiem subjektiem ir jāpiemēro NAN/TFN pasākumi, t. sk. jāveic klientu uzticamības pārbaudes par klientiem un, aizdomu gadījumā, jāziņo par šīm aizdomām FIU.

Pašlaik gandrīz visas finanšu iestādes (bankas, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, maksājumu pakalpojumu sniedzēji un ieguldījumu brokeru sabiedrības) un dažāda veida nefinanšu subjekti un operatori, t. sk. juristi, grāmatveži, nekustamā īpašuma aģenti, kazino un noteiktu veidu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgie subjekti.

Atbildīgo subjektu t. i., subjektu, uz kuriem attiecas ES NAN/TFN noteikumi, saraksts tiks papildināts un aptvers:

visus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju veidus un kategorijas. Tādējādi ES tiesību akti tiks pielāgoti attiecīgajiem FATF standartiem;

kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem neattiecas ES Kolektīvās finansēšanas regula (2020. gada 7. oktobra Regula (ES) 2020/1503). Minētajā regulā jau ir ietverti pietiekami aizsardzības pasākumi attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas tās darbības joma;

hipotekāro kredītu starpniekus un patēriņa kredītu sniedzējus, kas nav finanšu iestādes, — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus operatoriem, kuri sniedz tāda paša veida pakalpojumus (ņemot vērā to, ka finanšu iestādes jau tiek kvalificētas kā atbildīgie subjekti);

operatorus, kas strādā trešo valstu valstspiederīgo vārdā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, kas ļauj dzīvot kādā ES valstī (t. i., ieguldītāju uzturēšanās atļauju programmas), — lai mazinātu jebkādu risku, ka šādas programmas varētu izmantot tādas naudas atmazgāšanai, kuras noziedzīgā izcelsme ir ārpus ES.

Kas tiek ierosināts attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem un reģistriem?

Faktisko īpašnieku jēdziens tika ieviests ar Direktīvu (ES) 2015/849, lai palielinātu sarežģītu korporatīvo struktūru pārredzamību. Faktiskais īpašnieks ir jebkura fiziska persona, kurai faktiski pieder vai kura kontrolē juridisku personu, trastu vai līdzīgu juridisku veidojumu.

Regulas noteikumi par faktisko īpašnieku informāciju  skaidro un paplašina spēkā esošos ES                        tiesību aktus NAN/TFN jomā, tostarp faktisko īpašumtiesību jēdzienu un prasību visiem korporatīvajiem un citiem juridiskajiem subjektiem iegūt un turēt attiecīgu, precīzu un aktuālu informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem.

Priekšlikumos ir iekļauti sīkāk izstrādāti un saskaņotāki noteikumi, lai precizētu, kāda veida informācija ir vajadzīga, lai identificētu faktisko(-os) īpašnieku(-us). Jaunie noteikumi precizē ne tikai juridisko personu un pilnvaroto personu pienākumu identificēt un pārbaudīt to faktiskos īpašniekus, bet arī prasību paziņot šo informāciju nacionālajos faktisko īpašnieku reģistros. Arī nominētajiem pārstāvjiem ir jāziņo par savu statusu un personām, kuru vārdā viņi rīkojas.

Ar tiem tiek ieviests arī pienākums trešo valstu juridiskajām personām, kurām ir saikne ar ES, reģistrēt savus faktiskos īpašniekus ES faktisko īpašnieku reģistros. Attiecībā uz reģistriem priekšlikums joprojām ļauj vākt datus saskaņā ar valstu sistēmām, bet, ar saskaņotiem noteikumiem tas, palielinās reģistros pieejamo faktisko īpašumtiesību datu atbilstību, precizitāti un savlaicīgumu. Turklāt struktūras, kas atbild par valsts faktisko īpašnieku reģistru, saņems vairāk pilnvaru, lai pārbaudītu, vai faktisko īpašnieku reģistrā iesniegtā informācija ir precīza, atbilstīga un atjaunināta, cita starpā veicot pārbaudes uz vietas.

Kā ir ar nominētajiem akcionāriem un nominētajiem direktoriem?

Nominēšanas izmantošana var atvieglot faktiskā īpašnieka identitātes slēpšanu, jo nominētā persona var darboties kā juridiskas personas direktors vai akcionārs, bet nominētājs ne vienmēr tiek atklāts. Tāpēc priekšlikumā ir iekļautas jaunas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz nominētajiem akcionāriem un nominētajiem direktoriem.

Kas tiek ierosināts attiecībā uz informāciju par bankas kontiem?

Spēkā esošie ES tiesību akti NAN/TFN jomā paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido reģistri vai mehānismi, lai izgūtu informāciju par bankas kontiem un to īpašniekiem. Tagad Komisija ierosina izveidot pārrobežu sistēmu starp šiem valstu reģistriem vai mehānismiem, lai finanšu izmeklēšanas vienības varētu piekļūt arī informācijai no citām dalībvalstīm. Tas ir ierosināts pamatojoties uz plašu apspriešanos, kas notika 2019. gada jūlija pasākumu kopuma par naudas atmazgāšanas novēršanu ietvaros. Ierosinātais grozījums Direktīvā par piekļuvi finanšu informācijai nodrošinās, ka tiesībaizsardzības iestādes var piekļūt un meklēt sistēmā, kas savieno banku kontu reģistrus. Tas ļaus tiesībaizsardzības iestādēm ātri noteikt, vai aizdomās turētajai personai ir bankas konti citās dalībvalstīs, un tādējādi atvieglos finanšu izmeklēšanu un līdzekļu atgūšanu pārrobežu lietās. Visi stingrie aizsardzības pasākumi, kas paredzēti direktīvā par piekļuvi finanšu informācijai, attieksies arī uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi informācijai par bankas kontiem.

Kad jaunais NAN/TFN noteikumu kopums stāsies spēkā?

NANI tehniskos standartus nevar sagatavot, pirms tā ir izveidota. Gaidāms, ka līdz 2025. gada beigām būs ieviests un tiks piemērots pilnīgs noteikumu kopums, tostarp tehniskie standarti. Lai NANI būtu pietiekami daudz laika sagatavoties, sākt darbu un pilnveidot noteikumu kopumu, jauno tiesisko regulējumu sāks piemērot trīs gadus pēc tā pieņemšanas.

Kas tiek ierosināts attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem?

Tiek ierosināts grozījums 2015. gada ES Regulā par līdzekļu pārvedumiem (Regula (ES) 2015/847), ar ko paplašinātu tās darbības jomu, ietverot arī kriptoaktīvus. Tas nozīmē, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem visos virtuālo aktīvu pārskaitījumos būs jāietver pilnīga informācija par šādu pārvedumu nosūtītāju un saņēmēju, tāpat kā maksājumu pakalpojumu sniedzēji pašlaik to dara attiecībā uz elektroniskiem pārvedumiem. Pamatojums ir tāds pats kā sākotnējai regulai par naudas līdzekļiem: identificēt tos, kas nosūta un saņem kriptoaktīvus NAN/TFN vajadzībām, identificēt iespējamus aizdomīgus darījumus un vajadzības gadījumā tos bloķēt. Kriptoaktīvus arvien vairāk izmanto naudas atmazgāšanai un citiem noziedzīgiem mērķiem, tāpēc šis grozījums ir steidzams.

Tas arī saskaņo ES tiesību aktus ar Finanšu darījumu darba grupas galvenajiem standartiem.

 

 

ES NAN/TFN noteikumu pilnīga piemērošana kriptoaktīvu sektoram.

Kā jūs nodrošināsiet, ka uz kriptoaktīvu nozari tagad būs attiecināmi NA/TFN noteikumi?

Naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu piemērošana kriptoaktīvu nozarei ir jāaplūko, ņemot vērā Komisijas neseno tiesību aktu kopumu digitālo finanšu jomā. Pirmais solis, lai atjauninātu ES tiesisko regulējumu, būs Kriptoaktīvu tirgu (KAT) regulas pieņemšana. Ar šo regulu tiks noteiktas prasības ES kriptoaktīvu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas pieteikties uz atļauju sniegt savus pakalpojumus vienotajā tirgū. Ar to tiek ieviesta arī kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcija, kas aptver plašu darbību klāstu, kuras atbilst FATF standartu prasībām un pat pārsniedz tās. Ar KAT regulu tiek ieviestas arī licencēšanas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem un pienākums iesniegt to augstākajai vadībai piemērotus un atbilstošus testus.

Jaunie priekšlikumi par NAN/TFN regulējumu saskaņos naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvas tvērumu – kura jau ir piemērojama kriptoaktīvu maiņai pret naudu – ar KAT aptvertajām darbībām. Tie to darīs it  īpaši attiecībā uz viena kriptoaktīva apmaiņu pret citu. Šie ierosinātie noteikumi aizliedz iespēju atvērt vai izmantot anonīmu kriptoaktīvu kontu. Tie arī paplašina iespēju dalībvalstīm pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iedibināti to teritorijā un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, iecelt centrālo kontaktpunktu (kā tas pašlaik jau ir elektroniskās naudas emitentu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju gadījumā).

Komisija arī ierosina pienākumu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti kriptoaktīvu pārvedumos, vākt un darīt pieejamus datus par to pārvaldīto virtuālo aktīvu vai kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem. Tas tiks darīts, grozot 2015. gada Regulu par līdzekļu pārvedumiem (Regula (ES) 2015/847). Šie jaunie noteikumi ievērojami uzlabos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un nodrošinās atbilstību attiecīgajiem pasākumiem, kas prasīti FATF ieteikumos.

Kā jūs nodrošināsiet, ka NAN/TFN noteikumu piemērošana kriptonozarei nekavēs inovāciju?

Vairākas tiesībaizsardzības iestādes norādīja, ka kriptoaktīvu radītie NA/TF riski kopš 2019. gada ir vēl vairāk palielinājušies saistībā ar kriptoaktīvu tirgus izaugsmi. Kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, elektroniskās naudas emitenti un maksājumu iestādes ir nozares, kas visvairāk pakļautas šiem riskiem. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai rastu pareizo līdzsvaru starp šo draudu novēršanu un atbilstību starptautiskajiem standartiem, vienlaikus neradot pārmērīgu regulatīvo slogu nozarei. Gluži pretēji, šie priekšlikumi palīdzēs ES kriptoaktīvu nozarei attīstīties, jo tā gūs labumu no atjaunināta, saskaņota tiesiskā regulējuma visā ES.

Digitālā identifikācija

Kā Komisija stiprina attālināto identifikāciju?

Digitālās identitātes risinājumi ir būtiski, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu droši piekļūt digitālajiem pakalpojumiem. Tie ir svarīgs solis, lai finansējums kļūtu digitāls un būtu vieglāk izmantot iekšējā tirgus potenciālu.

Kā paziņots digitālās finanšu darbības stratēģijā, Eiropas Komisija strādā pie tā, lai izveidotu stabilu tiesisko regulējumu digitālās identitātes risinājumu sadarbspējīgai izmantošanai, tādējādi ļaujot klientiem ātri un viegli piekļūt finanšu pakalpojumiem. Tas ietver veicinoša satvara ieviešanu, lai atbalstītu drošu attālinātu klientu piesaistīšanu visā ES saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz NAN/TFN risku. Priekšlikumi par NAN/TFN regulējumu šajā nolūkā palīdzēs saskaņojot klienta uzticamības pārbaudes prasības, kas ļaus vieglāk izmantot digitālās identitātes risinājumus un nodrošinās plašāku pārrobežu darbību. Turklāt NAN/TFN priekšlikumos, ar tehnisko standartu palīdzību, būs sīkāk precizēti aspekti, kas saistīti ar sīki izstrādātiem identifikācijas un autentifikācijas elementiem piesaistīšanas nolūkā. Tas atvieglos klientu identitātes noteikšanu un pārbaudīšanu un viņu akreditācijas datu pārbaudi uzticamā un drošā veidā.

Izmaiņas NAN/TFN regulējumā nevainojami saskanēs ar Komisijas ierosināto Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas ievieš būtiskus uzlabojumus spēkā esošajā elektroniskās identifikācijas regulējumā un palīdzēs novērst šķēršļus digitālo identitāšu pārrobežu izmantošanai finanšu nozarē.

Darījumi skaidrā naudā

Ko Komisija ierosina attiecībā uz skaidru naudu?

Skaidra nauda joprojām ir maksāšanas līdzeklis, ko vislabprātāk izvēlas noziedznieki, jo to ir grūti izsekot. Lieli skaidras naudas pirkumi ļauj nelikumīgos līdzekļus investēt reālajā ekonomikā. Spēkā esošajos ES noteikumos jau ir atzīts risks, ko rada lielas skaidras naudas summas. Tajos tiek pieprasīts, lai visi ekonomikas dalībnieki, kuri tirgojas ar precēm un saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir vairāk nekā 10 000 EUR, piemērotu NAN/TFN prasības. Vienlaikus tie ļauj dalībvalstīm pieņemt stingrākus pasākumus. Divas trešdaļas dalībvalstu jau ir pieņēmušas stingrākus noteikumus nekā to pieprasa ES, nosakot griestus lieliem skaidras naudas darījumiem, sākot no

500 EUR Grieķijā līdz nedaudz vairāk nekā 10 000 EUR Čehijā.

Tāpēc Komisija ierosina ES līmenī noteikt maksimālo skaidras naudas darījumu summu 10 000 EUR apmērā. Dalībvalstis saglabās tiesības saglabāt zemākus ierobežojumus valsts līmenī.

Šāda augšējā robeža būtiski mazinās NA/TF ietekmi ES, vienlaikus saglabājot eiro kā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu. Ir ierosināti mehānismi, kas nodrošinās, ka šāds pasākums neizslēdz pilsoņus no finanšu sistēmas.

Trešo valstu politika un NA/TF draudi no valstīm ārpus Savienības

Ko Komisija ierosina attiecībā uz trešajām valstīm un NA/TF draudiem no valstīm ārpus ES?

Komisija ierosina pārskatītu pieeju trešajām valstīm, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tiek efektīvi mazināti ārējie apdraudējumi Savienības finanšu sistēmai, īstenojot saskaņotu pieeju ES līmenī un nodrošinot detalizētāku un proporcionālāku ar iekļaušanu sarakstā saistīto seku noteikšanu, ņemot vērā riska pakāpi.

Mūsu ierosinātās pārskatītās politikas pamatā ir šādi elementi.

Komisija noteiks trešās valstis vai nu ņemot vērā attiecīgā starptautiskā standartu noteicēja (FATF) veikto publisko identifikāciju, vai pamatojoties uz savu autonomo novērtējumu. Uz Komisijas noteiktajām trešajām valstīm attieksies divi dažādi seku kopumi, kas ir samērīgi ar risku, ko tie rada Savienības finanšu sistēmai: i) trešajām valstīm, kurām piemēro konkrētām valstīm paredzētus pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumus; un ii) trešajām valstīm, kurām piemēro visus pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumus un papildu konkrētām valstīm paredzētus pretpasākumus.

Pēc principa, trešās valstis, uz kurām attiecas FATF aicinājums rīkoties, Komisija noteiks kā augsta  riska trešās valstis (melnais saraksts). Tā kā šo valstu NAN/TFN sistēmā joprojām pastāv nopietnas stratēģiskas nepilnības, tām piemēros visus pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumus, kā arī konkrētām valstīm paredzētus pretpasākumus, lai proporcionāli mazinātu apdraudējumu.

Komisija noteiks trešās valstis, kurās ir nepilnības NAN/TFN režīmos, ko FATF definē kā tādas, “uz kurām attiecas pastiprināta uzraudzība”, un tām piemēros konkrētām valstīm paredzētus pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumus, kas ir samērīgi ar riskiem (pelēkais saraksts).

Komisija var arī noteikt trešās valstis, kuras FATF nav iekļāvusi sarakstā, bet kuras rada konkrētu apdraudējumu Savienības finanšu sistēmai un uz kurām, pamatojoties uz šo apdraudējumu, attieksies vai nu konkrētām valstīm paredzēti pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, vai, attiecīgā  gadījumā, visi pastiprinātie uzticamības pārbaudes pasākumi un pretpasākumi. Novērtējot no šīm trešajām valstīm izrietošā apdraudējuma līmeni, Komisija var balstīties uz NANI tehniskajām zināšanām.

Vai šī politika būs efektīvāka attiecībā uz  no trešajām valstīm izrietošo risku novēršanu?

Komisijas ierosinātā pārskatītā politika būs efektīvāka, jo ar to tiks ieviesta saskaņota pieeja Savienības līmenī un detalizētāk noteikta Savienības reakcija uz ārējo apdraudējumu mazināšanu, ņemot vērā riska pakāpi. Tas savukārt nodrošinās lielāku skaidrību, konsekvenci un proporcionalitāti ES NAN/TFN politikas īstenošanā attiecībā uz trešajām valstīm:

riska mazināšanas pasākumu saskaņošana ES līmenī nodrošinās, ka iekšējā tirgus pienācīgu darbību efektīvi aizsargā stingrs satvars, kas ir tieši piemērojams visiem atbildīgajiem subjektiem ES un novērš atšķirības dalībvalstu līmenī, kas pakļautu riskam visu Savienības finanšu sistēmu. Spēja pielāgot seku mazināšanas pasākumus, pamatojoties uz trešo valstu radītajiem specifiskajiem riskiem, ļaus mūsu regulējumam pielāgoties strauji mainīgajai un sarežģītajai starptautiskajai videi, kurā ātri attīstās riski. Vienlaikus tā nodrošinās, ka seku mazināšanas pasākumi ir pielāgoti un proporcionāli atkarībā no riska līmeņa.

Visbeidzot, NAN iestāde uzraudzīs konkrētus riskus, tendences un metodes, kam pakļauta Savienības finanšu sistēma, un komunicēs ar Savienības atbildīgajiem subjektiem par ārējiem apdraudējumiem. Tā pieņems pamatnostādnes, kurās definēs ārējos apdraudējumus, un par tiem regulāri informēs atbildīgos subjektus.

Kad šī jaunā politika tiks īstenota?

Tā tiks īstenota pēc tam, kad sāks piemērot jauno tiesisko regulējumu (t. i., trīs gadi pēc pieņemšanas dienas); līdz tam laikam piemēro pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Vai Komisija turpinās veikt autonomus trešo valstu novērtējumus?

Jā. Komisija turpinās veikt autonomus novērtējumus, lai nodrošinātu, ka NA/TF riski, kas izriet no trešajām valstīm un kas īpaši apdraud Savienības finanšu sistēmu, tiek ņemti vērā visaptverošā un pienācīgā veidā.

Kādas būs sekas iekļaušanai sarakstā?

Sarakstā iekļaušanas sekas būs samērīgas ar apdraudējuma pakāpi. Komisijai ir divi seku kopumi attiecībā uz noteiktajām trešajām valstīm:

ES līmenī saskaņotu, konkrētām valstīm paredzētu pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošana. Šie pasākumi attieksies uz trešajām  valstīm, kuras Komisija ir noteikusi vai nu tāpēc, ka FATF uz tām attiecina pastiprinātas uzraudzības prasību saistībā ar nepilnībām to NAN/TFN režīmos, vai arī pamatojoties uz tās autonomu novērtējumu (pelēkais saraksts).

ES līmenī saskaņota visa pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumu kopuma un papildu konkrētām valstīm paredzētu pretpasākumu piemērošana. Tos piemēros trešajām valstīm, kuras Komisija noteikusi vai nu tāpēc, ka uz tām attiecas FATF “aicinājums rīkoties”, vai arī pamatojoties uz tās autonomu novērtējumu (melnais saraksts). Nopietnākas sekas šajā gadījumā ir pamatotas ar paaugstināto apdraudējuma līmeni, ko rada minētās trešās valstis, kam nepieciešama efektīva, konsekventa un saskaņota seku mazināšanas reakcija Savienības līmenī.

Papildus šiem pasākumiem NAN iestāde noteiks naudas atmazgāšanas/terorisma finansēšanas riskus, tendences un metodes globālā līmenī, neaprobežojoties tikai ar konkrētās valsts dimensiju. NAN iestāde izdos pamatnostādnes, ar kurām informēs atbildīgos subjektus par šiem riskiem, lai tie regulāri zinātu par globālās situācijas attīstību.

Sīkākai informācijai:

Par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu Priekšlikums par centralizētiem bankas kontu reģistriem

Paziņojums presei

Faktu lapa

[1] COM(2021)421 final

[2] COM(2021)420 final

[3] COM(2021)423 final

[4] COM(2021)422 final