Tā kā visas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas lēmumu par pašu resursiem, Komisija var sākt piesaistīt resursus Eiropas atveseļošanas finansēšanai, izmantojot instrumentu NextGenerationEU. Šajā sakarā Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka tā plāno 2021. gadā ilgtermiņa obligācijās emitēt aptuveni 80 miljardus eiro. Šo obligāciju emisija tiks papildināta ar ES īstermiņa parādzīmēm desmitiem miljardu eiro vērtībā, lai apmierinātu atlikušās finansējuma vajadzības. ES obligāciju un ES parādzīmju precīzā summa būs atkarīga no nepieciešamā finansējuma precīzas summas, savukārt šodien iesniegto novērtējumu Komisija rudenī pārskatīs. Šādā veidā Komisija gada otrajā pusē varēs finansēt visas dotācijas un aizdevumus, ko dalībvalstīm plānots piešķirt saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, un apmierināt to ES rīcībpolitiku vajadzības, kuras saņem NextGenerationEU finansējumu.
Šā finansēšanas plāna pamatā ir sākotnējā aplēse par dalībvalstu vajadzībām attiecībā uz aizdevumiem un dotācijām. Komisija minēto finansēšanas plānu atjauninās septembrī, kad tai būs pieejams precīzāks pārskats par ES dalībvalstīm gada pēdējos mēnešos nepieciešamo finansējumu.
Komisija šodien pieņēma arī ikgadējo aizņemšanās lēmumu 2021. gadam. Šajā lēmumā ir iekļautas maksimālās summas, ko Komisija ir pilnvarota aizņemties līdz gada beigām.
Komisija tagad noslēgs gatavošanos pirmajai NextGeneartionEU emisijai, kas ir plānota jūnijā. Pirmās ES parādzīmes tiks emitētas septembrī, kad būs sākusi darboties ES izsoļu platforma.
Par budžetu un administrāciju atbildīgais komisārs Johanness Hāns sacīja: “Šodien mēs speram vēl vienu soli uz priekšu, lai sagatavotos pirmajai aizņēmumu operācijai mūsu kolektīvās atveseļošanas finansēšanai, izmantojot NextGenerationEU. Šogad emitējot ilgtermiņa obligācijas aptuveni 80 miljardu eiro vērtībā un izmantojot papildu īstermiņa parādzīmes, mēs spēsim apmierināt dalībvalstu steidzamākās vajadzības un nostādīsim tās uz ilgtspējīgas atveseļošanas un zaļas, digitālas un noturīgas Eiropas ceļa.”
NextGenerationEU finansēšanai Eiropas Komisija ES vārdā kapitāla tirgos aizņemsies līdz 750 miljardiem eiro 2018. gada cenās jeb līdz aptuveni 800 miljardiem eiro pašreizējās cenās. Tas nozīmē, ka laikposmā no 2021. gada vidus līdz 2026. gadam aizņēmumu apjoms sasniegtu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro gadā, kā rezultātā ES kļūs par vienu no lielākajiem emitentiem eiro valūtā.
Aizņēmumu operāciju sākšana
Pirmā obligāciju emisija notiks, izmantojot sindicēšanu, un tiks organizēta ar iestādēm, kuras iekļautas Komisijas primāro tirgotāju tīklā un par kuru iekļaušanu tika paziņots 31. maijā. Paredzams, ka līdz jūlija beigām tiks veikti vēl vairāki sindicētie darījumi.
Turklāt Komisija plāno ES obligācijas un ES parādzīmes sākt emitēt 2021. gada septembrī, izmantojot izsoles procedūras. Līdzko būs ieviesta izsoļu sistēma, Komisija regulāri organizēs obligāciju sindicēšanas un izsoles. Tā regulāri organizēs arī ES parādzīmju izsoles. Sīkāka informācija par izsoļu datumiem, kā arī par ES vērtspapīru programmas struktūru tiks publicēta vēlāk šogad pirms izsoles sākuma.
Konteksts
Šodienas paziņojums ir saskaņā ar 14. aprīlī prezentēto diversificēto finansēšanas stratēģiju attiecībā uz aizņēmumiem NextGenerationEU ietvaros. Tā pamatā ir Komisijas iepriekš veiktie pasākumi aizņēmumu operāciju sekmīgas izpildes nodrošināšanai. Maijā Komisija paziņoja izraudzīto izsoles platformas nodrošinātāju. Komisija pieņēma arī pirmo sava primārā tirgotāju tīkla dalībnieku sarakstu. Sarakstā ir iekļautas 39 bankas, kas palīdzēs NextGenerationEU obligācijas piedāvāt ieguldītājiem ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.
Pateicoties tam, ka lēmums par pašu resursiem tika apstiprināts tikai piecu mēnešu laikā, Komisija jau jūnijā varēs sākt aizņemties tirgū, lai finansētu atveseļošanas plānu.
Paredzams, ka lēmums finansēt NextGenerationEU ar kapitāla tirgus finansējumu, sniegs ilgtermiņa priekšrocības gan ES budžetam, gan ES dalībvalstīm.
Pateicoties ES augstajam kredītreitingam, Komisija varēs aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem. Šīs priekšrocības Komisija tiešā veidā nodos dalībvalstīm, sniedzot aizdevumus, vai Savienības budžetam, par aizņēmumiem atveseļošanas izdevumu finansēšanai nosakot zemas procentu likmes.
Ņemot vērā plānoto aizņēmumu operāciju apjomu, biežumu un sarežģītību, Komisija ievēros lielu un biežu emitentu izmantoto paraugpraksi un īstenos diversificētu finansēšanas stratēģiju.
Tā atšķiras no kompensējošās pieejas, ko Komisija līdz šim ir izmantojusi, lai aizņemtos no tirgiem, t. sk. SURE programmas satvarā. Eiropas Komisija 40 gadu laikā ir īstenojusi vairākas aizdevumu programmas ES dalībvalstu un trešo valstu atbalstam. Visas šīs aizdevumu operācijas tika finansētas no kompensējošiem aizdevumiem, galvenokārt izmantojot sindicētu obligāciju emisijas.
Sīkāka informācija
Jautājumi un atbildes – Komisijas pirmais finansēšanas plāns
Jautājumi un atbildes par diversificēto finansēšanas stratēģiju
Faktu lapa – NextGenerationEU – Finansēšanas stratēģija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 1. jūnijs