Lielvārdes Edgara Kauliņa alejas 9. nams ir kļuvis ne tikai skaistāks, bet tam arī augusi īpašuma vērtība – ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu pagājušā gadsimta 70. gados celtā daudzdzīvokļu ēkā ir pabeigti apjomīgi renovācijas darbi un palielināta ēkas energoefektivitāte. Mājas iemītnieki šo ziemu gaida bez bažām, jo ēkas enerģijas patēriņam jābūt uz pusi mazākam, kas ļaus pazemināt arī uzturēšanas izmaksas.
Lai iepriekšējās desmitgadēs celtos namus padarītu energoefektīvus un tādējādi ietaupītu arī iedzīvotāju izmaksas par namu apsaimniekošanu, daudzdzīvokļu namos veic uzlabošanas darbus, izmantojot ES Atveseļošanas fonda līdzekļus NextGenerationEU iniciatīvas ietvaros.
Atjaunotās mājas nama vecākais un iedzīvotāju biedrības valdes loceklis Guntis Kalniņš dalījās pieredzē par paveikto un pastāstīja par šī projekta ieguvumiem.
Kā jūsu mājā izdevās visiem vienoties, ka ēka ir jārenovē, uzlabojot energoefektivitāti? Ir dzirdēts, ka daudzdzīvokļu mājās ar visiem nav viegli sarunāt, un šādi projekti paliek nerealizēti.
– Cilvēkiem ir nepieciešami skaidri saskatāmi ieguvumi, un tam noder praktiski argumenti. Arī mūsu mājā ne visi bija „par” renovāciju, īpaši gados vecāki iedzīvotāji teica: „Kāpēc man tas vajadzīgs? Man pietiek ar to, kas ir.” Mēģinājām skaidrot, izmantot salīdzinājumus. Piemēram, automašīnai, kas maksā labi ja desmito daļu no dzīvokļa vērtības, mēs mainām riepas, uzturam to labā stāvoklī, regulāri remontējam. Tomēr dzīvokli uztveram kā pašu par sevi saprotamu, par to pienācīgi nerūpējamies. Privātmājas īpašnieks nevar skatīties televizoru, ja tek jumts. Viņš iet un jumtu labo. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji, īpaši gados vecākā paaudze, mēdz domāt, ka atnāks pagasta darbinieks, kas visu izdarīs viņu vietā. Taču tā nenotiek. Pašiem jālemj, kā darīsim un dzīvosim. Ja māju neremontēsim, tās vienā brīdī vairs nebūs. Mūsu māja tam ir uzskatāms piemērs – ēka ir būvēta pagājušā gadsimta 70. gados. Pēc būvnormatīviem mūsu nama garantija ir 60 gadu, līdz garantijas beigām bija palikuši pieci gadi. Kad tā beigsies, ar mums nerunās ne aizdevēji, ne apdrošinātāji. Kopīgās sarunās nonācām pie lēmuma, ka renovācija ir jāveic – jo ātrāk, jo labāk.
Kā izlēmāt par labu energoefektivitātes uzlabošanai, izmantojot ES atbalstu? Kas bija pirmie soļi šajā virzienā?
– Pirms astoņiem gadiem mūsu mājas 18 dzīvokļu īpašnieki izlēma dibināt biedrību, jo sapratām, ka par sevi jārūpējas pašiem. Bijām pasūtījuši projektu jau pirms vairākiem gadiem, bet tā realizācijai nopietnāk pievērsāmies pagājušā gada nogalē. Piecu mēnešu laikā renovāciju jau bijām pabeiguši. Šeit viena otrai blakus ir trīs līdzīgas trīsstāvu mājas, un vienā no tām jau bija veikta renovācija. Tas mums bija labs paraugs, no kura mācīties un arī kaimiņi palīdzēja ar padomu un pieredzi. Aicinājām talkā Sarmu Novicāni-Lazdāni no kaimiņu mājas koordinēt arī mūsu nama remontdarbus, kaimiņos dzīvo būvinženieris, kas arī mums palīdzēja. Mūsu ēkā dzīvo grāmatvede, kuras aprēķiniem uzticamies, un viņa varēja parādīt, kādas ir sagaidāmās izmaksas un ieguvumi no mājas energoefektivitātes pasākumiem. Skaitļi tiešām pārliecina cilvēkus. Mūs pārliecināja renovācijas izmaksas, kas lika domāt par ES atbalsta izmantošanu. Kopumā mūsu mājā veikto darbu izmaksas bija 545 079 eiro (bez PVN). Kopumā mūsu mājā veikto darbu izmaksas bija 545 079 eiro (bez PVN). No ES Atveseļošanas fonda, ko šajā projektā pārvalda Altum, saņemsim 217 494 eiro kā kapitāla atlaidi, savukārt 327 585 eiro no kopējās summas ir kredītsaistības, ko mājas iedzīvotāji atmaksās 20 gadu laikā.
ES investīcijas ir jūtams atspaids, un tas ir jāizmanto, īpaši, ja darbi ir apjomīgi, arī finanšu ziņā!
Kādus darbus veicāt un kādus ieguvumus sagaidāt pēc renovācijas?
– Kad nolēmām veikt renovāciju, sapratām, ka jāizdara viss iespējamais. Nosiltinājām jumtu un ēkas fasādi. Savedām kārtībā pamatus, nosiltinājām arī pagrabstāva griestus, lai aukstums nenāk uz augšu. Pilnībā nomainījām apkures sistēmu – visas caurules nu ir jaunas, uzstādījām radiatorus, kuros varam regulēt siltuma padevi. Pirms renovācijas visiem, kuriem bija vairāk nekā desmit gadu veci logi, ieteicām tos nomainīt, jo bija risks liekiem siltumzudumiem no logiem pēc garantijas laika. Izremontējām arī kāpņu telpas.
Pirmos ieguvumus esam jau izjutuši. Pēc jumta nosiltināšanas patīkamākus dzīves apstākļus šovasar izbaudīja augšējā, trešā, stāva iemītnieki. Viņi saka, ka atšķirība ir jūtama, jo nebija tik karsti kā pērnvasar. Jau šoziem apkures sezonā ceram sagaidīt siltumenerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 50 %. Par to liek domāt kaimiņmājas pieredze. Līdz šim siltums tiek nodrošināts centralizēti, bet jau plānojam, ka nākamais darbs būtu izveidot autonomo apkuri, kā to izdarījusi kaimiņmāja – var redzēt izmaksu atšķirību. Renovējot māju, esam ne tikai uzlabojuši tās energoefektivitāti un, jāsaka kā ir, devuši tai „otru dzīvi” un skaistu izskatu, bet arī vairākkārt, proti, par 25–30 %, palielinājuši sava īpašuma vērtību.
Par pozitīvajām pārmaiņām jau minējāt – pirmkārt, tās sajutīs un baudīs mājas iemītnieki. Vai ES investīcijas, kas ļauj uzlabot mājokļu energoefektivitāti, ir arī plašāka ietekme?
– Gribētos, lai mūsu māja varētu kalpot arī citiem par piemēru un pamudināt vēl kādu uzsākt renovācijas darbus. Ir taču daudz patīkamāk, ja kaimiņš ir apmierināts un smaidīgs, nevis staigā norūpējies kā rūgumpods, jo māja ir nolietojusies un ir jāmaksā lieli rēķini.
Ir vēl viena lieta. Jauniešiem patīk komforts, viņi grib labus dzīves apstākļus. Ja Lielvārdē vai apkārtnē nav labas dzīvesvietas, viņi pārceļas uz galvaspilsētu. Ja arī tur neatrod neko piemērotu, tad dodas plašajā pasaulē. Mēs dzīvojam savdabīgā pilsētā, jo pieprasījumu pēc dzīvojamā fonda uztur arī līdzās esošā aviobāze, kurā strādā ne tikai vietējie iedzīvotāji. Dzīvokļu ēkas, ko sabūvēja vēl kolhoza „Lāčplēsis” laikā, ir jau nopietnā vecumā, tās ir jāatjauno. Redzam, ka reģionos jauns dzīvojamais fonds praktiski netop. Jaunietis finansiālu apsvērumu dēļ nevar ņemt kredītu privātmājas iegādei. Tāpēc viens no priekšnosacījumiem, lai jaunieši paliktu reģionos, ir atjaunotas ēkas un labi uzturētas dzīvesvietas. Tad mums ir cerība, ka Lielvārdē būs arī aktīva uzņēmējdarbība, būs darbaspēks. Renovēts un energoefektīvs dzīvojamais fonds stiprina reģionu un Latviju kopumā.
Ogres novada Lielvārdes Edgara Kauliņa alejas 9. nama renovācijas darbi īstenoti izmantojot ES NextGenerationEU iniciatīvas Atveseļošanas fonda projekta „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu” finansējumu.
Līdz 2024. gada vasaras izskaņai, izmantojot Atveseļosanas fonda finansējumu, Latvijā pabeigti vai realizācijas stadijā bija 19 projekti par kopējo noslēgto līgumu summu sešu milj. eiro apjomā, taču pavisam daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, ko piešķir Altum, ir pieejami 57,3 milj. eiro.
Par Atveseļošanas fondu
Atveseļošanas fonds ir daļa no Eiropas Savienības NextGenerationEU iniciatīvas, kas izveidota, lai palīdzētu ES atgūties no krīzes, veidotu zaļāku, digitālāku un noturīgāku nākotni. Latvijai no šī fonda pieejami 1,96 mljrd. eiro kā neatmaksājams ieguldījums reformām un investīcijām. Šie līdzekļi paredzēti sešām prioritārajām jomām: zaļās pārejas atbalstam, digitālajai transformācijai, nevienlīdzības mazināšanai, ekonomikas transformācijai, veselībai un likuma varas stiprināšanai.
Līdz šim Latvijai izmaksāts 801 milj. eiro jeb 41 % no pieejamajiem līdzekļiem. Lielākā daļa projektu vēl ir īstenošanas procesā. Visiem projektiem jābūt pabeigtiem līdz 2026. gada 31. augustam.