Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finanšu atbalstu, iegādājusies divus lāzera spektrometrus. Šīs iekārtas papildina sūtījumu kontrolē izmantojamo ikdienas „darbarīku” kopumu Muitas laboratorijā un Lidostas muitas kontroles punktā. Ar jauno tehnoloģiju var operatīvāk, efektīvāk un drošāk identificēt nezināmas un nelegālas vielas, stāvot sabiedrības veselības, drošības un tirgus sardzē ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā.
Divi Raman tehnoloģijas spektrometri iegādāti, izmantojot ES Atveseļošanas fonda līdzekļus NextGenerationEU iniciatīvas ietvaros. Viens no tiem ir portatīvais Raman spektrometrs Agilent Resolve, kuru izmanto Lidostas muitas kontroles punktā. To lieto arī citos muitas kontroles punktos, ja rodas vajadzība operatīvi veikt kravā esošu ķīmisko vielu identifikāciju, lai pārliecinātos, vai importējamās vai tranzītā sūtītās vielas atbilst pavaddokumentiem. Savukārt Muitas laboratorijā uzstādīts otrs stacionārais Raman spektrometrs – B&WTek i-Raman Pro 785H. Ar to un citām analītiskām iekārtām Muitas laboratorijā veic ķīmisko vielu identifikāciju un padziļinātu izpēti.
Par jauno tehnoloģiju iegādi un izmantošanu ikdienas darbā stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas laboratorijas vadītāja Elga Berņa.
Kāpēc izlēmāt iegādāties jaunas ierīces, izmantojot ES Atveseļošanas fonda finansējumu?
– Latvijas muitas dienests nepārtraukti pilnveido kontroles metodes un ievieš jaunākās inovatīvās tehnoloģijas. Komerciālo un nekomerciālo starptautisko sūtījumu apjoms aizvien pieaug, un kontroles procesā muitas amatpersonas nereti konstatē aizdomīgus sūtījumus ar vielām, par kurām dokumentos nav sniegta pietiekama informācija vai kuru iepakojumiem nav pievienotas atbilstošas etiķetes. Piemēram, muita no trešajām valstīm ienākošā pasta apstrādē gadā vien pārbauda vairāk nekā piecus miljonus sūtījumu. Līdz šim Latvijas muita neizmantoja šāda veida spektrometra tehnoloģiju, taču, konsultējoties ar kolēģiem ES, izlēmām, ka tā ievērojami stiprinātu mūsu kapacitāti. Varam lepoties, ka mūsu piemēram nu vēlas sekot arī Lietuvas muitas kolēģi.
Kā darbojas šīs ierīces?
– Analītisko Raman spektrometrisko iekārtu izmanto, lai uzzinātu, kāds ir sūtījuma vielu sastāvs – to var izdarīt, sūtījumu pat neatverot. Uz sūtījumu iedarbojas ar gaismas staru, un vielu var atpazīt molekulārā līmenī. Jaunajā aprīkojumā tiek pielietots Ramana efekts, kad daļa gaismas, ko lāzera stara veidā virza uz paraugu, izkliedējas un maina savu sākotnējo enerģiju atkarībā no ķīmiskās vielas molekulas - to sauc par Raman izkliedes efektu.. To pirms simt gadiem izgudroja indiešu fiziķis Ramans. Šīs spektrometrijas pamatā izmanto spēcīgu gaismas avotu – lāzeru: tas apstaro vielu un ierosina molekulu vibrācijas, un, analizējot izkliedēto gaismu, var noteikt ķīmisko vielu.. Tā mēs ierīcē iegūstam grafisku attēlu, ko sauc par Ramana spektru. Šo spektru salīdzinām ar informāciju datubāzēs, un uzreiz jau varam pateikt, kas tā ir par vielu. Mūsu datubāzēs ir informācija par aptuveni 15 000 ķīmisko savienojumu, tajā skaitā arī par tādām vielām kā bīstamās vai toksiskās vielas, sprāgstvielas, narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī to prekursori. Datubāzi nepārtraukti papildinām, un tas ir svarīgi, jo tirgū ienāk arī jaunas, nezināmas, tai skaitā arī nelegālas vielas, piemēram, jaunu veidu narkotikas. Iegūstot jaunu vielu spektru, mēs to saglabājam nākamajiem pētījumiem. Tēlaini izsakoties, Ramana spektrs ir kā ķīmiskās vielas pirkstu nospiedums.
Kā spektrometri jums palīdz darbā, ko ar to palīdzību varat paveikt?
– Tagad process ir daudz drošāks un ātrāks gan muitai, gan klientiem, kas saņem sūtījumu. Ar šīm iekārtām var veikt daudz operatīvāku un efektīvāku dažādu izmēru un formu paraugu identifikāciju, ir arī drošāka un precīzāka aplokšņu pārbaude bez sūtījumu bojāšanas riska. Piemēram, līdz šim mums bija jāatver iepakojums, kad bija nepieciešams identificēt ķīmiskās vielas (īpaši – dārgus specifiskus ķīmiskos reaģentus), lai pārliecinātos par to atbilstību. Tas radīja risku sabojāt jau tā mazo vielas daudzumu. Jaunais aprīkojums Latvijas muitai ir ne tikai sniedzis jaunas testēšanas iespējas, bet arī nodrošina mūsdienīgu un drošu darba vidi – ne visu vielu iepakojumus var atvērt t.s. lauka apstākļos – muitas kontroles punkts nav īsti piemērots augstas tīrības ķīmisko reaģentu iepakojumu atvēršanai un pārbaudei. Šīs iekārtas arī mazina veselības apdraudējuma riskus muitas amatpersonām, kuras veic pārbaudes, strādājot ar bīstamām vai toksiskām vielām. Tagad varam izpētīt vielas, sūtījumus neatverot.
Bieži vien pa pastu tiek sūtītas aizliegtās vielas. Līdztekus narkotiskām, psihotropām vielām Latvijā mēdz iesūtīt arī prekursorus – tādas ķīmiskas vielas, no kurām pēcāk var izgatavot narkotikas. Ar Raman spektrometru tagad varam ielūkoties aploksnē, kas tajā ir iekšā. Identificējot šādas nelegālās vielas, jaunais aprīkojums ļauj muitas iestādēm efektīvāk novērst kontrabandu.
Vai varat palepoties ar kādu veiksmīgi paveiktu darbu ar šīm iekārtām?
– Tiklīdz bijām saņēmuši jaunās iekārtas, Nodokļu un muitas policijas pārvalde Muitas laboratorijā identifikācijai iesniedza maisiņus ar baltu pulverveida vielu.
Kravas dokumentos bija norādīta viela, kuru ievedot un pārvietojot ES teritorijā, nepieciešama speciāla atļauja. Šīs ķīmiskās vielas paraugi mūs darīja bažīgus, un pēc pirmreizējās pārbaudes ar citām iekārtām to vēlreiz izmeklējām ar Raman spektrometru. Rezultātā secinājām, ka kontrolējamā viela kādā no sūtījuma posmiem ir daļēji nomainīta, jo sūtījumā tika identificēts gan neliels daudzums deklarētās vielas, gan arī amonija nitrāts. To izmanto lauksaimniecībā kā minerālmēslojumu, bet tam ir arī otrs pielietojums – amonija nitrātu var izmantot sprāgstvielu ražošanā. Tas bija nozīmīgs atklājums – ja deklarētā ķīmiskā viela, kas caur vairākām valstīm, tostarp Latviju, vesta tranzītā, kādā no posmiem ir nomainīta, tad kolēģiem no tiesībsargājošām struktūrvienībām jāizmeklē, vai aizliegtā viela nav izmantota nelikumīgiem mērķim un kādam nolūkam kravā bija identificētais amonija nitrāts.
Cik nozīmīga ir šo tehnoloģiju izmantošana Latvijas un visas ES mērogā?
– Latvijas muitas dienestam nozīmīgs ieguvums ir darba efektivitāte – šo iekārtu nodrošinātā laika ekonomija un operativitāte. Nu ķīmisko vielu identificēšanai vairs nav jātērē resursi to izņemšanai un pārvietošanai vēlākai izpētei Muitas laboratorijā. Muitai ir uzticēts pienākums sargāt mūs visus no nelegālu vielu nonākšanas apritē brīvā tirgū. Pasta sūtījumos līdztekus narkotisko vielu izplatības ierobežošanai muitai jānovērš arī nelegālu, nereģistrētu medikamentu pārsūtīšana. Tagad to varam izdarīt vieglāk, jo ar Raman spektrometru var noteikt konkrētā medikamenta aktīvās vielas sastāvu. Latvijas muita sargā ne tikai Latvijas, bet arī ES iekšējo tirgu. Tādējādi sniedzam ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā, gādājot par sabiedrības veselības, drošības un tirgus aizsardzību.To darām ar visiem iespējamiem veidiem un mums pieejamajiem līdzekļiem, tostarp ar jaunākajām tehnoloģijām.
Portatīvā un stacionārā Raman spektrometra iegāde un muitas amatpersonu apmācības tika nodrošinātas, īstenojot ES Atveseļošanas fonda komponentes „Likuma vara” reformu un investīciju virziena „Ēnu ekonomikas mazināšana godīgas uzņēmējdarbības veicināšanai” investīcijas projektu „Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana” NextGenerationEU iniciatīvas ietvaros. Kopējais projekta finansējums ir 158 566 eiro, tai skaitā 131 047 eiro – Atveseļošanas fonda finansējums un 27 519 eiro – valsts budžeta finansējums.
Par Atveseļošanās fondu
Atveseļošanas fonds ir daļa no Eiropas Savienības NextGenerationEU iniciatīvas, kas izveidota, lai veicinātu valstu ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un veidotu zaļāku, digitālāku un noturīgāku nākotni. Latvijai no šī fonda pieejami 1,96 miljardi eiro kā neatmaksājams ieguldījums reformām un investīcijām. Šie līdzekļi paredzēti sešām prioritārajām jomām: zaļās pārejas atbalstam, digitālajai transformācijai, nevienlīdzības mazināšanai, ekonomikas transformācijai, veselībai un likuma varas stiprināšanai.
Līdz šim Latvijai izmaksāts 801 milj. eiro jeb 41 % no pieejamajiem līdzekļiem. Lielākā daļa projektu vēl ir īstenošanas procesā. Visiem projektiem jābūt pabeigtiem līdz 2026. gada 31. augustam.