ES Atveseļošanas plāns

Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei ES ekonomikā šogad turpināsies samērā lēna izaugsme, lai gan redzama neliela pozitīva dinamika – šogad izaugsmes temps prognozēts 1% apmērā, bet nākošgad - 1,6%.

Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, pārsniedzot ES vidējo izaugsmes tempu. Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 2,0%, bet Igaunija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā šogad tiek prognozēta recesija - 0,5% apmērā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Ekonomikas izaugsmi Latvijā veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums - strauji samazinoties inflācijai un turpinoties algu pieaugumam, palielināsies mājsaimniecību pirktspēja un privātais patēriņš. Papildus stimulu ekonomikai dos ES fondu un ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros īstenotās investīcijas."

Samazinoties enerģijas cenām un lejupslīde citās patēriņa cenu kategorijās samazinās arī inflāciju Latvijā līdz 1,6%, kas būs zem ES vidējā inflācijas līmeņa – 2,7%.

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir daļa no visaptveroša reaģēšanas pasākumu kopuma, un tā mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās radītajiem izaicinājumiem un iespējām.



Atveseļošanas un noturības mehānisms stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Tas finansē dalībvalstu reformas un investīcijas laikposmā no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada 31. decembrim. Lai finansētu instrumentu NextGenerationEU, Eiropas Komisija ES vārdā aizņemsies līdzekļus kapitāla tirgos.

Lai varētu saņemt atbalstu no mehānisma, dalībvalstīm jāiesniedz Eiropas Komisijai savi atveseļošanas un noturības plāni. Katrā plānā ir izklāstītas reformas un investīcijas, kas jāīsteno līdz 2026. gada beigām, un dalībvalstis var saņemt finansējumu, kas nepārsniedz iepriekš saskaņotu piešķīruma summu.

Šiem plāniem būtu jāsniedz reāli risinājumi Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām, jo īpaši ņemot vērā Padomes pieņemtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Tiem arī būtu jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās un jāuzlabo ekonomikas un sabiedrības noturība.

Atveseļošanas un noturības mehānisms ir balstīts uz sniegumu. Plānos norādīto saskaņoto reformu un investīciju starpposma mērķu un galīgo mērķrādītāju izpilde nodrošinās piekļuvi regulāriem maksājumiem.

Otrais gada ziņojums par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu

Faktu lapa par ANM gada ziņojumu

Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats

2021. gada 13. jūlijā, Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā.

Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Savienības Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Atveseļošanas fonda plānā ietvertie pasākumi veicinās ekonomikas zaļo un digitālo pāreju, ieviešot strukturālās reformas un risinot sociālās un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus. Plānā likts uzsvars uz prasmju attīstību, piemēram, saistībā ar augstākās izglītības reformām, attiecībā uz privāto ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un attīstībā un digitālajām prasmēm, kas ir nozīmīgas nākotnes ekonomikas attīstībai. Latvija digitālo prasmju pilnveidošanai ir paredzējusi 95 miljonus eiro, lai līdz 2026. gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu mūsu bezprecedenta atveseļošanas plāna “NextGenerationEU” ietvaros. Lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka “NextGenerationEU” spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.”

Latvijas Atveseļošanas plāns

Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns

Nacionālā atveseļošanas un noturības tīmekļvietne

Atveseļošanas un noturības plāna novērtējums:

Paziņojums presei: “Eiropas Komisija apstiprina Latvijas plānu”

Padomes Īstenošanas lēmums par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu un pielikums

Komisijas dienestu darba dokuments: Latvijas atveseļošanas un noturības plāna analīze

Factsheet: Latvia’s recovery and resilience plan

Questions and answers: European Commission endorses Latvia's plan

Maksājumi:

Paziņojums presei: “Eiropas Komisija Latvijai izmaksā priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā”

Latvijai paredzētā pirmā maksājuma sākotnējais novērtējums