Par invazīvajām sugām Latvijā visskaļāk varējām dzirdēt pērn, kad sabiedrība un institūcijas sasparojās cīņā pret dārzu postītāju Spānijas kailgliemezi, kas šogad oficiāli pasludināta par invazīvo sugu. Tomēr tikai neliela daļa iedzīvotāju, kuri augusta saulē priecājas par Kanādas zeltgalvīšu dzeltenajām pļavām, zināja, ka arī šie košie ziedi apdraud Latvijas dabiskās pļavas. Lai invazīvo sugu problēmas risinātu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno vērienīgu projektu "LatViaNature", pateicoties Eiropas Savienības (ES) LIFE Vides programmas līdzfinansējumam. Ja gribam arī turpmāk priecāties par mūsu dabas daudzveidību, invazīvo sugu izplatības monitorēšanai ir nepieciešama arī iedzīvotāju palīdzība.
Projekta ietvaros izstrādāts Latvijai unikāls "Invazīvo sugu pārvaldnieks" – platforma "Invazivs.lv", kas ļauj ziņot par invazīvajām sugām Latvijā un sniedz informāciju par to ietekmi uz vietējo dabu, apkopo zinātniski pamatotus veidus, kā to mazināt vai izskaust. Ikviena iedzīvotāja ērtībām platforma "Invazivs.lv" pieejama arī kā lietotne mobilajos tālruņos. Jau šobrīd iedzīvotāji var iepazīties ar platformā apkopotajām Latvijas invazīvajām sugām, kā arī uzzināt efektīvākās metodes, kā tieši ar svešiniekiem cīnīties.
Agrāk Latvijā oficiāli bija tikai viena invazīvā suga – Sosnovska latvānis, kas ievazāts padomju laikos. Taču nu skaidrs, ka ir arī citas invazīvās sugas, kas apdraud un izspiež Latvijas vietējās sugas, samazina bioloģisko daudzveidību. Efektīva cīņa ar invazīvajām sugām ir tikai viens no projekta stūrakmeņiem.
"Ar invazīvajām sugām ir jācīnās gudri!"
– Santa Rutkovska, DAP invazīvo sugu eksperte
Informē no mazdārziņiem, mežiem un pļavām – iedzīvotāju iesaiste uzņem apgriezienus
"Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un datos – bez tiem vairs neiztikt," uzsver Santa Rutkovska, DAP invazīvo sugu eksperte un viena no projekta autorēm. Aizvien nozīmīgāka loma datu iegūšanā ir iedzīvotāju iesaistei – iedzīvotāju ziņojumiem zinātniekiem un dabas ekspertiem par dabā novēroto. Lai datus apkopotu, vajadzīga pārdomāta sistēma, tāpēc DAP kļuva par celmlaužiem un radīja "Invazīvo sugu pārvaldnieka" platformu, kas pieejama mājaslapā "Invazivs.lv" un lietotnē.
Platformā sistemātiski apkopota visa pieejamā informācija – iekļautas vairāk nekā 50 Latvijā sastopamās invazīvās augu un dzīvnieku sugas. Katrai no tām ir īsa faktu lapa, fotogrāfijas, karte ar zināmo izplatību, kā arī informācija par izskaušanas metodēm. Iedzīvotāji var ziņot par dabā manītu invazīvo sugu, obligāti pievienojot fotogrāfiju, lokāciju un kontaktinformāciju, – katru ziņojumu pārbauda invazīvo sugu eksperti, tāpēc dati ir zinātniski precīzi. "Telefona lietotnē ziņot ir vieglāk. Ja esi mežā, pļavā, sev nepazīstamā vietā, lietotne automātiski nosaka koordinātas," iesaka Santa Rutkovska. Dati apkopoti arī no citām platformām – "Dabas dati", Valsts Meža dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, kā arī zinātnieku publikācijām, studentu bakalaura, maģistra, doktora darbu pētījumiem, ekspertu atzinumiem.
2025. gada vasarā daudzi beidzot aptvēra, kādu postažu spēj nodarīt cilvēka nezināšanas dēļ ievestas invazīvās sugas, kad Spānijas kailgliemeža sagūstīšana kļuva par nacionālo cīņu ar vējdzirnavām. Iedzīvotāju aktivitāti "LatViaNature" eksperti novēroja arī datos. "Ziņojumu skaits par dabā novērotajām invazīvajām sugām ir ievērojami pieaudzis – vairāk nekā piecas reizes, no nepilniem diviem tūkstošiem 2024. gadā līdz 10 tūkstošiem 2025. gadā," stāsta Anda Zakenfelde, "LatViaNature" komunikācijas vadītāja. Savlaicīgi ziņojumi palīdz veiksmīgi izskaust nedraudzīgo sugu – tā noticis, piemēram, Ziemeļamerikas jenota gadījumā, kas operatīvi nomedīts Balvu pusē.
"Tad, kad suga ir sasniegusi savu populācijas maksimālo līmeni un cilvēki ar to saskaras un patiešām saprot "jā, tā ir invazīva", ir jau par vēlu. Vislētākā, visefektīvākā, visvienkāršākā metode cīņai ar invazīvajām sugām ir neielaist tās savā īpašumā!"
– Santa Rutkovska
Atrast vislabāko metodi, lai izskaustu invazīvās sugas
Lasīt teoriju grāmatās ir viena lieta, bet pārbaudīt invazīvo sugu uzvedību kontrolētā teritorijā – pavisam cita. To jau projekta izstrādes brīdī apzinājās projekta komanda, tāpēc bija skaidrs – ar ekspertu un zinātnieku līdzdalību jāpārbauda, kā uz dažādām izskaušanas metodēm reaģē augi atšķirīgos augšanas apstākļos. Kopumā 12 lielās pilotteritorijās testēti 23 izskaušanas paņēmieni piecām invazīvo augu sugām – Kanādas zeltgalvītei, vārpainajai korintei, puķu spriganei, ošlapu kļavai un krokainajai rozei. "Šīs sugas Latvijā ir plaši izplatītas, un tām visām ir zinātniski pierādīta negatīvā ietekme uz dabas daudzveidību," stāsta invazīvo sugu eksperte.
Svarīgs nosacījums bija, lai suga aug lielās, reprezentatīvās teritorijās, jo tad parādās tās īstais raksturs. Tika noteikts četru gadu testēšanas periods – pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus. Izmantotas gan zināmas metodes, piemēram, Kanādas zeltgalvītes pļaušana, gan pavisam inovatīvas un Latvijā neizmantotas, piemēram, puķu sprigane tvaicēta ar īpašu aparātu, kas Ziemeļvalstīs bija labs risinājums.
"Krustkalnu dabas rezervātā cīnījāmies ar puķu sprigani. Suga ir viengadīga, sēklas dīgtspēju saglabā 18 mēnešus. Vienā no parauglaukumiem izmantojām mulčēšanu ar sienu no vietējās bioloģiski vērtīgās pļavas, kas vairs nebija lopiem izmantojams, jo bija sācis pelēt. Uzklājām uz puķu spriganes parauglaukuma mulčas kārtu 30 cm biezumā rudenī un nākamā gada pavasarī. Pēc tam vairs nebija nevienas puķu spriganes. Novācām arī tuvumā augošās puķes, lai nebūtu sēklu avota, no kurienes iesēties atkal. Šajā gadījumā simtprocentīgi tikām ar to galā!"
– Santa Rutkovska
Kad risinājumu nevar rast ne zinātniskās publikācijās, ne citos avotos, eksperti un darbu veicēji izmanto pašu radītas metodes invazīvo sugu apkarošanai. Piemēram, dabas parkā "Ragakāpa" vārpaino korinti rāva ārā ar saknēm – to paveica ar mazu traktoru, kura satvērējkauss tika īpaši pielāgots. Ieguldoties datu un teorijas izpētē, metodes ir praktiski pārbaudītas un atrastas tās, kas der vislabāk Latvijas apstākļiem. Šogad eksperimenti noslēgsies, eksperti apkopos secināto un 2027. gadā sagatavos ikvienam izmantojamas vadlīnijas minēto invazīvo sugu izskaušanai.