Ogres Valsts ģimnāzijas (OVĢ) jaunā ēka un tai blakus esošā sporta arēna “Ogre” simbolizē jaunas pieejas ieviešanu vidējās izglītības organizēšanā Ogres pilsētā un novadā. Vērienīgā projekta realizācija ļāvusi uzlabot un efektivizēt arī citu Ogres novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, kā arī paplašināt fizisko aktivitāšu un interešu izglītības iespējas. Jaunā ģimnāzijas ēka jau ieceres līmenī tika plānota tā, lai tās vide motivētu un iedvesmotu skolēnus labāk mācīties un sevi realizēt, bet pedagogi ar lielāku entuziasmu veidotu mācību saturu.
Šis ir gadiem lolots projekts – bija gana daudz laika izsapņot un izplānot, kādai tieši OVĢ ēkai ir jābūt, lai tā atbilstu priekšstatiem par mūsdienīgu, uz nākotni vērstu mācību vidi. Lai panāktu iecerēto, plānošanas periodā tika uzklausīts arī vairāk nekā 100 skolēnu un skolotāju redzējums. Viņu ieteikumi un idejas tika realizētas ne tikai ēkas arhitektūrā un telpu plānojumā, bet arī mācību satura piedāvājumā. Tagad pārliecinoši var teikt – šī ir viena no mūsdienīgākajām skolām Latvijā.
“Pirms izstrādāt risinājumus, kas šobrīd realizēti dzīvē, mēs pētījām, kāda ir pieredze līdzīgās mācību iestādēs gan Baltijā, gan Skandināvijā. Manuprāt, šis kompleksais rezultāts – augsta līmeņa moderna mācību iestāde, kas apvienota vienā arhitektoniskajā risinājumā ar sporta telpu infrastruktūru, un labiekārtota apkārtne – ir tas, ar ko izceļamies. Varam lepoties ar vienu no modernākajām jaunajām ģimnāzijām Latvijā un, iespējams, arī Baltijā,” piebilst Edgars Asars, Ogres novada pašvaldības deleģētais OVĢ būvniecības projekta vadītājs.
Mācību virzieni, kas palīdz sagatavoties studijām augstskolā
Pēc OVĢ jaunās ēkas atklāšanas vidējās izglītības iestāžu skaits novadā kopumā sarucis no astoņām uz četrām. Taču, neraugoties uz to, kopējais skolēnu skaits turpina pieaugt. Gandrīz visi novada 9. klases absolventi vispārējo vidējo izglītību turpina apgūt tepat. Arī citu novadu jaunieši, absolvējot pamatskolu, izvēlas turpināt mācības tieši OVĢ,” galvenās tendences ieskicē Igors Grigorjevs, Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs.
Piemēram, 12. klases skolniece Alise, kura aktīvi darbojas arī OVĢ skolēnu pašpārvaldē, mainīja dzīvesvietu, lai varētu mācīties šajā skolā. “Es pārcēlos no Ķekavas uz Ogri, lai mācītos OVĢ. Mani ļoti uzrunāja mūsdienīgā vide un plašās telpas. Skola ne tikai nodrošina kvalitatīvu, daudzpusīgu izglītību vidusskolēniem ar dažādām interesēm – ir padomāts arī par to, lai starpbrīžos un brīvajā laikā varētu piedalīties dažādās aktivitātēs, pulciņos un sporta nodarbībās.”
OVĢ šobrīd ir vienīgā vispārējās vidējās izglītības iestāde pilsētā, un tajā mācās vairāk nekā 600 vidusskolēnu. Katru gadu 10. klasē uzņem vairāk nekā 200 skolēnu, kas nozīmē – ir deviņas paralēlās klases. Ģimnāzija piedāvā izvēlēties vienu no četriem novirzieniem: “cilvēks un sabiedrība”, “kultūra un mākslas”, “inženierzinātnes un tehnoloģijas” un “dabaszinātnes”.
“Mēs neesam ierobežojoša un selektīva, bet gan iekļaujoša ģimnāzija – iespēju šeit mācīties cenšamies nodrošināt pēc iespējas plašākam skolēnu lokam ar dažādām interesēm, taču jāuzsver – prasības pret visiem ir augstas. Skolēniem ir jābūt motivētiem absolvēt 12. klasi,” norāda Grigorjevs.
Skolēni ļoti novērtē iespēju apgūt savām interesēm vai nākotnes profesijas iecerēm noderīgās zināšanas savā skolā, nebraukājot uz Rīgu vai citām pilsētām. “Izvēlējos dabaszinību novirzienu un šobrīd jau zinu, ka vēlos savu nākotni saistīt ar stomatoloģiju. Tas ir ļoti parocīgi, ka tepat Ogres ietvaros varu mācīties bioķīmijas pamatus un cilvēka bioloģiju, – man būs labas priekšzināšanas, uzsākot studijas,” spriež OVĢ 11. klases skolniece Evelīna Kristiņa.
“Pabeidzot 9. klasi, zināju, ka šī ir skola, kur tiešām vēlos mācīties, jo tā piedāvā ļoti interesantus novirzienus. Es izvēlējos “kultūra un mākslas” – šīs ir jomas, ar kurām vēlos saistīt savu nākotni,” pieredzē dalās 10. klases skolniece Elizaveta Shueyskaya Ponikarova.
Izglītība ciešā sasaistē ar veselīgu dzīvesveidu
Sapnis izveidot plašas, mūsdienīgas, izglītības iegūšanai piemērotas telpas gāja roku rokā ar vīziju veicināt veselīgu dzīvesveidu un attīstīt fizisko aktivitāšu daudzveidību. Bija svarīgi sportošanas iespējas nodrošināt ne tikai ģimnāzijas audzēkņiem, bet arī visiem novada iedzīvotājiem. Piemēram, līdz šim vieglatlētiem ziemas periodā bija ierobežotas iespējas trenēties, bet tagad sportisti visu gadu var uzlabot savu sniegumu sertificētā vieglatlētikas disciplīnu arēnā. Jaunajā sporta kompleksā pieejamas ir ne tikai skriešanas disciplīnas, bet arī augstlēkšana, kārtslēkšana, tāllēkšana, lodes grūšana u. c., kas ļauj profesionāļiem un sporta entuziastiem nodarboties ar vieglatlētiku tās daudzpusīgajās izpausmēs. Tāpat ieguvēji ir arī komandu sporta cienītāji – jo īpaši basketbolisti.
“Arēnā “Ogre” ir pieejami trīs atsevišķi aprīkoti basketbola laukumi un viens centrālais basketbola laukums. Īpaši nozīmīgi tas ir Ogres basketbola skolas audzēkņiem. Ogres basketbola skolai ir senas tradīcijas – jauniešu basketbola apmācība šeit notiek jau kopš 1983. gada. Sporta arēnā šobrīd bāzējas arī basketbola klubs “Ogre”. Tāpat arī citi sporta veidi šobrīd rod savu vietu jaunajā sporta arēnā – florbols, volejbols, rokasbumba. Ir iespējas arī spēlēt tenisu,” plašās aktivitāšu iespējas uzskaita Asars.
Vienlaikus projekta ietvaros tika veikta arī atsevišķu Ogres 1. vidusskolas (tagad – Ogres Kalna pamatskola) mācību telpu un sporta laukuma atjaunošana. Projekta kopējās izmaksas bija vairāk nekā 32 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljoni eiro – Eiropas Savienības (ES) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts. Pārvietojot OVĢ 10.–12. klases skolēnus uz jaunām, plašām telpām, mācību apstākļi jūtami uzlabojušies gan Ogres Centra pamatskolā, kas agrāk atradās vienā ēkā ar ģimnāziju, gan arī Ogres Kalna pamatskolā (pirms tam – Ogres 1. vidusskola).
“Jaunas mācību iestādes un jaunas sporta infrastruktūras izbūve ir virzība uz mūsdienīgu izglītību. Pārdomāti, plānveidīgi ilgtermiņa risinājumi ir ieguldījums ne tikai Ogres novada, bet visas mūsu valsts nākotnē – kvalitatīvā izglītībā, veselīgā dzīvesveidā un sakārtotā pilsētvidē, kas kalpos iedzīvotājiem daudzus gadus. Sasniegtais rezultāts jau nes augļus – OVĢ skolēni iegūst godalgotas vietas mācību priekšmetu olimpiādēs, bet sportisti jau ir sasnieguši atsevišķus rekordus vieglatlētikā telpās,” piebilst Asars.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.