Latvijā pamatizglītības iegūšana ir obligāta, taču daļa jauniešu pieņem lēmumu mācības pamest priekšlaicīgi. Iemesli tam ir dažādi – nesaskaņas ģimenē, finansiālie izaicinājumi, klasesbiedru attieksme, pašapziņas trūkums un neticība saviem spēkiem. Mācību priekšlaicīga pārtraukšana Latvijā ir gana izplatīta problēma. Tās mazināšanai vairāku gadu garumā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu veiksmīgi tika īstenots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) projekts "PuMPuRS".
Jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, biežāk vērojams prasmju un kvalifikācijas trūkums. Tas rada lielāku bezdarba, sociālās atstumtības un nabadzības risku nākotnē, tāpēc ir svarīgi jau laikus identificēt bērnus un jauniešus, kuriem pastāv risks pārtraukt mācības, un sniegt viņiem personalizētu atbalstu.
"Jāatzīst, ka tieši jauniešu atsaucība un uzticēšanās bija viens no stūrakmeņiem, kāpēc projekts bija tik veiksmīgs. Mēs no viņiem jutām ieinteresētību un saņēmām atgriezenisko saiti – daudzi atzina, ka projekta ietvaros veiktās aktivitātes un atbalsta pasākumi viņiem tiešām palīdzēja. Arī atsauksmes no vecākiem bija pozitīvas,"
Ineta Lāce–Sējāne, Cēsu Pilsētas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā un skolotāja.
Projekta "PuMPuRS" mērķa grupa bija skolēni vispārizglītojošajās skolās no 1. līdz 12. klasei un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Projekta īstenošanas laikā no 2017. līdz 2023. gadam tika izveidots plašs sadarbības partneru tīkls – tajā piedalījās gandrīz visas vietējās pašvaldības, kā arī 599 vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādes, mērķtiecīgi nodrošinot atbalstu un veicinot izpratni par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu gan pedagogu, gan izglītojamo, gan vecāku vidū. Visi iesaistītie mācījās atpazīt riskus un piemeklēt tiem atbilstošus individuālā atbalsta pasākumus un risinājumus.
Ja sākumā jaunieši bija nedaudz piesardzīgi, vēlāk jau gandrīz veidojās rinda ar tiem, kas paši labprātīgi apzinās, ka viņiem mācību procesā nepieciešams atbalsts. Bez savstarpējās uzticēšanās šādās lietās neiztikt! Šis projekts, manuprāt, veicināja arī empātiju – palīdzēja mums visiem iejusties otra kurpēs. Nevis nosodīt, bet izprast, atbalstīt un palīdzēt.
Ineta Lāce–Sējāne, Cēsu Pilsētas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā un skolotāja.
Nenosodīt, bet uzklausīt un sniegt atbalstu
"Projekts "PuMPuRS" man ir sirdij ļoti tuvs un mīļš, jo tas palīdzēja jauniešiem, kuri varbūt nav noticējuši sev līdz galam vai kuru dzīvē noticis kaut kas cits, kas ietekmējis viņu izvēles. Neviens no mums nepiedzimst uzreiz gudrs un zinošs – mēs nemitīgi mācāmies un arī pieļaujam kļūdas. Taču kļūdas nevajag uztvert kā pasaules galu un kādu par tām nosodīt vai tiesāt! Apzināmies kļūdas, pieņemam tās kā mācību, meklējam palīdzību un dzīvojam tālāk," saka skolotāja Ineta Lāce–Sējāne.
Projekta ietvaros Cēsu novadā un citviet tika izstrādāti dažādi informatīvie un metodiskie materiāli darbam ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskiem. Pedagogi piedalījās arī izglītojošās, praktiskās iemaņas attīstošās darbnīcās, profesionālās pilnveides programmās un supervīzijās. Lai plašāka sabiedrība varētu uzzināt par šo jauniešu izaicinājumiem, ieskatīties skolas dzīvē un ieraudzīt drosmīgo bērnu unikālos stāstus, tika veidots televīzijas raidījums "Klase".
"Jaunieši raidījumā atklāti runāja un dalījās ar savām sajūtām skolā un problēmām, kas saistītas ne tikai ar mācībām, bet arī savu vietu skolā un ģimenē. No sirds priecājos, ka arī mūsu skolas jaunieši bija gatavi atklāti runāt kameras priekšā. Publiski atzīt, ka tev ir kādas problēmas, – tas tomēr prasa lielu drosmi," uzsver skolotāja.
Projekta īstenošanas laikā no 2017. līdz 2023. gadam bija pieejams finansējums vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, līdz ar to atbalstu kopumā visā Latvijā saņēma 43 361 izglītojamais vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, kam tika konstatēts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks. Katram tika izveidots individuālā atbalsta plāns, kura ietvaros mācību priekšmetos tika sniegts pedagogu papildu konsultatīvais atbalsts un nodrošināts citu speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga un logopēda, atbalsts. Jaunieši tika mudināti iesaistīties arī dažādās ārpusskolas aktivitātēs, projekta ietvaros bija pieejams arī finanšu atbalsts – kompensēti izdevumi par sabiedriskā transporta biļetēm, ēdināšanu, naktsmītni dienesta viesnīcā vai internātā, individuālajiem mācību līdzekļiem u. tml.
Palīdzēt bērniem un jauniešiem noticēt sev
"Vēlos izcelt, ka Cēsu novadā ir fantastiska projektu koordinatore Biruta Dambīte, kura ielika visu savu sirdi un dvēseli, lai realizētu ieceres. Atbalsta pasākumu plānošana, individuālo plānu izstrāde, konsultācijas ar jauniešiem – tas prasa lielu darbu un laiku. Viss ir jāievada kopējā sistēmā, jāsaskaņo un jāpiesaista pedagogi, kas strādās ar konkrētajiem bērniem un jauniešiem. Reizi pusgadā arī sniedzām novērtējumu par paveikto un sasniegto. Mums šajā projektā izdevās izveidot zelta komandu, kura palīdzēja bērniem noticēt saviem spēkiem. Un tas, manuprāt, arī ir svarīgākais," komandas darba būtisko nozīmi izceļ skolotāja.
Būtiska nianse – arī pašiem pedagogiem projekta ietvaros bija iespēja dalīties pieredzē, atbalstīt vienam otru un aizgūt dažādas metodes no kolēģiem savā un citos Latvijas novados. Grupas supervīzijās pedagogi varēja dalīties ar aktuālākajām problēmām un izaicinājumiem, ko piedzīvo savā darbā, uzklausīt citu kolēģu pieredzi, atbalstīt viens otru un kopīgi rast idejas risinājumiem, kas sekmē mācīšanās procesu un jauniešu iesaisti.
Jau 30 gadus strādāju pedagoģijā, taču tieši šajā projektā pirmoreiz saskāros ar to, cik efektīvi darbojas grupas supervīziju formāts. Ikdienā varbūt šķiet, ka mēs visi esam ļoti stipri, taču arī pašiem pedagogiem ir svarīgi saņemt atbalstu.
Ineta Lāce–Sējāne, Cēsu Pilsētas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā un skolotāja
Cēsu Pilsētas vidusskolas pedagoģe uzsver – skola patiesībā ir mūsu sabiedrības spogulis un tai ir jābūt videi, kas ne tikai veicina vēlmi mācīties, bet arī uzticēties. Projekts "PuMPuRS" ne tikai sniedza individuālu atbalstu, bet palīdzēja arī sabiedrībai kopumā ieraudzīt un pamanīt bērnus un jauniešus, kuriem ir risks nepabeigt skolu.
"Jebkura sistēma ir nežēlīga – bez atbalsta mehānismiem jaunietis, kuram ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības, šajā sistēmā pazūd. Projekts "PuMPuRS" palīdzēja šiem jauniešiem nepazust, viņus ieraudzīt un sniedza iedvesmu: "Tu to vari!"" piebilst Lāce-Sējāne.
Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" jeb "PuMPuRS" ietvaros tika izstrādāti arī plāni un sistēmas, ko pašvaldības ievieš priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai. Tie veido pamatu un atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai valstiskā līmenī.
Jāuzsver, ka "PuMPuRS" aizsāktās veiksmīgās iniciatīvas šobrīd tiek turpinātas jau nākamajā, ES atbalstītajā projektā "Skola – kopienā". Tas ir atbalsts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai izglītojamiem, ko finansē Eiropas Sociālais fonds. "Skola – kopienā" nodrošinās ne tikai projekta "PuMPuRS" aizsāktā darba turpināšanu, bet arī pilnveidi un attīstību, tostarp radīs iespēju pašvaldībām iesaistīties šī projekta īstenošanā kā sadarbības partnerēm.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķis projekta "Skola – kopienā" ietvaros ir arī sekmēt, lai visiem būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, tostarp veicināt mācību mobilitāti un atvieglot izglītības piekļūstamību personām ar invaliditāti. Programmas kopējais finansējums ir 29 545 252 eiro, tostarp ES fondu finansējums – 25 113 464 eiro apmērā.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.
