Ar ugunsdzēsēju glābēju jauno mācību poligonu varam lepoties ne tikai Baltijā
Pagājušajā vasarā Rīgā, Krustpils ielā 10, tika atklāts jaunais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (UCAK) praktisko mācību poligons, kas tapis, īstenojot divus Eiropas Savienības (ES) Iekšējās drošības fonda projektus. Šī ir nozīmīga infrastruktūra, kas operatīvo dienestu darbinieku apmācības nodrošina jaunā līmenī un ļaus uzlabot prasmes un gatavību dažādām krīzes situācijām, tādējādi stiprinot arī sabiedrības drošību. Baltijā poligons izceļas ar savu kompaktumu – nelielā pilsētas zemes teritorija ir ne vien maksimāli efektīvi izmantota, bet tur esošie objekti – viegli pielāgojami dažādiem mācību scenārijiem.
"Ideju par mācību poligona izveidi lolojām jau daudzus gadus, taču ieceres realizācija atdūrās pret jautājumu: "Kur tam atrast finansējumu?” Pateicoties ES līdzfinansējumam, sapni beidzot ir izdevies pārvērst realitātē. Tas ir nozīmīgs ieguldījums, kas palīdzēs stiprināt operatīvo dienestu prasmes un zināšanas, bet topošajiem glābējiem – iegūt praktisko pieredzi," stāsta pulkvedis Mareks Silovs, UCAK direktora vietnieks un Praktisko mācību nodaļas priekšnieks, kurš ir viens no idejas autoriem un ir bijis klātesošs poligona izveidē jau no pirmās dienas.
Modernajā un daudzfunkcionālajā poligonā topošie un esošie ugunsdzēsēji glābēji un citu atbildīgo dienestu darbinieki jau vairākus mēnešus var apgūt un pilnveidot profesionālās iemaņas ugunsgrēku dzēšanā, cilvēku glābšanā un negadījumu seku likvidēšanā dažādos apdraudējumu gadījumos un apstākļos, kuros tiek inscenētas reālajā dzīvē sastopamas situācijas.
Labākais piemērs Baltijā – kompaktums un daudzfunkcionalitāte pilsētvidē
Latvija līdz šim bija viena no retajām valstīm reģionā, kam nebija sava mācību poligona. Tādējādi topošajiem ugunsdzēsējiem glābējiem bija ļoti ierobežotas iespējas gūt praktiskās iemaņas, kas ir izšķirīgas, lai, reālajā dzīvē sastopoties ar apdraudējumiem, spētu rīkoties atbildīgi un patstāvīgi.
"Kad jānovērš nelaimes gadījums, jādzēš ugunsgrēks un jāglābj dzīvības, katra sekunde ir zelta vērtē. Ja šādos brīžos vairāk pieredzējušiem kolēģiem nākas paralēli vēl mācīt un skaidrot "jaunajiem", kā jārīkojas un kas jādara, mēs zaudējam tik dārgo laiku. Teorija ir tikai viena medaļas puse. Es uzskatu, ka šajā darbā daudz lielāka nozīme ir praktiskajai pieredzei, tāpēc esmu lepns, ka beidzot mums ir savs poligons, kur kadetiem un arī esošajiem darbiniekiem trenēties, mācīties un gūt priekšstatu, kā tas ir – veikt glābšanas darbus," praktisko iemaņu nozīmi glābēju darbā uzsver Silovs.
Mācību poligons ir ļoti kompakts – salīdzinoši nelielā teritorijā izdevies apvienot vairākas stacijas, kuras iespējams pārbūvēt, pārvietot un mainīt, pielāgojot vajadzībām. Objekti ir ērti transformējami atšķirīgiem scenārijiem, lai glābēji varētu trenēt un attīstīt praktiskās iemaņas dažādiem izsaukumiem un situācijām.
Mūsu poligonu var salīdzināt ar nelielu, bet tajā pašā laikā ļoti nozīmīgu smilšu kasti, kur ugunsdzēsējiem glābējiem "spēlēties", lai viņi būtu gatavi notikumiem, ar kuriem, strādājot šajā profesijā, jāsaskaras ik dienu. Naftas produktu dzēšana, ugunsgrēka dzēšana daudzstāvu ēkā, bīstamo vielu savākšana, transportlīdzekļa dzēšana un cietušo "izzāģēšana" no automašīnas – šie ir tikai daži no scenārijiem, ko varam izspēlēt. Esam radījuši infrastruktūru, kurā varam radoši izpausties un visu pārveidot, lai neiestātos rutīna.
Pulkvedis Mareks Silovs, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora vietnieks
Unikāli risinājumi praktisko iemaņu stiprināšanai
Piemēram, viens no objektiem poligonā ir taktiskā māja – trīsstāvīga metāla ēka, kurā ir improvizēta garāža, dzīvoklis un arī biroja telpas. Ugunsdzēsēji glābēji te var attīstīt praktiskās iemaņas dažāda veida ugunsgrēku dzēšanā. Tāpat izveidoti vairāku veidu labirinti, tostarp arī tuneļu sistēma ar zemi klātā uzbērumā, kas ļauj pārbaudīt psiholoģisko noturību šaurās telpās un spēju pārvarēt šķēršļus vidē, kurā ir apgrūtināta redzamība. Teritorijā novietota arī dzelzceļa cisterna, kas sniedz iespēju trenēt iemaņas dažāda veida noplūžu likvidēšanā uz dzelzceļa.
Kā stāsta Silovs, jauno infrastruktūru un tās funkcionalitāti jau novērtējuši arī ārvalstu viesi. Polijas Valsts ugunsdzēsības dienesta pārstāvju delegācija šoruden, viesojoties Latvijā, apmeklēja poligonu un veltīja tam atzinīgus vārdus. Savukārt skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā poligons saņēma īpašu balvu un diplomu nominācijā "Sabiedriski nozīmīga būve". Vēl viena nianse, kuru pulkvedis īpaši uzsver, – taktisko māju veidojis latviešu uzņēmums.
Praktisko mācību organizēšana UCAK kadetiem šogad kopumā norit citādi nekā iepriekš, jo studenti vairākas reizes nedēļā dodas ar ugunsdzēsības mašīnām kolonnā viens aiz otra cauri pilsētai – no koledžas Ķengaraga ielā līdz poligonam Krustpils ielā. Ugunsdzēsējiem glābējiem ir svarīgi ne tikai pilnveidot praktiskās zināšanas par rīcību glābšanas darbos, bet arī trenēt iemaņas vadīt ugunsdzēsības auto, un to tagad var papildus darīt poligonā izveidotajā trasītē. Apmācību iespējas te patiešām ir ļoti plašas un daudzveidīgas.
Pulkvedis Mareks Silovs, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora vietnieks
Nākotnes plāni – pilnveidota mācību vide
Kāpēc šis poligons Latvijai ir tik nozīmīgs? Jo šeit tiek sagatavoti nākamās paaudzes ugunsdzēsēji glābēji, kuri krīzes situācijās nesavtīgi stāsies pretī apdraudējumiem, lai pasargātu sabiedrību, glābtu dzīvības un stiprinātu valsts drošību. Mēs ļoti ceram, ka līdz ar poligona izveidi augs arī jauniešu interese par ugunsdzēsēja glābēja profesiju. Un gribu arī uzsvērt – mēs tikai sākam ieskrieties. Turpināsim attīstīt un pilnveidot poligonu.
Pulkvedis Mareks Silovs, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora vietnieks
VUGD un UCAK "CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons" izveidots, pateicoties 6 163 861 eiro ES līdzfinansējumam no Iekšējās drošības fonda, un projekts īstenots sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru.
Ar ES līdzfinansējumu blakus poligonam iecerēta UCAK kompleksa izveide ar mūsdienīgam auditorijām un apmācību telpām, jo līdzšinējās koledžas telpas Ķengaraga ielā ir novecojušas un savu laiku jau nokalpojušas. Tāpat plānots uzbūvēt pienācīgu sporta zāli. Nākotnes vīzijā ir arī dienesta viesnīcas izveide. "Arvien turpinām izmantot ES atbalsta fondus, lai pilnveidotu un uzlabotu mācību un treniņu vidi," piebilst pulkvedis.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.