Līdz ar vīrusa izplatīšanos visā ES negodīgi tirgotāji reklamē un pārdod patērētājiem ražojumus, piemēram, aizsargmaskas, galvassegas un roku dezinfekcijas līdzekļus, kas – pēc viņu apgalvojuma – novērš saslimšanu ar infekcijas slimību vai to izārstē. Kā liecina nesen veiktās pārbaudes, ko veikušas nacionālās patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) iestādes, negodīgi tirgotāji izmanto dažādus patērētāju piesaistīšanas līdzekļus, pastāv ievērojams skaits produktu, kuri tiek nepatiesi tiek piedāvāti kā Covid-19 infekcijas ārstēšanas vai novēršanas līdzekļi vai kuriem ir viltoti atbilstības sertifikāti, un dažos gadījumos krāpnieki arī izmanto piedāvājumus, lai nozagtu e-pasta adreses un paroles.
Sabiedrības interesēs ir garantēt drošu tiešsaistes vidi, kurā patērētāji jūtas labi aizsargāti pret jebkādu nelikumīgu praksi, kas potenciāli apdraud viņu veselību, īpaši pašreizējās krīzes situācijā.
Kā atpazīt krāpniekus pandēmijas laikā?
ES tirgotājiem jānorāda savi identifikācijas dati un kontaktinformācija: ja šo informāciju nevarat atrast, apsveriet iespēju iepirkties citur.
Uzmanieties no pareizrakstības kļūdām, kā “C?V?D?19”, “cor/na?vir?s” u.c. — tās parasti izmanto, lai izvairītos no tā, ka tīmekļa vietņu operatoru algoritmi tos atklāj. Uzmanīgi izlasiet tīmekļa vietņu adreses un lapu nosaukumus un neuzticieties lapām ar sistemātiskām pareizrakstības kļūdām.
Atcerieties, ka pašlaik nav zinātnisku pierādījumu tam, ka kāds pārtikas produkts vai uztura bagātinātājs var izārstēt vai novērst Covid-19 infekcijas.
Produktiem jābūt skaidri apzīmētiem ar precīzu un saprotamu aprakstu: patērētājiem jābūt piesardzīgiem, ja viņi redz, piemērām, šādus reklāmas elementus:
- saukļi, kas parasti saistīti ar pandēmiju, piemēram, “#sargājiet sevi”, “palieciet mājās”, “sociālā distancēšanās”;
- vīrusa attēli blakus produkta attēlam;
- apstiprinājumi, kas attiecas uz nosaukumu vai logotipu, no:
- ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un citi ekspertiem;
- māksliniekiem, sportistiem, blogeriem vai citām slavenībām;
- valdības iestādēm, oficiāliem ekspertiem vai starptautiskām institūcijām;
- ziņu vai akadēmiskiem apskatiem un rakstiem un cita autoritatīvu avotu radīta satura.
Patērētājiem būtu jāatpazīst šādas pārdošanas metodes un jāizvairās no iekļūšanas slazdā:
- produkti, kas reklamēti kā “unikāla iespēja”;
- apgalvojumi, ka produkts ir “vienīgais produkts, kas piedāvā efektīvu aizsardzību”, “vienīgais testēšanas komplekts lietošanai mājās” vai produkts, kas tiek pārdots par “zemāko cenu tirgū”;
- apgalvojumi, kas norāda uz preces deficītu, piemēram, “pieejams tikai šodien” vai “tiek izpārdots ātri”;
- ļoti lielas atlaides.
Tirgus apstākļus nedrīkst raksturot nepatiesi:
- patērētājiem jābūt uzmanīgiem, ja cenas ievērojami pārsniedz līdzīgu produktu parasto cenu vai ir stipri zemākas par to;
- patērētājiem būtu jāapmeklē vairāk nekā viena tīmekļa vietne, lai gūtu priekšstatu par vidējām cenām;
- patērētājiem jābūt skaidram, ka dažās valstīs valdības regulē tādu produktu cenu, pēc kuriem ir augsts pieprasījums, kā aizsargājošas sejas maskas un dezinficējoši geli.
Ar Covid-19 saistīta maldināšana