Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka Eiropas Savienība bauda augstāko uzticēšanās līmeni kopš 2007. gada, turklāt sasniegts līdz šim lielākais atbalsts eiro. Aptauja arī atklāj, ka eiropiešiem ir optimistiskāks skatījums uz nākotni. Eiropieši vēlētos, lai ES kļūtu spēcīgāka un neatkarīgāka, it īpaši pašreizējo globālo problēmu kontekstā.
Uzticēšanās ES ir sasniegusi augstāko līmeni 17 gadu laikā.
51 % eiropiešu sliecas uzticēties ES, un tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada. Vislielāko uzticēšanos ES pauž jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (59 %). 51 % eiropiešu norāda, ka uzticas Eiropas Komisijai, un tas ir vēl viens 17 gadu rekords.
Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu (74 %) apgalvo, ka jūtas kā ES pilsoņi; arī šis ir augstākais rādītājs vairāk nekā divdesmit gadu laikā. Turklāt vairāk nekā seši no desmit iedzīvotājiem (61 %) optimistiski raugās uz ES nākotni.
Tajā pašā laikā 44 % ES iedzīvotāju joprojām ir pozitīvs priekšstats par ES, savukārt 38 % iedzīvotāju ir neitrāla attieksme un 17 % — negatīvs priekšstats par ES.
Pozitīvas tendences tika novērotas arī lielākajā daļā aptaujāto paplašināšanās valstu. Eiropas Savienībai sliecas uzticēties lielākā daļa iedzīvotāju Albānijā (81 %), Melnkalnē (75 %), Kosovā (70 %), Gruzijā (58 %), Ziemeļmaķedonijā un Bosnijā un Hercegovinā (56 % katrā no valstīm), kā arī Moldovā (52 %). Turcijā Eiropas Savienībai sliecas uzticēties 42 % iedzīvotāju (par četriem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā apsekojumā), bet Serbijā – 38 % (+ 2 procentpunkti). Tāds pats viedoklis ir 38 % Apvienotās Karalistes respondentu (+ 6 procentpunkti).
Eiropieši vēlas spēcīgāku, neatkarīgāku un noturīgāku ES
Gandrīz septiņi no desmit respondentiem (69 %) piekrīt, ka ES rīcībā ir pietiekamas pilnvaras un instrumenti, kas ļauj aizstāvēt Eiropas ekonomiskās intereses pasaules ekonomikā. Tāpat 69 % piekrīt, ka Eiropas Savienība nodrošina stabilitāti trauksmainā pasaulē.
Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka drošībai un aizsardzībai (33 %) vajadzētu būt galvenajai ES rīcības prioritātei vidējā termiņā; seko migrācija (29 %), ekonomika (28 %), klimats un vide (28 %) un veselība (27 %). Tajā pašā laikā gandrīz puse (44 %) no visiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu dzīvi īstermiņā vispozitīvāk ietekmēs miera un stabilitātes nodrošināšana, kam seko pārtikas, veselības aprūpes un rūpniecības izejvielu nodrošināšana un migrācijas pārvaldība (abām jomām – 27 %). Runājot par tīro nozaru sektoriem, kuros Eiropas Savienībai būtu jārīkojas, eiropieši uzskata, ka ES par prioritāti būtu vispirms jāizvirza atjaunīgo energoresursu enerģija (38 %), tad investīcijas ilgtspējīgā lauksaimniecībā (31 %), enerģētikas infrastruktūra (28 %) un investīcijas tīrās tehnoloģijās (28 %).
Vēsturiski liels atbalsts eiro un augošs optimisms par ekonomikas stāvokli
Eirobarometra aptaujā konstatēts vislielākais atbalsts kopējai valūtai gan Eiropas Savienībā kopumā (74 %), gan eirozonā (81 %). Attiecībā uz Eiropas ekonomikas stāvokli 48 % eiropiešu (par vienu procentpunktu vairāk kopš 2024. gada pavasara) norāda, ka tas ir labs, savukārt 43 % (par diviem procentpunktiem vairāk) to uzskata par sliktu. Priekšstats par Eiropas ekonomikas stāvokli kopš 2019. gada rudens ir pastāvīgi uzlabojies. Daudzi iedzīvotāji (49 %) uzskata, ka Eiropas ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos saglabāsies stabila.
Atbalsts ES reakcijai uz karu Ukrainā saglabājas
Krievijas agresijas karam pret Ukrainu turpinoties, gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (87 %) piekrīt, ka jāsniedz humānā palīdzība kara skartajiem cilvēkiem. 71 % ES iedzīvotāju atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām, un 68 % iedzīvotāju piekrīt finansiāla atbalsta sniegšanai Ukrainai. Seši no desmit respondentiem atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un 58 % piekrīt, ka ES finansē militārā ekipējuma iegādi un piegādi Ukrainai.
Starp 15 tematiem karš Ukrainā joprojām tiek uzskatīts par vissvarīgāko jautājumu ES līmenī (31 %), tam seko imigrācija (28 %) un starptautiskā situācija (22 %), un 76 % Eiropas respondentu piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud ES drošību.
Konteksts
Eirobarometra 102. standartaptauja (2024. gada rudens) tika veikta visās 27 ES dalībvalstīs no 2024. gada 10. oktobra līdz 5. novembrim. Klātienē tika aptaujāti kopumā 26 525 ES pilsoņi. Aptaujas notika arī deviņās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs (visās, izņemot Ukrainu), kā arī Apvienotajā Karalistē.
Papildu informācija
Eirobarometra 102. standartaptauja
https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3215
*Atjaunināts 29/11/2024 plkst. 11:45
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2024. gada 3. decembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā