Komisija nāk klajā ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību un plānu “ ReArm Europe / Gatavība 2030”

Komisija un Augstā pārstāve šodien ir nākušas klajā ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību – Gatavība 2030. Komisija nākusi klajā arī ar vērienīgu aizsardzības tiesību aktu kopumu, kurš veido daļu no plāna “ReArm Europe / Gatavība 2030” un kurā ir paredzētas finanšu sviras, kas nonāks ES dalībvalstu rīcībā, lai tās varētu palielināt investīcijas aizsardzības spēju jomā.

Ar plānu “ReArm Europe / Gatavība 2030” ir paredzēts stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Laikmets, ko raksturoja “miera dividendes”, jau sen ir pagājis. Drošības arhitektūru, uz kuru mēs paļāvāmies, vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Eiropa ir gatava rīkoties. Mums jāveic investīcijas aizsardzībā, jāstiprina mūsu spējas un jāīsteno proaktīva pieeja drošībai. Mēs rīkojamies izlēmīgi, proti, nākam klajā ar ceļvedi “Gatavība 2030”, kurā ir paredzēti lielāki aizsardzības izdevumi un ievērojamas investīcijas Eiropas aizsardzības industrijas spējās. Mums jāpērk vairāk Eiropas preču. Jo tas nozīmē Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes stiprināšanu. Un inovācijas stimulēšanu. Un tas savukārt nozīmē, ka tiek izveidots ES mēroga tirgus aizsardzības ekipējuma jomā.”

Šo pasākumu mērķis ir reaģēt gan uz īstermiņa nepieciešamību steidzami atbalstīt Ukrainu, gan uz skaudro ilgtermiņa vajadzību pastiprināt Eiropas drošību un aizsardzību.

Baltā grāmata par Eiropas aizsardzību – Gatavība 2030

Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politiskajās pamatnostādnēs, pēdējos gados ir atklājies, ka Eiropas militārajās spējās ir hroniski ieguldīts pārāk maz līdzekļu un ka izdevumi nav bijuši efektīvi. Lai izstrādātu jauno pieeju un apzinātu investīciju vajadzības Eiropā, Komisija un Augstā pārstāve ir nākušas klajā ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību – Gatavība 2030.

Baltajā grāmatā ir izklāstīti risinājumi, kā novērst trūkumus kritiskajās spējās un veidot spēcīgu aizsardzības industriālo bāzi. Tajā ir ierosināti veidi, kā dalībvalstis var veikt vērienīgas investīcijas aizsardzībā, iepirkt aizsardzības sistēmas un ilgtermiņā palielināt Eiropas aizsardzības industrijas gatavību. Tas ir ļoti būtiski Eiropas drošībai.  Eiropai jāveic investīcijas kontinenta drošībā un aizsardzībā, vienlaikus turpinot atbalstīt Ukrainu, lai tā varētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Lai efektīvi pievērstos šiem izaicinājumiem, Baltajā grāmatā ir izklāstīti šādi vairāki svarīgi darbības virzieni:

• novērst spēju nepietiekamību, galveno uzmanību pievēršot kritiski svarīgajām spējām, ko apzinājušas dalībvalstis;
• atbalstīt Eiropas aizsardzības industriju, kas panākams ar pieprasījuma agregēšanas palīdzību, kā arī rīkojot kopdarbīgu iepirkumu;
• atbalstīt Ukrainu, palielinot militāro palīdzību un panākot Eiropas un Ukrainas aizsardzības industrijas dziļāku integrāciju;
• padziļināt ES mēroga tirgu aizsardzības jomā, tostarp vienkāršojot noteikumus;
• paātrināt aizsardzības jomas pārveidi, izmantojot revolucionārus inovācijas risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un kvantu tehnoloģiju;
• pastiprināt Eiropas sagatavotību visnelabvēlīgākajiem scenārijiem, uzlabojot militāro mobilitāti un krājumu veidošanu un nostiprinot ārējās robežas, it īpaši sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju;
• stiprināt partnerību ar līdzīgi domājošām valstīm visā pasaulē.

Plāns “ReArm Europe / Gatavība 2030”

Kā paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, plāns “ReArm Europe / Gatavība 2030” paver iespēju veikt izdevumus vairāk nekā 800 miljardu eiro apmērā, kas strukturēti šādos turpmāk izklāstītajos pīlāros.

1. Publiskais finansējums aizsardzības jomai valstu līmenī

Komisija atbilstoši ES fiskālajiem noteikumiem ir aicinājusi dalībvalstis aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu, kas dalībvalstīm pavērs papildu budžeta iespējas, lai tās varētu palielināt savus aizsardzības izdevumus.

Fiskālās stabilitātes ievērošanas nolūkā atkāpes no neto izdevumu virzības:

• aprobežosies tikai ar aizsardzības izdevumu palielinājumu; sākumpunkts būs tādi izdevumi, kas valdības funkciju klasifikācijā (COFOG) tiek definēti statistikas kategorijā “Aizsardzība”; 
• nepārsniegs 1,5 % no IKP par katru gadu, kurā tiek aktivizēta valsts izņēmuma klauzula;
• nepārsniegs četru gadu laikposmu. 

2.  Jauns, īpašs instruments rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE)

Komisija, ņemot vērā pašreizējos ārkārtas apstākļos un izmantojot savu iedibināto vienoto finansēšanas pieeju, kapitāla tirgos piesaistīs līdz 150 miljardiem eiro, lai palīdzētu ES dalībvalstīm strauji un ievērojamā apmērā palielināt ieguldījumus Eiropas aizsardzības spējās. Šie līdzekļi pēc pieprasījuma tiks izmaksāti ieinteresētajām dalībvalstīm, balstoties uz valsts plāniem.

Līdzekļi tiks izmaksāti kā cenas ziņā konkurētspējīgi un pievilcīgi strukturēti ilgtermiņa aizdevumi, kas saņēmējām dalībvalstīm būs jāatmaksā. Aizdevumi tiks garantēti no ES budžeta “manevrēšanas telpas”. Instruments SAFE ļaus dalībvalstīm nekavējoties un ievērojamā apmērā palielināt savas investīcijas aizsardzības jomā, rīkojot kopīgu iepirkumu no Eiropas aizsardzības industrijas un koncentrējoties uz prioritārajām spējām. Tas palīdzēs nodrošināt sadarbspēju un paredzamību un samazināt izmaksas par labu spēcīgai Eiropas aizsardzības industriālajai bāzei. Ukraina un EBTA/EEZ valstis varēs piedalīties kopīgajos iepirkumos, un būs iespējams iegādāties aprīkojumu no šo valstu aizsardzības industrijas.

Saskaņā ar instrumentu SAFE arī valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un valstis, kuras parakstījušas drošības un aizsardzības partnerības ar ES, varēs piedalīties kopīgajos iepirkumos un tādējādi palīdzēt palielināt kopējo pieprasījumu. Minētās valstis var arī risināt sarunas par specifiskiem, savstarpēji izdevīgiem nolīgumiem par savas aizsardzības industrijas līdzdalību šādos iepirkumos.

3. EIB grupas iesaiste un privātā kapitāla mobilizēšana, paātrinot uzkrājumu un investīciju savienības izveidi

Plāna “ReArm Europe / Gatavība 2030” pamatā ir arī tas, ka Eiropas Investīciju bankas grupa paplašina savu aizdevumu operāciju tvērumu, aptverot arī projektus aizsardzības un drošības jomā un vienlaikus nodrošinot savu finansēšanas spēju. Papildus tam, ka tiks mobilizēts būtisks finansējums, šāda rīcība būs pozitīvs signāls tirgiem.

Visbeidzot, ar publiskajām investīcijām vien nepietiks, lai apmierinātu aizsardzības industrijas vajadzības pēc ieguldījumiem, gan jaunuzņēmumiem, gan lieliem, tradicionāliem uzņēmumiem. Tādēļ pateicoties Komisijas šodien pieņemtajai uzkrājumu un investīciju savienības stratēģijai, tiem, kuri savus privātos uzkrājumus vēlas ieguldīt kritiski svarīgās ekonomikas nozarēs (piemēram, aizsardzībā), būs vieglāk piesaistīt šos uzkrājumus efektīvākiem kapitāla tirgiem un novirzīt tos uz šādām nozarēm.

Sīkāka informācija

Baltā grāmata par Eiropas aizsardzību – Gatavība 2030

Paziņojums par palielināto aizsardzības izdevumu segšanu

Regula, ar ko izveido instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE)

Jautājumi un atbildes par Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību – Gatavība 2030

Jautājumi un atbildes par plānu “ReArm Europe / Gatavība 2030”

Faktu lapa par Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību – Gatavība 2030

Faktu lapa par plānu “ReArm Europe / Gatavība 2030”

Audiovizuālais materiāls

Quote(s)

Laikmets, ko raksturoja “miera dividendes”, jau sen ir pagājis. Drošības arhitektūru, uz kuru mēs paļāvāmies, vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Eiropa ir gatava rīkoties. Mums jāveic investīcijas aizsardzībā, jāstiprina mūsu spējas un jāīsteno proaktīva pieeja drošībai. Mēs rīkojamies izlēmīgi, proti, nākam klajā ar ceļvedi “Gatavība 2030”, kurā ir paredzēti lielāki aizsardzības izdevumi un ievērojamas investīcijas Eiropas aizsardzības industrijas spējās. Mums jāpērk vairāk Eiropas preču. Jo tas nozīmē Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes stiprināšanu. Un inovācijas stimulēšanu. Un tas savukārt nozīmē, ka tiek izveidots ES mēroga tirgus aizsardzības ekipējuma jomā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Tas, ko ieguldām aizsardzībā, ir mēraukla tam, cik vērta mums ir mūsu aizsardzība. Pēdējo desmitgažu laikā mēs neesam veltījuši aizsardzībai pietiekamu uzmanību. Mums ir jātērē vairāk. Vienlaikus ir neizsakāma tā vērtība, ko gūstam, strādājot kopā. Šī sadarbība sniedz mums konkurences priekšrocību, kas ir nepārspēta visā pasaulē. Baltajā grāmatā “Eiropas aizsardzība – Gatavība 2030” mēs izklāstījām konkrētus veidus, kā to panākt. Kopā mēs vienmēr esam spēcīgāki – neatkarīgi no tā, vai tas ir mūsu atbalsts Ukrainai, mūsu spēju nepietiekamības novēršana vai iestāšanās par tādu pasauli, kurā taisnība nav stiprākajam.

Kaja Kallasa, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētājas vietniece

Šis aizsardzības tiesību aktu kopums, kas ietver Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību un plānu “ ReArm Europe / Gatavība 2030”, iezīmē pavērsiena brīdi mūsu Savienībai. Eiropa vairs nevar atļauties būt pasīva vērotāja attiecībā uz savu drošību. Mums jāņem mūsu aizsardzība savās rokās, pastiprinot mūsu saistības attiecībā uz kolektīvo drošību un stingri vēršoties pret tiem, kuri cenšas apdraudēt mūsu suverenitāti. Runa nav tikai par militāro spēku – runa ir arī par mūsu sagatavotību, stratēģisko autonomiju un Eiropas kā pasaules mēroga rīcībspēka nākotni.

Andrjus Kubiļus, aizsardzības un kosmosa komisārs

Pasaule ir mainījusies, un Eiropai ir jāmainās kopā ar to. Mūsu drošība un labklājība ir savstarpēji saistītas. Plāns “ ReArm Europe / Gatavība 2030” ir plāns, kā stiprināt gan drošību, gan labklājību. Šodien mēs ierosinām aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu, kas būs laika ziņā ierobežots, koordinēts un mērķorientēts pasākums, kura mērķis ir palielināt aizsardzības jomas investīcijas gan valstu, gan ES līmenī. ES valstis tiks atbalstītas, lai tās varētu veiktu nepieciešamos ieguldījumus mūsu aizsardzības spējās un aizsardzības industrijā, kopīgi ieguldot līdzekļus vairāk un labāk. Tas arī veicinās ekonomikas izaugsmi, sekmēs inovāciju un radīs darbvietas, vienlaikus nodrošinot fiskālo stabilitāti. Eiropa tiks galā ar šo izaicinājumu.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs