Komisija šodien nosauca 100 ES pilsētas, kuras līdz 2030. gadam pildīs ES uzdevumu pilsētām un kļūs par 100 klimatneitrālām viedpilsētām. Šīs 100 pilsētas atrodas visās 27 dalībvalstīs, un vēl 12 pilsētas atrodas valstīs, kuras ir vai varētu tikt asociētas ar ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027).
ES pilsētu teritorijās mīt 75 % visu iedzīvotāju. Pasaules mērogā pilsētas patērē vairāk nekā 65 % visas enerģijas un rada vairāk nekā 70 % visas ogļskābās gāzes emisijas. Tāpēc ir svarīgi, lai pilsētas darbotos kā eksperimentēšanas un inovācijas ekosistēmas, kas palīdz citiem pārkārtoties un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Zaļā pārkārtošanās rit visā Eiropā. Tomēr vienmēr ir vajadzīgi celmlauži, kuri sev izvirza vēl augstākus mērķus. Šīs pilsētas mums rāda ceļu uz veselīgāku nākotni. Mēs tās atbalstīsim. Sāksim darbu jau šodien!
Uzdevuma izpildei 2022.–2023. gadā no “Apvāršņa Eiropas” tiks saņemts 360 miljonu eiro finansējums, lai pilsētas varētu sākt inovācijas ceļu uz klimatneitralitāti 2030. gadā. Pētniecības un inovācijas darbībās tiks risināti tīras mobilitātes, energoefektivitātes un zaļas pilsētplānošanas jautājumi un dota iespēju veidot kopiniciatīvas un sinerģijā ar citām ES programmām paplašināt kopdarbību.
Ieguvums pilsētām būs arī īpaši pielāgotas konsultācijas un palīdzība no speciālas uzdevuma platformas, ko vada NetZeroCities, papildu finansējums un finansēšanas iespējas un varbūt iesaistīšanās plašās inovatīvās darbībās un izmēģinājuma projektos. Uzdevuma izpildē arī tiek nodrošinātas tīklošanas iespējas, paraugprakses apmaiņa starp pilsētām un atbalsts iedzīvotāju iesaistīšanai.
Nākamie pasākumi
Komisija aicinās 100 atlasītās pilsētas izstrādāt klimatpilsētu līgumus, kas ietvers vispārēju klimatneitralitātes plānu tādās nozarēs kā enerģētika, ēku energoefektivitāte un atkritumu apsaimniekošana un transports, kā arī attiecīgus investīciju plānus. Šajā procesā tiks iesaistīti iedzīvotāji, pētniecības organizācijas un privātais sektors. Skaidrās un uzskatāmās saistības, ko pilsētas uzņemsies klimatpilsētu līgumos, dos tām iespēju drosmīgā mērķa sasniegšanā sadarboties ar ES, valstu un reģionu iestādēm un, galvenais, ar saviem iedzīvotājiem.
Turklāt, ņemot vērā 377 pilsētu milzīgo interesi iesaistīties uzdevuma izpildē, Komisija arī rūpējas par atbalstu sarakstā neiekļautajām pilsētām, ieskaitot atbalstu no uzdevuma platformas un finansēšanas iespējas “Apvāršņa Eiropas” pilsētu uzdevuma darba programmā.
Komisijas kolēģijas viedokļi
Priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss, kas atbild par Eiropas zaļo kursu:
Cīņas ar klimatisko krīzi avangardā ir pilsētas. Vai runa ir par pilsētas teritoriju zaļināšanu, gaisa piesārņojuma novēršanu, enerģijas patēriņa samazināšanu ēkās vai tīras mobilitātes risinājumu izstrādi – pilsētās bieži sākas pārmaiņas, kuras Eiropai vajadzīgas sekmīgai pārejai uz klimatneitralitāti. Apsveicu šodien atlasītās pilsētas un gaidu risinājumus, ko izstrādāsit, lai iedzīvotājus un uzņēmumus virzītu pretī zaļākai nākotnei!
Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:
Mums jāpaātrina Eiropas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, jādara gals atkarībai no degizrakteņiem un jānodrošina iedzīvotājiem tādi ieguvumi kā tīrāks gaiss un zemāki enerģijas rēķini. Lieliski, ka piedalīsies tik daudz pilsētu! To drosmīgās ieceres mēs varam atbalstīt no ES pētniecības un inovācijas budžeta. Pilsētu uzdevuma izpilde var būtiski veicināt mūsu zaļo kursu un panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst par klimatneitrālu pasaules daļu.
Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatnes lietām atbildīgā Komisijas locekle Marija Gabriela:
“Apvāršņa Eiropas” uzdevumiem ir liels potenciāls sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, ieskaitot Eiropas enerģētisko drošību. Atlasītās pilsētas ir pirmais solis, kas aptver plašu ģeogrāfisku teritoriju. Mēs vēlamies, lai visi mūsu reģioni un pilsoņi gūst konkrētu labumu no inovācijas, kas lielām un mazām pilsētām sagādā dažāda līmeņa pieredzi un iespējas. Lai kopīgiem spēkiem mēs šos augstos mērķus sasniegtu, aicinu visas pilsētas uzrunāt un iesaistīt visus ieinteresētos, ieskaitot, protams, iedzīvotājus!
Par transportu atbildīgā Komisijas locekle Adina Veleana:
Cenzdamās līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālām viedpilsētām, šodien nosauktās 100 ES pilsētas kļūs par dabiskiem “izmēģinājumu lauciņiem”, kur tiks pārbaudīti novatoriski, integrēti risinājumi daudzām problēmām, ar kurām tagad saskaras mūsu iedzīvotāji, ieskaitot mobilitāti pilsētās. Pilsētu mobilitātes jaunais satvars tām dos rīkus, ar kuriem padarīt starppilsētu un pilsētu mobilitāti veselīgu un ilgtspējīgu, piemēram, nākamo 10 gadu laikā divkāršojot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un izbūvējot papildu velotransporta infrastruktūru, ieguldot drošās velojoslās un nodrošinot savienotību ar lauku un piepilsētu teritorijām, lai tiktu nodrošinātas ilgtspējīgas mobilitātes iespējas svārstsatiksmes dalībniekiem. Esmu pārliecināta par to panākumiem un aicinu citas pilsētas visā Eiropā sekot to piemēram.
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs:
Klimatneitrālo viedpilsētu uzdevuma izpilde mums palīdzēs izpildīt vidiskās saistības nulles piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības un aprites ekonomikas jomā. Daudzas atlasītās pilsētas jau ir pierādījušas savu uzticību videi, zaļās galvaspilsētas, zaļās lapas un zaļo pilsētu vienošanās iniciatīvās risinot gaisa, trokšņa un atkritumu problēmas. Šo pilsētu ieceres klimata un inovācijas jomā, kā arī plašāks finansējums pētniecībai uzdevuma izpildē palīdzēs dzīvošanu pilsētās padarīt zaļāku, tīrāku un veselīgāku.
Konteksts
2021. gada novembrī pilsētas tika aicinātas paust interesi uzņemties uzdevuma izpildi. Aicinājums bija spēkā līdz 2022. gada 31. janvārim. Pirmajā posmā katru intereses paudumu izvērtēja neatkarīgi eksperti. Otrajā posmā Komisija piemēroja papildu kritērijus, lai nodrošinātu ģeogrāfisku līdzsvaru un pilsētu daudzveidību lieluma, ietekmes un novatorisma ziņā. Pildīt pilsētu uzdevumu pieteicās pavisam 377 pilsētas. Šodien izraudzītās 100 ES pilsētas aptver 12 % ES iedzīvotāju.
2021. gada septembrī pieņemot paziņojumu par ES uzdevumiem (“misijām”), Komisija uzdeva līdz 2030. gadam izveidot 100 klimatneitrālas viedpilsētas. Pirms tam, 2021. gada vasarā, tika apstiprināti uzdevumu īstenošanas plāni. Papildus šim ir četri citi ES uzdevumi, kuri aptver globālas problēmas tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, okeānu un ūdeņu atjaunošana, veselīga augsne un cīņa ar vēzi. 2021. gada 15. decembrī tika publicēta īpaša “Apvāršņa Eiropas” uzdevumu izpildes darba programma.
Tādi uzdevumi ir “Apvāršņa Eiropas” jaunievedums, un to izpilde balsta tādas Komisijas prioritātes kā Eiropas zaļais kurss, digitālajam laikmetam gatava Eiropa, Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, ekonomika cilvēku labā un jaunais Eiropas “Bauhaus”. Piemēram, uzdevums klimata jomā jau konkretizēts jaunajā Klimatadaptācijas stratēģijā, bet vēža apkarošanas uzdevums – Eiropas Vēža uzveikšanas plānā, turpretim augsnei veltītais uzdevums kļuvis par ES lauku ilgtermiņa attīstības ieceres pamatiniciatīvu.
Sīkākai uzziņai
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 28. aprīlis
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā