Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
  • Raksts par jaunumiem
  • 2021. gada 30. jūlijs
  • Lasīšanas ilgums: 3 min

Komisija pieņem jaunus norādījumus par nākotnes infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu

Šodien Eiropas Komisija publicējusi jaunus tehniskos norādījumus par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

green1.jpg
© EU

Šodien Eiropas Komisija publicējusi jaunus tehniskos norādījumus par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā. Norādījumi palīdzēs nākotnes investīcijās un infrastruktūras projektos – sākot ar ēkām, tīkla infrastruktūru un beidzot ar virkni būvētu sistēmu un aktīvu – integrēt klimata apsvērumus. Norādījumi ļaus Eiropas institucionālajiem un privātajiem investoriem pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu un ES klimata mērķiem.

Tā šodien pieņemtie norādījumi palīdzēs ES īstenot Eiropas zaļo kursu, izpildīt Eiropas Klimata aktā noteiktās prasības un zaļināt ES izdevumus. Tie ir salāgoti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas trajektoriju, kas paredz līdz 2030. gadam neto emisijas samazināt par 55 % un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir saskaņā ar principiem “energoefektivitāte pirmajā vietā” un “nenodari būtisku kaitējumu” un atbilst prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, kuri reglamentē dažādus ES fondus, proti, InvestEU, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF).

Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē aktīvus un infrastruktūru ar ilgu kalpošanas laiku, piemēram, dzelzceļu, tiltus vai elektrostacijas, un paredzams, ka nākotnē šī ietekme kļūs vēl intensīvāka. Tālab īpaša uzmanība jāpievērš būvniecībai apgabalos, ko varētu ietekmēt jūras līmeņa celšanās. Tāpat arī sliežu ceļu siltumizturības aprēķinos jāņem vērā prognozētais augstākais temperatūras maksimums, nevis vēsturiskās vērtības. Tādēļ ir būtiski, pirmkārt, skaidri identificēt tādu infrastruktūru, kas ir sagatavota klimatneitrālai un klimatnoturīgai nākotnei, un, otrkārt, tajā investēt.

Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mitigācijas un klimatadaptācijas pasākumi. Šodien pieņemtajos tehniskajos norādījumos ir izklāstīti kopīgi principi un prakses, kas izmantojami fizisku klimata risku identificēšanai, klasificēšanai un pārvaldībai infrastruktūras projektu un programmu plānošanas, izstrādes, izpildes un monitoringa posmā. Process ir sadalīts divos pīlāros (mitigācija un adaptācija) un divos posmos (pārbaude un detalizēta analīze), un klimatdrošināšanas dokumentēšana un verificēšana tiek uzskatīta par investīciju lēmumu pieņemšanas būtisku elementu.

Konkrētāk, attiecībā uz infrastruktūru, kuras kalpošanas laiks sniedzas tālāk par 2050. gadu, norādījumos noteikts, ka ikviena projekta ekspluatācija, uzturēšana un galīgā dezekspluatācija būtu jāveic klimatneitrālā veidā, kas var ietvert tādus aprites ekonomikas apsvērumus kā materiālu reciklēšana vai pārprofilēšana. Jaunu infrastruktūras projektu klimatnoturība būtu jāgarantē ar pienācīgiem adaptācijas pasākumiem, kuru pamatā ir klimata riska novērtējums.

Papildu tehniskie norādījumi par tādu investīciju klimatdrošināšanu, kas ar infrastruktūru nav saistītas, pieejami Komisijas paziņojumā (2021/C 280-01).

Konteksts

Jaunos tehniskos norādījumus par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu Komisija izstrādājusi, cieši sadarbojoties ar potenciālajiem programmas InvestEU īstenošanas partneriem, kā arī EIB grupu.

Tie paredzēti galvenokārt projektu virzītājiem un ekspertiem, kuri piedalās infrastruktūras projektu sagatavošanā. Tie var kalpot par noderīgu atsauci arī publiskā sektora iestādēm, īstenošanas partneriem, investoriem, ieinteresētajām personām un citām personām.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta lielu projektu klimatdrošināšanā 2014.–2020. gada periodā, šajos norādījumos klimatdrošināšana ir integrēta arī projektu cikla pārvaldības (PCM), ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) procesos, un tajos ir ietverti ieteikumi, kas atvieglos nacionālos klimatdrošināšanas procesus dalībvalstīs.

Plašāka informācija

Jauni tehniskie norādījumi par infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu

ES Klimatadaptācijas stratēģija

Tīmekļvietne par pielāgošanos klimata pārmaiņām jeb adaptāciju

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 30. jūlijs