Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar vērienīgu Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, lai nodrošinātu šo cilvēku pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem Eiropas Savienībā un ārpus tās saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas par ES politikas stūrakmeņiem nosaka līdztiesību un nediskrimināciju. Cilvēkiem ar invaliditāti tāpat kā visiem pārējiem ir tiesības piedalīties visās dzīves jomās. Lai gan pēdējās desmitgadēs ir panākts progress attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai, atpūtas pasākumiem un dalībai politiskajā dzīvē, aizvien pastāv daudzi šķēršļi. Ir pienācis laiks izvērst Eiropas rīcību.
Jaunā stratēģija balstās uz iepriekšējo Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010-2020), un tā palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, attiecībā uz kuru Komisija šonedēļ pieņems rīcības plānu un kas kalpos par nodarbinātības un sociālās politikas ceļrādi Eiropā. Stratēģija sekmē ES un tās dalībvalstu veikto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu gan ES, gan valstu līmenī.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova teica: “Mūsu centienos, tostarp pasākumos pret koronavīrusu, galvenā uzmanība jāpievērš tam, kā aizsargāt cilvēku ar invaliditāti tiesības. Cilvēki ar invaliditāti ir to iedzīvotāju vidū, kurus Covid-19 krīze skārusi vissmagāk. Mums jācenšas gādāt par labāku dzīves kvalitāti cilvēkiem ar invaliditāti un nodrošināt, ka tiek garantētas viņu tiesības.”
“Kopš Eiropas projekta izveides tā galvenais mērķis ir likvidēt šķēršļus saskaņā ar redzējumu par Savienību, kas ir vienota daudzveidībā. Tomēr daudzi cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem, piemēram, meklējot darbu vai izmantojot sabiedrisko transportu,” sacīja līdztiesības komisāre Helena Dalli . Viņa piebilda: “Cilvēkiem ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai līdztiesīgi piedalīties visās dzīves jomās. Dzīvot patstāvīgi, mācīties iekļaujošā vidē un strādāt saskaņā ar atbilstošiem standartiem – šādi apstākļi mums jānodrošina visiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu pilnveidoties un dzīvot pēc iespējas pilnīgāk.”
Vienlīdzīgas līdzdalības un nediskriminācijas veicināšana
Desmit gadu stratēģijā ir izklāstītas galvenās iniciatīvas attiecībā uz trim galvenajiem tematiem.
- ES tiesības. Cilvēkiem ar invaliditāti ir tādas pašas tiesības kā pārējiem ES pilsoņiem pārcelties uz citu valsti vai piedalīties politiskajā dzīvē. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta izmēģinājuma projektā, kurš tiek īstenots astoņās valstīs, Eiropas Komisija līdz 2023. gada beigām ierosinās visās ES valstīs ieviest Eiropas invaliditātes karti, kas veicinās invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm, tādējādi palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti izmantot tiesības brīvi pārvietoties. Komisija arī cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai 2023. gadā nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti dalību vēlēšanās.
- Neatkarīga dzīve un autonomija. Cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības dzīvot neatkarīgi un izvēlēties, kur un ar ko tās vēlas dzīvot. Lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā, Komisija izstrādās norādījumus un sāks iniciatīvu, kas palīdzēs uzlabot cilvēkiem ar invaliditāti paredzētus sociālos pakalpojumus.
- Nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas. Stratēģijas mērķis ir aizsargāt cilvēkus ar invaliditāti no jebkāda veida diskriminācijas un vardarbības. Tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi tiesu iestādēm, izglītībai, kultūrai, sportam un tūrismam. Jānodrošina arī vienlīdzīga piekļuve visiem veselības aprūpes pakalpojumiem un nodarbinātībai.
Nav iespējams piedalīties sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, ja nav pieejama vide – fiziska vai virtuāla. Pateicoties stabilam ES tiesiskajam regulējumam (piemēram, Eiropas Piekļūstamības aktam, Tīmekļa piekļūstamības direktīvai, tiesību akti par pasažieru tiesībām), piekļūstamība ir uzlabojusies, tomēr daudzas jomas ES noteikumos joprojām nav aptvertas un pastāv atšķirības ēku, sabiedrisku vietu un dažu transporta veidu piekļūstamības ziņā. Tāpēc Eiropas Komisija 2022. gadā izveidos Eiropas Resursu centru “AccessibleEU”, kas būs informācijā un labā praksē balstītu zināšanu bāze par piekļūstamību dažādās nozarēs.
Stratēģijas īstenošana: cieša sadarbība ar ES valstīm un iekļaušana iekšpolitikā un ārpolitikā
Lai īstenotu stratēģijas mērķus, būs vajadzīga visu dalībvalstu stingra apņemšanās. ES valstis ir galvenie rīcībspēki, kas īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Lai atbalstītu stratēģijas īstenošanu un uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu par Konvencijas īstenošanu, Komisija izveidos Invaliditātes platformu, kurā tiksies valstu iestādes, kas atbild par Konvencijas īstenošanu, cilvēku ar invaliditāti organizācijas un Komisija. Platformai būs visaptveroša tiešsaistes klātbūtne, un tā nodrošinās darbību nepārtrauktību visa gada garumā. Cilvēki ar invaliditāti piedalīsies dialogā un Stratēģijas par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam īstenošanas procesā. Komisija integrēs invaliditātes jautājumus visās ES politikas jomās un galvenajās iniciatīvās. Cilvēku ar invaliditāti tiesības nebeidzas pie Eiropas robežām, tādēļ Komisija šo cilvēku tiesības veicinās visā pasaulē. Ar šo stratēģiju ES pastiprinās savu nozīmi cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībā. ES izmantos tādus instrumentus kā tehniskā palīdzība un finanšu programmas, atbalsts ar ES delegāciju starpniecību, politiskie dialogi un darbs daudzpusējos forumos, kas atbalstīs partnervalstu centienus īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un sniegs norādes, kā invaliditāti iekļaujošā veidā īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Konteksts
Kā paziņoja Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam palīdzēs veidot Savienību, kurā valda līdztiesība, un to papildinās LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.-2025. gadam, Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam un ES romu stratēģiskais satvars.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD ), ko ANO pieņēma 2006. gadā, bija izrāviens cilvēku ar invaliditāti tiesību jomā; visas dalībvalstis ir parakstījušas Konvenciju, un tā ir pirmā cilvēktiesību konvencija, ko noslēgusi arī ES. Konvencijas pusēm ir jāveicina, jāaizsargā un jāīsteno visu cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesības un jānodrošina viņu līdztiesība saskaņā ar tiesību aktiem. Ar šo stratēģiju Komisija nodrošina satvaru, kas atbalsta ES un dalībvalstu darbības UNCRPD īstenošanā.
Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) pavēra ceļu virzībā uz Eiropu bez šķēršļiem, piemēram, ar tādām direktīvām kā Eiropas Piekļūstamības akts, kas paredz, ka pamatproduktiem un pakalpojumiem, piemēram, tālruņiem, datoriem, e-grāmatām, banku pakalpojumiem un elektroniskajiem sakariem jābūt pieejamiem un izmantojamiem cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. ES pasažieru tiesības nodrošina, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir pieejama pārvietošanās ar autotransportu, gaisa, dzelzceļa un jūras transportu. Īstenojot starptautiskās sadarbības politiku, ES ir arī bijusi līdere pasaules mērogā, veicinot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu un pilnvērtīgu līdzdalību.
Papildu informācija
Viegli lasāms teksts. Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam
Jautājumi un atbildes. Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam
Faktu lapa. Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam
Plašāka informācija par ES iniciatīvām, kas vērstas uz personām ar invaliditāti
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 3. marts