Pirms 10 gadiem, 2014. gada 1. janvārī, Latvija kļuva par 18. eirozonas dalībvalsti. Šobrīd eiro banknotes un monētas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa aptuveni 347 miljoniem cilvēku 20 valstīs. Eiro ir ne tikai ērts maksāšanas veids, tas ir taustāms, ikdienišķs atgādinājums par brīvību, ērtībām un iespējām, ko sniedz Eiropas Savienība.
Eiro ir droša un stabila valūta, kas ļauj ar pārliecību veidot uzkrājumus un veikt ieguldījumus. Eiro atvieglo dzīvi, darbu un mācības citās eirozonas valstīs:
- nodrošināta cenu stabilitāte,
- vienkāršāk, lētāk un drošāk pirkt un pārdot preces eirozonas valstīs un tirgoties ar citām pasaules valstīm,
- attīstīta konkurētspēja, stabilāka ekonomika un izaugsme,
- labāk integrēti un līdz ar to efektīvāki finanšu tirgi,
- lielāka ietekme uz pasaules ekonomiku.
Eiro ir otra nozīmīgākā valūta pasaulē.
Šogad aprit jau 10 gadi kopš mūsu Milda rotā pasaules otrās lielākās valūtas – eiro – monētas. Pa šo laiku esam novērtējuši eiro priekšrocības, ceļojot un veicot norēķinus, un esam bijuši eirozonas aizvējā globālo satricinājumu laikā.
Šogad atzīmējam arī 20 gadus kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienībai. Savukārt ar pievienošanos eirozonai pirms 10 gadiem, Latvija ieņēma vietu Eiropas Savienības kodolā, tas ir īpaši būtiski pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
26.janvārī konferencē Rīgā par eiro 10 gadiem Latvijā, atskatīsimies uz laiku, kad šie lēmumi tika pieņemts, kā arī runāsim par eirozonas nākotni un iespējām Latvijai.
Augsta līmeņa starptautiska konference
26. janvārī Rīgā notiks augsta līmeņa starptautiska konference “Desmit gadi kopā ar eiro”, kurā plānots atskatīties uz aizvadītajiem desmit gadiem, novērtēt eiro ieviešanas ieguvumus, pārrunāt, kas nepieciešams tālākai veiksmīgai eirozonas attīstībai.
Augsta līmeņa starptautiskā konference "Desmit gadi kopā ar eiro"
Dalībvalstis, kurās izmanto eiro
Patlaban eiro (€) ir oficiālā valūta 20 no 27 ES dalībvalstīm, kuras kopā veido eirozonu.
Visas ES dalībvalstis piedalās ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS), un 20 no tām ir aizstājušas savas valsts valūtas ar vienoto valūtu – eiro. Šīs ES valstis veido eirozonu.
Dažkārt dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot kādus Eiropas Savienības līgumus vai tiesību aktus un nolemt nepiedalīties atsevišķās ES politikas jomās. Attiecībā uz vienoto valūtu šādi ir rīkojusies Dānija. Tā pēc pievienošanās ES paturēja savu sākotnējo valūtu.
Eiro ieviešanas Latvijā galvenie soļi
- 2004. gada 1. maijsLatvijas iestāšanās Eiropas Savienībā
Latvija kļuva par ES dalībvalsti, saņemot vairākuma atbalstu nacionālās tautas nobalsošanas rezultātā. Pievienošanās līgums arī paredzēja, ka Latvija ieviesīs eiro, tiklīdz būs tam gatava.
Lai ieviestu eiro, Latvijai bija jāizpilda Māstrihtas līgumā noteiktie kritēriji. Kaut gan salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvija smagi cieta no globālās ekonomiskās krīzes 2009. gadā, tās ekonomika strauji atlaba pēc īstenotajām reformām un taupības pasākumiem, kļūstot pat par veiksmes stāstu ar visātrāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā 2012. gadā, kad Latvijas IKP pieauga par 5,6%.
- 2012. gada 19. septembrisPlāns eiro ieviešanai
Ministru kabinets apstiprina Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu, un to papildināja ar detalizētu Pasākumu plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai. Plānā ir uzsvērti pasākumi, kas jāīsteno veiksmīgās pārejas uz eiro nodrošināšanai Latvijā.
- 2013. gada 5. jūnijsAtbilstību apliecinošs ziņojums
Latvija saņem Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas Konverģences ziņojumu, kurš apliecināja atbilstību visiem Māstrihtas kritērijiem.
- 2013. gada 9. jūlijsPieprasījuma apstiprinājums
Eiropas Savienības Padome apstiprina Latvijas pieprasījumu pievienoties Eirozonai no 2014. gada 1. janvāra. Latvija ir otrā Baltijas valsts, kas pēc Igaunijas (pievienojās 2011. gadā) grasās kļūt par Eirozonas dalībvalsti. Lietuva gatavojas pievienoties Eirozonai 2015. gadā.
- 2014. gada 1. janvārisLatvija pievienojas Eirozonai
Eiro nosaukums un simbols
Nosaukums “eiro” tika izraudzīts 1995. gadā Eiropadomes sanāksmē Madridē. Pārējie priekšlikumi tika noraidīti to nacionālās ievirzes dēļ. Daži no priekšlikumiem bija dukāts (ducat), ekijs (ecu), florīns (florin), frankens (franken) vai priedēkļa "euro" pievienošana jau esošajiem valūtu nosaukumiem, piemēram, euromarka.
Tāpat kā nosaukumam, arī simbolam bija nepārprotami jāsaistās ar Eiropu, tam bija jābūt viegli rakstāmam un pievilcīgam. Simbola € pamatā ir Grieķijas burts epsilon (Є) un pirmais burts vārdā “Eiropa”, bet divas paralēlās līnijas simbolizē stabilitāti.
Eiro ISO kodu — “EUR” — izmanto, lai norādītu uz eiro izteiktām summām, neizmantojot simbolu.
Eiro monētu un banknošu dizains
Svarīgākais banknotes dizaina faktors ir spēja nodrošināt tās aizsardzību pret viltošanu. Taču banknotei, īpaši banknošu sērijai, kas paredzēta lietošanai lielā valstu grupā, jāizskatās arī pievilcīgai.
Eiro laišanai apgrozībā 2002. gada janvārī tika izstrādāts 7 banknošu un 8 monētu dizains. Banknotēm ir viens un tas pats dizains visās eirozonas valstīs. Monētām ir vienāds dizains vienā pusē, bet otra noformēta katrai valstij raksturīgā veidā.
Infografika – Eiro banknotes un monētas 20 gadu garumā
Latvijas eiro monētu un banknošu dizains
Latvijas eiro monētu reversa dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā jau 2004. gadā. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās tādus attēlus, kas simbolizē Latviju un tās galvenās vērtības. Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošais tautumeitas profils no 1929. gada lata sudraba monētas būs attēlots viena un divu eiro Latvijas monētu nacionālajā pusē, bet uz eiro centiem būs attēlots lielais un mazais Latvijas ģerbonis.
Ekonomikas un monetārā savienība
Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir tapusi pakāpeniskas ekonomiskās integrācijas rezultātā, un tās veidošana nav bijis pašmērķis.
EMS ir veidota tā, lai atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un augstu nodarbinātības līmeni, izstrādājot atbilstīgu ekonomikas un monetāro politiku. EMS, kas tika izveidota 1992. gadā, ietver ekonomikas un fiskālās politikas koordināciju, kopēju monetāro politiku un vienotu valūtu — eiro.
Tā ietver trīs galvenās jomas:
- tādas monetārās politikas īstenošanu, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti,
- izvairīšanos no iespējamas negatīvas plašākas ietekmes, ko rada ilgtnespējīgas valsts finanses, makroekonomikas nelīdzsvarotības rašanās novēršanu dalībvalstīs un dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanu līdz zināmam līmenim,
- vienotā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanu.
Digitālais eiro
Lai pielāgotos pieaugošajai ekonomikas digitalizācijai, Eiropas Centrālā banka (ECB) tāpat kā daudzas citas centrālās bankas visā pasaulē pēta iespēju ieviest digitālo eiro kā papildinājumu skaidrai naudai. Digitālais eiro sniegtu patērētājiem alternatīvu Eiropas mēroga maksājumu risinājumu papildus pašlaik pastāvošajām iespējām. Tas nozīmē lielāku izvēli patērētājiem un spēcīgāku eiro starptautisko nozīmi.
Tāpat kā tagad skaidra nauda, digitālais eiro būtu pieejams līdztekus esošajiem valsts un starptautiskajiem privātajiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, kartēm vai lietotnēm. Tas darbotos kā digitālais maks. Cilvēki un uzņēmumi varētu maksāt ar digitālo eiro jebkurā laikā un jebkurā vietā eirozonā.
Būtiski, ka tas būtu pieejams maksājumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē, t. i., maksājumus varētu veikt no ierīces uz ierīci bez interneta pieslēguma.
Papildinformācija
Saistītās ziņas
Komisija šodien ar 2024. gada Eiropas pusgada pavasara paketi sniedz politikas norādes dalībvalstīm, lai izveidotu stabilu un nākotnes vajadzībām atbilstošu ekonomiku, kas, saskaroties ar sarežģītu ģeopolitisko vidi, nodrošina konkurētspēju, noturību un ilgtermiņa labklājību visiem.
Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvija pievienojusies eirozonai, un 25 gadi, kopš Eiropas iedzīvotāji lieto eiro.
Lai pielāgotos pieaugošajai ekonomikas digitalizācijai, Eiropas Centrālā banka (ECB) tāpat kā daudzas citas centrālās bankas visā pasaulē pēta iespēju ieviest digitālo eiro kā papildinājumu skaidrai naudai.