Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Lauksaimniecība
Lauksaimniecība un lauku attīstība

Lauku apvidi veido mūsu identitāti un ir mūsu ekonomiskais potenciāls. Latvijā ir aptuveni 78,1 tūkstoši lauku saimniecību.

ES lauksaimniecības politika 2021.-2027. gadam

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), ko ieviesa 1962. gadā, ir kopēja politika visām ES valstīm. Tā tiek regulāri atjaunota, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki var nopelnīt atbilstošu atalgojumu un  veiksmīgāk pārvarēt izaicinājumus lauksaimniecības, lauku attīstības un vides nozarēs.

Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo:

  • neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir aptuveni par 40 % zemāki nekā citās nozarēs;
  • lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata;
  • patērētāju pieprasījumu nav iespējams apmierināt uzreiz: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vienkārši vajadzīgs laiks.

KLP tiek finansēta no diviem ES budžeta fondiem:

Maksājumus katra Eiropas Savienības dalībvalsts pārvalda valsts līmenī. Tāpat katra dalībvalsts saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem publicē informāciju par KLP maksājumu saņēmējiem. Tas ļauj dalībvalstīm atbilstoši ieguldīt finansējumu savas valsts lauksaimniecības nozares prioritātēs, vienlaikus īstenojot Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus ES ekonomikas un vides ilgtspējas nodrošināšanai.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ievērojamo atveseļošanas plānu NextGenerationEU (NGEU),  finansējums KLP 2021.–2027. gadam ir būtiski palielināts, lai palīdzētu lauksaimniecībai atgūties no Covid-19 pandēmijas un tās ekonomiskās ietekmes. Papildu EUR 26,4 miljardi no NGEU palielinās lauksaimniecībai un lauku attīstībai ierosināto kopējo finansējumu līdz EUR 391 miljardam.

Daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam būtiski palielina KLP finansējumu. Lauksaimniecībai un lauku attīstībai kopumā ir ierosināts EUR 391 miljards, kas atbilst lauksaimniecības un lauku attīstības nozīmei ES.

Janušs Vojcehovskis, ES lauksaimniecības komisārs

Latvijas lauksaimnieki, kā arī lauku attīstības kopienas un grupas ir varējušas arī gūt labumu no aizdevumiem vai garantijām saskaņā ar Komisijas pagaidu regulējumu valsts atbalstam, kas domāta ekonomikas veicināšanai pandēmijas laikā.

KLP 2021.–2027. gadam par prioritāti izvirza mazās un vidējās lauksaimniecības, jaunu lauksaimnieku piesaisti, kā arī koncentrējas uz labāku lauku attīstību.

Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku

Eiropas zaļais kurss

Eiropas atveseļošanas plāns

2021. gada faktu lapa: ES lauksaimniecības statistika Latvijā

Atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozarei koronavīrusa krīzes laikā

Lauku attīstība

Lauku attīstība ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais “pīlārs”, kas pastiprina tās pirmo “pīlāru” (ienākumu atbalsts un tirgus pasākumi), uzlabojot lauku sociālo, vides un ekonomikas ilgtspēju.  Tādējādi KLP ir vērsta ne tikai uz nākotni, bet ir paredzēta arī tam, lai aizsargātu to, kas mums jau ir, piemēram, atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas.

KLP veicina lauku ilgtspējīgu attīstību, īstenojot trīs ilgtermiņa mērķus, kas ir šādi:

  • veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju;
  • nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā;
  • panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību.

2015.gada 13.februārī Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Lauku attīstības programmu (LAP), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2021.gada 23.jūnijā. Tā nosaka valsts prioritātes, lai izmantotu ap € 2 miljardus publiskā finansējuma (nepilnus € 1,4 miljardus no ES budžeta un €600 miljonus no valsts budžeta) laika posmā no 2014. līdz 2022.gadam. Galvenā uzmanība LAP ir vērsta uz Latvijas lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanu, uzlabojot infrastruktūru un nodrošinot konsultāciju un apmācību pakalpojumus. Vismaz 5 730 lauksaimnieku saņems atbalstu lauku saimniecību modernizēšanai un pārstrukturēšanai, lai palielinātu to tirgus orientāciju un līdzdalību, kā arī ražošanas dažādošanai. LAP veicinās pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību un jau esošo bioloģisko saimniecību attīstību ar mērķi aptvert vismaz 305 000 ha bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Programma atbalstīs 35 vietējās rīcības grupas, kas aptvers aptuveni 94% lauku teritorijas iedzīvotāju.

Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests ir Latvijas Lauku attīstības programmas vadošās iestādes.

Lauku apvidi ir mūsu sabiedrības struktūra un mūsu ekonomikas pamats. Tie veido mūsu identitāti un ir mūsu ekonomiskais potenciāls. Mēs gādāsim par mūsu laukiem, saglabāsim tos un ieguldīsim to nākotnē.

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.

LAP pasākumā "Atbalsts LEADER vietējai attīstībai" (ELFLA fonds) atbalsta apmērs stratēģiju īstenošanai ir € 49 miljoni.

Lauku attīstība

Faktu lapa par Lauku attīstības programmu Latvijai 2014-2020

Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam

Lauku attīstība Latvijā

Lauku atbalsta dienests: Atbalsta veidi

LEADER programma

Investīcijas un inovācija ilgstpējīgai lauksaimniecībai

Investīcijas Latvijas lauksaimniecības nākotnē tiek atbalstītas arī programmā “Apvārsnis Eiropa”, kas piesaista finansējumu pētniecībai un inovācijai pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā.

ES ir arī izveidojusi Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), lai nodrošinātu, ka pētniecība atbilst lauksaimnieku un mežsaimnieku vajadzībām vietējā līmenī.

Apvārsnis Eiropa

Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai

ES lauku attīstības stratēģijas Latvijā

Eiropas Komisija ir pieņēmusi divas jaunas stratēģijas, kas veicinās KLP atbalstu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir panākt, lai pārtikas sistēmas būtu taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas. Tajā ir noteikti konkrēti mērķi, piemēram, pesticīdu lietošanas samazināšana uz pusi, mēslošanas līdzekļu samazināšana vismaz par 20 %, bioloģiskās lauksaimniecības zemes platības palielināšana līdz 25 % un lauksaimniecības dzīvniekiem izmantoto antimikrobiālo līdzekļu samazināšana par 50 %.

Jaunā Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam ir visaptverošs, sistēmisks un vērienīgs ilgtermiņa plāns, kā aizsargāt dabu, apturēt ekosistēmu degradāciju un degradētās ekosistēmas atjaunot. Stratēģijā ierosināts atjaunot apputeksnētājus lauksaimniecības zemē, uzlabot bioloģisko lauksaimniecību un citas bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas lauksaimniecības metodes un noteikt saistošus mērķus bojāto ekosistēmu atjaunošanai.

Stratēģija “No lauka līdz galdam”

ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam

Latvijas lauksaimniecība: fakti un skaitļi

  • 2020. gada beigās Latvijā bija 73 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 39,4 hektāri, kas ir par 9,9 hektāriem jeb par 33,6 % vairāk nekā 2010. gadā.
  • Vidēji valstī aramzeme aizņem 67 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Visvairāk aramzemes ir Kurzemes un Zemgales reģionā, kur tā aizņem apmēram 80 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
  • 2020. gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti bija nozīmīgākās preces kopējā Latvijas eksportā, veidojot 23,1% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
  • Nodarbinātība Latvijas lauksaimniecības nozarē 2020. gadā veidoja aptuveni 64,3 tūkstoši cilvēku jeb 7,2 % no kopējās nodarbinātības.

Latvijas lauksaimniecība, 2021, Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas lauksaimniecība, 2020, Zemkopības ministrija

 

Noderīgas saites:

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Zemkopības ministrija

Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku

Faktu lapa: KLP Latvijā

Iepazīsties ar veiksmīgiem piemēriem, kā ES lauksamniecības politiku īsteno Latvijā!

Zalenieku cels

Atjaunotais Zaļenieku ceļš ātrākai un ērtākai uzņēmēju, lauksaimnieku un pat skolēnu ikdienai.

ZS Kotini

Pateicoties darbības dažādošanai un realizētiem projektiem, ZS "Kotiņi" spēj visu gadu nodrošināt 33 darba vietas un ir lielākais darba devējs Viļakas novadā.

Saistītās ziņas