2024. gada pavasara ekonomikas prognoze: pakāpenisks pieaugums augstu ģeopolitisko risku apstākļos

Izaugsme, kas 2024. gada sākumā bija labāka, nekā gaidīts, un notiekošā inflācijas samazināšanās radīja apstākļus pakāpeniskam aktivitātes pieaugumam prognozes periodā pēc plašas ekonomikas stagnācijas 2023. gadā.

Eiropas Komisijas pavasara prognoze paredz, ka IKP pieaugums 2024. gadā ES būs 1,0 % un eirozonā – 0,8 %. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā IKP pieaugs līdz 1,6 % ES un 1,4 % eirozonā. ES gaidāms SPCI inflācijas pieaugums no 6,4 % 2023. gadā līdz 2,7 % 2024. gadā un 2,2 % 2025. gadā. Tiek paredzēts, ka eirozonā tā samazināsies no 5,4 % 2023. gadā līdz 2,5 % 2024. gadā un 2,1 % 2025. gadā.

Atgriešanās pie izaugsmes, pateicoties privātā patēriņa pieaugumam

Saskaņā ar Eurostat provizorisko ātro aplēsi 2024. gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 0,3 % gan ES, gan eirozonā. Šis pieaugums, kas bija plaši izplatīts visās dalībvalstīs, iezīmē to, ka ieilgušais ekonomikas stagnācijas periods, kas sākās 2022. gada pēdējā ceturksnī, ir beidzies.

Paredzams, ka šogad un nākamajā gadā ekonomiskās aktivitātes pieaugumu lielā mērā noteiks stabils privātā patēriņa pieaugums, jo pastāvīgā reālo algu un nodarbinātības izaugsme uztur reālo izmantojamo ienākumu pieaugumu. Tomēr izteikta tendence veidot uzkrājumus joprojām daļēji kavē privāto patēriņu.

Turpretī ieguldījumu pieaugums šķietami mazinās. Paredzams, ka tas pieaugs tikai pakāpeniski, un iemesls tam ir dzīvojamo ēku būvniecības negatīvais cikls. Lai gan tiek prognozēts, ka kreditēšanas nosacījumi prognozes periodā uzlabosies, tirgi šobrīd paredz nedaudz pakāpeniskāku procentu likmju samazināšanas tempu salīdzinājumā ar ziemas periodu.  

Noturīgas globālās ekonomikas apstākļos paredzams, ka tirdzniecības atgūšanās veicinās ES eksportu. Tomēr ar ES iekšzemes pieprasījuma atsākšanos importa pieaugums lielā mērā kompensēs eksporta pozitīvo ieguldījumu izaugsmē.

Inflācija turpinās samazināties

SPCI inflācija no 2022. gada oktobrī eirozonā reģistrētajiem 10,6 % ir turpinājusi strauji samazināties (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Tiek lēsts, ka šā gada aprīlī tā ir sasniegusi divu gadu zemāko līmeni – 2,4 %.

Sākot ar to, ka aktivitāte šā gada pirmajos mēnešos bijusi zemāka, nekā gaidīts, tiek prognozēts, ka inflācija turpinās samazināties un 2025. gadā sasniegs mērķi nedaudz agrāk, nekā paredzēts ziemas starpposma prognozē. Paredzams, ka dezinflāciju galvenokārt izraisīs neenerģijas preces un pārtika, savukārt pieaugs enerģijas inflācija, un pakalpojumu inflācija samazināsies tikai pakāpeniski, vienlaikus samazinoties algu spiedienam. Inflācijai ES kopumā tiek paredzēta līdzīga virzība, lai gan tā saglabāsies nedaudz augstāka. 

Darba tirgus joprojām ir spēcīgs, neraugoties uz mēreno izaugsmi

Neraugoties uz aktivitātes palēnināšanos, ES ekonomika 2023. gadā radīja vairāk nekā divus miljonus darbvietu, un 20–64 gadus vecu iedzīvotāju aktivitātes un nodarbinātības līmenis gada pēdējā ceturksnī sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni – attiecīgi 80,1 % un 75,5 %. Daudzi darba tirgi visā ES joprojām ir saspringti. Martā bezdarba līmenis ES bija rekordzems – 6,0 %. Šīs stabilās darba tirgus darbības pamatā ir gan spēcīgs darbaspēka piedāvājums, ko cita starpā veicina migrācija, gan darbaspēka pieprasījums.

Tiek prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums ES šogad samazināsies līdz 0,6 %, un 2025. gadā tas turpinās mēreni samazināties līdz 0,4 %. Paredzams, ka bezdarba līmenis ES kopumā saglabāsies stabils tā vēsturiski zemākajā līmenī.

Saskaņā ar to, ka gaidāma dezinflācijas turpināšanās, nominālās algas pieaugums ES ir sācis samazināties pēc tam, kad 2023. gadā tas sasniedza maksimumu (5,8 %). Paredzams, ka nākotnē tas vēl vairāk samazināsies.

Ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu atcelšana ar mērķi samazināt valdību budžeta deficītu

Pēc ievērojama samazinājuma 2021. un 2022. gadā ES valdību budžeta deficīta samazināšanās 2023. gadā apstājās, jo samazinājās ekonomiskā aktivitāte. Tiek prognozēts, ka samazināšanās atsāksies 2024. gadā (3,0 %) un 2025. gadā (2,9 %), jo īpaši pateicoties enerģētikas atbalsta pasākumu pakāpeniskai izbeigšanai.

Ņemot vērā augstākas parāda apkalpošanas izmaksas un mazāku nominālā IKP pieaugumu, paredzams, ka parāda attiecība pret IKP šogad ES stabilizēsies 82,9 % apmērā, bet 2025. gadā tā palielināsies par aptuveni 0,4 procentpunktiem.

Lielāka nenoteiktība ģeopolitiskās spriedzes apstākļos

Nenoteiktība un lejupvērstie riski, kas apdraud ekonomikas prognozi, pēdējos mēnešos ir vēl vairāk palielinājušies, galvenokārt saistībā ar Krievijas ieilgušo agresijas karu pret Ukrainu un konfliktu Tuvajos Austrumos. Riskus joprojām rada arī plašāka ģeopolitiskā spriedze. Turklāt inflācijas saglabāšanās ASV var vēl vairāk aizkavēt procentu likmju samazināšanu ASV un ārpus tās, radot nedaudz stingrākus globālos finanšu nosacījumus.

Iekšzemes līmenī inflācijas samazināšanās var būt lēnāka, nekā prognozēts, un, iespējams, tā liks ES centrālajām bankām atlikt likmju samazināšanu līdz brīdim, kad pakalpojumu inflācijas samazināšanās kļūst noturīga. Turklāt dažas dalībvalstis savos 2025. gada budžetos varētu pieņemt papildu fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas pašlaik nav iekļauti šajā prognozē un kas varētu ietekmēt ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā. Vienlaikus uzkrājumu tendences samazināšanās varētu veicināt patēriņa pieaugumu, savukārt ieguldījumi dzīvojamo ēku būvniecībā varētu atgūties ātrāk. Prognozi arvien vairāk ietekmē ar klimata pārmaiņām saistītie riski.

Konteksts

Šī prognoze ir balstīta uz virkni tehnisku pieņēmumu par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām atbilstoši stāvoklim 25. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tai skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 30. aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un pietiekami konkretizēta, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Abas visaptverošās prognozes aptver plašu ekonomikas rādītāju kopumu visās ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs, EBTA valstīs un citās lielākajās attīstītajās un jaunietekmes tirgus ekonomikās. Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.

Ar Eiropas Komisijas 2024. gada vasaras ekonomikas prognozi šajā publikācijā tiks atjauninātas IKP un inflācijas aplēses. To paredzēts iesniegt 2024. gada septembrī.

Papildinformācija

Dokumenta pilns teksts: 2024. gada pavasara ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin

Citāti

ES ekonomika pēdējo gadu laikā ir saglabājusi stabilitāti, saskaroties ar ārkārtējām problēmām, un šobrīd mēs varam cerēt uz atgriešanos pie mērena izaugsmes tempa, kas 2025. gadā turpinās pieaugt. Darba tirgi ar augstu nodarbinātības līmeni turpina būt noturīgi, un privātais patēriņš pieaug. Tomēr globālajā vidē joprojām pastāv riski ES ar pieaugošu un pastāvīgu ģeopolitisko spriedzi. Šajā nestabilajā vidē ir ļoti svarīgi izmantot visus pieejamos ietekmes līdzekļus ar mērķi palielināt mūsu noturību un konkurētspēju. Pirmkārt, lai samazinātu augstas parāda attiecības, dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz ilgtspējīgām izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām apvienojumā ar piesardzīgāku fiskālo politiku. Otrkārt, mums ir jādara viss iespējamais, lai sekmētu investīcijas. NextGenerationEU jau ir svarīga loma, taču mēs varam darīt daudz vairāk, lai stimulētu privātās investīcijas – joprojām būtiski ir likvidēt pārrobežu šķēršļus un pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi. Treškārt, mums jāturpina gūt labumu no mūsu atvērtās tirdzniecības modeļa, tostarp noslēdzot tirdzniecības nolīgumus ar uzticamiem partneriem.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis

ES ekonomika pirmajā ceturksnī ievērojami pieauga, norādot, ka pēc ļoti sarežģītā 2023. gada ir manāmi uzlabojumi. Mēs sagaidām pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos šā gada laikā un nākamajā gadā, jo privāto patēriņu veicina inflācijas samazināšanās, pirktspējas atjaunošanās un pastāvīgs nodarbinātības pieaugums. Pēc gandrīz visu enerģētikas atbalsta pasākumu atcelšanas valdību budžeta deficītam vajadzētu nedaudz samazināties, taču paredzams, ka valstu parāds nākamajā gadā nedaudz palielināsies, norādot uz nepieciešamību pēc fiskālās konsolidācijas, vienlaikus aizsargājot investīcijas. Mūsu prognoze joprojām ir pakļauta lielai nenoteiktībai, un, turpinoties diviem kariem netālu no mūsu mājām, lejupvērstie riski ir palielinājušies.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni