Komisija palielina atbalstu dalībvalstīm, lai stiprinātu ES drošību un cīnītos pret migrācijas izmantošanu par ieroci

Komisija pieņem paziņojumu ar nolūku atbalstīt dalībvalstis cīņā pret hibrīddraudiem, kurus rada Krievijas un Baltkrievijas īstenotā migrācijas izmantošana par ieroci, kā arī stiprināt drošību pie ES ārējām robežām.

Nopietnie un ilgstošie hibrīddraudi, kurus Krievija un Baltkrievija rada pie ES austrumu robežas, izraisa jaunus izaicinājumus Eiropas Savienībai. Lai šajā ārkārtas situācijā garantētu drošību un teritoriālo integritāti, dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir jābūt iespējai rīkoties izlēmīgi. Šajā nolūkā jāpastiprina ES reakcija, vienlaikus pilnībā ievērojot ES un starptautiskās tiesības.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Esam spēruši vēl vienu izšķirošu soli, lai atbalstītu mūsu priekšposteņa dalībvalstis cīņā pret hibrīddraudiem, kuru iemesls ir tas, ka Krievija un Baltkrievija nepieņemamā kārtā izmanto migrāciju kā ieroci. It īpaši tās valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju – piemēram, Somija, kurai ir 1340 kilometru gara robeža ar Krieviju –, saskaras ar lielām grūtībām garantēt Savienības drošību un dalībvalstu teritoriālo integritāti. Šodien mēs piedāvājam šīm valstīm turpmāku atbalstu, tostarp papildu 170 miljonus eiro, lai finansētu elektroniskās novērošanas iekārtu modernizāciju, telesakaru tīklu uzlabošanu, mobilo detektoru izvietošanu un dronu ielidošanas nepieļaušanu. Nekad nedrīkst pieļaut, ka autokrāti pret mums izmanto mūsu Eiropas vērtības.”

Ar šodien pieņemto paziņojumu dalībvalstis tiek atbalstītas, nosakot satvaru turpmāk minētajām darbībām, ar kurām būtu jāpanāk tas, ka Krievija un Baltkrievija nevar izmantot pret Eiropas Savienību ES principus un vērtības.

1. Apzināt izaicinājumus pie ES ārējām sauszemes robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī draudus Savienības drošībai – Krievija un Baltkrievija ļaunprātīgi izmanto cilvēkus naidīgās darbībās, pilnībā ignorējot viņu neaizsargātību. Abas minētās valstis īsteno šo hibrīdkaru kā instrumentu politiskiem mērķiem, lai destabilizētu mūsu sabiedrību, grautu ES vienotību un apdraudētu Šengenas zonas drošību un integritāti, kā arī visas Savienības drošību. Atbilstīgi Eiropadomes nostājai Komisija ar šodien pieņemto paziņojumu atbalsta dalībvalstis, lai nepieļautu to, ka Krievija un Baltkrievija pret Eiropas Savienību izmanto Eiropas principus un vērtības, tostarp tiesības uz patvērumu.
2. ES politikas reakcijas un operatīvā atbalsta stiprināšana – Eiropas Savienība jau ir veikusi vairākus pasākumus, lai vērstos pret migrantu instrumentalizāciju, ko Baltkrievija kopš 2021. gada īsteno Latvijā, Lietuvā un Polijā, savukārt Krievija – pie savas robežas ar Somiju. Nekavējoties tika pastiprināti finansiālie, operatīvie un diplomātiskie centieni, tostarp sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm.
   Lai vēl vairāk uzlabotu robežuzraudzību pie robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, Komisija tagad dara pieejamu papildu finansējumu, kas kopā sasniedz 170 miljonus eiro – 150 miljonus eiro no Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta (BMVI) un vēl 20 miljonus eiro no BMVI tematiskā mehānisma, kas paredzēts plašākam ģeogrāfiskajam sadalījumam. Ar šiem līdzekļiem atbalstīs Igauniju (tai atvēlēti 19,4 miljoni eiro), Somiju (50 miljoni eiro), Latviju (17 miljoni eiro), Lietuvu (15,4 miljoni eiro), Poliju (52 miljoni eiro) un Norvēģiju (16,4 miljoni eiro), lai šīs valstis varētu modernizēt elektroniskās novērošanas iekārtas, uzlabot telesakaru tīklus, izvietot mobilos detektorus un nepieļaut dronu ielidošanu, tādējādi nodrošinot iespēju apzināt situāciju reāllaikā un palielinot robežpatruļu mobilitāti.
3. Juridiskā konteksta noteikšana – dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt ES ārējās robežas. Vienlaikus tām jāievēro pamattiesības un neizraidīšanas princips. Ņemot vērā ES drošības un dalībvalstu teritoriālās integritātes nopietno un ilgstošo apdraudējumu, kas konstatējams pie ES ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, dalībvalstis var atsaukties uz Līguma noteikumiem, lai izņēmuma kārtā un ar stingriem nosacījumiem īstenotu plašākus pasākumus, nekā paredzēts ES sekundārajos tiesību aktos, kuru piemērošanu kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Minētais varētu ietvert pasākumus, kuri var nozīmēt nopietnu iejaukšanos pamattiesībās, piemēram, tiesībās uz patvērumu un saistītajās garantijās, uz kurām attiecas Pamattiesību hartas prasības. Šodien pieņemtajā paziņojumā ir izklāstīti nosacījumi šādiem pasākumiem, kuriem jābūt samērīgiem, jāaprobežojas tikai ar to, kas ir absolūti nepieciešams skaidri noteiktos gadījumos, un ir jābūt īslaicīgiem.
4. Sadarbības pastiprināšana ar Savienību un citām dalībvalstīm – ja dalībvalstis veic ārkārtas pasākumus, lai vērstos pret hibrīduzbrukumiem, kuru iemesls ir migrācijas izmantošana par ieroci, Komisija mudina dalībvalstis rūpīgi izvērtēt visas konkrētās intereses un izmantot visas iespējas, ko sniedz Savienības tiesiskā kārtība. Ņemot vērā lojālas sadarbības principu, dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Savienību un citām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu visu pasākumu konsekvenci un efektivitāti, ir nepieciešama arī koordinācija starp kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

Turpmākie pasākumi

Komisija vienmēr atbalstīs dalībvalstu centienus izveidot drošu un neapdraudētu Savienību ar pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu, kura nāk par labu visiem ES pilsoņiem un kurā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības. Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot visas iespējas, kas paredzētas ES tiesību aktos. Komisija ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm, kas veic ārkārtas pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt to, ka ir ņemti vērā visi attiecīgie apsvērumi.

Konteksts

Neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu skaits pie ES un Baltkrievijas robežas – it īpaši pie Polijas un Baltkrievijas robežas – 2024. gadā būtiski pieauga salīdzinājumā ar 2023. gadu, proti, par 66 %. 90 % migrantu, kuri nelikumīgi šķērso Polijas un Baltkrievijas robežu, ir Krievijas izsniegta studentu vai tūristu vīza.

Eiropas Savienība jau ir piedāvājusi ievērojamu atbalstu visvairāk skartajām dalībvalstīm un veikusi dažādas darbības, lai palielinātu ES gatavību cīnīties pret šo apdraudējumu. Minētais ietvēra finansiālu un operatīvu atbalstu, kā arī diplomātiskus un informēšanas centienus (tostarp ar izcelsmes un tranzīta valstīm).

Komisija 2021. gadā arī ierosināja pasākumus pret transporta uzņēmumiem, kas veicina migrantu kontrabandu, un 2023. gadā tā ierosināja direktīvu, ar ko nosaka minimālos noteikumus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Eiropas Savienībā atbalstīšanu. Komisija ir gatava sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai raiti virzītos uz šo priekšlikumu pieņemšanu.

Papildu informācija

Paziņojums “Cīņa pret hibrīddraudiem, kurus rada migrācijas izmantošana par ieroci, un drošības stiprināšana pie ES ārējās robežas”

Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta finansējums

Quote(s)

Esam spēruši vēl vienu izšķirošu soli, lai atbalstītu mūsu priekšposteņa dalībvalstis cīņā pret hibrīddraudiem, kuru iemesls ir tas, ka Krievija un Baltkrievija nepieņemamā kārtā izmanto migrāciju kā ieroci. It īpaši tās valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju – piemēram, Somija, kurai ir 1340 kilometru gara robeža ar Krieviju –, saskaras ar lielām grūtībām garantēt Savienības drošību un dalībvalstu teritoriālo integritāti. Šodien mēs piedāvājam šīm valstīm turpmāku atbalstu, tostarp papildu 170 miljonus eiro, lai finansētu elektroniskās novērošanas iekārtu modernizāciju, telesakaru tīklu uzlabošanu, mobilo detektoru izvietošanu un dronu ielidošanas nepieļaušanu. Nekad nedrīkst pieļaut, ka autokrāti pret mums izmanto mūsu Eiropas vērtības.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Pašreizējā situācija ir ārkārtēja un ļoti nopietna. Krievija izmanto migrāciju kā ieroci, un tas ir kļuvis par jaunu instrumentu tās hibrīdkarā pret Eiropas Savienību. Mēs nedrīkstam ļaut nevienai naidīgai valstij ļaunprātīgi izmantot Eiropas vērtības, tostarp tiesības uz patvērumu. Šodien pieņemtā paziņojuma vēstījums ir skaidrs – mēs vienmēr atbalstīsim dalībvalstu centienus aizsargāt kopējo ārējo robežu drošību, vienlaikus pilnībā ievērojot ES un starptautiskās tiesības.

Henna Virkunena, priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos

Krievija ir izmantojusi enerģiju un kiberuzbrukumus kā ieroci pret Eiropas Savienību – un tagad arī migrantus. ES reakcija ir bijusi stingra un izlēmīga. Šodien pieņemtais paziņojums sniedz ES dalībvalstīm jaunus instrumentus, lai vērstos pret to, ka migrācija tiek izmantota par ieroci. Mums jāaizsargā ES suverenitāte un drošība.

Magnuss Brunners, iekšlietu un migrācijas komisārs