Komisija šodien pieņēma pirmo visaptverošo ES stratēģiju par bērnu tiesībām, kā arī priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem nolūkā veicināt vienlīdzīgas iespējas bērniem, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Gatavojot abas minētās iniciatīvas, Komisija sadarbībā ar pasaules vadošajām bērnu tiesību organizācijām apkopoja vairāk nekā 10 000 bērnu paustos viedokļus.
ES stratēģija: sešas tematiskās jomas, ierosinātā rīcība
- Bērni kā pārmaiņu nesēji demokrātiskā sabiedrībā. Komisija ierosina dažādu rīcību – sākot ar juridisko tekstu rakstīšanu tā, lai tie būtu bērniem draudzīgi, un beidzot ar apspriešanos ar bērniem saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni un klimata pakta un zaļā kursa īstenošanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina arī iespēja bērniem iesaistīties sabiedriskajā un demokrātiskajā dzīvē.
- Bērnu tiesības pilnībā īstenot savu potenciālu neatkarīgi no sociālās izcelsmes. Komisija tiecas izveidot Eiropas Garantiju bērniem ar mērķi cīnīties pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Piemēram, Komisija pievērsīsies arī bērnu garīgajai veselībai un atbalstīs veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas ieviešanu ES skolās. Komisija tieksies ieviest labākus agrīnās izglītības un aprūpes standartus visā ES un veidot iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību.
- Bērnu tiesības nepiedzīvot vardarbību. Komisija ierosinās tiesību aktus, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību ģimenē, un sniegs ieteikumus ar mērķi novērst kaitējošas ieražas pret sievietēm un meitenēm. Dalībvalstis tiek aicinātas izveidot integrētas bērnu aizsardzības sistēmas un uzlabot to darbību, kā arī stiprināt valsts reakciju uz vardarbību skolās un pieņemt valsts tiesību aktus, kas izbeigtu miesas sodus jebkuros apstākļos.
- Bērnu tiesības uz bērniem draudzīgu tiesu sistēmu kā cietušajiem, lieciniekiem, aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kā lietas dalībniekiem jebkurā tiesvedības procesā. Piemēram, Komisija veicinās specializētu tiesisko apmācību un sadarbosies ar Eiropas Padomi, lai īstenotu 2010. gada pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu. Dalībvalstis tiek aicinātas, piemēram, atbalstīt apmācību un izstrādāt stabilas alternatīvas tiesvedībai tādas kā alternatīvas aizturēšanai vai mediāciju civillietās.
- Bērnu tiesības justies droši digitālajā vidē un izmantot tās sniegtās iespējas. Komisija papildinās Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” un atjauninās ierosinātā digitālo pakalpojumu tiesību akta mērķus, lai panāktu drošu tiešsaistes pieredzi. Komisija aicina dalībvalstis efektīvi īstenot pārskatītās audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumus par bērnu aizsardzību un atbalstīt bērnu digitālo pamatprasmju attīstību. Komisija arī mudina IKT uzņēmumus vērsties pret kaitējošu rīcību tiešsaistē un izņemt nelikumīgu saturu.
- Bērnu tiesības visā pasaulē. Bērnu tiesības ir universālas, un ES pastiprina savu apņemšanos aizsargāt, veicināt un īstenot šīs tiesības gan pasaules mērogā, gan daudzpusējā sadarbībā. Tas tiks panākts, piemēram, 10 % humānās palīdzības finansējuma piešķirot izglītībai ārkārtas situāciju un ieilgušu krīžu gadījumos. Komisija līdz 2022. gadam sagatavos rīcības plānu jaunatnes jomā, lai visā pasaulē veicinātu jauniešu un bērnu iesaistīšanos un stiprinātu Savienības delegāciju spējas bērnu aizsardzības jomā. Komisija arī saglabā nulles tolerances politiku attiecībā uz bērnu darbu.
Jaunā Eiropas Garantija bērniem
2019. gadā Eiropas Savienībā teju 18 miljoni bērnu (22,2 % no bērniem ES) dzīvoja mājsaimniecībās, kurās pastāv nabadzības vai sociālās atstumtības risks. Tā sekas ir nelabvēlīgi apstākļi, kas turpinās no paaudzes paaudzē un kas atstāj dziļu un ilgtermiņa ietekmi uz bērniem. Eiropas Garantija bērniem ir izstrādāta ar mērķi pārraut šo apburto loku un veicināt vienlīdzīgas iespējas, garantējot, ka bērni, kuriem ir nepieciešama palīdzība (jaunāki par 18 gadiem un pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam), var piekļūt svarīgiem pakalpojumiem.
Ar Eiropas Garantiju bērniem dalībvalstīm tiek ieteikts nodrošināt, ka bērniem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, ir brīvi un efektīvi pieejama:
- agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe – piemēram, izvairoties no nošķirtām nodarbībām;
- izglītība un ar skolu saistītās mācību aktivitātes – piemēram, atbilstošs aprīkojums attālinātajām mācībām un skolas ekskursijas;
- vismaz viena veselīga ēdienreize katru skolas dienu; un
- veselības aprūpe – piemēram, atvieglojot piekļuvi medicīniskajām pārbaudēm un veselības skrīninga programmām.
Šiem pakalpojumiem vajadzētu būt bez maksas un viegli pieejamiem bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība.
Komisija arī iesaka dalībvalstīm nodrošināt, ka bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, ir efektīva piekļuve veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim. Piemēram, bērniem būtu jāsaņem veselīgs ēdiens arī dienās, kad tie nav skolā, un bērniem bezpajumtniekiem un viņu ģimenēm vajadzētu būt pieejamam pienācīgam mājoklim.
Apzinot bērnus, kuriem nepieciešama palīdzība, un izstrādājot attiecīgos valsts pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā konkrētās vajadzības bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgas vides, ko ietekmē, piemēram, pajumtes trūkums, invaliditāte, nedroša ģimenes situācija, migrantu izcelsme, piederība rases vai etniskajai minoritātei vai alternatīvās aprūpes vajadzības.
ES finansējums šo rīcību atbalstam ir pieejams no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), no kura finansē projektus, kas veicina sociālo iekļaušanu, cīņu pret nabadzību un ieguldījumus cilvēkos, kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, InvestEU un Atveseļošanas un noturības mehānisma.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica sacīja: “Šī jaunā visaptverošā ES stratēģija par bērnu tiesībām ir pagrieziena punkts darbā, ko darām bērnu labā un kopā ar viņiem. Mēs pateicamies ikvienam bērnam par viņu ieguldījumu šajā svarīgajā iniciatīvā. Tas ir vēstījums ar cerību, tas ir aicinājums rīkoties visā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Ar šo stratēģiju mēs atjaunojam savu apņemšanos veidot veselīgāku, noturīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību visiem, sabiedrību, kurā visi bērni ir iekļauti un aizsargāti, un sabiedrību, kurā tiem ir dotas iespējas. Šodienas un rītdienas politika tiek veidota gan mūsu bērnu labā, gan kopā ar viņiem. Tādējādi mēs nostiprinām demokrātiju.”
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica: “Pat pirms pandēmijas 22 % bērnu Eiropas Savienībā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Nav iedomājams, ka Eiropā tas būtu pieļaujams. Pēdējā gada laikā šī iepriekš pastāvošā nevienlīdzība ir kļuvusi vēl lielāka. Mums ir jāpārrauj šis bīstamais apburtais loks un jānodrošina, ka bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, neatkarīgi no izcelsmes ir pieejama veselīga maltīte, izglītība, veselības aprūpe un pienācīgs mājoklis. Komisija ir gatava darīt visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt reālas pārmaiņas bērnu dzīvē.”
Tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss teica: “Ikvienam bērnam Eiropas Savienībā ir tiesības uz vienādu aizsardzību un piekļuvi svarīgiem pakalpojumiem neatkarīgi no izcelsmes. Tomēr katrs trešais bērns ES kādā jomā ir saskāries ar atšķirīgu attieksmi. No nevienlīdzīgas piekļuves digitālajām tehnoloģijām vai sociāli ekonomiskajam atbalstam līdz pat aizsardzības trūkumam pret vardarbību mājās – pārāk daudziem bērniem ir vajadzīga papildu palīdzība. Jaunā stratēģija, ar kuru mēs šodien iepazīstinām, ir plāns, kā to nodrošināt.”
Turpmākie soļi
ES stratēģijas īstenošana tiks uzraudzīta ES un valstu līmenī, un Komisija ziņos par paveikto ikgadējā ES forumā par bērnu tiesībām. Stratēģijas izvērtēšana notiks 2024. gada beigās, procesā iesaistot bērnus.
Komisija aicina dalībvalstis ātri pieņemt priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem. Dalībvalstu valdības tiek mudinātas sešu mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas iesniegt Komisijai valsts rīcības plānus par tās īstenošanu. Komisija uzraudzīs progresu, balstoties Eiropas pusgada ciklā, un vajadzības gadījumā sniegs konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.
Konteksts
Kā to apstiprināja vairāk nekā 10 000 bērnu, kas piedalījās šodien iesniegtās paketes sagatavošanā, bērni Eiropas Savienībā un ārpus tās joprojām cieš no sociālekonomiskās atstumtības un diskriminācijas viņu (vai viņu vecāku) izcelsmes, statusa, dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Bērnu viedoklis ne vienmēr tiek uzklausīts, un tas ne vienmēr tiek ņemts vērā jautājumos, kas skar bērnus. Covid-19 pandēmija ir saasinājusi šīs problēmas. Komisija uz to reaģē ar visaptverošu stratēģiju nākamajiem četriem gadiem. Tās mērķis ir papildināt visu ES rīcību bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai, paredzot skaidras darbības to uzlabošanai. Tai būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm pēc iespējas labāk izmantot ES līdzekļus.
Par Eiropas Garantiju bērniem Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja savās politikas pamatnostādnēs 2019.–2024. gadam. Eiropas Garantija bērniem papildina Bērnu tiesību stratēģijas otro pīlāru. Tas ir arī svarīgs galamērķis Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam, kas pieņemts 2021. gada 4. martā, un tas tieši atbilst pīlāra 11. principam: bērnu aprūpe un atbalsts bērniem. Rīcības plānā ir izvirzīts ES mērķis līdz 2030. gadam to cilvēku skaitu, kuri pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, samazināt par vismaz 15 miljoniem, tostarp par vismaz 5 miljoniem bērnu.
Sīkāka informācija
Tīmekļa vietne un faktu lapas: ES Bērnu tiesību stratēģija un Eiropas Garantija bērniem
Paziņojums presei – “Bērni izsaka viedokli par tiesībām un nākotni, kādu viņi vēlas”
“Mūsu Eiropa. Mūsu tiesības. Mūsu nākotne.” Ziņojums pilnā apjomā / kopsavilkuma ziņojums
Jaunākā informācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 24. marts