Pēdējās desmitgadēs lauksaimniecība un lauku attīstība Latvijā ir būtiski mainījusies, Latvija ir paaugstinājusi konkurētspēju, produktivitāti un pievienoto vērtību lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, un mežsaimniecībā. Būtisku atbalstu tam ir sniegusi Eiropa Savienības Kopējā lauksaimniecības politika, kas nodrošina koordinētu rīcību ar citām ES dalībvalstīm, lai rastu risinājumus gan globāliem, gan lokāliem izaicinājumiem. Latvijas lauksaimniekiem dalība ES ir sniegusi iespēju izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kā arī ES finansiālo atbalstu tiešmaksājumu un ārkārtas maksājumu veidā krīzes situācijās.
ES lauksaimniecības politika 2021.-2027. gadam
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), ko ieviesa 1962. gadā, ir kopēja politika visām ES valstīm. Tā tiek regulāri atjaunota, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki var nopelnīt atbilstošu atalgojumu un veiksmīgāk pārvarēt izaicinājumus lauksaimniecības, lauku attīstības un vides nozarēs.
Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo:
- neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir aptuveni par 40 % zemāki nekā citās nozarēs;
- lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata;
- patērētāju pieprasījumu nav iespējams apmierināt uzreiz: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vienkārši vajadzīgs laiks.
KLP tiek finansēta no diviem ES budžeta fondiem:
- Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), kas nodrošina tiešo atbalstu un finansē tirgus pasākumus;
- Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kas finansē lauku attīstību.
Maksājumus katra Eiropas Savienības dalībvalsts pārvalda valsts līmenī. Tāpat katra dalībvalsts saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem publicē informāciju par KLP maksājumu saņēmējiem. Tas ļauj dalībvalstīm atbilstoši ieguldīt finansējumu savas valsts lauksaimniecības nozares prioritātēs, vienlaikus īstenojot Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus ES ekonomikas un vides ilgtspējas nodrošināšanai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ievērojamo atveseļošanas plānu NextGenerationEU (NGEU), finansējums KLP 2021.–2027. gadam ir būtiski palielināts, lai palīdzētu lauksaimniecībai atgūties no Covid-19 pandēmijas un tās ekonomiskās ietekmes. Papildu EUR 26,4 miljardi no NGEU palielinās lauksaimniecībai un lauku attīstībai ierosināto kopējo finansējumu līdz EUR 391 miljardam.
Daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam būtiski palielina KLP finansējumu. Lauksaimniecībai un lauku attīstībai kopumā ir ierosināts EUR 391 miljards, kas atbilst lauksaimniecības un lauku attīstības nozīmei ES.
Latvijas lauksaimnieki, kā arī lauku attīstības kopienas un grupas ir varējušas arī gūt labumu no aizdevumiem vai garantijām saskaņā ar Komisijas pagaidu regulējumu valsts atbalstam, kas domāta ekonomikas veicināšanai pandēmijas laikā.
KLP 2021.–2027. gadam par prioritāti izvirza mazās un vidējās lauksaimniecības, jaunu lauksaimnieku piesaisti, kā arī koncentrējas uz labāku lauku attīstību.
Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku
2021. gada faktu lapa: ES lauksaimniecības statistika Latvijā
Atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozarei koronavīrusa krīzes laikā
Lauku attīstība
Lauku attīstība ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais “pīlārs”, kas pastiprina tās pirmo “pīlāru” (ienākumu atbalsts un tirgus pasākumi), uzlabojot lauku sociālo, vides un ekonomikas ilgtspēju. Tādējādi KLP ir vērsta ne tikai uz nākotni, bet ir paredzēta arī tam, lai aizsargātu to, kas mums jau ir, piemēram, atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas.
KLP veicina lauku ilgtspējīgu attīstību, īstenojot trīs ilgtermiņa mērķus, kas ir šādi:
- veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju;
- nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā;
- panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību.
2015.gada 13.februārī Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Lauku attīstības programmu (LAP), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2021.gada 23.jūnijā. Tā nosaka valsts prioritātes, lai izmantotu ap € 2 miljardus publiskā finansējuma (nepilnus € 1,4 miljardus no ES budžeta un €600 miljonus no valsts budžeta) laika posmā no 2014. līdz 2022.gadam. Galvenā uzmanība LAP ir vērsta uz Latvijas lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanu, uzlabojot infrastruktūru un nodrošinot konsultāciju un apmācību pakalpojumus. Vismaz 5 730 lauksaimnieku saņems atbalstu lauku saimniecību modernizēšanai un pārstrukturēšanai, lai palielinātu to tirgus orientāciju un līdzdalību, kā arī ražošanas dažādošanai. LAP veicinās pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību un jau esošo bioloģisko saimniecību attīstību ar mērķi aptvert vismaz 305 000 ha bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Programma atbalstīs 35 vietējās rīcības grupas, kas aptvers aptuveni 94% lauku teritorijas iedzīvotāju.
Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests ir Latvijas Lauku attīstības programmas vadošās iestādes.
Lauku apvidi ir mūsu sabiedrības struktūra un mūsu ekonomikas pamats. Tie veido mūsu identitāti un ir mūsu ekonomiskais potenciāls. Mēs gādāsim par mūsu laukiem, saglabāsim tos un ieguldīsim to nākotnē.
LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.
LAP pasākumā "Atbalsts LEADER vietējai attīstībai" (ELFLA fonds) atbalsta apmērs stratēģiju īstenošanai ir € 49 miljoni.
Faktu lapa par Lauku attīstības programmu Latvijai 2014-2020
Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam
Investīcijas un inovācija ilgstpējīgai lauksaimniecībai
Investīcijas Latvijas lauksaimniecības nākotnē tiek atbalstītas arī programmā “Apvārsnis Eiropa”, kas piesaista finansējumu pētniecībai un inovācijai pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā.
ES ir arī izveidojusi Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), lai nodrošinātu, ka pētniecība atbilst lauksaimnieku un mežsaimnieku vajadzībām vietējā līmenī.
Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai
ES lauku attīstības stratēģijas Latvijā
Eiropas Komisija ir pieņēmusi divas jaunas stratēģijas, kas veicinās KLP atbalstu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir panākt, lai pārtikas sistēmas būtu taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas. Tajā ir noteikti konkrēti mērķi, piemēram, pesticīdu lietošanas samazināšana uz pusi, mēslošanas līdzekļu samazināšana vismaz par 20 %, bioloģiskās lauksaimniecības zemes platības palielināšana līdz 25 % un lauksaimniecības dzīvniekiem izmantoto antimikrobiālo līdzekļu samazināšana par 50 %.
Jaunā Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam ir visaptverošs, sistēmisks un vērienīgs ilgtermiņa plāns, kā aizsargāt dabu, apturēt ekosistēmu degradāciju un degradētās ekosistēmas atjaunot. Stratēģijā ierosināts atjaunot apputeksnētājus lauksaimniecības zemē, uzlabot bioloģisko lauksaimniecību un citas bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas lauksaimniecības metodes un noteikt saistošus mērķus bojāto ekosistēmu atjaunošanai.
Latvijas lauksaimniecība: fakti un skaitļi
- 2020. gada beigās Latvijā bija 73 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 39,4 hektāri, kas ir par 9,9 hektāriem jeb par 33,6 % vairāk nekā 2010. gadā.
- Vidēji valstī aramzeme aizņem 67 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Visvairāk aramzemes ir Kurzemes un Zemgales reģionā, kur tā aizņem apmēram 80 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
- 2020. gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti bija nozīmīgākās preces kopējā Latvijas eksportā, veidojot 23,1% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
- Nodarbinātība Latvijas lauksaimniecības nozarē 2020. gadā veidoja aptuveni 64,3 tūkstoši cilvēku jeb 7,2 % no kopējās nodarbinātības.
Latvijas lauksaimniecība, 2021, Centrālā statistikas pārvalde
Latvijas lauksaimniecība, 2020, Zemkopības ministrija
Noderīgas saites:
Lauksaimniecība un lauku attīstība
Iepazīsties ar veiksmīgiem piemēriem, kā ES lauksamniecības politiku īsteno Latvijā!
Lielākais bioloģisko pārslu ražotājs un vienīgais bioloģiskās lopbarības ražotājs Latvijā, AS “Dobeles dzirnavnieks”, izveido bioloģisko graudu pilnas realizācijas cikla infrastruktūru.
Atjaunotais Zaļenieku ceļš ātrākai un ērtākai uzņēmēju, lauksaimnieku un pat skolēnu ikdienai.
Pateicoties darbības dažādošanai un realizētiem projektiem, ZS "Kotiņi" spēj visu gadu nodrošināt 33 darba vietas un ir lielākais darba devējs Viļakas novadā.
Saistītās ziņas
Komisija šodien ierosināja regulu, kas atvieglos autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas — celtņu, kombainu, autokrāvēju, sniega tīrītāju — izmantošanu uz koplietošanas ceļiem. Šie noteikumi aizstās dažādos regulatīvos režīmus, kas šobrīd ir spēkā dalībvalstīs.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 10 miljonu eiro vērtu Latvijas programmu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu atbalstam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Komisija šodien nāca klajā ar pasākumu kopumu, kas palīdzēs Ukrainai eksportēt lauksaimniecības produktus, tas ir daļa no ES solidaritātes atbildes Ukrainai. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Ukrainas ostu blokādes Ukrainas labība un citas lauksaimniecības preces vairs nevar nonākt galamērķos.