Eiropas zaļā kursa ieviešana Latvijā: kā kļūt par zemu emisiju ekonomiku?

Eiropas Komisija 2021. gada vasarā iepazīstināja ar klimata likumdošanas pakotni. Ar to Eiropas Savienība (ES) klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku pielāgo tā, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.  2030. gads kļuvis par atskaites punktu un starpmērķi oglekļa neitralitātes sasniegšanai 2050. gadā. Ko tas nozīmē dažādām nozarēm? Kā politikas veidotāji, dažādas ekonomikas nozares, uzņēmumi un citas iesaistītās puses rīkosies, lai sasniegtu ambiciozos klimatneitralitātes mērķus jau tuvākajos gadu desmitos? Kā Latvijai izvirzītie mērķi ir sasniedzami, un vai tie ir vienlīdz izdevīgi kā citām ES dalībvalstīm?

Pasākumu atklās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un enerģijas eksperts Juris Ozoliņš, kas arī moderēs konferenci. Konferencē piedalīsies: Ina Bērziņa-Veita, SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle, iepazīstinot ar sevis pārstāvētā uzņēmuma virzību uz klimatneitralitāti; Jānis Bethers, AS “Virši-A” biznesa attīstības vadītājs izklāstīs AS “Virši-A” ietekmes uz klimatu samazināšanas plānu 2030. gadam; Normunds Talcis, AS “RĪGAS SILTUMS” valdes priekšsēdētājs, runās par Zaļā kursa ieviešanu Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā; Kārlis Mendziņš, SIA “Eleport Latvija” vadītājs, analizēs elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību, lai sasniegtu emisiju mērķus transporta jomā; Guntars Baļčūns, AS “Latvenergo” valdes loceklis, iepazīstinās ar “Latvenergo” skatījumu uz klimatneitralitāti; savukārt Edvards Kušners, Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs, dos Latvijas Bankas vērtējumu par Zaļā kursa un zemu emisiju ekonomikas ieviešanu Latvijā.

Jāuzsver, ka būtiskākais CO2 emisiju avots ir fosilās enerijas izmantošana (jeb dedzināšana). Emisiju samazināšana panākama, samazinot fosilās enerģijas izmantošanu visos ekonomikas sektoros un sadzīvē, kā arī ar tās aizvietošanu ar atjaunojamiem resursiem. Emisijas tiek radītas jebkurā no ekonomikas jomām, tāpēc to līdzdalība klimata pārmaiņu radīšanā ir nenoliedzama - vai tā būtu liela vai maza mēroga ekonomika. No ekonomiskās attīstības viedokļa Latvijas oglekļa intensitāte ir augstāka nekā, piemēram, Vācijas. Tādēļ arī Kopējo centienu regulā piedāvātais Vācijas uzdevums samazināt emisijas līdz 2030. gadam (par 50%) ir daudz augstāks nekā Latvijai (par 17%). Ceļš uz zemu emisiju ekonomiku un klimatneitralitāti būs veicams ikvienam un visiem kopā, sadarbojoties starpinstitucionāli, starp nozarēm un dažādiem ekonomikas sektoriem. Jo ātrāk un efektīvāk rīkosimies, jo labākas būs mūsu izredzes saglabāt zemeslodes resursus un nodrošināt kvalitatīvas dzīves iespēju nākamajām paaudzēm.

Plašāka informācija par likumdošanas paketi: ES ekonomika un sabiedrība klimata mērķu sasniegšanai (europa.eu)